Tulkojums no angu valodas Latvija Augstk izgltba: Maingie apstki, problmas, uzdevumi un politikas risinjumi Ziojums José Joaquín Brunner 2003. gada janvr Pieeja sim dokumentam ir ierobezota un to nedrkst izmantot bez Pasaules Bankas ataujas. SATURS I. Kopsavilkums..............................................................................................................3 II. Maingie apstki........................................................................................................ 7 III. Problmas un izaicinjumi...................................................................................... 12 IV. Politikas scenriji un prmaiu instrumenti ........................................................ 28 A. Atbilstba un kvalitte........................................................................................... 29 B. Vadba................................................................................................................... 32 C. Inovcijas.............................................................................................................. 34 D. Finansjums .......................................................................................................... 35 V. Bibliogrfija un izmantotie dokumenti.................................................................. 41 VI. Attli.......................................................................................................................... 43 VII.Pielikums .................................................................................................................. 52 2 I. Kopsavilkums Latvijas augstks izgltbas sistma piedzvo straujas un btiskas prmaias. Dazds ts joms vrojams nozmgs progress, k piemram: paplasintas mcbu apguves iespjas; institucionls bzes dazdosans; finansjuma palielinsans un t avotu dazdosans; atbilstba Boloas Deklarcijai, ieviesot vienotu struktru saprotamu un savstarpji saldzinmu izgltbas lmeu (akadmisko grdu) piemrosanai un ieviesot bakalaura (undergraduate) un maistra (postgraduate) lmeus, kur pirms pakpes iegsanai jbt ne mazk k 3 gadu izgltbai atbilstosi darba tirgus specifikai, programmu un institciju akreditcija; jauns zintnes un tehnoloijas attstbas redzjums un vadbas un koordincijas sistmas reorganizcija. Kaut ar ir pankts ievrojams progress augstks izgltbas reformsan un modernizcij, ir pardjuss jaunas problmas un jautjumi, kas nosaka jaunus uzdevumus augstks izgltbas iestdm, augstks izgltbas vadbas iestdm un sabiedrbai kopum. Jo pasi, globl uz zinsanm balstt ekonomika vienlaicgi rada milzgas iespjas un izvirza sareztus uzdevumus tm valstm, kuras piedzvo grto preju no centraliztajm ekonomikas organizcijas formm. "Lai izmantotu ss iespjas un kontroltu riskus, valstij ir jpaveic trs grtas lietas. Tai ir jizveido saskaota, daudzpusga valsts stratija uz zinsanm balsttas ekonomikas attstbai un ilgtspjgumam. S stratija ir jizstrd, iesaistot ts izveid plasu ieinteresto pusu loku, kas dod iespjas izpausties visiem svargkajiem sabiedrbas sliem un sektoriem, ieskaitot privtos uzmjus, izgltbas darbiniekus, zintniekus, novatorus, pilsonisko sabiedrbu, masu mdijus un citus. Turklt s stratija ir jievies konsekventi un pacietgi, rpgi sabalansjot savstarpji pretrungas priorittes, atrodot sareztus kompromisus un emot vr savstarpji atkargas izmaias dazdos laika periodos, un tas viss jrealiz arvien vairk atverot sevi strauji maingajai, grti prognozjamai un arvien vairk konkurtspjgai globlajai ekonomikai"1. Lai augstks izgltbas sistma atbilstu sm prasbm, politikai bs jnosaka sistmas vjkie posmi, jidentific, kuri mehnismi nav pietiekami iedarbgi, k ieviest korijosu stratiju un bs jvienojas par jauno paskumu kopumu augstks izgltbas reformas stenosanai. Saska ar veiktajiem ptjumiem un aptaujm, emot vr pieejamo informciju un s ziojuma vajadzbm veikto interviju rezulttus, var identifict sesas svargks problmu un uzdevumu jomas, kas Latvijas augstks izgltbas sistmai btu jrisina: · Augstks izgltbas nozme visas valsts attstb · Mcsanas kvalitte · Augstks izgltbas institucionl organizcija · Inovciju sistma un ptjumu un attstbas loma · Finanssanas mehnismi · Vadba un koordincija I. 1 Building Knowledge Economies: Opportunities and Challenges for EU Accession Countries Zinsanu ekonomikas foruma Noslguma ziojums "Zinsanu izmantosana attstbai ES kandidtvalsts", ko Pasaules Banka organizja sadarbb ar Eiropas Komisiju, Ekonomisks Sadarbbas un Attstbas Organizciju, Eiropas Rekonstrukcijas un attstbas Banku un Eiropas Investciju Banku. Parze, 2002. gada 19. ­ 22. februris. 3 1. Augstks izgltbas nozme visas valsts attstb. Strauji maing ekonomikas, kultras un socilaj vid augstkajai izgltbai neprtraukti ir jpielgojas sm izmaim, jrea uz ekonomikas izvirztajm prasbm, jrea uz darba tirgus prasbm un jrkojas atbilstosi vietjm, reionlm un starptautiskm prasbm. Saj sakar ir trs tmas, kam jpievrs pasa uzmanba: a. Ldzsvars starp profesionlajm, neuniversittes, stermia programmm un universitsu, akadmiskajiem, profesionli orienttajiem kursiem; b. Absolventu sadaljums pa zinsanu jomm un atbilstba starp piedvjumu un pieprasjumu pc praktiskajm, materilajm prasmm un netaustmajm, teortiskajm prasmm; c. Apgto prasmju un mku atbilstba tautsaimniecbas un darba devju vajadzbm. 2. Mcsanas kvalitte. Starptautisk pieredze rda, ka ikvien augstks izgltbas sistm, kas strauji izplesas, jo pasi tad, ja td pas apjom nepalielins materilie un finansu resursi, rodas kvalittes problmas, ar ko jsaskaras. Saj sakar k svargkie izvirzs divi jautjumu kopumi, kas saistti ar kvalitti. a. No vienas puses, augsti kvalifictu pasniedzju pieejamba. Latvijas gadjum pastv divas jo pasi nopietnas problmas:: i. Mcbu spku novecosans un ii. Prk mazs doktorantras beidzju skaits, kas ir ievrojami mazks, nek btu vajadzgs augstks izgltbas iestzu mcbspku bzes atjaunosanai. b. No otras puses, nepieciesamba atrast atbilstoso ldzsvaru studiju programmu orientcij un organizcij starp teoriju un praksi, visprgo un specializto izgltbu, mcsanu un mcsanos un starp studsanu un strdsanu. 3. Institucionl un atbalsta struktra. Augstks izgltbas nozme un kvalitte ir jpapildina ar adekvtu infrastruktru un ldzekiem. Latvijai ir jsaskaras ar nopietnm problmm, kas saisttas ar ss infrastruktras un ldzeku no drosinsanu. Visnozmgkie trkumi vrojami cetrs joms: visprj infrastruktra (ku uztursana un remonts, apkure); mcbu infrastruktra (mcbu laboratorijas un iekrtas, bibliotkas, pieeja elektroniskm, specializtm datu bzm); ptniecbas infrastruktra (ptjumu laboratorijas un iekrtas) un vadbas infrastruktra. Pdjo desmit gadu laik finansjums visiem siem nolkiem ir bijis niecgs. T rezultt pastv apspiests pieprasjums un tiek izdarts spiediens uz valdbu, lai finanstu investciju programmas valsts augstks izgltbas iestds. 4. Inovciju sistma un ptjumu un attstbas loma. Latvijas tautsaimniecbas un sabiedrbas nkotnes attstba ir ievrojami atkarga no ts uzmumu, valdbas un iedzvotju spjas radt, importt, adaptt un izplatt zinsanas. Valsts attstbas programma 2003. ­ 2006. gadam uzsver nepieciesambu pc zinsanm, prasmm un jaunievedumiem dinamiskkajs tautsaimniecbas nozars, t.i., mezsaimniecba un zivsaimniecba, metlapstrdes un masnbves nozares, elektronikas un elektrotehnikas nozares, komunikciju un informcijas tehnoloijas. Nacionl Inovciju sistma (NIS) ir visizplattk struktra, kas izveidota, lai atbilstu sm prasbm. Izmantojot Pasaules Bankas Institta Zinsanu novrtsanas metodiku, Latvijas veikumu pdjo piecu gadu laik var uzskatt par tdu, kas uzlabojis novatorisma kapacitti, jo 4 pasi attiecb uz trim no cetriem ieprieks mintajiem komponentiem: ts ekonomisko stimulu rezms, ts informcijas struktra un izgltbas sistma. Bet ceturtais komponents, t.i., spja radt un izplatti novatoriskus risinjumus, joprojm atpaliek. Tomr, saldzinot ar Rietumeiropas valstm (kas nav G7 grup), Latvija ievrojami atpaliek. To nosaka ne tikai nelielais valsts izdevumu apjoms ptjumu un attstbas vajadzbm. Tas atspoguo ar visprgu nespju attstt ptniecbas un attstbas kapacitti un saistt to ar rpniecbu, jo pasi augsto tehnoloiju rpniecbu. 5. Finanssanas mehnismi. Patreiz Latvijas izdevumi augstkajai izgltbai un ptjumiem un attstbai veido apmram 1% no IKP. Lai ar privtais finansjums gan augstks izgltbas iestdm, gan ptjumiem un attstbai pdjos gados ir palielinjies, ir nepieciesams palielint ar valsts finansjumu abos mintajos virzienos, lai uzlabotu finanssanas mehnismus un piesirtu valsts ldzekus valsts augstks izgltbas iestdm. Valsts augstks izgltbas iestdes tiek finanstas, pielietojot mehnismu, kas aprakstts k studentu vietu normatvs izmaksas. Tomr praks normatvo izmaksu princips nedarbojas galvenokrt ierobezoto valsts ldzeku d. Patiesb valdba ir spiesta pielietot prmru mazus koeficentus, lai samazintu relo summu, kas tiek atvlta vienai studenta vietai. T sekas ir tdas, ka princips, kad par vienu studentu piesirt subsdija tiek piesaistta normatvajai izmaksai, tdejdi stimuljot institucionlo neracionlismu no augstko mcbu iestzu puses, praks netiek izmantots. Nesen tika izveidota kreditsanas sistma, lai atbalsttu studentus privtajs un valsts augstkajs mcbu iestds, kuri nevar samakst studiju maksu no savas imenes ienkumiem. Patreiz kreditsanas sistmu administr privts bankas. Studentam, kurs prasa kredtu, ir juzrda divi galvotji, bet valsts subsid procentu maksjumus un ir k pdjs iespjas galvotjs. 2001. gad tika izsniegti 30 tkstosi kredtu, katrs vidji 350,- Ls apmr, kas sasniedza 8,3% no kopjiem valsts budzeta asignjumiem augstkajai izgltbai.2 Studentu prstvji, kuri tika intervti s ziojuma vajadzbm, sdzjs par to, ka trkst informcijas par kredtiem un par krtbu, kd tos iespjams saemt, tpat ar par grtbm uzrdt divus galvotjus un nedrosbu par iespjm kredtu nkotn atmakst. 6. Vadba un koordincija. Lai valdbas intervence un sistmas koordinsana btu iedarbga un efektva, ir vajadzga valsts struktra, kam piesirtas pilnvaras, instrumenti un resursi so funkciju veiksanai. Vairum valstu so lomu pilda izgltbas ministrija. Saj gadjum Latvijas situcija ir sareztka, un t ir tikusi kritizta. Par augstko izgltbu ir atbildga ne tikai Izgltbas un zintnes ministrija (IZM), bet vl piecas ministrijas (Zemkopbas, Labkljbas, Iekslietu, Kultras un Aizsardzbas). Saska ar OECD nozaru prskatu, "Latvijas augstks izgltbas sadrumstalotba atspoguojas valsts aentru lmen".3 Lai politiku vartu izstrdt tri un nekavjoties to ieviest, IZM ir ar jstiprina ts uzraudzbas, informatv un vadbas kapacitte. Latvijas augstks izgltbas un NIS ir kuvusas gan prk komplictas, gan vitlas visas valsts un ts tautsaimniecbas attstbai, lai vartu atauties ss sistmas vadt mazk nek visaugstkaj profesionlaj lmeni. Turklt ir jprskata nozares reguljums un tas ir jvienkrso. Sauras specifikcijas par to, k un kur btu jizlieto valsts asigntie ldzeki, ierobezo augstks izgltbas iestzu spju racionalizt izdevumus, kontrolt cenu izmaias un ietaupt ldzekus, lai investtu alternatvos mros. 2Skat. IZM (2001:Tabula 7.11.1) 3OECD (2001:156) 5 7. Prmaiu scenriji. Starptautisk pieredze rda, ka augstks izgltbas sistmas saskaras gan ar jauniem izaicinjumiem, lai atbalsttu zinsanu virztu attstbu, gan ar seno izaicinjumu veicint augstks izgltbas kvalitti, efektivitti un vienldzbu. Lai atbildtu uz siem izaicinjumiem, ir jizpilda trs savstarpji saistti nosacjumi: · Izveidot saskaotu politikas ietvaru; · Radt normatvo vidi, kas auj realizt raduss iespjas; · Piedvt atbilstosus finansu stimulus. 7.1. Latvijas gadjum, paturot prt konkrtas problmas un uzdevumus, kas identificti II da, ir japstiprina prmaiu ieviesanas politika sekojoss joms: · Atbilstba un kvalitte; · Vadba; · Inovcijas; · Finanssana 7.2. Ir iezmti alternatvi darbbas virzieni un instrumenti katrai no mintajm tematiskajm jomm un tie tiek piedvti k izejas punkts diskusijm. 6 II. Maingie apstki Latvijas augstks izgltbas sistma piedzvo straujas un btiskas prmaias. 90-tajos gados tai bija jpielgojas jaunai politiskai situcijai sabiedrb un valst, jauniem tirgus spkiem un jaunm prasbm studentu, 1. iermjums uzmumu un darba devju Jaunie izaicinjumi augstkajai izgltbai puses, jaunm valdbas Attstbas valstis un valstis ar prejas perioda ekonomiku saskaras prasbm un sabiedrbas ar btiski jaunm tendencm globlaj vid, kas ietekm ne tikai to, viedoklim. Turklt Latvijas kd veid darbojas augstks izgltbas sistmas, bet pat ss sistmas mrus un nolku. Starp visizsiroskajm prmaiu ekonomikai un sabiedrbai dimensijm minamas globalizcijas konverent ietekme, arvien bija jsastopas aci pret aci ar pieaugos zinsanu nozme, k galvenajam izaugsmes globalizcijas un zinsanu virztjspkam, un informcijas un komunikcijas revolcija. revolcijas mesto Zinsanu akumulsana un to pielietosana ir kuvusi par svargkajiem faktoriem ekonomikas attstb un tie arvien vairk izaicinjumu (1. iermjums) kst noteicosie valsts konkurtspjai globlaj ekonomik. Arvien un ts augstks izgltbas pieaugos datoru jauda, datortehnikas un programmatras arvien sistma realiz nepieciesams samazinoss cenas, bezvadu un sateltu tehnoloiju pilnveidosans reformas, lai ktu par Eiropas un samazintas telekomunikciju pakalpojumu cenas ir pilnb augstks izgltbas telpas likvidjusas visus telpas un laika noteiktos srsus informcijas pieejambai n apmaiai P l B k (2002 ) sastvdau saska ar Boloas Deklarcijas noteikumiem. Btisks progress ir novrojams dazds sfrs: 1. Arvien pieaugosas mcsans iespjas. Uzemto studentu skaits augstks izgltbas iestds pdjo desmit gadu laik ir pieaudzis vairk nek divas reizes no 46 tkstosiem 1990./91. mcbu gad ldz vairk nek 110 tkstosiem 2001./02. mcbu gad. Turklt studentu skaits pirmajos kursos ir palielinjies trs reizes (att. I.1.1.). Patreiz Latvijas augstks izgltbas iestds uzemto studentu bruto patsvars ir vien lmen ar so pasu rdtju Austrij, Francij un Nderland (att. I.1.2.). Vairk nek 430 studiju programmas tiek piedvtas koledzu (profesionlo) programmu lmen, bakalauru programmu lmen (gan akadmisks, gan profesionls bakalauru programmas), akadmisko un profesionlo maistru programmu un doktorantras programmu lmeos (att. I.1.3.). Divas tresdaas no kopum uzemto studentu skaita koncentrtas socilo zintu un izgltbas jom (att. I.1.4.). Vienlaicgi pieaug ar absolventu skaits, no mazk nek 6 tkstosiem 1991. gad ldz vairk nek 20 tkstosiem 2001. gad (att. I.1.5.). Bet vl svargk ir tas, ka ir konstatts, ka "gandrz visi studenti, neatkargi no viu studiju sfras, veiksmgi atrod darbu pc augstskolas pabeigsanas".4 2. Institucionls bzes dazdosans. Studentu skaita palielinsans un arvien plasks piedvto studiju programmu spektrs tiek papildints ar augstks izgltbas institucionls bzes dazdosanos. Valsts augstko izgltbas iestzu skaits ir palielinjies no 10 1990. gad ldz 20 2000. gad. Sesm no sm iestdm ir universittes statuss un 14 ir augstks izgltbas iestdes bez universittes statusa, kaut ar 6 no tm piesir augstks izgltbas grdus ldz pat doktora grdam. Lai nodrosintu eogrfiski ldzsvarotkas izgltbas iespjas, tika izveidotas jaunas reionls augstks izgltbas iestdes, piemram, Vidzemes un Ventspils augstskolas. Turklt ir tikusas atvrtas 14 licenctas privts augstks izgltbas 4Snitnikovs un Vanaga (2001:116) 7 iestdes. Tdjdi tagad ir 34 augstks izgltbas iestdes, no kurm 31 ir akreditta atbilstosi likumdosan noteiktajai krtbai5 (att. I.2.1). 