LATVIJA Zinsanu ekonomika k mris ­ labvlgi apstki investcijm un tehnoloiju ieviesanai 2003.gada jnijs Starptautisks finansu korporcijas un Pasaules Bankas rvalstu investciju konsultatvais dienests AKRONMI UN SASINJUMI ASYCUDA Automated System for Customs Data, Muitas Informcijas automatizt apstrdes sistma CIMO Integral Quality and Modernization Program, Integrt kvalittes un modernizcijas programma EU, ES Eiropas Savienba FDI Foreign Direct Investment, rvalstu tiess investcijas FIAS Foreign Investment Advisory Service, rvalstu investciju konsultatvais dienests FTTA Federal Technology Transfer Act, Federlais tehnoloiju ieviesanas likums ICT Information-Communication Technology, Informcijas un komunikcijas tehnoloijas, IKT KEI Knowledge Economy Index, Zinsanu ekonomikas indekss LITTA Latvian Information and Telecommunication Association, Latvijas Informcijas un telekomunikcijas tehnoloiju asocicija PTY EuroType Test Centre, Eiropas Testsanas centrs R&D Research and Development, zintnisk ptniecba RRR Rgas Radiotehnisk rpnca SMEs Small and Medium Enterprises, Mazie un vidjie uzmumi, MVU TIFAC Technology Information, Forecasting and Assessment Council, Tehnoloiju informcijas, prognozes un novrtsanas padome UNCTAD United Nations Conference on Trade and Development, ANO Tirdzniecbas un attstbas konference VAT Value Added Tax, pievienots vrtbas nodoklis, VAT VV Vilniaus Vingis ii SATURS Lpp. SITUCIJAS NOVRTJUMS ....................................................................................... vi IEVADS...............................................................................................................................1 A. Vsturiskais apskats................................................................................................ 1 B. Ziojuma mri un mrogi ..................................................................................... 1 1. nodaa LATVIJAS VIETA. UZDEVUMI UN NKOTNES PERSPEKTVAS...........4 A. Zinsanu ietilpgas nozares Latvij......................................................................... 4 B. Zinsanu ekonomika un ts potencils ................................................................... 7 2. nodaa BIZNESA VIDES UZLABOSANA ZINSANU EKONOMIKAS VEIDOSANAS VRD...................................................................................................11 A. Kopjais uzmjdarbbas klimats ­ visprjs vrtjums .................................... 11 B. Investciju klimata srsi, kas kav zinsanu ietilpgo nozaru attstbu .............. 12 1. Centrls institcijas trkums....................................................................... 13 2. Aizspriedumi pret MVU un eksporttjiem.................................................. 13 3. Kvalificta darbaspka pieejamba ............................................................... 15 4. Privt sektora ierobezot darbba zintniskaj ptniecb (R&D).............. 16 5. Vja saikne starp valsts zintnisko ptniecbu un uzmjdarbbu.............. 17 C. Ieteikumi investciju klimata uzlabosanai............................................................. 18 1. Institucionl centra izveide ......................................................................... 19 2. Barjeru likvidsana MVU un eksporttjiem ............................................... 21 3. Kvalificta darbaspka algosanas iespju uzlabosana.................................. 25 4. Privto R&D iniciatvu veicinsana.............................................................. 29 5. Ptniecbas un privt biznesa saiknes nostiprinsana ................................. 33 3. nodaa LATVIJAS UZMUMU INTEGRSANA GLOBLAJ EKONOMIK...................................................................................................................37 A. Zinsanu aprites veidosana Latvij....................................................................... 37 B. Tehnoloiju aprites kanli..................................................................................... 40 C. Rekomendcijas.................................................................................................... 44 4.nodaa IKT SEKTORA ATTSTBAS VEICINSANA..............................................48 A. IKT sektora globl attstbas tendence................................................................ 48 B. Latvijas IKT nozares plusi un mnusi................................................................... 52 1. Iekrtu razotji un piegdtji....................................................................... 53 2. Programmatras projektsana un razosana................................................... 54 3. Pakalpojumi klientiem .................................................................................. 