3. Palielints finansjums un finansjuma avotu dazdosans. Valsts izdevumi izgltbai (visiem lmeiem) veido apmram 7% no IKP, kas ir tikpat liels patsvars k 1995. gad, bet attiecb uz augstks izgltbas finansjumu, t patsvars pret IKP ir samazinjies par vairk nek 20%. Taj pas laik privtais finansjums augstkajai izgltbai, kas veidojas no studentu mcbu maksas gan valsts, gan privtajs mcbu iestds, pastvgi ir pieaudzis. T rezultt kopjais ldzeku apjoms, kas investti augstkaj izgltb, ir lielks nek 1997. ­ 1998. gad (att. I.3.1). 4. Boloas Deklarcijas prasbu izpilde. Boloas Deklarcijai (1999.) ir pievienojuss 29 valstis, kas apmuss reformt savu valstu augstks izgltbas sistmas struktru konvert veid, un Latvija ir so valstu vid. Deklarcij noteikt rcbas programma balsts uz pieciem mriem6: (i) kopgas struktras pieemsana saprotamiem un saldzinmiem grdiem; (ii) bakalauru un maistru lmeu ieviesana, kur pirmo grdu programmas nav skas par 3 gadiem un atbilst darba tirgum; (iii) ECTS-savietojamas kredtpunktu sistmas; (iv) Eiropas dimensija kvalittes nodrosinsan ar saldzinmiem kritrijiem un metodm, un (v) atlikuso srsu likvidsana, kas kav brvu studentu un pasniedzju mobilitti. K nordts Augstks izgltbas koncepcij, Latvij jau ir izveidota akadmisko un profesionlo grdu sistma, kas atbilst Eiropas sistmm; ir izveidotas profesionls programmas un ir ieviesta kvalittes nodrosinsanas sistma, kas balstta uz izgltbas iestzu un programmu akreditciju.7 5. Izgltbas iestzu un programmu akreditcija. Kvalittes nodrosinsanas sistma tika izveidota 90-to gadu vid.8 T ir domta gan izgltbas iestdm, gan programmm un balsts uz pasnovrtjumu un koleilajm prbaudm. Lmumu par akreditciju pieem Augstks izgltbas Padome (augstks izgltbas iestdm) un IZM izveidot Akreditcijas komisija (studiju programmm). Koleilo prbauzu grupas sastv no vismaz trijiem ekspertiem: viens vietjais eksperts, viens no kdas citas Baltijas valsts un viens no citm rvalstm - parasti no Rietumeiropas, dazreiz no ASV un atsevisos gadjumos no Austrumeiropas. Lai organiztu so procesu un paldztu augstks izgltbas iestdm veikt pasnovrtsanu, 1994. gad tika izveidots Augstks izgltbas kvalittes novrtsanas Centrs.9 Pirm kvalittes nodrosinsanas ­ akreditcijas krta tika pabeigta 2001. gada novembr.10 Tika akredittas vairk nek 90% no vism programmm un 31 no 34 augstks izgltbas iestdm. 6. Zintnes un tehnoloijas nkotnes attstbas redzjums. ES iestsanas kontekst Latvijas valsts zintnes un tehnoloijas attstbas politika ir vrsta uz to, lai prorienttu savu 5 Skat IZM akreditto augstks izgltbas iestzu sarakstu 2001.g., Tabula 2.5.1 6ES Rektoru Konferencu Konfedercija un Eiropas Universitsu Asocicija (CRE), Boloas Deklarcija par Eiropas ugstks izgltbas telpu: skaidrojums http://europa.eu.int/comm/education/socrates/erasmus/bologna.pdf 7Skkai informcijai skatt: Bologna follow-up measures: Latvia http://www.unige.ch/cre/activities/Bologna%20Forum/National%20reports/report_Latvia_%20doc.pdf 8Skat. Ministru Kabineta (1995.g.) Augstks izgltbas iestzu akreditcijas noteikumi http://www.izm.lv/en/default.htm 9Skat. http://www.aiknc.lv/en/index.php# 10Augstk izgltba Latvij http://www.aic.lv/en/default.htm 8 zintnisks ptniecbas potencilu atbilstosi valsts un Eiropas priorittm un lai stimultu zintnieku aktvku iesaistsanos ekonomikas, kultras un socilo problmu risinsan.11 6.1.Ldz sim atsevisi darbojosies 33 ptniecbas institti tagad oficili ir piesaistti konkrtm universittm. Zintnisks ptniecbas valsts priorittes ir noteiktas ar Ministru Kabineta Rkojumu un ts ir sekojosas: organisk mija, biomedicna un farmcija; lietiso zintu nozares; informcijas tehnoloijas; mezkopbas un kokapstrdes zintnes un letonika (Latvijas vsture un arheoloija; latviesu valoda, literatra, folklora un etnogrfija; Latvijas mksla un kultra; filozofija un socioloija). 6.2.1998. gada jlij Latvijas Zintnes Padome piema un Ministru Kabinets apstiprinja Zintnisks ptniecbas un attstbas valsts koncepciju.12 T ietver zintnisks izptes valsts priorittes un identific papildus priorittes, kas saisttas ar Latvijas un ES sadarbbu: informcijas tehnoloijas un telemtika; dzvbas zintnes un biotehnoloija ­ biomedicna, zu veidosana un biotehnolija; jaunie materili; ekoloija un vides aizsardzba; enerijas tehnoloijas; mezsaimniecbas un zemkopbas ptniecba; socilie un ekonomiskie ptjumi. Koncepcija paredz ar izveidot valsts ptjumu programmas un izcilbas centrus. T paredz sekojosus kritrijus ptniecbas un attstbas finansjumam: konkursi par ptjumu projektu finanssanu, ko prbaudjusi koli; valsts finansjums ierobezotam skaitam valsts izptes programmu prioritrajs joms, kas atlastas, piedaloties zintniekiem, valsts amatpersonm un uzmjiem; zintnisks ptniecbas infrastruktras finanssana valsts ptniecbas centros; izcilbas centru finanssana, kas ir spjgi konkurt starptautiskaj lmen. 6.3.Latvijas zintnieki un ptnieki aktvi piedaljs ES 5. Ptniecbas Visprj Programm (Research Framework Program)13--patiesb, sai Programmai tika apstiprinti 23 projekti no Latvijas ­ un patreiz vii gatavojas ldzg veid piedalties 6. Visprj Programm (2. iermjums). 11Zintnisk ptniecba un attstba Latvijas Republik http://www.izm.gov.lv/Zinatne_CD/en/04_national/04_01.html 12Skat. http://www.izm.gov.lv/Zinatne_CD/en/04_national/04_01_.html . Valsts Koncepcijas teksts http://www.lzp.lv/concept.htm 13Piekt Visprj Programma (Fifth Framework Program (FP5)) sastv no divm dam: Piekt Eiropas Kopienu Visprj Programma, kas ietver ptniecisko darbu, tehnoloiju attstbu un demonstrcijas; un Piekt Euratom Visprj Programma, kas ietver ptniecisko darbu un mcbas kodolzintnes jom. FP5 ir struktra, kas sastv no vairkm tmm, ko veido septias Specifisks Programmas, no kurm cetras ir Tematisks Programmas: · Dzves kvalitte un dzves resursu vadba (Quality of Life) · Lietotjam "draudzga" informcijas sabiedrba (IST) · Konkurtspjga un ilgtspjga izaugsme (GROWTH) · Enertika, vide un ilgtspjga attstba (EESD) Un trs ir Horizontls programmas, kas papildina Tematisks Programmas, reajot uz kopgm vajadzbm viss ptniecbas joms: · Kopienas ptniecisk darba starptautisks nozmes apstiprinsana (INCO 2) · Inovciju veicinsana un MVU ldzdalbas stimulsana (Innovation/SMEs) · Zintnisks ptniecbas cilvku potencila un socili ekonomisks zinsanu bzes pilnveidosana (Improving) FP5 tika uzskta, lai paldztu atrisint problmas un reatu un svargkajiem izaicinjumiem socili ekonomiskaj jom, ar ko saskrs ES. Tai ir vairki mri un jomas, kas apvieno tehnoloiskos, industrilos, ekonomiskos, socilos un kultras aspektus. So pieeju vl vairk pastiprina Galveno rcbas paskumu koncepcija, kas skar konkrtas problmas, izmantojot daudzpusju pieeju, kuras realizsan piedals visas ieinterests puses no dazdm jomm. http://www.cordis.lu/fp5/home.html 9 2. iermjums Sest Visprj Programma Sest Visprj Programma (FP6) ir Savienbas galvenais instruments, lai finanstu ptjumus Eirop. Kopjais budzets cetru gadu periodam no 2003. ­ 2006. ir 17,5 miljardi, kas ir par 17% vairk nek Piektajai Visprjai Programmai. FP6 ir identifictas 7 galvens jomas, kurs jpilnveido zinsanas un jnodrosina tehnoloijas progress: genoma izpte un biotehnoloija veselbai; informcijas sabiedrbas tehnoloijas; nanotehnoloijas un nanozintnes; aeronautika un kosmoss; prtikas drosba; ilgtspjga attstba; un ekonomika un socils zintnes. Lai panktu vislielko iespjamo efektu, tiesi sm jomm ir piesirti vairk nek 12 miljardi. FP6 ir milzgs lciens tlk par vienkrsi projektu finanssanu. Galvenais uzsvars tiek likts uz Eiropas Zintnisks ptniecbas telpas radsanu, k vziju nkotnes ptnieciskajam darbam Eirop. Ts mris pankt zintnisko izcilbu, uzlabot konkurtspju un novatorismu, veicinot arvien lielku sadarbbu, savstarpjo papildinmbu un uzlabotu koordinciju starp attiecgajm pusm visos lmeos. Ir samazints prioritsu skaits, lai labk vartu integrt aktivittes. Ir ieviesti jauni atbalsta mehnismi (izcilbas un integrto projektu tkli), kas nodrosint ES aktivittm lielku ietekmi un spcgk strukturs Eirop veikto zintnisks ptniecbas darbu.. The 6th Framework Program http://europa.eu.int/comm/research/fp6/index_en.html 6.4.Neraugoties uz siem sasniegumiem, kopjie nacionlie izdevumi ptniecbai un attstbai joprojm ir tikai 0,6% no IKP un pdjos gados valsts izdevumi ptniecbai un attstbai ir samazinjusies. Patreiz (2000.g.) tie ir mazki par 0,2% no IKP, kas ir oti zems rdtjs, saldzinjum ar citm Eiropas valstm (att. I.6.1.). 7. Sistmas vadbas un koordincijas reorganizcijas. Jau pas prejas perioda skum Izgltbas likums (1991.g.) ieviesa btiskas reformas attiecb uz augstkas izgltbas statusu: izgltbas satura depolitizcija; atauja veidot privts augstks izgltbas iestdes; brva izvle studentiem; un administratv decentralizcija. 7.1.Turpmkajos gados likumdosanas bze ir mainjusies un pielgojusies jaunajiem apstkiem. 1995. gada novembr tika pieemts likums "Par augstks izgltbas iestdm; 1998. gada oktobr Izgltbas likums tika pieemts jaun versij; 1999. gada jnij tika pieemts likums "Par visprjo un profesionlo izgltbu" un 2000. gada decembr stjs spk jauns likums "Par augstks izgltbas iestdm". Ministru Kabinets ir piemis vairkus noteikumus, kas organiz un kontrol svargus augstks izgltbas sistmas aspektus. Sagaidms ar, ka dazdi politikas dokumenti atsts visaptverosu ietekmi uz augstks izgltbas attstbu, piem., "Par valsts atbalstu augstks izgltbas finanssan", "Krtb, kd veicama studentu kreditsana no kredtiestzu ldzekiem, saemot valsts galvojumus" un "Augstks izgltbas attstbas koncepcija".14 7.2.Patreiz vadosais princips augstkaj izgltb ir augstks izgltbas iestzu autonomija atbilstosi Likumam. Autonomija ietver tiesbas formult un pieemt Satversmi (iestdes statti vai nolikums) un neatkargi lemt par studiju programmu saturu un formu, studentu uzemsanas nosacjumiem, ptniecisk un zintnisk darba virzieniem, par organizatorisko un administratvo struktru un par pasniedzju un administratv personla algm.15 7.3.Savukrt IZM ir visprgi atbildga par augstks izgltbas iestzu vadbu un uzraudzbu.16 IZM ir centrlais izpildu orgns, kas ir atbildgs par valsts politikas izstrdi un ieviesanu izgltbas, zintnes un tehnoloijas joms. 14Skat. Rivza (2001.g.) 15Likums "Par augstks izgltbas iestdm" (2000.g.), 4. pants http://www.izm.lv/en/default.htm 16Par IZM organizciju skat. http://www.izm.lv/en/default.htm 10 7.4.Augstks izgltbas, zintnes un ptniecbas departaments steno IZM lmumus augstks izgltbas un ptniecbas un attstbas joms. Sis Departaments tika izveidots 1991. gad un sodien taj strd 13 pilnas slodzes darbinieki. 7.5.Bez tam, Likums atzst divas atsevisas struktras, kas spl noteiktu lomu augstks izgltbas vadb un koordincij: Rektoru Padome un Augstks izgltbas Padome. 7.6.Rektoru Padome sagatavo ierosinjumus IZM, lemj par kopgu studiju programmu izveidosanu, dod savu atzinumu par likumprojektiem un noteikumiem, kas skar augstko izgltbu, rekomend ekspertus augstks izgltbas iestzu un programmu akreditcijai, ierosina augstks izgltbas iestzu akreditciju, balstoties uz ekspertu darba rezulttiem, sagatavo priekslikumus valsts budzeta ldzeku sadaljumam starp augstks izgltbas iestdm un prstv Latvijas augstks izgltbas iestdes rvalsts. 7.7.Augstks izgltbas Padome ir neatkarga struktra, kas izveidota, lai izstrdtu augstks izgltbas nacionlo stratiju; realiztu sadarbbu starp augstks izgltbas iestd, valsts iestdm un sabiedrbu; un lai uzraudztu augstks izgltbas kvalitti. Augstks izgltbas Padomes locekus iece Saeima un tie prstv sekojosas institcijas: Latvijas Zintu Akadmiju, Radoso arodbiedrbu Padomi, Latvijas Izgltbas vadtju Asociciju, Latvijas rstu arodbiedrbu, Tirdzniecbas un rpniecbas paltu. Augstks izgltbas jomu prstv trs Padomes loceki: Rektoru Padomes prstvis, augstks izgltbas profesoru prstvis un Nacionls studentu Asocicijas prstvis. Savukrt Izgltbas un zintnes ministrs prstv Padomi Ministru Kabineta sds k ex officio Padomes loceklis. 7.8.Augstks izgltbas padomes galvens funkcijas ir nodefintas sekojosi: sagatavot nacionlo augstks izgltbas un augstks izgltbas iestzu attstbas koncepciju; izstrdt ilgtermia plnus un priekslikumus mcbu darbam un ptniecbas attstbai augstks izgltbas sistm; sagatavot priekslikumus mcbu darba un ptniecbas kvalittes paaugstinsanai; prognozt tautsaimniecbai nepieciesamo studentu skaitu un to studentu skaitu, kuri tiks finansti no valsts budzeta katr no zinsanu jomm; sagatavot priekslikumus par augstkajs mcbu iestds nepieciesamo pasniedzju skaitu; iesniegt Ministru Kabinet novrtjumu par valsts budzeta projektu augstkajai izgltbai; pieemt lmumus par augstks izgltbas iestzu akreditciju un iesniegt tos apstiprinsanai IZM. 11 III. Problmas un izaicinjumi Uz zinsanm balsttas ekonomikas veidosana 1. Lai ar ir pankts ievrojams progress augstkas izgltbas reformsan un modernizcij, pards jaunas problmas un uzdevumi, kas met jaunu izaicinjumu augstks izgltbas iestdm, augstks 3. iermjums izgltbas sistmas vadbas Jaunie izaicinjumi augstkajai izgltbai iestdm un sabiedrbai Attstbas valstis un valstis ar prejas perioda ekonomiku saskaras kopum (3. iermjums). ar btiski jaunm tendencm globlaj vid, kas ietekm ne tikai to, kd veid darbojas augstks izgltbas sistmas, bet pat ss sistmas mrus un nolku. Starp visizsiroskajm prmaiu 1.1. Jo pasi, "globl dimensijm minamas globalizcijas konverent ietekme, arvien uz zinsanm balstt pieaugos zinsanu nozme, k galvenajam izaugsmes ekonomika vienlaicgi rada virztjspkam, un informcijas un komunikcijas revolcija. milzgas iespjas un izvirza Zinsanu akumulsana un to pielietosana ir kuvusi par sareztus uzdevumus svargkajiem faktoriem ekonomikas attstb un tie arvien vairk kst noteicosie valsts konkurtspjai globlaj ekonomik. Arvien vism valstm, bet jo pasi pieaugos datoru jauda, datortehnikas un programmatras arvien tm valstm,[...] kuras samazinoss cenas, bezvadu un sateltu tehnoloiju pilnveidosans piedzvo grto preju no un samazintas telekomunikciju pakalpojumu cenas ir pilnb centraliztajm likvidjusas visus telpas un laika noteiktos srsus informcijas i j b i i i P l B k (2002 ) ekonomikas organizcijas formm. Lai izmantotu ss iespjas un kontroltu riskus, valstij ir jpaveic trs grtas lietas. Tai ir jizveido saskaota, daudzpusga valsts stratija uz zinsanm balsttas ekonomikas attstbai un ilgtspjgumam. S stratija ir jizstrd, iesaitot ts izveid plasu ieinteresto pusu loku, kas dod iespjas izpausties visiem svargkajiem sabiedrbas sliem un sektoriem, ieskaitot privtos uzmjus, izgltbas darbiniekus, zintniekus, novatorus, pilsonisko sabiedrbu, masu mdijus un citus. Turklt s stratija ir jievies konsekventi un pacietgi, rpgi sabalansjot savstarpji pretrungas priorittes, atrodot sareztus kompromisus un emot vr savstarpji atkargas izmaias dazdos laika periodos, un tas viss jrealiz arvien vairk atverot sevi strauji maingajai, grti prognozjamai un arvien vairk konkurtspjgai globlajai ekonomikai".17 1.2. Savukrt Nacionlaj Attstbas pln (NAP), ko 2001. gada 11. decembr apstiprinja Ministru Kabinets, ir teikts, ka "patreizjais Latvijas ekonomikas modelis mainsies, jo augstu ekonomisks attstbas tempu var nodrosint tikai uz zinsanm balstta tautsaimniecba ar intensvu augsto tehnoloiju pielietojumu. Attstsies jaunas ekonomikas nozares un vienlaicgi tradicionls nozares tiks prstrukturtas".18 1.3. Ldzgas koncepcijas var atrast Latvijas attstbas ilgtermia stratij (Ekonomikas Ministrija, 2000.g.); Zintnisks ptniecbas un attstbas koncepcij (Latvijas Zintu Padome, 1998.g.); un Nacionlaj Inovciju koncepcij (Ekonomikas Ministrija, 2001.g.). tdjdi pdjos gados vrojama arvien lielka vienprtba par Latvijas ekonomikas prveidosanu par uz zinsanm balsttu tautsaimniecbu, kas bagta ar cilvku kapitlu, inovcijm un plasi eksport preces un pakalpojumus ar jaunradto vrtbu (4. iermjums). II. 17 Building Knowledge Economies: Opportunities and Challenges for EU Accession Countries Zinsanu ekonomikas foruma Noslguma ziojums "Zinsanu izmantosana attstbai ES kandidtvalsts", ko Pasaules Banka organizja sadarbb ar Eiropas Komisiju, Ekonomisks Sadarbbas un Attstbas Organizciju, Eiropas Rekonstrukcijas un attstbas Banku un Eiropas Investciju Banku. Parze, 2002. gada 19. ­ 22. februris. 