56 4. Pievienots vrtbas pakalpojumu centri ...................................................... 58 C. IKT sektora attstbas ierobezojumu likvidsana.................................................. 60 1. Saiknes ar rvalstu partneriem nostiprinsana.............................................. 60 2. Kvalificts darbaspks un apmcba............................................................. 61 D. Rekomendcijas.................................................................................................... 62 5.nodaa ELEKTRONIKAS SEKTORA APSKATS ......................................................64 A. Latvijas elektronikas sektora visprjais raksturojums......................................... 64 B. Problmu risinjumi.............................................................................................. 67 C. Rekomendcijas.................................................................................................... 69 A. pielikums PASAULES BANKAS INSTITTA METODIKA LATVIJ............... A-1 iii Teksta bloki 1.teksta bloks. FDI k tehnoloiju avots........................................................................2 II-1.teksta bloks. Tirgus neveiksmes tehnoloiju jom ...............................................13 II-2.teksta bloks. Tehnoloijas padomju pieredze.......................................................21 II-3.teksta bloks. Dienvidfrikas pieredze standartu jom...........................................24 II-4.teksta bloks. Apmcba darba viet nodrosina augstku produktivitti................25 II-5.teksta bloks. Pareizi veidoti atskaitjumu-grantu plni var motivt uzmumus veikt apmcbu.....................................................................................................26 II-6.teksta bloks. Meksikas nkotn vrst attieksme pret atbalstu maziem un vidjiem uzmumiem........................................................................................................28 II-7.teksta bloks. Starptautisk nodoku stimulu pieredze...........................................30 II-8.teksta bloks. Nodoku stimulu ierobezot efektivitte..........................................31 II-9.teksta bloks. Supernet Lielbritnij.......................................................................35 II-10.teksta bloks. ASV likums par tehnoloiju apriti (1986) .....................................36 III-1.teksta bloks. Latvijas uzmumu apskats............................................................37 III-2.teksta bloks. Malaizija - globl piegdtju programma...................................46 IV-1.teksta bloks. Jaunas tehnoloijas ieviesana.........................................................49 IV-2.teksta bloks. Cerdis? rijas pieredze.................................................................57 IV-3. teksta bloks. Nderlandes pankumu vsture .....................................................58 IV-4.teksta bloks. IKT apmcbas programmas ..........................................................62 V-1.teksta bloks. Elektronikas sektora prmaiu veicintji.......................................65 V-2.teksta bloks. Vilniaus Vingis................................................................................65 V-3.teksta bloks. Ekranas ............................................................................................66 V-4.teksta bloks. Reionlie un nacionlie standarti...................................................69 V-5.teksta bloks. Productronica 2003..........................................................................70 Attli I-1.attls. Nodarbintba augsto tehnoloiju joms (% no kopj darbaspka).............5 I-2.attls. R&D izdevumi Eirop (% no IKP)................................................................9 II-1.attls. Kvalificta personla algosanas problmas................................................16 III-1.attls. Tehnoloiju aprit iesaisttie uzmumi (%)............................................38 III-2.attls. R&D darbb iesaistts firmas (%) ..........................................................39 III-3.attls. Darba razba (pievienot vrtba/nodarbintie).........................................41 IV-1. shma. IKT nozares piegdes d iesaisttie blakus sektori.............................50 IV-1. attls. IKT sektora izdevumi (% no IKP)...........................................................53 iv Tabulas 1.tabula. Svargko rekomendciju kopsavilkums...........................................................viii 2.tabula. Latvijas pieredze tehnoloiju premsanas veicinsan ar starptautisko tirgu starpniecbu................................................................................................................. x I-1.tabula. FDI apjomi zinsanu ietilpgs nozars Latvij 2001.g. ................................... 6 I-2.tabula. Latvijas augsti tehnoloisko nozaru eksports.................................................... 7 I-3.tabula. Valstu rdtju saldzinjums ............................................................................ 8 II-1.tabula. Investciju klimatu raksturojoso rdtju saldzinjums 2001.g..................... 12 II-2.tabula. Srsi firmu ienksanai Skandinvijas, ES un ASV tirgos vai eksporta paplasinsanai ........................................................................................................... 14 II-3.tabula. Kopjie R&D izdevumi. Latvijas un dazu citu valstu rdtju atsirbas...... 17 II-4. tabula. Privt sektora viedoki un valdbas rcba ................................................... 18 II-5.tabula. Svargko rekomendciju kopsavilkums........................................................ 19 II-6.tabula. Rekomendcijas administratvo barjeru likvidsanai..................................... 22 II-7.tabula. Saskaoto grantu plusi un mnusi .................................................................. 32 III-1.tabula. Tehnoloiju ieguves cei............................................................................... 39 III-2.tabula. Latvijas starptautisko kompniju vai rvalstu klientu sniegt paldzba ...... 40 III-3.tabula. Faktori, kas noteica firmu dalbu pasaules tirgos ......................................... 42 III-4.tabula. Vai esat ieguvis no rvalstu kompniju darbbas jsu nozar? .................... 43 III-5.tabula. Daudznacionlo kompniju un vietjo Latvijas piegdtju vertikls saiknes....................................................................................................................... 44 III-6.tabula. Faktori, kuri nosaka Latvijas uzmumu izvli............................................ 44 III-7.tabula. Ierobezojumi sadarbbai ar Latvijas uzmumiem multinacionlo kompniju un vietjo firmu skatjum...................................................................... 45 IV-1.tabula. IKT sektora organizcija .............................................................................. 51 IV-2.tabula. Datortehnikas razotji IKT sektor 2003.g................................................... 54 IV-3.tabula. Programmatras izstrdtji un razotji 2003.g. .......................................... 55 IV-4.tabula. Klientu serviss 2003.g. ................................................................................. 58 IV-5.tabula. Pievienots vrtbas pakalpojumi 2003.g..................................................... 59 IV-6.tabula. IKT sektora aptauja ...................................................................................... 60 IV-7.tabula. Vietj un rvalstu IKT sektora kompniju saiknes..................................... 61 V-1.tabula. Saikne starp vietjm un rvalstu elektronikas kompnijm......................... 68 v SITUCIJAS NOVRTJUMS Ldzgi daudzm pasaules valstm, kuras sodien veido savu nkotni, ar Latvijas valdba par savu uzdevumu ir izvirzjusi uz zinsanm balsttas ekonomikas jeb vienkrsi zinsanu ekonomikas veidosanu. Tikai dazu valstu ­ Cles, Korejas, Malaizijas un Taivnas pozitv pieredze ir veicinjusi zinsanu ekonomikas nozmes atzsanu vis pasaul. Zinsanu iegsanu vai papildinsanu biezi uztver k universlu ldzekli, ar kura paldzbu valstis ar ierobezotiem dabas resursiem var pankt izaugsmi, bet citas var dazdot attstbu nodrosinosos avotus. Sodien ekonomisko attstbu biezi trakt k tehnoloisku pardbu; attiecb uz atpalikusu tautsaimniecbu ekonomisk attstba ir ldzeklis, kas aus attstb pankt tehnoloiski progresvs valstis. Tomr jievro tas, ka iespjas enert zinsanas ir koncentrtas saldzinosi maz valsts un kompnijs, tdjdi zinsanu apgsana ir apgrtinta un kst par izaicinjumu, pasi tdai valstij kda ir Latvija. Saj ptjum aplkoti paskumi, kurus Latvijas valdba var veikt tuvko gadu laik, lai prkrtotu Latvijas tautsaimniecbu uz zinsanu pamatiem. Stratija, kuru piedv FIAS, balsts uz diviem pamatelementiem - uzmjdarbbas jeb biznesa vides sakrtosanu un saiknes stiprinsanu starp vietjm firmm, rvalstu sadarbbas partneriem un klientiem, un tas btu veids, kd sekmt jaunko tehnoloiju premsanu un ieviesanu. Sdi stratijas virzieni paldztu attstt privto sektoru un pieaugtu rvalstu firmu un vietjo mazo un vidjo uzmumu ldzdarbba, kuru pieemts uzskatt par galveno avotu tehnoloiju ieviesan un attstb. Sdi uzmumi un to integrcija pasaules ekonomik nodrosinja pankumus Cl, rij un lielkaj da Austrumzijas valstu pdjo desmit gadu laik. Ptjums papildins jau veikto un pieejamo analzi, un taj nav iekauti atsevisi svargi jautjumi, kuru vieta ir valdbas kopj stratij. Taj nav