18paso uzdevumu ministrs sadarbbai ar rvalstu finansu institcijm (2001:29) 12 4. iermjums Latvijas Nacionl inovciju koncepcija Strauja tautsaimniecbas attstba un socils labkljbas pieaugums Latvijai k mazai valstij ar atvrtu ekonomiku liel mr ir atkargi no ts spjas sarazot un piedvt starptautiskaj tirg konkurtspjgas preces un pakalpojumus. Lai palielintu visprjo valsts konkurtspju, ir nepieciesams stenot mrtiecgu valsts inovciju politiku, kas veicina patrintu jauno uz zinsanm balstto nozaru attstbu, k ar palielint jaunradts vrtbas produktu patsvaru tradicionlajs nozars. Pasaules ekonomiski spcgko valstu attstbas pieredze rda, ka ss valstis ir atvrusas savas ekonomikas novatoriskiem risinjumiem jau vairkus gadu desmitus. Dazm valstm ekonomikas procesu globalizcija un strauj tehnoloiju attstba rada vienreizju iespju straujai attstbai, citm valstm tas rada noteiktus stagncijas vai pat lejupsldes draudus. Spja radt jaunas idejas un komercili ts izmantot ir galvenais spks, kas nodrosina ekonomikas izaugsmi. Sis process ir vienldz svargs visiem uzmjdarbbas virzieniem un nozarm (rpniecbai, pakalpojumiem, trismam un zemkopbai), visa veida uzmumiem (mikro, mazajiem, vidjiem, lieliem uzmumiem un starptautiskajm korporcijm), k ar vism socilajm grupm un reioniem. Ekonomikas attstbas tempus vairs nenosaka tikai tradicionlie resursi k darba spks, dabas resursi, kapitls un tradicionls rpniecbas un zemkopbas nozares. Augsto tehnoloiju nozares arvien vairk kst par ekonomikas pieauguma determinantm. Augsto tehnoloiju komponente ir kuvusi par galveno konkurtspjas un jaunradts vrtbas avotu viss tautsaimniecbas nozars. Tomr augsto tehnoloiju uzmumu izveidosanai un augsto tehnoloiju pielietosanai tradicionlo nozaru uzmumos ir nepieciesama ekonomikas vide, kas ir labvlga inovcijm un inovatvm darbbm, k tas ir valsts, kas ievies politiku nacionlo invociju izstrdei un kuru nacionls inovciju sistmas darbojas efektgi. Ekonomikas Ministrija (2201.g.) 1.4. Pirmo visprgo prskatu par Latvijas pozciju ce uz ekonomiku, kas balstta uz zinsanm, var iegt, aplkojot A attlu, kur Latvijas sasniegumi saj jom ir saldzinti ar Rietumeiropas valstm (kas nepieder pie G7 grupas) pc atsevisiem zinsanu rdtjiem.19 Tur redzams, ka visos svargkajos rdtjos, izemot augstks izgltbas studentu skaitu, Latvija ievrojami atpaliek, jo pasi tajos virzienos, kas ir btiski svargi produktvm nacionlajm inovciju sistmm (NIS). 19 Pasaules Bankas Institta Zinsanu novrtsanas metodika (KAM) sastv no 69 strukturliem un kvalitatviem rdtjiem, kas dod saldzinjumu par to, k konkrta ekonomika izskats saldzinjum ar kaimiiem, konkurentiem vai valstm, kam t grib ldzinties. Tas paldz identifict problmas un iespjas, kdas ir valstij, un norda virzienus, kam btu jpievrs politikas uzmanba vai nkotnes investcijas. Saldzinjums pc 69 rdtjiem ir veikts 100 valstu grupai, kur iekautas lielk daa attstto OECD valstis un apmram 60 attstbas valstis. Katrs no maingajiem, kas izmantots punktu kart, ir normalizts skal no 0 ldz 10, lai augstk vrtba starp 100 saldzinjum izmantotajm valstm tiktu vrtta ar 10 un zemk ar 0. 13 Figure A Latvia and Western Europe in selected knowledge variables (normalized values) Tertiary enrollment 10 Internet hosts per 10.000 Gross tertiary science and persons engineering enrollment 5 Computers per 1000 Total expenditure for R&D 0 persons (% GNI) Patent applications granted Private sector spending on by the USPTO R&D Number of technical papers per million persons Latvia Western Europe Source: The World Bank Institute (2002) 1.5. Lai novrstu sos trkumus, NAP paredz vairkas konverentas rcbas un norda uz nepieciesambu veikt tlkas izgltbas reformas: piem., "cieska sadarbba starp zintni, izgltbu un uzmjiem tiks pastiprinta, tdejdi radot pamatu tdas ekonomikas attstbai, kas balstta uz zinsanm un inovcijm"; "turpinsies virzba uz informcijas sabiedrbu un strauji pieaugs IT loma attstb"; "tiks veikta tlka izgltbas sistmas prstruktursana, lai pilnb apmierintu darba tirgus vajadzbas", utt.. 1.6. Bez tam ir apstiprinti vairki ambiciozi augstks izgltbas attstbas kvantitatvie mri 2010. gadam, k pardts 5. iermjum. 14 5. iermjums Kvantitatvie rdtji, kas jsasniedz ldz 2010. gadam Cilvku resursi: · Studentu skaits 120 000 · Ph.D. studentu skaits 4 500 · Profesoru skaits 1 000 · Zintu doktoru skaits (Ph.D.), kuri veic zintnisko darbu · Cilvku skaits, kas piedals ptjumu veiksan 2 000 Finansu resursi: · Valsts budzeta subsdijas augstkajai izgltbai 1,4% no IKP · Valsts budzeta subsdijas zintnei un ptniecbai, 1,0% no IKP no kurm ptniecbai universitts 0,4% no IKP · Ptniecbas atbalstam piesaisttie privtie ldzeki 1,0 ­1,3% no IKP · Augstks izgltbas atbalstam piesaisttie privtie ldzeki 1,0 ­1,4% no IKP Infrastruktra: · Jaunuzbvts Zintnes un tehnoloijas parks, kas asocits ar universittm un ptniecbas instittiem; · Augstks izgltbas iestzu un ptniecbas instittu infrastruktras modernizcija un optimizcija Iznkuma indikatori · Apmcmo specilistu skaits 30 000 · Apmcmo Ph.D. skaits 700 · Zintnisko publikciju skaits 1 000 · Augsto tehnoloiju produktu patsvars kopj valsts eksporta apjom 20 -25% IZM (2002.g.) 1.7. Lai augstk izgltba attaisnotu ss prognozes, rcbas politik ir jnosaka sistmas vjks vietas, kuri mehnismi nedarbojas pietiekami efektgi, k ieviest korijosas stratijas, un jvienojas par jaunu augstks izgltbas reformas instrumentu kopumu. 1.8. Vadoties no esoso ptjumu un aptauju rezulttiem, k ar no pieejamiem datiem un s ziojuma vajadzbm veikto interviju rezulttiem20, Latvijas augstkaj izgltb var identifict sesas problmu un neatrisintu uzdevumu jomas: · Augstks izgltbas nozme visas valsts attstb · Mcsanas kvalitte · Augstks izgltbas institucionl organizcija · Inovciju sistma un ptniecbas un attstbas loma · Finanssanas mehnismi · Vadba un koordincija 20Skat. pielikumu 15 6. iermjums Augstks izgltbas nozme Pasaules ekonomika mains, jo zinsanas aizstj fizisko kapitlu k patreizjs (un nkotnes) bagtbas avots. Tehnoloija liel mr virza so procesu ar informcijas tehnoloiju, biotehnoloiju un citm inovcijm, kas noved pie ievrojamm izmaim msu dzves veid un taj, k ms strdjam. T k zinsanas kst arvien svargkas, ar augstk izgltba ldz ar to. Valstm ir jizglto skaitliski vairk jauno cilvku atbilstosi augstkiem standartiem ­ augstks izgltbas grds tagad ir pamatkvalifikcijas prasba daudziem kvalifictiem darbiem. Zinsanu kvalitte, ko ener augstks izgltbas iestds, un to pieejamba plaskai ekonomikai kst arvien vairk izsirosa valsts konkurtspjas nodrosinsan. Attstbas valstm augstk izgltba nepieciesama, lai: · nodrosintu lielku studentu skaitu, jo pasi no mazk nodrosintiem socilajiem sliem, ar specifiskm prasmm, jo specilisti ir arvien vairk pieprasti viss pasaules ekonomikas nozars; · sagatavot studentus ar visprgo izgltbu, kas ir gatavi uz elastgu un novatorisku rcbu, tdejdi nodrosinot pastvgu ekonomisko un socilo struktru atjaunosanos, kas ir svargi strauji maing pasaul; · mct studentiem ne tikai to, kas ir zinms patreiz, bet ar to, k savas zinsanas atjaunot, lai vii vartu savas prasmes papildint ldz ar izmaim ekonomikas vid; un · palielint valst veikto ptjumu apjomu un kvalitti, aujot pasaulei, kas attsts, izvlties, absorbt un radt jaunas zinsanas efektvk un trk nek tas ir tagad. Augstks izgltbas un sabiedrbas Darba grupa, Peril and Promise Augstks izgltbas nozme visas valsts attstb. 2. Strauji maing ekonomikas, kultras un socilaj vid augstkajai izgltbai neprtraukti ir jpielgojas sm izmaim, jrea uz ekonomikas izvirztajm prasbm, jrea uz darba tirgus prasbm un jrkojas atbilstosi vietjm, reionlm un starptautiskm prasbm. (6. iermjums). K nordts NAP, Latvijas eopolitisk situcija un ierobezotie izejvielu un enerijas resursi nosaka to, ka svargkais ts ekonomikas konkurtspjas faktors ir izgltoti cilvki un kvalificts darbaspks. 2.1.Ir trs galvens tmas, kam jpievrs uzmanba: · Ldzsvars starp profesionlajm, neuniversittes tipa, stermia programmm un universitsu, akadmiskajiem, profesionli orienttajiem kursiem; · Absolventu sadaljums pa zinbu jomm un atbilstba starp praktisko, taustmo prasmju un teortisko, netaustmo prasmju piedvjumu un pieprasjumu; · Apgto prasmju atbilstba tautsaimniecbas un darba devju vajadzbm. 2.2.Universittes un neuniversittes tipa studiju programmas. Latvijas augstks izgltbas akadmisko grdu struktra (7. iermjums), k ar ievrojams skaits izgltbas programmu un lielais studentu skaits ­ tas viss ir veidots vairk par labu akadmiskajam, ne profesionlajam saturam. 16 7. iermjums LATVIJA: Augstks izgltbas akadmisko grdu struktra Latvijas augstks izgltbas sistma ir binra kops likums "Par izgltbas iestdm" (1995.g.) nosaka atsirbu starp akadmisko un profesionlo augstko izgltbu. Profesionlo programmu popularitte strauji aug ­ 1998./99. m.g. profesionls programmas piesaistja vairk nek divas reizes lielku studentu skaitu, saldzinjum ar bakalauru programmm. Tomr augstks izgltbas sistmas binr struktra Latvij nav strikti institucionalizta; td var redzt universittes, kas piedv profesionls programmas, un iestdes, kas nenes universittes nosaukumu, piedvjam akadmisks programmas. Princip var izsirt trs programmu grupas ­ akadmisks programmas, kuras pabeidzot var iegt akadmisko grdu; profesionls programmas, kas balsttas uz pirm akadmisk grda standartu, tdejdi to absolventi ir tiesgi turpint tlkas akadmisks studijas, un, visbeidzot, lietiss profesionls programmas, kas orienttas uz profesionls kvalifikcijas paaugstinsanu, bet nedod pamatu tiesai uzemsanai, lai turpintu akadmisks studijas. Piemrojot pieeju universittes/ neuniversittes tipa programmas, tad akadmisks programmas un profesionls programmas, kas balsttas uz akadmisk grda standartiem, btu jattiecina uz universittes tipa programmm, bet lietiss profeisonls programmas ­ uz neuniversittes tipa programmm. Akadmisk augstk izgltba (ISCED lmenis 5A). Akadmisks augstks izgltbas programmas balsts uz fundamentlajm un/vai lietisajm zintnm; parasti, katra akadmisks izgltbas posma noslgum tiek rakstts zintnisks ptjumu darbs un beigs var attiecgi iegt bakalaura vai maistra grdu. Bakalaura grds tiek piesirts pc pirms studiju fzes pabeigsanas. Bakalaura programmas var bt 3 vai 4 gadu garas, atkarb no izvlts macbu iestdes. Bakalaura grds, kas iegts pc 4 gadu studiju programmas pabeigsanas, tiek uzskatts par pabeigtas augstks akadmisks kvalifikcijas apliecinjumu, kamr bakalaura grds pc 3 gadu studijm tiek drzk uzskatts par starpposma kvalifikciju pirms tiek izdarta tlka izvle starp profesionlajm programmm vai maistra studijm. Maistra grds tiek piesirts pc otrs akadmisks izgltbas fzes pabeigsanas, un t iegsanai kopum ir nepieciesamas universittes studijas 5 ­ 7 gadu garum. Madicnas un stomatoloijas studijs (attiecgi 6 un 5 gadu studijas) bakalaura un maistra grdi netiek piemroti. Tomr medicnas un stomatoloijas studijs iegtie grdi tiek uzskatti par pieldzinmiem maistra grdam. Studijas doktorantr. Lai uzsktu studijas doktorantr, ir nepieciesams maistra (vai ekvivalents) akadmiskais grds. Doktora grdu, kas starptautiski parasti tiek apzmts ar Ph.D., var iegt, publiski aizstvot doktora disertciju. Doktorantras studijas ilgst cetrus vai retk trs pilnus gadus. Studijas ietver padziintu prieksmeta izpti, k ar ptniecisko darbu doktora disertcijas sagatavosanai. Pirms doktora disertciajs aizstvsanas, ir nepieciesamas publikcijas starptautiski atztos zintniskos izdevumos. Ieprieksjos gados, jo pasi, kad vairums ptniecbas instittu Latvij atrads rpus universittm, atbilstoss neatkarga ptniecisk darba apjoms un attiecgu doktorantras eksmenu nokrtosana, strdjot ptniecbas institt, oti biezi aizstja studijas doktorantr. Patreiz doktora grds galvenokrt tiek iegts regulri apmekljot doktorantras studijas universitts un, k neatemama so studiju sastvdaa, tiek veikts darbs pie doktora disertcijas. Latvij joprojm pastv ar otr lmea doktora grds ­ habilitts doktors. Ldz 1999. gada beigm sis grds bija formls prieksnosacjums, lai piesirtu profesora titulu. Tomr, saska ar izmaim valsts likumdosan, grds "habilitts doktors" vairs netiek piesirts pc 2000. gada 1. janvra. T viet, lai izvltos profesora titula kandidtus, ir izstrdtas jaunas procedras, kas nodrosina, ka pretendentam, kuram ir doktora grds, ir pietiekama zintnisk kompetence un pedagoisk pieredze. ugstk profesionl izgltba. Likums par profesionlo izgltbu (1999.g.) paredz divu lmeu augstks profesionls izgltbas programmas: koledzas programmas, kas dod IV lmea profesionlo kvalifikciju, un profesionls augstks izgltbas programmas, kas dod V lmea profesionlo kvalifikciju. Vairks profesijs ir iespjams izveidot koledzu programmas k pirmo ciklu augstkaj profesionlaj izgltb. Koledzu programmas ilgst vismaz divus gadus un ts tiek uzskattas par augstks profesionls izgltbas pirmo ciklu. Pabeidzot ss programmas, var iegt IV lmea profesionlo kvalifikciju (teortisk un praktisk sagatavotba veikt sareztus vadbas uzdevumus un organizt un vadt citu specilistu darbu) un ts auj turpint studijas otr cikla augstks profesionls izgltbas iegsanai. Patreiz koledzas programmas tiek veidotas gan esosajs augstks izgltbas iestds, gan bijusajos tehnikumos, kur profesionl izgltba tika iegta pc vidusskolas pabeigsanas. Jomas, kurs vispirms tika izveidotas koledzas izgltbas programmas, ir inzenierija, datorzintnes, uzmjdarbbas vadba, medicnisk aprpe un jurisprudence (uzmumu juristu apmcba maziem un vidjiem uzmumiem). Lai nodrosintu, ka koledzu programmu apguve var tikt emta vr tlkm studijm augstks profesionls izgltbas programms, tiks viekta koledzu programmu kvalittes novrtsana kop ar atbilstosm "pilna apjoma" augstks izgltbas programmm. Augstks profesionls izgltbas programmas dod V lmea profesionlo kvalifikciju (augstk profesionl kvalifikcija specilistam attiecgaj nozar, kas apliecina praktisko veiktspju, k ar plnosanas un ptniecbas spju vissareztkajs profesijs). K jau ieprieks mints, Latvij ir gan universittes, gan neuniversittes tipa augstks profesionls izgltbas programmas: Universittes tipa profesionls programmas (ISCED lmenis 5A) ir balsttas uz akadmisko grdu. K pardts diagramm par Latvijas izgltbas sistmu, ts var bt saldzinosi sas programmas papildu bakalaura grdam, vai neatkargas programmas, kas sniedz augstko profesionlo izgltbu, ietverot bakalaura grda iegsanu. So programmu beidzji var tlk turpint akadmisks studijas. Neuniversittes tipa augstks profesionls izgltbas programmas (ISCED lmenis 5B) galvenokrt domtas profesionlo prasmju apgsanai V profesionls kvalifikcijas lmen. Ts ir vismaz 4 gadus garas un ts var, ja tas ir iespjams un nepieciesams, organizt divos ciklos, kur koledzas programma un IV lmea profesionl kvalifikcija ir pirmais cikls. 