apskatta izgltbas sistma un nav risints jautjums par jaunrades iniciatvu finanssanu, jo siem jautjumiem ir veltti citi ptjumi. Sobrd Latvija vl nav valsts ar zinsans balsttu tautsaimniecbu. Svargkie zinsanas prasosie sektori - informcijas un komunikcijas tehnoloijas, elektronika, materilu zintnes, koksnes mija, biotehnoloija un farmakoloija - Latvijas ekonomik vl arvien ir kritisk stvokl. Piemram, ir atzts, ka augsto tehnoloiju jom ir nodarbinti tikai 2% no kopj Latvijas darbaspka, un tas ir zemks rdtjs par vidji 3,5% esosajs un toposajs ES dalbvalsts. Tas pats sakms ar par tieso rvalstu investciju un eksporta plsmm, kas ir Latvijai ldzgo prejas ekonomikas valstu svargi tehnoloiju iegsanas un ieviesanas kanli. Saldzinosi kritisk zinsanu ekonomikas sektoru loma Latvijas tautsaimniecb vartu bt prsteigums politiiem. Patiesb tam jkst par galveno motivciju, valdbm atjauninot savu stratiju. Sds secinjums balsts uz Latvijas saldzinosi zemo reitingu Eiropas valstu vid, ieskaitot ar toposs ES dalbvalstis, pc Pasaules Bankas institta izstrdts zinsanu ekonomikas novrtsanas cetrdimensiju metodikas. Visum Latviju var vrtt ldzgi Lietuvai un Polijai, ierindojot to tlt aiz Igaunijas un Cehijas, bet tlu aiz Francijas, Vcijas un Lielbritnijas. Sds saldzinjums starp valstm norda uz ierobezoto privt sektora darbbu Latvijas zinsanu ekonomik. Tas nozm, ka tikai atsevisas privts firmas ir tiesi iesaisttas vi zinsanas prasosu sektoru darbb un ar to, ka privt sektora zintniski ptniecisk darba finansjums ir starp zemkajiem Eirop, veidojot tikai 0,2% no IKP, un tas ir aptuveni sesas reizes mazk k vidji ES valsts. Uzmjdarbbas klimata uzlabosana K liecina valstu rdtju savstarpjais saldzinjums, ko izmanto starptautisk praks, biznesa vide Latvij dazu pdjo gadu laik ir ievrojami uzlabojusies. Neskatoties uz to, ar turpmk visprjam investciju klimatam ir jbt valdbas prioritsu skait, jo parasti zinsanu enersanas un izplatsanas galvenais avots ir firmas, kuras visask rea uz biznesa vides kvalitti. rzemju firmm ir iespja izvlties savu darbbas vietu daudzs dazds valsts, bet mazie un vidjie uzmumi var atlikt savu projektu stenosanu vai darboties neoficili, tdjdi kavjot pasi savu tehnoloisko attstbu. Pamatojoties uz kltienes intervijm ar valdbas prstvjiem, apsekojot vairk nek 400 firmas Latvij un izmantojot savu pasaules praksi, FIAS ir noteicis vairkus svargkos investciju klimata problmjautjumus: · Latvij nav vietja organizcija, kura ir atbildga par nacionls zinsanu ekonomikas veidosanu. · Eksporttji un mazie un vidjie uzmumi (MVU) cies no neobjektivittes, kas izpauzas k ar importa/eksporta darbbm saistti prk lieli administratvie izdevumi, kvalittes standartu trkums un nodoku sistmas nepilnbas. · Kvalificts darbaspks ir grti pieejams, uz to norda 88% no FIAS aptaujtm firmm, kuras ir norpjuss par rkoso vietj darbaspka tehnisko kapacitti, pasi jau datorprogrammu jom. · Privtais sektors maz tiek iesaistts zintniski ptniecisk darbb un uz izgltbu un zinsanm balstts joms. · Starp valsts zintniski ptnieciskajm iestdm un uzmumiem ir ierobezoti sakari un sadarbba; tam par iemeslu ir vjs institucionlais pamats un kontaktu trkums. Vairkas neskaidrbas tiesiskaj pamatojum ir izraisjusas daudzu kompniju un zintnieku bazas. Kas btu darms so problmu risinjuma mekljumos? FIAS piedv virkni rekomendciju, kuras apkopotas 1.tabul vii 1.tabula. Svargko rekomendciju kopsavilkums Kas darms Rekomendcijas K jdara K nav jdara Noteikt · Sekojot sekmgu valstu ­ Igaunijas, · Nav jizmanto ,,lpsanas" institucionli Somijas piemram, nodibint tehnoloiju pieeja, kurai raksturgs svargko padomi, kas btu piesaistta augstkajam koordincijas trkums starp uzdevumu politiskajam lmenim un kur darbotos ar valsts un privt sektora privt sektora prstvji darbbm, k ar pas valsts sektor Likvidt · Vienkrsot administratvo procedru · Nav jatbalsta nodoku esoss eksporttjiem un MVU, pasi sasinot sistmas nepilnbas un barjeras importa/eksporta procedru krtosanas fisklie stimuli: eksporttjiem laiku un aizkavjumus o Piesirot nodoku un MVU · Sekmt un atbalstt kvalittes standartu atlaides lielm ieviesanu, sniedzot nepieciesamo investcijm informciju un ar finansilu atbalstu, o Aizkavjot PVN pasi MVU atmakssanu eksporttjiem Veicint · stenot atbilstosu grantu programmas, · Nav jatbalsta nodoku kvalificta kuras paredz, ka firmas nodrosina atlaides apmcbas darbaspka apmcbu, pasu uzmanbu pievrsot: izdevumiem, jo tie ir pieejambu o Darba devja atbildbai mazefektvki par o Programmu izstrdei konkursa atbilstosiem grantiem un tiem krtb ir tendence darboties lielu o Stingri plnojot finansjumu firmu lab. o Nodrosinot atbalstu mazkiem uzmumiem · Veicint rvalstu strdnieku algosanu pasas vajadzbas joms, patrinot imigrcijas procedru krtosanu noteiktas specializcijas vai jomas darbiniekiem (zemk par vadbas lmeni) Veicint · Nostiprinot tiesu sistmu, sekmt · Nevar paauties uz nodoku privto intelektul pasuma tiesbu ievrosanu un stimuliem, ko piemro R&D zintniski stenosanu. izdevumiem, un kas Latvijas ptniecisko esosaj nodoku sistm ir darbbu plasi izplatti · Nevajag rpgi izvrtt atbilstoso grantu plnus, vismaz plas nozm, jo ir grti noteikt pieaugoso jeb nkotnes R&D izdevumu vrtbu un sdi izdevumi nav tik efektvi k ldzgas darbaspka apmcbas programmas. Nostiprint · Prskatt intelektul pasuma tiesbu · Nevajag izmantot nodoku saikni starp normatvos aktus, lai sekmtu ptnieku un stimulus, kuru mris ir uzmumiem instittu darbbu patentu un veicint plaskus kopjos un ptniecbas komercializcijas jom ptjumus. iestdm · Koordint un veicint informcijas apmaiu (plsmas), nostiprinot nozaru apvienbu lomu (un/vai Latvijas Attstbas aentras darbu) un attstot sadarbbu ar rvalstu partneriem/klientiem/tirgiem viii Sie ieteikumi btu japlko k priekslikumi diskusijai ar Latvijas valdbu. Patiesm, prvaldes struktras var izdart izvli no daudzskaitlgm iespjm ­ skot ar pasiem nodoku rezmiem ldz pat apmcbas subsdijm un finansilai paldzbai. Latvijas politiiem nevajadztu ignort labu darba iemau un apmcbas iespju nozmi privtaj sektor. Jaunk starptautisk pieredze liecina, ka valdbas iejauksans sajos jautjumos ir visum devusi nozmgus pozitvus ieguvumus privtajm kompnijm gan tehnoloiju, gan produktivittes zi. Tpc galvenaj ziojum tiek aplkoti vairki varianti apmcbas iespju uzlabosanai darbaviets. Piedvtie varianti, kuru pamat ir labk starptautiska pieredze, pelna Latvijas politiu uzmanbu laik, kad kst pieejami ES strukturlie fondi. FIAS ar uzskata, ka ir jprskata un jprstrd tiesiskais pamats, uzlabojot ptnieku stimulsanas sistmu, un jveicina informcijas un marketinga stratiju izstrde visos no zinsanm un izgltbas atkargajos sektoros. Tomr attiecb uz pasu nodoku rezmu radsanu R&D izdevumiem FIAS ir daudz piesardzgks. Notiek starptautiska diskusija par sdu shmu efektivitti, un Latvijas visprjs nodoku sistmas apstkos to ieviesana vartu bt lieka. Piemram, Beij un Japn tiek noteikti nodoku atvieglojumi R&D izdevumiem, tomr iekaujot sos izdevumus bilanc, uzmuma ienkuma nodoklis ir augstks nek Latvij piemrojamais 19% apjom patreiz un 15% apjom tuvk nkotn (skot ar nkoso gadu). Vietjo uzmumu integrcija pasaules razosanas sistm Firmas, kuras vlas modernizt savas tehnoloijas, var izmantot divus ceus - ts var veidot pasas savu R&D kapacitti vai ts var iegt jaunas tehnoloijas no citm firmm un sadarbbas partneriem. Lielkaj da valstu, kas tikai tagad veido savu ekonomiku uz jauniem pamatiem, btiska ir otr iespja, jo lielkajai daai to vietjo firmu finansu un cilvku resursi ir ierobezoti. FIAS nesen veiktais aptuveni 400 uzmumu apskats liecina, ka inovcijas galvenais avots Latvij ir jauno tehnoloiju iegsana un apgsana. Divas tresdaas no aptaujtajm firmm nordja, ka ir pdjo gadu laik daudz ieguvusas no tehnoloiju ieviesanas, bet viena tresdaa uzmumu zioja, ka izstrdjusi pasi savu R&D jaudu. Ss divas iespjas nav konkurjosas un viena otru neaizstj; ts drzk papildina viena otru, jo tikai 14% Latvijas uzmumu steno R&D bez rjas paldzbas tehnoloiju ieviesan. Raugoties no politikas pozcijm, inovciju strauj attstba un no tm izrietosais produktivittes pieaugums vl vairk sadrdzina iespjamo Latvijas uzmumu norobezosanos no starptautisks tirdzniecbas un investcijm. Apskata dati liecina, ka vietjie eksporttji un piegdtji daudznacionlm jeb starptautiskm kompnijm un korporcijm (kuras darbojas gan Latvij, gan rvalsts) visticamk saem tehnoloijas no saviem rvalstu klientiem (2.tabula). Sda ciesa sadarbba, siet, ir paaugstinjusi to konkurtspju un par 50% ar to darbbas efektivitti saldzinjum ar citiem vietjiem uzmumiem. Turklt, galvenie tehnoloiju ieguves avoti ir bijusi iekrtu iepirkumi rzems, kam seko galveno specilistu pieemsana darb un lgumi ar starptautiskm kompnijm (piem., par licencsanu, kopuzmumu veidosanu vai tehnoloiju piegdm). ix 2.tabula. Latvijas pieredze tehnoloiju premsanas veicinsan ar starptautisko tirgu starpniecbu Eksports Saikne ar starptautiskm kompnijm Eksporttji gs labumu no tehnoloiju apmaias Aptuveni 80% no kopuzmumiem (70% norda, ka t rkojas Latvij, importjot (daudznacionlm jeb starpvalstu kompnijm) iekrtas un licencjot tehnoloijas). atklja, ka izmanto vietjo piegdtju pakalpojumus pieejambas (mazka attluma), rtkas norinu struktras un izdevgku cenu d. Zinsanas prasosos sektoros prsvar ir Kopuzmumu kltbtne vietj ekonomik eksporttji, jo ap 50% so nozaru uzmumu, nodrosina pozitvu pieredzi vietjm firmm, un saldzinot ar tikai 35% citos