17 2.2.1. Patiesb, Latvij ir vjas profesionls izgltbas tradcijas un praktiski nav sda veida izgltbas tradciju tercirs izgltbas lmen, kas cits Eiropas valsts sastda no 18 ldz 63 procentiem no kopj studjoso skaita (att. II.1.). Turklt ts attstba pdjos gados ir bijusi visai vja (att. II.2.), ar tikai 8% studjoso visos lmeos, kas piedals profesionls mcbu programms. Attiecb uz augstko izgltbu, tikai neliela daia no studentiem ir reistrjusies profesionlajs programms par spti valdbas centieniem padart pcvidusskolas (terciro) profesionlo izgltbu modernku un pievilcgku (Latvijas Nacionl Observatorija, 2001.) (skat. a 8. iermjumu). Ldz pat 1999. gadam tikai neliela daa no tehnikumu beidzjiem izvljs turpint studijas terciraj lmen (att. II.3.). 8. iermjums Nepieciesamba pc praktiskajm iemam ES Phare Programmas ietvaros "Profesionl izgltba 2000", tika veikti ptjumi informcijas tehnoloijas, telekomunikciju un elektronikas (ITTE) nozar un bvniecbas nozar. Sie ptjumi atspoguo darba spka pieprasjumu sajs nozars nkotn. Tiek uzskatts, ka pieprasjums pc ITTE specilistiem nkamajos 3 gados pieaugs vairk nek divas reizes. Universitsu absolventu skaits ITTE jom ir pc iespjas jpalielina ­ vismaz trs reizes. Pc Latvijas ITTE uzmumu aptaujas, vispieprastkie ir specilisti ar IV lmea profesionlo kvalifikciju. Latvijas ITTE firmu aptaujas rezultti rda ar to, ka vislielko darbinieku skaita pieaugumu var sagaidt sekojoss profesijs: programmtji, programmatras projektu vadtji, sistmu analtii, programmatras produktu testtji, ITTE konsultanti, datortklu un sistmu administratori un citi, kuru darbba saistta ar programmatras un Interneta aplikciju izstrdi un apkalposanu. Latvijas bvfirmu aptauja rda, ka darbinieku skaita pieaugumu var sagaidt visos kvalifikciju lmeos. Vislielkais pieprasjuma pieaugums (30%) nkamajos trijos gados sagaidms pc specilistiem, kuriem ir IV un V lmea profesionls kvalifikcijas. Zemas kvalifikcijas darbaspka pieprasjums vartu pieaugt tikai par 5%. Latvijas Nacionl Observatorija (2001.g.) 2.2.2. Pirm lmea augstk profesionls izgltbas (koledzas izgltbas) programmas realiz koledzas un augstks izgltbas iestdes. Koledzas izgltba dod IV lmea kvalifikciju (skat. 7. iermjumu). Mcbu ilgums sajs programms ir 2 ­ 3 gadi pc visprjs vidjs vai vidjs profesionls izgltbas iegsanas. Pirm lmea augstks profesionls izgltbas doploms (kas tiek piesirts tikai kops 2000. gada 9. jnija) apliecina, ka iegt kvalifikcija atbilst IV lmenim (teortisk un praktisk apmcba, lai veiktu sareztus uzdevumus, k ar lai organiztu un vadtu citu darbu). 2000./01. mcbu gad 3% no studentiem, kuri apmeklja profesionls izgltbas iestdes, tika uzemti sajs programms. 2.3.Absolventu sadaljums. Kopjais beidzju skaits 2001. gad bija 20 308, kas ir trs reizes varik nek 1991. gad (att. II.4.). Atsevisi pa akadmiskajiem grdiem un kvalifikcijas lmea, 45% no visiem absolventiem atbilst bakalaura lmenim, 38% - profesionls kvalifikcijas lmenim, 17% - maistra lmenim un 0,2% - docenta lmenim (att. II.5.). Sie skaiti norda uz visai augstu ieksjs efektivittes pakpi, ja mra pc uzemto studentu skaita uz vienu beidzju taj pas gad. Ja 1991. gad s attiecba bija 7,9:1, tad 2001. gad t uzlabojs ldz 5:1. Bet, k jau atkrtoti tika uzsvrts interviju laik, absolventu sadaljums pa zinbu jomm norda uz lielu koncentrcijas lmeni socilajs zintns, kas ir 57% no visiem absolventiem 2001./02. mcbu gad, kamr inzenierzintu un tehnoloijas joms tie ir tikai 7% no absolventiem un lauksaimneicb 0,7% (att. II.6.). Lai ar pdjos gados studentu skaits inzenierzintu un eksakto zintu 18 specialitts ir samazinjies, jau 1997. gad Latvijai bija zems indikators saj nozar saldzinjum ar prjo Eiropu, kaut ar s ir oti svarga komponente uz zinsanm balsttas ekonomiaks veidosan (att. II.7.). 2.4.Atbilstba darba tirgum. Augstkajai izgltbai ir jatbilst maingajam darba tirgus pieprasjumam. Lai ar siet, ka vairums absolventu atrod darba iespjas, ir pazmes, kas liecina par nesakritbu starp augstks izgltbas iznkumu un darba tirgus prasbm. Piemram, saska ar vienu ptjumu, kas balsts uz aptauju, kur piedaljs 120 lieli un vidji uzmumi viss pamata nozars (t.i., banku un finansu, audita, tirdzniecbas, razosanas, pakalpojumu, mrketinga uzmumi), atkljs nesaderba starp augstks izgltbas iestzu un darba devju priorittm. "Kamr izgltotji pievrs vairk uzmanbas, lai studentiem iemctu teortiskos principus, un nepietiekamu uzmanbu pievrs socilo iemau apgsanai, darba devji socils iemaas un teortisko principu praktisks pielietosanas mku vrt daudz augstk nek teortisko principu zinsanu." Visum "jauno specilistu zinsanas [...] tika norttas k labk apgtas, nek tika novrtta viu spja ss zinsanas pielietot".21 2.4.1. Kds cits ptjums, kas tika veikts Latvijas Universitt, norda, ka "daudzi studenti, ienkot darba tirg, atklj, ka lietas, kas viiem tikusas mctas universitt, neatbilst darba tirgus prasbm, iemcto zinsanu bagza vienkrsi ir prk akadmiska".22 2.4.2. Profesionls izgltbas lmen ar tika nordts, ka programmas neatbilst darba tirgus prasbm. "Apmram viena tres daa no arodskolu beidzjiem nestrd izvltaj profesij, kamr vairk nek pusei ir nepieciesamas papildu mcbas".23 Studiju programmas ir jizmaina, izstrdjot jaunas mcbu programmas ir jkonsultjas ar darba devjiem, koledzm ir nepieciesams finansjums aprkojumam un pasniedzji ir jmca atbilstosi jaunajiem standartiem un saturam. Turklt OECD grupa, kas izvrtja izgltbas situciju Latvij, secina, ka "par spti tam, ka arodizgltbas un profesionlas izgltbas reforma ir prioritte [...] nav identificta neviena izgltbas iniciatva, lai mctu jauno pasniedzju paaudzi saj jom"24 Mcsanas kvalitte 3. Starptautisk pieredze rda, ka ikvien augstks izgltbas sistm, kas strauji izplesas, jo pasi tad, ja td pas apjom nepalielins materilie un finansu resursi, rodas kvalittes problmas, ar ko jsaskaras. 3.1.Prognozes, kas balsts uz demogrfiskajiem rdtjiem, absolventu patsvaru augstkaj vidjs izgltbas lmen un studentu pieprasjumu pc augstkas izgltbas, rda, ka tercirs izgltbas dalbnieku skaits Latvij turpins pieaugt. Saj sakar k svargkie pards divi atsevisi kvalittes jautjumu kopumi.25 21Abi citti no Pauna un Krslis (2001.) 22Tora, Jaunzeme un Popova (2001:33) 23Krievis un Lesins (2001:99) 24OECD (2001:155) 25Skat. Cimdis (2000.) un paso uzdevumu ministrs (2002.) 19 3.2.No vienas puses, t ir augsti kvalifictu mcbspku pieejamba. Labi kvalificti un motivti pasniedzji ir izsirosi svargi, lai nodrosintu augstks izgltbas iestzu darba kvalitti (9. iermjums). Patiesb, "augstks izgltbas iestdes paaujas uz savu mcbspku atbalstu. Viu pastvg kltbtne un pieejamba studentiem un koliem liel mr ietekm to, ka tiek izvedota atmosfra, kas veicina mcsanos". Turpret vairum attstbas valstu "daudzi augstskolu pasniedzji strd uz 9. iermjums nepilnu slodzi vairks mcbu Augstks izgltbas kvalitte iestds, pievrs maz uzmanbas Augstks izgltbas iestdm noteikti ir vajadzgas ptniecbas darbam vai mcsanas labi izplnotas akadmisks programmas un skaidra misija. Tomr svargki par to ir augstas kvalittes metodikas uzlabosanai un spl pasniedzji, apmgi un labi sagatavoti studenti un mazu vai nekdu lomu, lai uzlabotu pietiekami resursi. Lai ar ir pamanmi izmumi, dzvi tm iestdm, kas viiem dod vairums augstkas izgltbas iestzu attstbas valsts darbu. Pasniedzji biezi ir vairk cies no btiska trkuma katr no mintajm jomm. T ieinteresti mct vk kdu kursu rezultt tikai dazm izdodas saniegt nemaingi augstu standartu. [...] nevis vairk bt klt dazds Augstks izgltbas un sabiedrbas Darba grupa, noriss un vairk ziedot sevi tai Peril and Promise mcbu iestdei, kurai vii ir piesaistti".26 Latvijas situcij ir divas jo pasi nopietnas problmas. 3.2.1. Mcbspku novecosans. Patiesb vidjais profesoru vecums ir 56 gadi un strauji pieaug to skaits, kuri ir vecki par 60 gadiem; 33% no profesoriem ir vecki par 60 gadiem un jauniecelto profesoru vidjais vecums ir 55 gadi.27 Divas tresdaas no pasniedzjiem augstks izgltbas iestds ir 40 gadus veci vai vecki (att. II.8.). 3.2.2. Prk mazs doktorantras beidzju skaits, kas ir ievrojami mazks, nek btu vajadzgs augstks izgltbas iestzu mcbspku bzes atjaunosanai. Patreiz 51% no stata pasniedzjiem valsts augstks izgltbas iestds ir doktora grds. Vairums no viiem ir vecka gadagjuma un nakamajos gados vii bs jaizstj. Pc Augstks izgltbas Padomes informcijas katru gadu ir vajadzgi 300 jauni Ph.D.28 Lai ar saj jautjum pastv vienots viedoklis, 2000./01. mcbu gad tikai 37 studenti pabeidza doktorantras studijas un vl mazk to pabeidza ieprieksj gad (att. II.9.). 3.3.No otras puses, nepieciesamba atrast atbilstoso ldzsvaru studiju programmu orientcij un organizcij starp teoriju un praksi, visprgo un specializto izgltbu, mcsanu un mcsanos un starp studsanu un strdsanu. 3.3.1. Valdbas Koncepcij par augstks izgltbas attstbu ir atzts, ka "akadmiskajm un profesionlajm programmm trkst skaidri atsirgu iezmju". Visum var teikt, ka abas ir prk sauri defintas, ar specializtu mcbu programmu, kas negarant pamatgu visprjo izgltbu. 3.3.2. Turpret strauji maing sabiedrb un laik, kad zinsanu platformas izplesas un mains, specializcija ir jbalsta uz visprgkiem zinsanu pamatiem un spju mcties (10. iermjums). 26Abi citti no Darba grupas (2000:23-24) 27Skat. Rivza (2001:11) un paso uzdevumu ministrs (2001:20) 28Skat. Rivza (2001:13) 20 10. iermjums Visprj izgltba Visprj izgltba ir izcili labs veids, k sagatavoties elastgm, uz zinsanm balsttm karjerm, kas arvien vairk domin moderna darba spka augsjos lmeos. Zinsanm pieaugot neprognozjam trum, augstks izgltbas sistmm ir japbruo studenti ar spju prvaldt un asimilt arvien lielkus informcijas apjomus. Specifiskas eksperta zinsanas tehnoloij ks gandrz nenovrsami nedergas. Spja mcties, tomr, dos nenovrtjamu nodrosinjumu pret strauji maings ekonomisks vides untumiem. Visprj vai liberl izgltba ir definta k "mcbu programma [ts daa], kuras mris ir dot visprjas zinsanas un attstt visprju intelektulo spju pretstat profesionlai, aroda vai tehniskajai mcbu programmai". To raksturo galven uzmanba uz "indivda kopjo attstbu, atdalti no via arodapmcbas. T ietver via dzves mra sabiedriskosanu, via emocionls reakcijas izkopsanu un lietu dabas izpratnes nobriesanu atbilstosi msu laika labkajm zinsanm". Nesenks formuljums apraksta sdu personu, k kdu, kurs: · var domt un rakstt skaidri, efektgi un kritiski un kurs var izteikt savu domu preczi, neapstrdami un prliecinosi; · kritiski novrt veidu, kd ms varam iegt zinsanas un izpratni par izplatjumu, sabiedrbu un pasi sevi; · ir ar plasm zinsanm par citm kultrm un laikiem un spj pieemt lmumus, atsaucoties uz plasku pasaules pieredzi un vstures spkiem, kas to veidojusi; · izprot un kuram ir pieredze sistemtiski domjot par morles un tikas problmm; · ir dzii iesniedzies kd no zinsanu jomm ilgk laik , jo vii pastvgi atjauno savas zinsanas formli un neformli mzilgas mcsans proces. Augstks izgltbas un sabiedrbas Darba grupa, Peril and Promise Institucionl un atbalsta struktra. 4. Augstks izgltbas nozme un kvalitte ir jpapildina ar adekvtu infrastruktru un ldzekiem. 4.1.Latvijai ir jsaskaras ar nopietnm problmm, kas saisttas ar ss infrastruktras un ldzeku nodrosinsanu. T, iespjams, bija visbiezk piemint tma intervijs, kas tika veiktas s ziojuma sakar. Visnozmgkie trkumi vrojami cetrs joms: visprj infrastruktra (ku uztursana un remonts, apkure); mcbu infrastruktra (mcbu laboratorijas un iekrtas, bibliotkas, pieeja elektroniskm, specializtm datu bzm); ptniecbas infrastruktra (ptjumu laboratorijas un iekrtas) un vadbas infrastruktra. Pdjo desmit gadu laik finansjums visiem siem nolkiem ir bijis niecgs. T rezultt pastv apspiests pieprasjums un tiek izdarts spiediens uz valdbu, lai finanstu investciju programmas valsts augstks izgltbas iestds. 4.2.K nordja Augstks izgltbas un sabiedrbas Darba grupa, "daudzi instrumenti augstks izgltbas uzlabosanai strd vislabk tad, ja tie tiek izstrdti centralizti un saem plasu atbalstu. Sdi instrumenti ietver vadbas informcijas sistmas, standartiztus testus, mcbu programmas un "zinsanu bankas" (informcijas repozitoriji, kas pieejami ar elektroniskajiem sazias ldzekliem). Sdi instrumenti iedarbgi un efektvi sadala augstks izgltbas attstbas finansilo un tehnisko slogu, aujot daudzm iestdm strdt kop [...] Mcbu kopresursi ataus efektvk izmantot rjos augstks izgltbas resursus un aus dazm mcbu iestdm mct akadmiskos prieksmetus, kurus citdi ts nevartu piedvt. Sdi kopresursi btu jizvieto stratisks viets visas valsts teritorij un attiecgi btu juztur un jnodrosina ar personlu. Tie vartu kalpot ar par sabiedrbas informcijas foklajiem punktiem un tdejdi veicint pilsonisks sabiedrbas stiprinsanu"29. 29Darba grupa (2000:52 ) 21 4.3.Ar tehnoloija ir jo pasi svargs visas sistmas resurss. Gan valsts, gan privtajm augstks izgltbas iestdm ir jiestrd datoru un komunikciju tehnoloijas savs administratvajs struktrs, mcbu proces un ptnieciskaj darb. Datoru integrsana mcsans proces ir obligts uzdevums, ja absolventi grib bt sagatavoti darbam privtaj un valsts sektor. Savukrt uz globl tmeka izmantosanu balstta izgltba var atvieglot preju uz metodm, kas centrtas uz mcsanos, ar kuru paldzbu ir iespjams nodrosint visas augstks izgltbas iestdes ar augstas kvalittes izgltojosiem materiliem. 4.4.Informcijas un komunikciju tehnoloijm btu jnodrosina augstks izglttbas sistmas spja strdt tkl un sadarboties un s kapacitte btu juzlabo. T ir jo pasi svarga tma Latvijai, kuras augstks izgltbas sistma "ir sadrumstalota mazs, specializts izgltbas iestds, izemot Rgas Universitti".30 Patiesb daudzas augstks izgltbas iestdes saskaras ar izoltbas, maz mroga problmm un problmu integrt mcsanu un ptniecisko darbu, k ar sadarbbas trkumu starp mcbu iestdm, tdjdi ir nepieciesamba izveidot "mcsans kopresursus". Inovciju sistma un ptniecbas un attstbas loma. 5. Latvijas tautsaimniecbas un sabiedrbas nkotnes attstba ir ievrojami atkarga no ts uzmumu, valdbas un iedzvotju spjas radt, importt, adaptt un izplatt zinsanas. Valsts attstbas programma 2003. ­ 2006. gadam uzsver nepieciesambu pc zinsanm, prasmm un jaunievedumiem dinamiskkajs tautsaimniecbas nozars, t.i., mezsaimniecba un zivsaimniecba, metlapstrdes un masnbves nozares, elektronikas un elektrotehnikas nozares, komunikciju un informcijas tehnoloijas. 5.1.Nacionl Inovciju sistma (NIS) ir sistma, kas izveidota, lai atbilstu sm prasbm. No analtisk viedoka raugoties, ts sastv no cetriem savstarpji saisttiem koponentiem: adekvti izveidota ekonomisko stimulu struktru; insitcijas, kas atbildgas par novatorisku risinjumu izstrdi un nodosanu; augstks izgltbas sistma, kas nodrosina nepieciesams prasmes, lai radtu un pielietotu zinsanas, un labi attstta informciajs un komunikciju infrastruktra. 5.2.Izmantojot Pasaules Bankas Institta Zinsanu novrtsanas metodiku, Dlmans (Dahlman) un citi ir radjusi sistmu, pc kuras izmrt un saldzint NIS progresu. B attl pardts, ka Latvija pdjo piecu gadu laik ir uzlabojusi novatorisma kapacitti, jo pasi attiecb uz trim no cetriem ieprieks mintajiem komponentiem. Tikai ceturtais komponents, t.i., spja radt un izplatti novatoriskus risinjumus, mrot pc trijiem starpindikatoriem (zintnieku un inzenieru skaits ptniecb un attstb, saldzinjum ar valsts iedzvotju skaitu; zintnisks un tehnisks publikcijas uz vienu cilvku; un rpniecisks produkcijas tirdzniecbas patsvars IKP), joprojm atpaliek. 30OECD (2001:153) 22 Figure B Latvia: National Innovation System Economic Incentive Regime 10 ECON. INCENTIVE REGIME: INNOVATION: -Tariff & Non-tariff barriers -Researchers in R&D -Property Rights - Manuf. Trade as % of GDP 5 -Regulation - Scient. & Tech. Pub. per million people Information Infrastructure 0 Innovation INFORMATION INFR.: EDUCATION: -Tel. Lines per 1000 people - Adult literacy rate - Computers per 1000 people - Secondary Enrollment - Internet hosts per 10,000 people Education - Tertiary Enrollment 1995 most recent Latvija: Nacionl Inovciju sistma (NIS) EKONOMISKIE STIMULI: Tarifu un netarifu barjeras; pasuma tiesbas; Normatvi INOVCIJAS: Ptnieki ptniecb un attstb; Rpniecbas precu tirdzniecba % no IKP; Zintnisks un tehnisks .publikcijas uz mil. Iedzvotju. INFORMCIJAS INFRASTRUKTRA: Telefonu lnijas uz 1000 iedz.; Datori uz 1000 iedz.; Interneta lietotji uz 10000 iedz. IZGLTBA: Pieauguso last/rakstt prasme (%); Vidusskolu apmekltju skaits; Uzemto studentu skaits terciraj izgltbas lmen 1995. gada dati; visjaunkie pieejamie dati 5.3. Tomr, saldzinot ar Rietumeiropas valstm (kas nav G7 grup), Latvija ievrojami atpaliek visos cetros virzienos, k redzams C zmjum. C attls. Nacionlo Inovciju sistmu saldzinjums Ekonomisko stimulu rezms Informcijas infrastruktra Inovcijas Latvija; Rietumeiropa 23 Figure C National Innovatio Systems Compared Economic Incentive Regime 10 5 Information Infrastructure 0 Innovation Education Latvia Western Europe 5.4. To nosaka ne tikai nelielais valsts izdevumu apjoms ptjumu un attstbas vajadzbm (att. I.6.1.). Tas atspoguo ar visprgu nespju attstt ptniecbas un attstbas kapacitti un saistt to ar rpniecbu, jo pasi augsto tehnoloiju rpniecbu31, k pardts 1. tabul. 1. tabula. Inovciju infrastruktra un kapacitte Zintnieki Tehniskie Zintu un Augsto Autortiesbu Iesniegtie un specilisti inzenier- tehnoloiju un licencu patentu inzenieri ptjumu un zintu eksports maksas pieteikumi ptjumos attstbas studenti (% (% no rpniecisk (Maksjumi (Rezidenti) un nozar no kopjiem tercir eksporta) miljonos $) attstb (uz miljons lmea studentiem) (uz miljons cilvkiem) cilvkiem) Norvija 4095 1836 26 17 391 1731 Dnija 3240 2643 25 21 .. 3339 Igaunija 2164 540 27 30 8 14 Slovnija 2161 877 26 5 49 292 rija 2132 589 31 48 7899 1226 Lietuva 2031 632 31 4 12 86 Ungrija 1249 485 32 26 257 787 Latvija 1090 301 23 4 12 94 Avots: Pasaules Banka (2002.g.) 5.5. pasas bazas rada Latvijas zintnieku sabiedrbas vecuma struktra. Tikai 3% no ts biedriem ir jaunki par 36 gadiem. Vidjais ptnieku vecums ir 55 gadi (att. II.10.). 31Detaliztku Latvijas NIS aprakstu skatt ANO Eiropas ekonomiskas komisija(2002.g.) 24 5.6. Viena papildu problma ir ptniecisk un attstbas darba institucionls bzes sadrumstalotba. Lai ar ptnieciskie institti oficili ir bijusi piesaistti universittm, pastv zinma spriedze starp sm divm struktrm, un dazos gadjumos institti joprojm ir relatvi izoltas vienbas. Finanssanas mehnismi 6. K ieprieks pardts (I daa, punkti 3. un 6.4.), valsts izdevumi augstkajai izgltbai un ptjumiem un attstbai veido apmram 1% no IKP. Lai ar privtais finansjums gan augstks izgltbas iestdm, gan ptjumiem un attstbai pdjos gados ir palielinjies, ir nepieciesams palielint ar valsts finansjumu abos mintajos virzienos. "Sistmai kopum ir jiegst no tirgus un valsts aktivittes un ieinterestbas. Taj pas laik neviena no sm pusm nedrkst domint. Prk ciesa paausans uz tirgus spkiem, samazins ieguvumus sabiedrbai, briesmas, ko var vl pastiprint investciju iespju globalizsans, td jievies priorittes, kas atbilst ilgtermia nacionlajm interesm. Tomr privtie ieguvumi gan indivdiem, gan kopum ir leitms attaisnojums augstkajai izgltbai. Nevienai augstks izgltbas sistmai nevajadztu apiet neapgzamo loiku par privtajm investcijm, kas tiek veiktas privta labuma gsanai".32 6.1. Likums "Par augstks izgltbas iestdm" paredz, ka valsts augstks izgltbas iestdes tiek finanstas no valsts budzeta un iemumiem no citiem avotiem, kamr privts mcbu iestdes jfinans no privtiem avotiem. Valsts augstks izgltbas iestdes saem finansjumu caur mehnismu, kas aprakstts k studentu vietu normatvs izmaksas, kur katras studenta vietas optimlo izmaksu dazdm studiju programmm nosaka atbildg iestde33. So izmaksu aprinos ietilpst pasniedzju algas un papildu summa, kas paredzta komunlo pakalpojumu apmaksai, nodokiem, infrastruktras uztursanai un ptnieciskajam darbam vai radosajai darbbai. Mehnisms nosaka ar koeficenta formulu, ar ko optiml vienas vienbas izmaksa uz studentu socilajs zintns, ekonomik un vadbas studiju programms saem vrtbu 1 un studentu vietas viss prjs programms pc tam tiek reizintas ar atbilstoso koeficentu (ldz pat 6). Pc tam valsts, caur Augstks izgltbas Padomi un IZM, katru gadu lemj par to, cik studentu vietas tiks piesirtas katrai augstks izgltbas iestdei.. 6.2. Tomr praks normatvo izmaksu princips nedarbojas galvenokrt ierobezoto valsts ldzeku d. Patiesb valdba ir spiesta pielietot prmru mazus koeficentus, lai samazintu relo summu, kas tiek atvlta vienai studenta vietai. T sekas ir tdas, ka princips, kad par vienu studentu piesirt subsdija tiek piesaistta normatvajai izmaksai, tdejdi stimuljot institucionlo neracionlismu no augstko mcbu iestzu puses, praks netiek izmantots. Turklt koeficentu "saspiesana" notiek valsts subsdiju apjomu d, nevis td, ka subsdija tikusi aprinta, balstoties uz jau "saspiestiem" koeficentiem attiecb uz vism studiju programmm. Tas nozm, ka "saspiestie" koeficenti ir noteikti patvagi un subjektvi34 T rezultt, praktiski, nevienai studiju programmai nav pietiekami resursi, lai piemrotu optimlo koeficentu. 6.3.Papildu augstk mintajam finanssanas mehnismam, gan valsts, gan privtajm augstks izgltbas iestdm ir likumgi atauts saemt no studentiem studiju maksu. Attiecb uz valsts augstks izgltbas iestdm katra no tm nosaka, cik "maksas" studentus t uzems un kda bs iekasjam studiju maksa. Vidji studiju maksas valsts augstskols ir stipri zemkas nek 32Darba grupa (2000:45) 33Skat. Ministru Kabinets (2001.) 34Kasa and Loza (2001:21) 25 rels izmaksas attiecgs studiju programmas nodrosinsanai, tdejdi tiek radts papildu spiediens uz "saspiestajm" subsdijm, ko piesir valdba. "Citiem vrdiem sakot, nepietiekams subsdijas tiek vl vairk prdaltas un tas noteikti atstj iespaidu uz izgltbas kvalitti", k konstatts vien ziojum.35 6.4. Nepieciesamba makst studiju maksu un "budzeta" grupu studentiem nepieciesamba segt sadzves izdevumus, spieds arvien lielku skaitu studentu izvlties nepilna laika studijas. Bez tam, intervtie pasniedzji un augstskolu vadbas iestdes pazioja, ka arvien vairk pilna laika studiju studiju studenti ir spiesti rpus mcbm strdt, tdejdi de facto kstot par nepilna laika studentiem. 6.5.Nesen tika izveidota kreditsanas sistma, lai atbalsttu studentus privtajs un valsts augstkajs mcbu iestds, kuri nevar samakst studiju maksu no savas imenes ienkumiem. Patreiz kreditsanas sistmu administr privts bankas. Studentam, kurs prasa kredtu, ir juzrda divi galvotji, bet valsts subsid procentu maksjumus un ir k pdjs iespjas galvotjs. 2001. gad tika izsniegti 30 tkstosi kredtu, katrs vidji 350,- Ls apmr, kas sasniedza 8,3% no kopjiem valsts budzeta asignjumiem augstkajai izgltbai.36 Studentu prstvji, kuri tika intervti s ziojuma vajadzbm, sdzjs par to, ka trkst informcijas par kredtiem un par krtbu, kd tos iespjams saemt, tpat ar par grtbm uzrdt divus galvotjus un nedrosbu par iespjm kredtu nkotn atmakst. Tikmr studentu aptauja, ko veica Latvijas Studentu savienba (LSS) kop ar a/s Hansabanka 2001. gada decembr un 2002. gada janvr, parda, ka 42% respondentu nedom, ka bs grtbas kredtu atmakst, kamr 34% dom, ka vartu bt "zinmas grtbas", un 10%, ka bs "oti grti" to atmakst. Vadba un koordincija 7. "Iedarbga augstks izgltbas sistma paaujas uz aktvu valsts uzraudzbu. Valdbai ir jnodrosina, ka sistma kalpo sabiedrbas interesm, nodrosina vismaz tos augstks izgltbas elementus, kas citdi netiktu nodrosinti, ja tos atsttu brvam tirgum, tai jveicina vienldzba un jatbalsta ts pamata ptjumu jomas, kas ir svargas visas valsts vajadzbm. Valstij ar jnodrosina, ka augstks izgltbas iestdes un sistma kopum darbojas pc finansu caurspdguma un taisnguma principiem. Tomr valdbai jbt piesardzgai, veicot intervenci. Tai ir jrkojas tikai tad, kad ir skaidra problmas "diagnoze", kad t spj piedvt risinjumu un spj so risinjumu stenot ekonomiski efektvi".37 7.1. Lai valdbas intervence un sistmas koordinsana btu iedarbga un efektva, ir vajadzga valsts struktra, kam piesirtas pilnvaras, instrumenti un resursi so funkciju veiksanai. Vairum valstu so uzdevumu pilda izgltbas ministrija. Saj gadjum Latvijas situcija ir sareztka, un t ir tikusi kritizta. Par augstko izgltbu ir atbildga ne tikai Izgltbas un zintnes ministrija (IZM), bet vl piecas ministrijas (Zemkopbas, Labkljbas, Iekslietu, Kultras un Aizsardzbas). Saska ar OECD nozaru prskatu, "Latvijas augstks izgltbas sadrumstalotba atspoguojas valsts aentru lmen".38 35Kasa and Loza (2001:21) 36See MES (2001:Table 7.11.1) 37Darba grupa (2000:53) 38OECD (2001:156) 26 7.2. Lai politiku vartu izstrdt tri un nekavjoties to ieviest, IZM ir ar jstiprina ts uzraudzbas, informatv un vadbas kapacitte. Latvijas augstks izgltbas sistma un NIS Latvijas augstks izgltbas un NIS ir kuvusas gan prk komplictas, gan vitlas visas valsts un ts tautsaimniecbas attstbai, lai vartu atauties ss sistmas vadt mazk nek visaugstkaj profesionlaj lmeni. K jau nordts OECD Prskata ziojum, nepieciesams "attstt kapacitti IZM lmen, lai nodrosintu tercirs izgltbas politikas vadbu un koordinciju vis valst, ieskaitot neuniversitsu koledzu sektora attstbu".39 Jo pasa uzmanba pievrsama politikas analzes kapacittes tlkai pilnveidosanai. Bez tam ir svargi kop ar Augstks izgltbas Padomi veidot informcijas sistmu, kas nodrosintu caurspdgas attiecbas starp valsti un augstskolm, kas balsttas uz kopgu statisku, labi nodefintiem rezultatvajiem rdtjiem un ietekmes novrtsanu. Lai vadtu sistmu "no attluma" vai lai izmantotu "vieglu pieskrienu" ts sarezto mijiedarbbu koordinsanai, ir nepieciesama pilnvrtga informcija un labi izstrdti sadales mehnismi. 7.3.Pretji tam, dazos gadjumos valsts reguljums ir prk strikts un detalizts, ierobezojot valsts augstskolu spju rkoties elastgi un savlaicgi. Piemram, budzeta asignjumi, jau t ierobezoti, k ieprieks aplkojm, augstskolm siet prk birokrtiski regulti, kas trauc elastgku un ekonomiski efektvku resursu izlietosanu. Sauras specifikcijas par to, k un kur btu jizlieto valsts asigntie ldzeki, ierobezo augstks izgltbas iestzu spju racionalizt izdevumus, kontrolt cenu izmaias un ietaupt ldzekus, lai investtu alternatvos mros.40 39OECD (2001:158) 40Skat. ar Kasa and Loza (2001) 27 IV. Politikas scenriji un prmaiu instrumenti Starptautisk pieredze rda, ka augstks izgltbas sistmas saskaras gan ar jauniem izaicinjumiem, lai atbalsttu zinsanu virztu attstbu, gan ar seno izaicinjumu veicint augstks izgltbas kvalitti, efektivitti un vienldzbu. Lai atbildtu uz siem izaicinjumiem, ir jizpilda trs savstarpji saistti nosacjumi41: · Izveidot saskaotu politikas ietvaru; · Radt normatvo vidi, kas auj realizt raduss iespjas; · Piedvt atbilstosus finansu stimulus. Saskaots politikas ietvars Lai ar nav strikti noteiktu prieksrakstu, kas dertu vism valstm un mcbu iestdm, kopgs prieksnosacjums vartu bt skaidra nkotnes redzjuma formulsana visaptverosas, diversifictas un skaidri nodefintas tercirs izgltbas sistmas ilgtermia attstbai. Tas ietver vismaz trs dimensijas: (a) iezmt, k tercirs izgltbas sistma funkcionli visefektvk var veicint valsts izaugsmi globl mrog pasludintas uz zinsanm balsttas ekonomikas kontekst; (b) vienoties par dazdu iestzu lomu saj sistm; un (c) nodefint tos nosacjumus, saska ar kuriem vartu tikt izmantotas jauns tehnoloijas, lai uzlabotu mcsans pieredzes funkcionlo efektivitti un paplasinsanos. Radt normatvo vidi, kas auj realizt raduss iespjas Nozares regulsanas galvens dimensijas ietver likumdosanas bzi, kas nosaka jaunu mcbu iestzu veidosanu, jo pasi privto un virtulo universitsu atvrsanu; kvalittes nodrosinsanas mehnismus visa veida mcbu iestdm; administratvos un finansu noteikumus un kontroles paskumus, kas valsts iestdm obligti ir jievro; un intelektul pasuma tiesbu likumdosanu. Atbilstosi finansu stimuli Visticamk, ka valdbas finansjums ar paliks dominjosais tercirs izgltbas iestzu uztursanai vairum valstu. Finansu stimulus var pielietot radosi, lai efektgk virztu tercirs izgltbas iestdes kvalittes prasbu, ekonomisks efektivittes un vienldzbas mru stenosanas virzien. Lai radtu fiskls efektivittes stimulus, daudzas OECD dalbvalstis un dazas attstbas valstis ir atteikuss no tradicionls "sarunu ce" apstiprinto budzetu prakses, kas visum balsts uz vsturiski iedibintm tendencm un politisko ietekmi. Ss valstis tagad dod prieksroku alternatviem mehnismiem, kas td vai citd veid saista finansjumu ar darba izpildjumu. Caurspdgks un objektvks veids, k piesirt ldzekus tekosajm izmaksm, ir izmantot formulu, kas saista resursu daudzumu, kds tiek iztrts ieguldjumu finanssanai, piem., studentu vai profesoru skaits, lai sasniegtu kdu rezultatvo rdtju, tdu k absolventu skaits. Latvijas gadjum, paturot prt konkrtas problmas un uzdevumus, kas identificti II da, ir japstiprina prmaiu ieviesanas politika sekojoss joms: · Nozmgums un kvalitte; · Vadba; · Inovcijas; · Finansjums 41Sekojosais ir emts no Pasaules Bankas (2002.) 