sektoros, eksport ieguvumi no ts ir sekojosi: savu produkciju uz starptautiskiem tirgiem. a. Iespja iegdties kopfirmu Lmuma pieemsana par produkcijas ieguldts vrtbas (15%) eksportsanu notiek, balstoties uz kontaktiem ar b. Jauno tehnoloiju apgsana (15%) rvalstu sadarbbas partneriem: c. Kopja tirgus stratija (10%) · Izplattja mekljumi rzems (to dara d. Darbinieku aprite (4%) aptuveni 35% Latvijas eksporttju) · Konsultcijas tehnoloiju vai marketinga jautjumos (32%) · Precu realizcija ar rzemju partnera firmas zmi (27%) · Kstot par apaksuzmju kd rzemju kompnij (18%) Pamatojoties uz sdiem secinjumiem, Latvijas valdbas darbbas uzdevumi vartu bt pavisam vienkrsi. Valdbai ir jveicina uz eksportu vrsta saimniecisk darbba un jnostiprina vietjo uzmumu kapacitte t, lai ts vartu kt par starptautisko kompniju piegdtjm. Raugoties no sda aspekta, lielk daa ieteikumu attiecb uz biznesa vides uzlabosanu saglab savu nozmi. Turklt valdba var apsvrt iespju izstrdt atbalsta programmu, kura veidotu saikni starp vietjiem piegdtjiem un starptautiskm firmm. Sdas programmas ir veiksmgi radtas Cehij, rij, Malaizij, Taivn un Taizem. Lai gan atbalsta programmu subjekti ir atsirgi (piemram, visi MVU vai kds pass sektors), ts visas pamatojas uz brvprtgu starptautisko un vietjo firmu ldzdalbu. Informcijas un komunikciju tehnoloiju un elektronikas sektors Informcijas un komunikciju tehnoloijas (IKT) uzskata par jomu, kas izvirzma par valdbas prioritti zinsanu ekonomikas veidosan. Latvijas uzmumu potencila novrtsana prasa labu izpratni par tiem tehnoloiskajiem un menedzmenta notikumiem pasaul, kas izraisja lielks daas pagjus gadsimta 80.gadu globlo un vertikli integrto kompniju likvidciju vai prstruktursanu. Msdiens lielk daa starptautisko kompniju, kas darbojas sajs joms (IKT un elektronika), galveno uzmanbu velta savai kompetencei, izmantojot sareztas un atvrtas piegdes des, kuru pamat ir ne tikai produktu razosanas process, bet ar sadarbba starp skuma un beigu lietotjiem (klientiem) un atbalsta pakalpojumi. Starptautisku piegdtju des veidosana IKT un elektronikas sektor Latvijas uzmumiem ir reiz iespja un izaicinjums. Iespja td, ka aizvien lielks skaits x jaunu piegdtju censas savu produkciju prdot vai izplatt citm firmm; izaicinjums td, ka jiztur tirgus konkurence. Savu izmaksu d vairums sajos abos sektoros strdjoso Latvijas uzmumu nevar konkurt vispr vai vismaz ar zijas un pat dau NVS valstu uzmumu. Viu iespjam prieksrocba ir, pirmkrt, tehnoloiskajs iespjs un ar centienos ts laiku pa laikam atjaunint. Pamatojoties uz sdu vrtjumu, FIAS piedv visprj aspekt novrtt, kuri uzmumi saj sektor jau veidojas un attsts, bet pc tam pielietot noteikumu ,,ja kaut kas virzs uz prieksu, piedod tam patrinjumu". Gandrz nesaubgi sdi uzmumi Latvij ir un tie iekaujami valst atbalstmo uzmumu sarakst. Par visveiksmgkajm Latvijas IKT un elektronikas jomas firmm uzskatmas ts, kuras jau iekvuss globlaj razosanas sistm, pateicoties tehnoloiju premsanai un savai R&D politikai. Ss firmas ir ieguvusas no iekrtu un tehnoloiju ievesanas (Siemens un ABB), apmcbas (Exigen, Microlink) vai klientu tkla (Alise, Dati, Exigen). Uz dazu veiksmgi strdjosu valstu pieredzes fona tiek analizta ar valdbas un profesionlo asociciju loma sajos sektoros, rosinot uz virkni ieteikumu, kuri ir aplkoti galvenaj ptjuma da un sum var bt apkopoti sdi: · Apmcbas programmas, kuru stenosan iesaists privtais sektors (piem., LITTA), liek uzsvaru uz konkurenci pakalpojumu sniedzju vid un balsts uz saskaotajiem grantiem (matching grants) valsts un privtajam sektoram. Daudzas s sektora firmas ir sdzjuss par kvalificta darbaspka trkumu un augstm vietjo darbinieku jauno tehnoloiju lietosanas apmcbas izmaksm. · Saikne ar rvalstu sadarbbas partneriem, veicinot eksporta aktivittes un saiknes ar rzemju kompnijm rvalsts vai Latvijas teritorij. · Gan Latvij, gan rpus ts izvietotu valsts un privto uzmumu vai to grupu stratiju saskaosana nolk veicint IKT un elektronikas sektora attstbu. Spriezot pc rijas un dazu citu mazku valstu (vai reionu) pankumiem, sdas stratijas paldzs risint informcijas trkuma problmu , ko izjt vairums Latvijas uzmumu, kuriem nav resursu vai kuri ir prk mazi, lai iektu un darbotos starptautiskaj tirg. xi IEVADS A. VSTURISKAIS APSKATS 1. Pc neliela pankuma 90.gadu beigs Krievijas krzes iespaid Latvijas tautsaimniecbas attstba ir bijusi sekmga. Valdba turpina stenot taupbas politiku, tirdzniecbas liberalizcija un privatizcijas procesi ir gandrz pabeigti un laik no 1999.gada ldz 2001.gadam IKP pieauguma temps bija vidji 5% gad. Neskatoties uz nelabvlgajiem rjiem apstkiem, pieauguma temps 2002.gad sasniedza 6,1% , un tas bija viens no augstkajiem rdtjiem ES kandidtvalstu vid. Pdj laik inflcija ir zema un 2002.gad bija zem 2% lmea. Tiek stenota stingra fiskl politika, k rezultt deficta lmenis no 3,9% 1999.gad pazeminjs ldz 2.5% no IKP 2002.gad. Tekos konta deficts 2002.gada pieauga ldz aptuveni 8% no IKP un ar sodien turpina apdraudt Latvijas starptautisks pozcijas. Ekonomiskais taupbas rezms ir saskaots ar starptautiskajm prasbm, un varas iestdes ir guvusas pankumus korupcijas apkarosan. 