28 Turpmk ir iezmti alternatvi darbbas virzieni un instrumenti katrai no mintajm tematiskajm jomm un tie tiek piedvti k izejas punkts diskusijm42. A. Atbilstba un kvalitte · Uzturt augstu pieejambas lmeni un uzlabot vienldzbu augstks izgltbas iestds, reformjot patreizjo subsdiju sistmu, kas balstta uz studentu vietm valsts augstskols (skat. zemk). ("Budzeta" grupu studenti turpina saemt stipendijas papildu tam, ka mcbas tiek nodrosintas bez maksas, kamr citi studenti, ieskaitot vakara nodau studentus, maks mcbu maksu un nesaem stipendijas. T k nav pieejami mjsaimniecbu aptaujas dati, kas autu veikt preczu novrtjumu, iespjams, ka situcija ar vienldzgm iespjm ir uzlabojusies, ldz ar uzemto studentu skaita palielinsanos, studentu kreditsanas ieviesanu un pasvaldbu finansilu pabalstu ieviesanu trcgajiem studentiem. Sda tendence tagad ir juztur un turpmk jpilnveido). · Palielint iespju jauniesiem no sabiedrbas mazk nodrosintajiem sliem iegt terciro tehnisko izgltbu. · Uzturt ciesku saikni ar darba tirgu, apkopojot datus par absolventiem un darba tirgus izpti; informcijas sistma par augstskolu beidzju piedvjumu un pieprasjumu (11. iermjums). 42emts no Pasaules Bankas (2002.) un OECD (2002.) 29 11. iermjums Darba tirgus informcija Kandas Job Futures ir karjeras instruments, kas paldz plnot jsu nkotni. Tas sniedz nodergu informciju par 226 profesiju grupm un apraksta 155 studiju programmu neseno beidzju darba pieredzi. 226 profesiju grupas Job Futures aptver visu Kandas darba tirgu, izemot militrs profesijas. Metodika: (i) ekonomisti no Kandas Cilvku resursu attstbas organizcijas analiz datus par patreizjo darba situciju (ko sauc ar par darba tirgus apstku izpti), izmantojot dazdus informcijas avotus, piemram, Statistics Canada; (ii) balstoties uz so analzi, k ar konsultcijm ar uzmjiem, arodbiedrbm, citm nodarbintbas organizcijm, ekonomisti nosaka, cik viegli vai grti cilvks var atrast darbu noteikt profesijas grup; (iii) pc tam ekonomisti analiz galvenos ekonomikas faktorus, k jaunu strdnieku piedvjums un darba devju pieprasjums pc darbiniekiem. Vii apvieno so informciju ar savm zinsanm ekonomisks prognozsanas jom, lai paredztu darba tirgus situciju noteiktajai profesijas grupai piecus gadus uz prieksu. Ko var uzzint no visprjm nodarbintbas tendencm? Nodarbintbas pieaugums Straujs nodarbintbas pieaugums, parasti nozm jaunu darba vietu atvrsanu. Bezdarba lmenis Zems bezdarba lmenis parasti nozm vairk brvu darba vietu. Bezdarba lmenis virs vidj liecina par to, ka darba mekltjam var bt grtbas atrast stabilu darbu. Ja bezdarba lmenis pastvgi saglabjas virs vidj (t.i. vairkus gadus), tas liecina, ka saj profesijas grup visprgi ir ierobezotas nodarbintbas iespjas. Pilnas slodzes/ nepilnas slodzes darbs Zems nepilnas darba slodzes darba vietu patsvars var nozmt nelielas izredzes atrast nepilnas slodzes darbu. Augsts nepilnas slodzes darba vietu patsvars var liecint par lielkm iespjm nepilnas slodzes darba atrasan un to, ka ir grtk atrast darbu uz pilnu slodzi. Pasnodarbintba Augsts pasnodarbintbas patsvars var nozmt labas iespjas cilvkiem, kuri pasi grib bt sev "prieksnieki". Izpea Izpea virs vidj parasti nozm, ka darba devjiem ir grti aizpildt vakances. Tdos gadjumos tiek piedvts lielks atalgojums, lai piesaisttu kvalifictus darba mekltjus un t var bt kompenscija par augstku prasmju lmeni. Ir svargi atcerties, ka pilnas slodzes, pilna gada izpea neietver nekdas citas kompensciju formas, k pensiju pabalsti, vrtspapru opcijas vai izdevumu segsanu, bet t ietver tikai tro ienkumu no pasnodarbintbas. Vecums Augsts jaunu strdnieku patsvars parasti liecina, ka grupa sastv no skuma lmea vakancm, kas atvrtas jaunpiencjiem. Augsts gados vecku strdjoso patsvars parasti liecina, ka ir mazk ticams, ka grupa sastvs no skuma lmea vakancm. Tomr mirstba un pensionsans var radt darba iespjas jaunkiem darba mekltjiem. Vriesi/ sievietes Zems sieviesu patsvars profesijas grup var liecint, ka sievietm saj grup ir labas izredzes dabt darbu vai ar ka s grupa nav bijusi pievilcga sievietm, kas mekl darbu. Ko nozm darba izredzu reitings profesij? Labs nozm, ka iespjas atrast darbu ir saldzinosi lielas, iespja zaudt darbu ir relatvi maza un atalgojums ir relatvi pievilcgs, saldzinjum ar citm profesiju grupm. Limitts nozm to, ka jauniem strdniekiem un tiem, kuri atgriezas darba tirg, bs grti atrast stabilu darbu un/vai ka atalgojums nav pievilcgs, saldzinjum ar citm profesiju grupm. Jaunajiem strdniekiem ­ skolu beidzjiem (t.i., absolventiem un "izkritjiem") un imigrantiem, "Limitts" parasti nozm, ka viiem ir visai mazas izredzes dabt pastvgu darbu un, ja vii darbu atrod, tas ir saldzinosi zemu apmaksts. Jau nodarbintajiem "Limitts" biezi nozm lielku varbtbu zaudt darbu, lielkas bezdarba periodu iespjas un zemku atalgojumu. Normls ir pa vidu starp "Labs" un "Limitts". Piemram, vartu bt grtk atrast darbu, bezdarba iespjas vartu bt augstkas vai atalgojums zemks nek ldzgs profesiju grups, kas novrttas ar "Labi". Turpret, saldzinjum ar ldzgm profesiju grupm, kas novrttas ar reitingu "Limitts", seit darbu vartu bt vieglk atrast, bezdarbs mazk iespjams un atalgojums augstks. Reitingi ir tikai aplses. Tdi faktori k tehnoloijas maia, socilie un politiskie apstki var strauji izmainties un radt pilngi citus darba tirgus nosacjumus. http://jobfutures.ca/en/home.shtml 30 · Tlka augstks izgltbas programmu diversificsana un profesionlo programmu uzlabosana (12. iermjums). Jaunas pasniedzju paaudzes apmcbas iniciatva sai jomai43. 12. iermjums Profesionls izgltbas reformas Austrlij Vadosais princips, kas noteica to, k tika reformta profesionls izgltbas sistma Austrlij, bija pieeja, kas balstta uz vlamo iznkumu. Programmas tika uztvertas k mcbu iznkums, ko nosaka kompetence un kas izstrdts atbilstosi industrijas plniem (darba devja virzts). Tas nozm, ka kvalifikcijas ir fokustas uz darba procesu prasbm. Individuls students var programmu apgt pilnb vai daji dazdi, piemram, ar oficilm kltienes mcbu programmm, mcoties neformli darba viet, sav dzves viet vai pat ar ties datorpieslguma paldzbu. Sistma paredz dazdas formas un veidus, k nonkt ldz savu prasmju un mku oficilai sertificsanai. Kvalifikcijas izsir pc satura un sareztbas pakpes un ts ir savstarpji saldzinmas un saldzinmas ar sertifiktiem, kas iegti beidzot skolu un augstks izgltbas iestdes, izmantojot vis valst noteiktu vienotu struktru. Tas princip atver visplasks iespjas individulam mcties gribtjam, ko vis vai via var izmantot atkarb no pieprasjuma un situcijas. Uz iznkumu balstta pieeja atauj realizt dazdas profesionls kvalifikcijas apguves un pasniegsanas formas. Tomr atklts paliek jautjums par to, vai patiesm ir skaidri un praktiski pielietojami kritriji profesionls kompetences novrtsanai, jo pasi vidj un augstk lmea darbiem, kas atautu reistrt un sertifict dazda veida mcsanos. Ja tas ir iespjams, tad valsts izgltbas politikai nav vajadzgs nodarboties ar kvalifikcijas iegsanas kontekstu. Tomr, ja tas t nav td, ka kompetence var tikt definta un novrtta atsirgi, rodas jautjums, vai sertifikti var tikt vrtti un atzti vienldzgi darba tirg, k tas ir izgltbas sistm. Citiem vrdiem sakot, tas ir jautjums par izgltbas sistmas konsekvenci un saskaotbu. Jochen Reuling (2001.) "Arodizgltba un mzilg mcsans Austrlij: Vrojumi un secinjumi no Vcijas perspektvas". Gerald Burke un Jochen Reuling (Red.) Vocational training and lifelong learning in Australia and Germany http://www.australiacentre.org/Vocational_Training.pdf · Konkurtspjga fonda izveidosana ldzeku piesirsanai, lai uzlabotu pcdiploma programmu kvalitti valsts un privtajs augstskols. Izvle notiek, izmantojot caurspdgu un objektvu procedru (Zviedrijas Izgltbas ministra paziojums: Universittes izgltbai ir jbt zintniski pamatotai un kvalitatvai. Tai jveicina neatkarga un kritiska studentu attieksme un t ir jsniedz rados un dinamisk vid. Sniegts izgltbas kvalitte ir regulri jnovrt Nacionlajai Augstks izgltbas aentra. Gadjumos, kad programma vai kurss neatbilst noteiktm kvalittes prasbm, attiecgajai mcbu iestdei ir jveic paskumi kvalittes uzlabosanai. Ja tas netiek darts, Aentrai ir tiesbas atemt sai mcbu iestdei tiesbas pieemt eksmenus attiecgaj programm vai kurs. Sniegts izgltbas stingra rj kvalittes novrtsana ir japvieno ar lielku studentu pasnoteiksanos. Studenti spl svargu lomu universittes studiju kvalittes uzlabosan44). · Mcbu programmu kvalittes uzlabosana, lai tiktu aptverts mcbu saturs, mcsanas un akadmiskie ieguldjumi un infrastruktra, izmantojot centraliztu plnosanu un konkrtu budzeta pozciju segsanu. Veicint pasniedzju apmcbas iniciatvas. · Universitsu ieksjo un savstarpjo informcijas tehnoloijas tklu uzlabosana un modernu bibliotku sistmu izveidosana. 43Skat. OECD (2001.) 44Thomas Östros, Zviedrijas Izgltbas un zintnes ministrs (2001.) http://utbildning.regeringen.se/ostros/pdf/thomasostroseng.pdf 31 · Pasniedzju algu skalas korisana, lai akadmisk karjera btu pievilcgka un nodrosintu nepieciesamo mcbspku atjaunosanos. · Konkurtspjga dotciju sistma, lai atbalsttu izcilbu inzenierzintns (13. iermjums). 13. iermjums Izcilba inzenierzintns Svargs inzenierzintu aspekts ir saistts ar ietekmi uz sabiedrbu, radot bagtbu un uzlabojot dzves kvalitti. Augstas kvalittes inzenierptjumi bez zintniskm atzim rada ar veselu rindu citu rezulttu, kas skar noteiktas socilas un ekonomiskas vajadzbas. Sdu ietekmi var atrast ar tklu un procesu izveid, kas veido ekspluatcijas ldzekus. Ss papildu dimensijas, kas atsir inzenierptjumus no zintniskiem ptjumiem, labi raksturoja Gibons (Gibbons et al) [The New Production of Knowledge, Sage, London, 1994), kurs redzja izmaias pas ptjumu btb. Vii apgalvo, ka ir pardjies jauns zinsanu atklsmes veids, ko vii nosaukusi par "2. tipa ptjumiem". Vii uzskata, ka 2. tipa ptjumi ir attstjusies no disciplinrs 1. tipa struktras un "turpina pastvt paralli tai". Sis jaunais zinsanu atklsmes veids, kas padara ptjumus vairk transdisciplinrus (vai starpdisciplinrus) un vairk socili atbildgus, "sk apsaubt pazstamo ptjumu sistmu un instittu adekvtumu", jo 2. tipa ptjumi "var neietilpt ne vien no esosajm disciplnm". Lai raksturotu atsirbas un sakarbu starp 1. un 2. tipa ptjumiem, Gibons (Gibbon) raksta: "Daudziem 1. tipa ptjumi ir identiski ar to, ko sauc par zintni [... ] ts problmas tiek noteiktas un atrisintas. . . galvenokrt akadmiu aprinds. Turpret 2. tipa ptjumi ir transdisciplinri... un tiek veikti pielietosanas kontekst... un ietver plasku... praktiu loku, kuri sadarbojas problmas risinsan, kas definta specifisk un lokalizt kontekst." S jaun ptjumu veida "nolks ir bt nodergam kdam, kurs darbojas rpniecb vai valdb, sabiedrb vai bt visprgi nodergam, un sis uzstdums darbojas jau no pasa skuma"[4]. Td 2. tipa ptjumi spl centrlo lomu inzenierzintns, lai ar situcija ir sareztka, jo daudzas inzenierzintu disciplnas satur ar 1. tipa ptjumus. Td 1. un 2. tipa ptjumi ir savstarpji papildinosas aktivittes. Karalisk Inzenierzintu Akadmija uzskata, ka ir oti svargi, lai abi ptjumu tipi pastvtu viens otram ldzs atbilstos ldzsvar. Karalisk Inzenierzintu Akadmija, AK (2000.) Measuring Excellence in Engineering Research; 2000.g. janvris 2000 http://www.raeng.org.uk/news/publications/reports/pdfs/Measuring_Excellence.pdf B. Vadba · Valstij ir jrada vide, kas auj valsts un privtajm augstskolm autonomi attstties valdbas noteikts politikas ietvaros. (14. iermjums) 32 14. iermjums Galvens valdbas funkcijas Augstks izgltbas analtii ir izstrdjusi kopgu taksonomiju attiecb uz valdbas galvenajm funkcijm augstks izgltbas sistm. Parasti s atbildba ietver sekojoso: · Budzeta izstrde un rekomendciju sagatavosana likumdevjam; · Akadmisko programmu prbaude un apstiprinsana; · Sistmas un iestzu vadtju iecelsana, novrtsana un atstdinsana; · Resursu asignsana, · Misijas noteiksana; · Audits/ novrtsana; · Centralizto pakalpojumu koordinsana; · Interesu aizstvsana iestdes, valsts un federlaj lmen; un · Politikas analze un stratisk plnosana. Oregonas Universittes Alternatvu valsts lmea augstks izgltbas vadbas struktru sistmas analze http://www.ous.edu/aca/governance-ex-sum-12-01.html · Viena profila vai mazu augstskolu integrcija vai labka koordinsana daudz fakultsu universitts vai koledzs. · Racionalizt augstks izgltbas sistmas vadbu, izmantojot apvienosanu vai labku dazdu ministriju un valsts iestzu darbbas koordinsanu. Pastiprint IZM institucionlo kapacitti, lai efektgi veiktu analtisko darbu, diagnostictu situciju un izstrdtu politiku sistmas svargko jautjumu risinsanai; izveidot vadbas informcijas sistmu nacionlajai augstks izgltbas sistmai; izveidot un izmint finanssanas formulas un resursu piesirsanas mehnismus; ieviest programmas un projektus; iesaistties elektroniskajos sadarbbas tklos ar citu valstu atbildgajm augstks izgltbas iestdm un izgltbas ministrijm ES (15. iermjums); sekot un novrtt politikas rezulttus; pilnveidot stratisks plnosanas kapacitti, budzeta un vadbas kompetenci. 