2. Tomr Latvijas tautsaimniecbas attstbai ir vairki svargi uzdevumi. Ekonomikas ministrija ir nordjusi, ka saglabjoties patreizjiem attstbas tempiem, Latvijai ir mazas izredzes pietuvoties ekonomiski attstto valstu lmenim.1 Nepieciesams patrint attstbu, un, lai tuvko dazu desmitu gadu laik dzves lmenis Latvij pietuvotos Rietumeiropas kaimivalstm, vlamais izaugsmes temps btu 7% ldz 8% gad. 3. Latvijas valdba paredz, ka pc gada Latvija bs Eiropas Savienba dalbvalsts un ka zinsanu ietilpgie tautsaimniecbas sektori darbosies k katalizatori s mra sasniegsan. Prvaldes iestzu galvenais arguments, attaisnojot savu redzjumu, ir, ka Latvija vienkrsi nevar stenot tradicionlo ekonomisks attstbas modeli. ,,Ievrojot ierobezotos dabas resursus, mazs ekonomisks jaudas un sauro tirgu, k ar nelabvlgo demogrfisko situciju, visrelkais ekonomisks attstbas ces, kas var nodrosint nepieciesamo IKP pieauguma tempu, ir intensvs zinsanu un augsto tehnoloiju pielietojums, vienlaicgi prvietojot uzsvaru no plasu darbaspku izmantojosas tautsaimniecbas uz zinsans bztu ekonomiku."2 Sodien valdba stingri tic nepieciesambai veicint vietjo un rvalstu uzmumu darbbu zinsans bztos tautsaimniecbas sektoros ­ informcijas un komunikciju tehnoloiju (IKT), elektronikas, materilu zintu, farmcijas un biomehnikas un koksnes mijas joms. B. ZIOJUMA MRI UN MROGI 4. S ptjuma mris ir atbalstt Latvijas valdbu ts centienos izstrdt ekonomisko politiku, kas sekmtu zinsanu ietilpgu uzmjdarbbas jomu attstbu. Taj tiks izklsttas pasas problmas un politikas satura varianti , kas tuvkaj laik nodrosins jaunkajos stratijas dokumentos noteikto uzdevumu izpildi. 5. FIAS paldzba ir daa no valdbas plaska, starptautiska mroga paskuma , kuru atbalsta vairkas ieinterests puses. Valdbai jau ir izveidojusies pasas ieskati, k 1Avots: Ekonomikas ministrija, "Latvijas ilgtermia ekonomisks attstbas stratija", Rga, 2001.g. maijs, 9.lp. 2Op cit (turpat), 4.lpp. 1 stenot savu nkotnes redzjumu un tam liels palgs bija nesenie Eiropas Savienbas sponsortie ptjumi.3 Pasaules Banka ir veikusi Latvijas izgltbas sistmas ptjumu un patreiz notiek darba tirgus situcijas izpte; tiek veikti prieksdarbi ar globlai zinsanu ekonomikas analzei. Tpc saj ptjum netiek aplkotas dazas svargas jomas, kurm btu jbt ietvertm valdbas visprjs stratijas dokument. T, piemram, netiks veikta izvrsta izgltbas sistmas analze, lai gan Latvijas biznesa vides un ts izgltbas sistmas kopsakarbas sum tiks aplkotas; kopuzmumu finanssanas vai jaunrades uzmumu jautjumi ar nav iekauti. Lai ar sdi jautjumi ir btiski nozmgi zinsanu ekonomikas attstb, tie jau ir vai bs nkotn citu ptjumu prieksmets. 6. S ziojuma pamatmris ir biznesa vides pilnveidosana ar nolku sekmt zinsanu ietilpgo sektoru attstbu. Sda ievirze attaisnojas, jo biznesa vides kvalitte ietekm privt sektora rcbu, kas attiecgi nosaka t vlmi finanst un veikt ptjumus un apmcbu. T attaisnojas ar tpc, ka investcijm labvlga biznesa vide piesaists rvalstu kompnijas un [vietjos] MVU, kuri ir jtgi pret valsts politiku attiecb uz uzmjdarbbu. Ja apstki uzmjdarbbai nav labvlgi, rvalstu kompnijas izvlsies citu darbbas vietu, bet MVU turpins veidot neformlo sektoru un to tehnoloisk attstba bs nepilnvrtga. 7. Visu ziojumu caurvij pasa uzmanba tiesajm rvalstu investcijm (FDI) un to nozmei, vai, runjot visprgk, vietjs ekonomikas nepieciesambai integrties pasaules ekonomiskaj sistm. Jaunk starptautisk pieredze liecina, ka tdm valstm k Latvija, kuras nav tehnoloiju lderes, sda integrcija ir izsirosi svarga (1.teksta bloks). Ir pierdts, ka tiess rvalstu investcijas bija izsirosas Cles, Malaizijas un Singapras attstbas vstur. Ar eksportam, kas sajs zems radja iespju vietjai ekonomikai citdi neiespjamas importts 1.teksta bloks. FDI k tehnoloiju avots tehnoloijas nomaiai, bija FDI var nodrosint tehnoloiju premsanu, ja vietjs firmas milzga nozme. Piemram, var kopt un atdarint tehnoloijas, kuras lieto vietj tirg Dienvidkoreja 60. un 70.gados strdjosas rzemju firmu fililes, ja (atpaka vai uz prieksu panca izaugsmi daji ejosas) saiknes ar rzemju firmm nodrosina tehnoloiju pateicoties tam, ka atva atjaunosanu (vertikl ietekme) nozares ietvaros vai ja notiek darbaspka aprite (apgrozjums). Malaizij apmram 40% no licenct stratiskas