15. iermjums Augstks izgltbas vadbas starptautisk koordincija Jau Reionlais Universitsu tkls Augstks izgltbas un vadbas jautjumos Dienvidaustrumeirop aicina: (i) stiprint valstu institucionlo kapacitti un prasmes, stratisko vadbu un politikas veidosanu augstkaj izgltb; veidot iestzu un augstskolu tklu, kas piedals augstks izgltbas sistm, ar kura paldzbu apmainties ar labko pieredzi akadmiskaj vadb, politikas veidosan, stratiskaj un finansu vadb; un (ii) veidot jaunas struktras un mehnismus finansu vadbai, kas balstti uz universitsu autonomijas un atbildguma principiem, taj pat laik veicinot ciesku saiku nodibinsanu ar pilsonisko sabiedrbu un vietjo ekonomiku. UNESCO-CEPES Reionlais Universitsu tkls Augstks izgltbas un vadbas jautjumos Dienvidaustrumeirop http://www.cepes.ro/hed/policy/see/outcomes.html · Izmaias universitsu ieksj vadb, ieskaitot vadbas struktras un datoriztas informcijas sistmas. · Valdbas veicinta privto augstskolu paplasinsans, piedvjot likumdosanas un finansu stimulus; privto augstskolu kvalitte tiek nodrosinta ar akreditcijas procesu. 33 C. Inovcijas · Novrtt Latvijas gatavbu zinsanu ekonomikai un sagatavot 10 gadu plnu, lai attsttu zinsanu un inovciju kapacitti nacionls ilgtermia attstbas stratijas ietvaros. · Prasmju apgsana, kas nodrosina konkurtspju; nepieciesams paplasint zintnes un tehnoloijas jomas un piesaistt kvalifictus ptniekus prioritrajs joms. · Uzlabot atsevisu pcdiploma studiju programmu kvalitti un atbilstbu, liekot uzsvaru uz zintni un tehnoloiju. Izveidot Ptniecbas mcbu shmu (PMS), lai atzmtu un apbalvotu ts augstskolas, kas nodrosina augstas kvalittes ptniecbas mcbu vidi un atbalsta izcilas un daudzveidgas ptjumu aktivittes (Austrlij atbilstosajm iestdm tiek piesirti ldzeki pc formulas, kas atspoguo katras veiktspju ptnieciskaj darb. Formul tiek emts vr pabeigto ptjumu skaits (svars 50%), iemumi no ptjumiem (40%) un ptjumu publikcijas (10%))45 · Izmaias uzemto studentu struktr, veicot paskumus, lai palielintu to skaitu prioritrajs zintnes un tehnoloijas joms. · Investcijas zintnes un tehnoloijas kapacittes palielinsan japvieno ar ss kapacittes izmantosanas veicinsanu uzmumos, razotju vid, valdb un sabiedrb kopum. · Noteikt konkrtus mrrdtjus, lai palielintu nacionls investcijas ptjumu un attstbas un inovciju joms. Vairk koncentrt zintnes un tehnoloijas finansjumu konkrts joms un sektoros. Specili mehnismi, lai finanstu ICT un biotehnoloijas ptjumus. Fonds par izcilbu zintn: augstks klases starptautiski konkurtspjgi centri vai science nuclei. (Somijai ir specili ptniecbas izcilbas centri kops 1995. gada. Sdas stratijas mris ir veicint radosu un efektvu ptniecisko vidi, kas stimul ptjumu veiksanu atbilstosi augstkajiem starptautiskajiem standartiem. Izcilbas centrs ir ptniecisk darba un pcdiploma izgltbas vienba, kas sastv no vairkm augsta lmea ptnieciskajm komandm, kas ir vai kam ir potencils kt par pasaules lderi sav jom. Izcilbas centra programma aptver visas zintnes un zinsanu jomas. Sesu gadu programma, ko 2000. gad uzska Somijas Zintu Akadmija, sastv no 26 nodam dazds disciplns. Laik no 2002. ldz 2007. gadam programma tiks papildinta ar 16 jaunm nodam46). · Konsekventas un visaptverosas politikas apstiprinsana, lai vadtu attstbu prioritrajs joms, pasi vrsot uzmanbu uz infrastruktras modernizsanu, jauno ideju trku pielietosanu komercil vid un prasmju un mku pilnveidosanu un saglabsanu. · Izstrdt stratiju pilngai un produktvai ptniecbas instittu integrsanai universitts, nodrosinot tiem uz darba izpildjumu/ sasniegumiem pamatotu finanssanas mehnismu. · Stimult privt sektora ptniecisko un attstbas un inovciju darbu, caur valsts finanstm programmm; piem., konkurss uz dotcijm un aizdevumiem, lai paldztu firmm, jo pasi vidjiem un maziem uzmumiem, realizt un komercializt ptniecbu un attstbu; tehnoloijas partnerbas starp universittm un uzmumiem; atbilstosu dotciju nodrosinsana rpniecisko uzmumu un akadmiju kopgiem projektiem; paredzt specilu finansjumu jau nodibintiem uzmumiem, kas plno realizt savus pirmos ptniecbas un attstbas projektus; subsdiju vai kreditsanas shmas, lai finanstu inovcijas, veicintu jaunu un novatorisku uzmumu darbbas uzsksanu; labvlgka nodoku rezma piemrosana uzmumu ptnieciskajam un attstbas darbam. (Somij privtajam sektoram ir nozmga loma gan ptniecisk un attstbas darba finanssan, gan veiksan. T patsvars 45Izgltbas, zintnes un mcbu departaments (DEST); Par ptniecbas mcbu shmu http://www.dest.gov.au/highered/research/rts.htm 46Ptnieciskais darbs Somij http://www.research.fi/research_in_finland.pdf 34 ptniecbas un attstbas finanssan pieauga gandrz ldz 70% 2000. gad. Uzmumu skaits, kas veica ptniecisko un attstbas darbu, bija apmram 2 500. ptniecbas un attstbas finansjums jo pasi strauji pieauga elektronikas nozar, kas veidoja vairk nek pusi no korporatvajiem izdevumiem ptniecbai un attstbai 2000. gad. Sadarbba starp Somijas universittm un uzmumiem 1990-tajos gados ievrojami palielinjs un uzmumi trskrsoja savus ieguldjumus universitts. Devidesmito gadu beigs korporatvais ptjumu un attstbas finansjums un uz konkursa pamata piesirtais valsts finansjums veidoja pusi no universitsu ptjumu finansjuma. Redzams, ka universitsu un uzmumu sadarbba uzlabo ekonomikas konkurtspju, palielinot zintnisko ptjumu atkljumu nodosanu. So sadarbbu veicina nacionls ptjumu un attstbas programmas un kopgi ptnieciskie projekti, k ar zintnes un tehnoloijas parki un ekspertu zinsanu centri, kas izvietoti universitsu apkaim47. Austrlija ir izveidojusi iniciatvu, lai atbalsttu inovatvus projektus ar zintni saistt izgltbas jom. Ar so iniciatvu valdba censas sasniegt sekojosus mrus: (i) paldzt universittm izstrdt kursus, kas atbilstu izveidoto un jauno uzmumu vajadzbm; (b) piesaistt studentus ar zintni saisttiem mcbu kursiem, lai apmierintu uzmumu vajadzbas, izstrdjot novatoriskas pieejas kursu veidosan un pasniegsan; un (iii) rosint uzmumus investt sav nkotn, investjot izgltb un praktiskaj apmcb. S iniciatva atbalsta universittes vai izgltbas iestzu konsorcijus, kas kop ar uzmumiem izstrd novatoriskas pieejas ar zintni saisttai izgltbai, ieskaitot universitsu lekciju ciklu izveidosanu un novatorisku kursu izstrdi. Lai kvalifictos finansjuma saemsanai, projekt jiesaists universittei un uzmumam, k partneriem, un uzmumam projekt jiegulda finansili vai materili resursi)48. · Koncentrt atbalstu jauniem ptniekiem, finansjot jaunkos akadmiskos amatus, un atbalstt neatkargus ptjumus. Dazas valstis ar mina palielint zintnes un tehnoloijas darbinieku skaitu, piesaistot vairk sieviesu. D. Finansjums · Finansjuma avotu diversifikcija. Nepieciesama lielka augstskolu autonomija budzeta vadbas jom, juzlabo darbbas ekonomisk efektivitte, jpalielina resursu enersanas kapacitte, jveicina pasniedzju un/vai izgltbas iestdes uzmjdarbbas aktivittes, jturpina un jpaplasina izmaksu atgsanas politikas, ko papildina studentu finansila atbalstsana, un nepieciesamas iedarbgas sabiedrbas informcijas procedras un atskaitsans mehnismi (16. iermjums). 47Ptnieciskais darbs Somij http://www.research.fi/research_in_finland.pdf 48Skat. DEST Zintnes lekciju vadlnijas http://www.dest.gov.au/highered/sciencelectureships/guidelines.htm#Background 35 16. iermjums Finansjums: Stratiskais modelis Valstm btu jdom par preju uz stratiskku augstks izgltbas finanssanas modeli, kas sasaista finansjumu, studiju maksu un studentu atbalsta politiku ar visprjm ekonomikas tendencm. Bez tam ir svargi, lai valdbas piedvt augstks izgltbas finanssanas politika emtu vr ekonomikas tendences un saglabtos pietiekami elastga, lai reatu uz maingajiem ekonomiskajiem apstkiem. Stratiskks modelis, kas atbilstu sm pamatnostdnm, vartu ietvert sekojosas iezmes: Tas atalgotu ts iestdes, kas apemas risint nacionli prioritros jautjumus, nevis sniegtu finansjumu tm mcbu iestdm, kam ir visaugstks izmaksas uz vienu studentu. Vairum valstu izgltbas iestzu finansjums balsts uz valsts ldzeku apvienosanu ar studentu maksm. Stratisk model valdba izstrdtu finanssanas formulas, kas atspoguo uz valsts un reionlajm vajadzbm balsttas priorittes. Visprjais mcbu maksas lmenis valsts augstskols btu jnosaka, k procenti no makstspjas ­ piemram, vidjie imenes ienkumi vai ienkumi uz vienu cilvku ­ nevis pc izmaksm uz vienu studentu. Parasti studiju maksas ir domtas, k ldzeklis mcbu iestzu finanssanai. Tdjdi ts visticamk laika gait palielinsies straujk nek cilvku spja samakst par koledzm. stenojot stratisku pieeju, studiju maksas laika gait pieaugtu proporcionli ekonomiskajiem apstkiem nevis mcbu iestzu izaugsmei. Ja studiju maksa dazds studiju joms atsiras, tad atsirbai btu jbt atbilstosai nacionlajm priorittm un darba spka vajadzbm, nevis izmaksu atsirbas funkcijai. Valsts, kur studiju maksas nav vienotas viss studiju joms, to lmeni parasti nosaka pc t, kura programma visvairk izmaks. Bet izmaksu atsirbas starp studiju jomm var bt nemaz nesaisttas ar relatvajm darba spka vajadzbm un pieprasjumu. Stratisk model valstis noteiktu tdu studiju maksas atsirbu, kas veicintu studentus izvlties valstiski prioritras jomas, reiz apmierinot esoso un prognozto darba spka pieprasjumu. Mcbu iestdm btu jsaem vairk ldzeku par studentiem, kas uzemti no maznodrosintm socilm grupm, nek par studentiem, kas nk no vides ar augstiem ienkumiem. Vairums valstu sdi neizsir starp studentu grupm, piesirot mcbu iestdm finansjumu, bet paaujas tikai uz studentu paldzbas shmm, lai pieeja studijm tiktu nodrosinta ar studentiem no maznodrosintm socilm grupm. Progress izgltbas pieejambas jom tiktu pankts, ja daa no izgltbas iestzu asignjumiem btu balsttas ar uz rels pieejambas novrtjumu. Valdbas amatpersonm btu skaidri jnodefin, kda daa no valsts finansjuma augstkajai izgltbai btu jvelta studentu atbalstam. Parasti tam tiek atvlts tas, kas paliek pri pc citu lmumu realizsanas. Lai tas btu stratiski, mcbu maksas palielinjums jpapildina ar politiku, kas attiecgi samazina valsts finansjumu mcbu iestdm, taj pas laik mrtiecgi palielinot finansjumu studentu atbalstam. Studentu paldzbas politika jveido k "drosbas tkls" maznodrosintiem studentiem, kad kaut kdu iemeslu d palielins studiju maksas. Vairum studentu atbalsta programmu formulas neatbilst studiju maksas palielinjuma, tdejdi negatvi ietekmjot maznodrosinto studentu pieeju izgltbai. Studentu atbalsta politika ir jveido t, lai t aizsargtu vismazk nodrosintos studentus no augstkas studiju maksas nevlamajm sekm. Valstm btu jem vr ekonomikas cikla ietekme uz augstko izgltbu, rezervjot ievrojamu ldzeku dau ekonomiski "lab" laik, lai tos vartu izmantot tad, kad valsts ldzeki samazins. Augstks izgltbas finanssan vairum valstu tiek ignorta ekonomikas cikla realitte, neplnojot ekonomikas lejupsldes periodus. Valstm btu jdom par ldzeku aizemsanos ekonomiski grtos laikos, lai tos atmakstu tad, kad ekonomika ir atguvusies. Arthur M. Hauptman (1998) "Linking Funding, Student Fees, and Student Aid: An Alternative to Cost Recovery" International Higher Education, Fall 1998 · Finansu asignjumu mehnismu racionalizsana un uzlabosana valsts augstskolm (17. iermjums). Jo pasi tas attiecas uz normatvo izmaksu un koeficentu formulu izmainsanas, kas paredz finanst studentu vietas, prejot uz kritrijiem un stimuliem, kas balstti uz darba izpildjumu/ sasniegumiem. (Somij kdi 65% no universitsu budzeta nk no valsts budzeta, ko piesir Izgltbas Ministrija. Papildu valsts noteiktajam universitsu budzetam, ts arvien vairk piesaista rjo finansjumu un paplasina maksas pakalpojumus. Somijas Akadmija un Nacionl Tehnoloiju Aentra (Tekes) ir vieni no galvenajiem finanssanas avotiem. Jo pasi ir palielinjusies ldzeki, ko piesir uzmumi un rvalstis. Tekoss izmaksas, par kurm sarunu ce vienojas Ministrija un universittes, veido pamata finansjumu (apm. 85 ­ 90%), mra dotcijas valsts noteikto funkciju un programmu izpildei, projektu finansjums un no darba izpildjuma atkargais finansjums. No darba izpildjuma atkargais finansjums ir atalgojums universittm par augstas kvalittes izgltbu un ptniecbu. Valsts universittes budzets tiek piesirts pc formulas. S finanssanas sistma, kas balsts uz formulu, ir ieviesta pakpeniski kops 1997. gada un piln apmr t darbosies 2003. gad. Formula paredz pamata ldzeku piesirsanu 36 universittm, galvenokrt, atbilstosi to maistra un doktora grdu ieguvju mrrdtjiem, kas tiek izsvrti katr studiju jom. Formul tiek emta vr ar mrrdtju neizpilde)49. 17. iermjums Ieguldjumu un rezulttu finanssana Ieguldjumu finanssana attiecas uz finansu ldzekiem, kas pieejami augstskolm, lai segtu fiksts izmaksas, tdas k personla algas, ku uztursana vai citas t saukts tekoss izmaksas. Ss izmaksas var ietekmt ar iestdes aktivittes lmenis un studentu skaits. Turpret rezulttu (galaprodukta) finanssana ir piesaistta konkrtiem mcbu vai ptniecbas rezulttiem vai kdam augstskolas rezultatvajam rdtjam. Visum tiek uzskatts, ka uz darba izpildjumu balstta finanssana vairk stimul ekonomisko efektivitti nek ieguldjumu finanssana. Gala produkta indikatori var bt, piemram, absolventu skaits, piesirto akadmisko grdu skaits, ptniecisko darbu skaits vai publikciju skaits akadmiskajos zurnlos. Var izmantot ar citus rdtjus, kas ir vairk vrsti uz kvalitti, piemram, punktu skaits testos un ptjumu dotciju piesaiste. Ekonomisk efektivitte un preja uz rezultta finanssanu ir saistta ar ar t sauktajiem "normatvajiem asignjumiem". Tie ir asignjumi, kas aprinti pc visprgiem un objektviem kritrijiem, kas tiek piemroti vism augstskolm vai studentiem ­ pretstat "izdevumu atmaksai", kas ir summas, kas balsttas uz individuliem pieprasjumiem un ko apstiprina atbildgs iestdes pc individula izvrtjuma. Normatvie asignjumi paredz lielku motivciju par ekonomiski efektvu darbbu, ja vien normas ir pamatotas un ldzeku samji pasi pieem lmumus par to izlietojumu. Bez tam ir jautjums par taisngumu; normatvo asignjumu sistm finansjos institcija nevar emt vr pasus apstkus, jo visas struktras tiek finanstas pc vienotiem principiem ­ finansjuma samji nevar atsaukties uz pasiem apstkiem. Lai koritu atsirbas starp augstskolm, finansjos institcija var palielint finanssanas bzu skaitu, iestrdjot vairk organizciju (vai indivdu) pass iezmes formul; t.i., pieskaojot preczk finanssanas sistmu. Preczka pieskaosana nenovrsami noveds pie ieguldjumu finanssanas sistmas (iespjams tpc, ka sistmai beigs ir japmierina ts iestzu vajadzbas). Pieskaosanas piemrs, ko vis nosauca par alternatvu, ir, kad visas augstskolas saem viendu attieksmi finanssanas jom, un piedvt specilos ldzekus atsevism augstskolm, lai to vajadzbas tiktu apmierintas. Tomr abm sm pieejm (pieskaosanai un paso fondu risinjumam) bs negatva ietekme uz sistmas caurspdgumu, jo sarezti mehnismi nerada skaidrus stimulus un mrus un tie risk raidt pretrungus signlus finansjuma samjiem. P. Maaseen, Public Resource Allocation http://www.osi.hu/hesp/download/respub.pdf · Nepieciesams prstrdt un uzlabot studentu kreditsanas shmu, lai btu nodrosinta universla pieeja visiem tercir lmea studentiem, kas uz to tiesgi. Uzlabot informciju pakalpojuma lietotjiem un samazint birokrtiju (18. iermjums). 49Skat. Izgltbas Ministrija, Augstks izgltbas politika Somij http://www.minedu.fi/julkaisut/Hep2001/Edusys/5Finance/ 37 18. iermjums Austrlijas augstks izgltbas iemaksu shma (HECS) HECS ir veids, k nodrosint, ka studenti piedals savas augstks izgltbas iegsanas izmaksu segsan. HECS izsniedz kredtu, kas ir indeksts, lai tas saglabtu savu relo vrtbu, bet citdi tas ir bezprocentu kredts, ar atlikto no ienkuma atkargo atmaksu. Atlikt atmaksa nozm, ka studenti var iegt augstko izgltbu, pat ja vii nevar veikt iemaksu uzreiz. Nauda, kas iekasta caur HECS tiek izlietota augstks izgltbas sistm. HECS administr Izgltbas, zintnes un mcbu Ministrija, Austrlijas Nodoku prvalde un augstks izgltbas iestdes. Visiem studentiem, kas uzemti augstks izgltbas sistm, ir tiesbas uz piesirtu studiju kursu, ko finans Sadraudzbas (Commonwealth) Valdba un ko piedv augstskolas , Austrlijas Bruoti spku akadmija, Nacionlais Tetra mkslas institts vai Austrlijas Kino, televzijas un radio augstskola, kam maks HECS. Augstks izgltbas piesirtie studiju kursi ietver akadmisko grdu, diplomu, asocito diplomu, absolvsanas diplomu, absolvsanas sertifiktu saemsanu, maistratras kvalifikcijas kursus, maistratras kursus un doktorantras kursus. Studentiem, kuri uzskusi mcbas pc 1997. gada 1. janvra ir jmaks diferencts HECS iemaksas. Maksjuma summa ir atkarga no atsevism sadam, ko js studjat, nevis no kopj kursa. Studiju sadaas ir sadaltas trijs plsms un summa, ko js maksjat par katru sadau, ir atkarga no plsmas un sadaas "svara" studiju kurs. 2003. gad pilna laika visa gada iemaksas katr plsm ir sekojosas: 1. plsma $3 680 Mksla, humanitrs zintnes, socils studijas/ psiholoijas zintnes, izgltba, vizul/ izpildtjmksa, aprpe, jurisprudence un tieslietas 2. plsma $5 242 Matemtika, datorzintnes, veselbas zinbas, lauksaimniecba/ atjaunojamie resursi, bvniecbas vide/ arhitektra, dabas zintnes, inzenierzintne/ apstrde, administrcija, bizness un ekonomika. 3. plsma $6 136 Tieslietas, medicna, stomatoloija, zobrstniecbas pakalpojumi un veterinrija HECS iekas pa semestriem un maks par katru semestri kurs, kur js esat uzemts. Vairum gadjumu var izvlties trs makssanas variantus. Tie ir: · Samakst visu HECS uzreiz un saemt 25% atlaidi; · Samakst vismaz $500 no HECS iemaksas uzreiz un atlikt prjo nomaksu. 25% atlaidi saemsiet tikai par summu, ko samaksjat uzreiz. (Piezme: augstskolas var ierobezot atseviso maksjumu skaitu un apmru un ts var nepieemt dajas pirms iemaksas, kas ir mazkas nek $500. Sazinieties ar savu izvlto augstskolu par pirms iemaksas veiksanu); · Atlikt visas jsu HECS iemaksas samaksu un atmakst to tad, kad jsu ienkumi sasniedz noteikto miniml ienkuma slieksni. 38 K HECS darbojas Students tiek uzemts Students ir tiesgs atlikt HECS iemaksu. Studentam tiek prasts samakst HECS Students aizpilda Maksjumu opcijas iemaksu katru semestri bez atlaides deklarciju un iesniedz universitt Students Students Students veic daju Students veic uzreiz atliek pirmo iemaksu, maksjumu samaks iemaksu visa atliek atlikuss universittei universittei HECS summas maksjumu piln apmr un saem 25% maksju un var saemt 25% atlaidi mu atlaidi no samaksts summas Augstskola pazio Austrlijas Nodoku prvaldei (ATO) par studenta HECS pardu (iemaksas dau, kuras maksjumu students ir atlicis) HECS pards tiek reistrts ar studenta Nodoku lietas numuru ATO katra gada 1. jnij indeks HECS pardu pc patria cenu indeksa 2002.-03. HECS atmaksa 2002.-03. HECS atmaksa Students var izvlties Ienkumi zem $ 24 365 Ienkumi viendi ar vai brvprtgi uzskt Studentam nav juzsk virs $ 24 365 ATO parda atmaksu atmaksa Students uzsk obligto un var saem 15% kredta atmaksu atlaidi 39 K HECS darbojas HECS http://www.hecs.gov.au/hecs.htm Informciju par studentu kreditsanas shmm cits valsts skatt: http://www.gse.buffalo.edu/org/IntHigherEdFinance/publications_SLoanBibli.html 40 V. Bibliogrfija un izmantotie dokumenti Building Knowledge Economies: Opportunities and Challenges for EU Accession Countries. Zinsanu ekonomikas foruma Noslguma ziojums "Zinsanu izmantosana attstbai ES kandidtvalsts", ko organizja Pasaules Banka sadarbb ar Eiropas Komisiju, Ekonomisks sadarbbas un attstbas organizciju, Eiropas Rekonstrukcijas un attstbas banku un Eiropas Investciju banku. Parze, 2002. gada 19. ­ 22. februris. Cimdis, P. (2000.g.) "Augstk izgltba Latvij ­ Stratija 2010.gadam". Latvijas Universitt (2000.g.) Kasa, R. un Z. Loza(2001.g.) "Valsts finansjums augstkajai izgltbai ­ Finansu plsmas mehnismi". Sorosa fond-Latvija (2001.g.) Krievis, M. un M. Lesins (2001.g.) "Profesionl izgltba Latvij". Sorosa fond-Latvija (2001.g.) Latvijas Zintnes Padome (1998.g.) Latvijas Republikas ptjumu un attstbas koncepcija Latvijas Nacionl Observatorija (2001.g.) Profesionls izgltbas modernizcija Latvij (Ziojums, 2000.g.) http://www.aic.lv/en/ Latvijas Nacionl Observatorija (2001.g.) Profesionl izgltba un darba tirgus Latvij http://www.aic.lv/en/ paso uzdevumu ministrs sadarbbai ar rvalstu finansu institcijm (2001.g.) Nacionlais attstbas plns. Kopsavilkums Ekonomikas Ministrija (2001.g.) Nacionl inovciju koncepcija Ekonomikas Ministrija (2002.g.) Latvijas ekonomikas ilgtermia stratija IZM (2002.g.) Augstks izgltbas, zintnes un tehnoloijas attstbas vadlnijas, 2002. ­ 2010.g. IZM (2002.g.) Izgltbas attstbas koncepcija, 2002. ­ 2005.g. IZM (2001.g.) Prskats par Latvijas augstskolu darbbu 2001.gad OECD (2002.g.) Science, Technology and Industry Outlook; Ekonomisks Sadarbbas un Attstbas Organizcija, Parz OECD (2001.g.) Review of National Policies for Education: Latvia; Ekonomisks Sadarbbas un Attstbas Organizcija, Parz Pauna, D. un K. Krslis (2001.g.) "Augstk izgltba un darba tirgus Latvij" Sorosa fond ­ Latvija (2001.g.) Rivza, B. (2001.g.) "Augstks izgltbas attstbas tendences". Sorosa fond ­ Latvija (2001.g.) 41 Snitnikovs un Vanaga (2001.g.) "Nodarbintbas tendences Latvijas Universittes absolventu". Sorosa fond ­ Latvija (2001.g.) Sorosa fonds (2001.g.) A Passport to Social Cohesion and Economic Prosperity. Report on Education in Latvia 2000 Ministru Kabinets (2001.g.) Noteikumi Nr. 334 "Krtba, kd augstskolas tiek finanstas no valsts budzeta ldzekiem" Augstkas izgltbas un sabiedrbas Darba grupa (2000.g.) Higher Education in Developing Countries. Peril and Promise; Pasaules Banka, Vasingtona http://www.tfhe.net/report/downloads/report/whole.pdf Pasaules Banka (2002.g.) Constructing Knowledge Societies: New Challenges for Tertiary Education http://www1.worldbank.org/education/tertiary/documents/Constructing%20Knowledge%20Socie ties.pdf Pasaules Banka (2002.g.) World Development Indicators 2002 Pasaules Bankas Institts (2002.g.) Knowledge Assessment Methodology http://www1.worldbank.org/gdln/Programs/kam2002/methodology.htm Tora, G., I. Jaunzeme un I. Popova (2001.g.) "Mcbu vide Latvijas Universitt ­ Studiju piedvjums, pieprasjums un kvalitte." Sorosa fond ­ Latvija (2001.g.) ANO Eiropas ekonomikas komisija (2002.g.) Towards A Knowledge-Based Economy, Country Readiness Assessment Report: Latvia Latvijas Universitte (2000.g.) Izdevums Humanitrs un socils zintnes, 2(27), Izgltbas vadba Latvij. 42 VI. Attli Attls. I.1.1 Mcsans iespjas 1990.-2001.g. 120000 35000 100000 30000 25000 80000 20000 Kop 60000 15000 1. gada 40000 t 10000 20000 5000 0 0 1990./91. 1995./96. 2001./02. Avots : IZM (2001.g.) Attls. I.1.2 Studentu iesaistsans terciraj lmen, 1980.-1998.g. 100 80 60 40 20 0 ijargl ijanD aj ija aj ij moS anci ijarg ijar ajvi e Lat vr ajni Bu gauniI andlr Fr ijanvo Un uvateLi deN No Sl Sp ijardievZ 1980. 1998. Avots: Pasaules Banka (2002.g.) 43 Attls. I.1.3 Studiju programmu skaits pa veidiem, 2001./02. 115 120 100 80 74 78 80 60 42 45 40 20 0 s od-rA bacm ata m Pa slnoise a BA MA Ph.D mel of eof sllnois pr mr Pi pr Avots : IZM (2001.g.) Attls I.1.4 Uzemto studentu sadaljums pa zinbu jomm, 2001./02. Veselbas un soc. Zemkopba aprpe Pakalpojumi2% 4% 2% Humanit.zin 7% Eksakts zin. un matemtika 7% IInzenierzintnes Socils zin. un tehnoloija 52% 10% IIzgltba 16% Av Avots: IZM (2001.g.) 44 Attls I.1.5 Absolventu skaits, 1991.-2001. 25000 20000 20308 15000 15002 12164 10000 7884 8109 8222 5000 5846 0 1991. 1993. 1995. 1997. 1999. 2000. 2001. Avots : IZM (2001.g.) Attls I.2.1 Augstskolu skaits pa sektoriem, 1990.-2002. 24 18 Valsts 12 Privts t 6 0 1990. 1992. 1994. 1996. 1998. 2000. 2002. Avots : IZM (2001.g.) 45 Attls I.3.1 Valsts un privtie izdevumi augstkaj izgltb (% IKP) 1997.-2000. 1.5 1 0.5 0 1997. 1998. 1999. 2000. Kop Valsts Privtie Avots : IZM (2001.g.) Attls I.3.2 Privt ldzdalba augstkaj izgltb, 1995.-2000. (Procenti no kopj uzemto stud. skaita un finansjuma) 80 70 60 50 40 30 20 10 0 1995. 1996. 1997. 1998. 1999. 2000. Maksjosie studenti Finansjums no mcbu maksm Avots: Balstts uz IZM (2001.g.) Tabulas 4.2.2. un 7.8. Attls I.6.1 Izdevumi ptn. un attst., 1989.-2000.* 4 3.5 3 2.5 2 1.5 1 0.5 0 ijardievZ aj e aj ajvi anci andlr ijanD ija vr ijar Fr deN No ijanvo ajni ijarg Sp gauniI Lat ijargl Un Bu Sl Avots: Pasaules Banka (2002.a) un IZM (2001.g.) * Dati par pdjo pieejamo gadu 46 Attls II.1 Augstks izgltbas studentu patsvars profesionlajs programms (ap 1997.g.) 0 10 20 30 40 50 60 70 Latvija Itlija Apvienot Karaliste Dnija Bulgrija Cehijas Republika Austrija Vcija Lietuva Polija Horvtija Somija rija Slovnija Igaunija Baltkrievija Sveice Avots: UNESCO; Statistikas gadagrmata 1999.g. Attls II.2 Studentu skaits pa ISCED-97 lmeiem (2000. / 2001.) ISCED - 5 ISCED - 4 ISCED - 3 ISCED - 2 ISCED - 1 0 50000 100000 150000 200000 Visprjs izgltbas iestdes Profesionls izgltbas iestdes Augstks izgltbas iestdes Avots: Latvijas Nacionls Observatorijas ziojums, 2001.g. http://www.aic.lv/en/ 47 Attls II.3. Studentu izvltie studiju cei 1999.g. Avots: Latvijas Nacionl Observatorija (2001.g.) Universittes; Profesionls izgltbas iestdes Koledzu beidzji; Tlk nestud; Arodskolu beidzji Pamata vidjs izgltbas iestzu beidzji Attls II.4 Augstskolu absolventu skaits (1991.-2001.) 25000 20000 20308 15000 15002 10000 12164 8109 9325 5000 7884 6835 6865 8147 8222 5846 0 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 Avots: IZM (2001.g.) 48 Attls II.5 Absolventu skaits pc akad. grda lmea un kvalifikcijas (2001.g.) 9139 10000 7797 3335 1000 100 37 10 1 Bakalaura grds Profesion. MA Ph.D. kvalifikcija Avots: IZM (2001.g.) Attls II.6. Absolventi pa zinbu jomm (2001. / 2002.) (procenti) 60 57 50 40 30 19.7 20 7.3 4.9 10 5.8 2.2 2.5 0.7 0 slic se a p e i So tnnzi batlgIz se tnnzi s nuse tik srt basl um ba eri ksaktE tnnzi met ani apr poj opk ma zennI muH seeV soc. kalaP m Ze un Avots: IZM (2001.g.) Attls II.7. Eksakto un inzenierzintu studiju studenti, apm. 1997.g. (% no kopjiem augstskols uzemtajiem) 49 Figure II.7. Science and Engineering Students, around 1997 (%of total HEenrollment) 50 47 40 30 23 20 10 0 GermanBelgiutherlandSwSw e y m seden rlandngdoHungaryIrelanLithuania m d Italy land ark tvia itz Ki La Estoniaovenianm Sl De Ne United Czech RepublicPo Vcija; Beija; Nderlande; Zviedrija; Sveice; Apvienot Karaliste; Ungrija; rija; Lietuva; Itlija; Cehijas Republika; Polija; Igaunija; Slovnija; Dnija; Latvija Avots: Pasaules Banka (2002.g.) Attls 2.8. Pasniedzju sadaljums pa vecuma grupm, 2000.g. 60 un vairk Zem 30 15% 12% 30-39 19% 50-59 28% 40-59 26% Avots: IZM (2001.g.) 50 Attls II.9. Doktorantras beidzju skaits, 1998.-2001. 55 50 50 48 45 40 40 37 35 30 1998. 1999. 2000. 2001. Avots: Pasaules Banka (2002.g.) un IZM (2001.g.) Attls II.10. Ptnieku sadaljums pa vecuma grupm, 2000.g. Zem 30 2% 30-39 11% 60 un vairk 36% 40-49 21% 50-59 30% Avots: IZM (2001.g.) 51 VII. Pielikums INTERVTO PERSONU DIREKTORIJS LATVIJAS VALDBA Izgltbas un zintnes Ministrija Krlis Greiskalns Ministrs Andris Sarnovics Valsts Sekretrs Valdis Egle Valsts Sekretra vietniece Zintnes jautjumos, Jnis Krklis Izgltbas departamenta direktors Jnis Cakste Augstks izgltbas, zintnes un ptniecbas departamenta direktors Velta Vikmane Augstks izglttbas daas vadtja Marina Meksa Finansu un kredta daas vadtja Agnis Zaris Stratisks plnosanas daas vadtja Juris Dzelme Augstks izgltbas kvalittes novrtsanas Centra vadtjs Jnis Juliks Izgltbas uzlabosanas projekta vadtjs Finansu Ministrija Inguna Sudraba Valsts Sekretres vietniece Ekonomikas Ministrija Andris Liepis Valsts Sekretra vietnieks Edvns Karntis Sabiedrisko pakalpojumu Komisijas loceklis AUGSTKS IZGLTBAS IESTDES Latvijas Universitte Ivars Lcis Rektors Indriis Muizieks Ptniecisk darba prorektors Andrejs Geske Asocitais Profesors, Izgltbas un psiholoijas fakultte Andris Kangro Dekns, Izgltbas ptniecisk institta direktors, Izgltbas un psiholoijas fakultte Andris Grnfelds Izgltojoss informtikas katedras vadtjs, Izgltbas un psiholoijas fakultte rika Sumilo Starptautisks ekonomikas un biznesa departamenta vadtja, Ziemeamerikas studiju Centrs Latvijas Lauksaimniecbas universitte Pteris Busmanis Rektors Juris Skujns Vice-rektors Peteris Rivza Vice-rektors Intervijas laipni noorganizja Lilita Sparne un ar Toma Baumaa padoms un kltbtne man daudz paldzja. 52 Liepjas Pedagoijas Akadmija Gunta Smiltniece Rektore Vidzemes Augstskola - Valmiera Peteris Cimdis Rektors Richard Baerug Vice-Rektors Inita Sakne Vice-Rektors Ventspils Augstskola Janis Vucns Rektors Juris Zagars Vice-Rektors Mra Leitne Prorektore "Turba", Biznesa vadbas augstskola Aldis Baumanis, Rektors; Privto universitsu Asocicijas priekssdtjs Stokholmas Ekonomikas augstskola Rg Dina Pauna Prorektore Krlis Krslis Profesora asistents Evita Lune Zintnisk ldzstrdniece PADOMES Latvijas Zintu Padome/ Zintu Akadmija Juris Jansons Priekssdtjs Elmrs Grns Padomes loceklis, Biomedicnisko ptjumu Centra direktors Augstks izgltbas Padome Ivars Knts Padomes loceklis, Rgas Tehnisk universitte Juris Ekmanis Padomes loceklis Juris Borzovs Padomes loceklis STUDENTI riks Samuls Latvijas Studentu Asocicijas priekssdtjs Latvijas Studentu Asocicijas, Latvijas Lauksaimniecbas universittes Studentu Padomes, Ventspils Universittes Studentu Padomes loceki ARODBIEDRBAS Astrda Harbacvica Prezidente; Latvijas Izgltbas un zintnes darbinieku arodbiedrba Ilze Trapenciere Latvijas Universittes Izgltbas darbinieku arodbiedrbas locekle CITI Indra Dedze Programmu koordinatore, Sorosa fonds - Latvija Aija Tna Programmu koordinatore, Sorosa fonds - Latvija Andris Aukmanis Direktores vietnieks attstbas jautjumos, Sorosa fonds - Latvija Viesturs Pauls Karnups Latvijas likumdosanas nodaas vadtjs, TTC 53