savienbas valst strdjosm starptautiskm fililm ir izveidojusas ar starptautisk biznesa atpaka ejosu saikni ar vietjiem piegdtjiem, tdjdi ldzdalbu. Dienvidkoreja bija nodrosinot tehnoloiju premsanu un augstku ieguvja no ASV un Japnas produktivitti.1/ politikas, saska ar kuru 1/ Atsauce uz G. Batra, J. Morisset, K. Saggi (2003), "Vertical Linkages between Multinationals and Domestic Suppliers: plaskas eopolitiskas stratijas Whom Do they benefit and Why", Pasaules Bankas pavairots ietvaros tai kuva pieejamas documents (mimeo). tehnoloijas, tpc Dienvidkoreja varja uzskt attstbas stratijas stenosanu daudz agrk pirms sodienas intelektulo tiesbu aizsardzbas ras skuma. Sodien stenot sda veida stratiju vartu bt apgrtinosi vai pat neiespjami. 8. Neatkargi no t, vai Latvijas attstbu patrina rvalstu investori vai vietjie sadarbbas partneri, kas prem tehnoloijas, pievilcga investciju klimata izveides procesam ir jiet taj pas virzien ­ integrjot vietjo tautsaimniecbu starptautiskaj razosanas proces. Saiknes nostiprinsanai ar rzemju sadarbbas partneriem vai 3PHARE, Support to Industrial Cluster Restructuring, 2002. 2 rjiem tirgiem, vai ar abs joms, ir jkst par Latvijas attstbas stratijas strakmeni. 9. Vispirms ziojums pievrsas esosajai Latvijas tehnoloisks attstbas situcijai. 2.noda aplkoti paskumi, kurus Latvijas valdba var veikt, lai uzlabotu biznesa vidi, ldz ar to veicinot ar uz zinsanm balsttas aktivittes. 3.nodaa analiz rvalstu un vietj kapitla mijiedarbbu. Jaunkie starptautiskie ptjumi norda, ka tehnoloiju premsana ir svargkais vietjo uzmumu avots savas tehnoloisks kapacittes atjaunosan. 4. un 5. nodaa ir velttas IKT un elektronikas nozarm. T k Latvija ir maza valsts ar ierobezotiem resursiem, valdbas stratija ir ldzga Cles un Somijas valdbu stratijm, kuras paredz prioritti tikai nelielam skaitam nozaru (piem., IKT, elektronika, materilu zintnes, biotehnoloija un koksnes mija). 3 1. nodaa LATVIJAS VIETA. UZDEVUMI UN NKOTNES PERSPEKTVAS 10. Latvijas valdba sav stratij ir paredzjusi ldz 2010.gadam izveidot Latvij zinsanu ekonomiku. Btu lietdergi skt ar esos tehnoloisk stvoka un attstbas potencila analzi, sim nolkam pievrsoties dazm raksturgkajm iezmm, kuras apskata ekonomikas literatra ­ darbaspkam, izgltbai, tehnoloiju infrastruktrai, zintniski ptnieciskajai darbbai un ekonomiskajai atvrtbai. Sds novrtjums aus noteikt Latvijas valdbas iespjas un uzdevumus. A. ZINSANU IETILPGAS NOZARES LATVIJ 11. Vispirms ir nepieciesams noteikt sdas nozares, neskatoties uz to, ka tas var bt problemtiski, jo ikviena ekonomisk aktivitte prasa noteikta lmea zinsanas. FIAS ir piemis valdbas definciju, par zinsanu ietilpgm atzstot: a) IKT, b) elektroniku, c) materilu zintnes, d) koksnes miju un e) biotehnoloiju/farmakoloiju. 12. Latvijas ekonomik siem sektoriem lielkoties ir izsirosa nozme. Saska ar jaunkiem Ekonomikas ministrijas atzinumiem zinsanu ietilpg ekonomikas daa veido 17% no IKP.4 Lai gan FIAS nav izdevies rast apstiprinjumu sdam vrtjumam, rdtjs ir augsts, iespjams tpc, ka ietver ar privatizto telekomunikciju uzmumu. Uz nosacti kritisko zinsanu ietilpgo nozaru nozmi norda saldzinosi zemais nodarbintbas lmenis augsto tehnoloiju joms, kurs tiek lsts 2,2% apjom no kopj Latvijas darbaspka pretstat vidji 3,6% esosajs un toposajs ES dalbvalsts (1.attls). 4Ekonomikas ministrija , turpat, 22.lp. 4 I-1.attls. Nodarbintba augsto tehnoloiju joms (% no kopj darbaspka) 6 ka 5 4 darbasp 3 visa 2 no % 1 0 Portugal ania Italy alta any EU UK ark Rom Greece Cyprus Lithuania Latvia Spain Bulgaria Slovenia Austria Slovakia bourg M Luxem Germ Rep. Czech Hungary Estonia Belgium France Switzerland Irleland Netherlands Norway Finland Denm Sweden Iceland Avots: ES rezulttu tabulas. 13. Lai gan siet, ka augsto tehnoloiju nozares ir saldzinosi kritiskas Latvijas ekonomik, ir grti izsekot, vai ir bijusi stingra vlsans ts attstt. Izsekojot IKP pieaugumu laik no 1995. ldz 2001.gadam, visdinamiskk attstba ir vrojama ar dabas resursiem saistts nozars, piem., koksne un ts produkcija (koksnes un papra razosana palielinjs par 210%, kokapstrde - par 176%). Tomr svargi atzmt, ka ar vairkas zinsanu ietilpgas nozares, piem., elektroiekrtu un apartu razosana, ierakstu izdosana, iespiesana un reproducsana ir par 50% uzlabojusas darbbu pdjo piecu gadu laik. 14. Ieprieks dotie saldzinjumi var bt maldinosi, jo balsts uz kopjiem rdtjiem. Ar razosanu saisttm vrtbm nepieciesams laiks jaunu virzienu un tehnoloisk progresa apgsanai. Tpc FDI ir viens no potencili visnozmgkajiem ldzekiem, ar kura paldzbu Latvij var iepldint jaunas zinsanas un nostiprint jau esoss. Turklt paredzams, ka rvalstu firmas bs pirms, kas izmantos Latvijas jauns liberls ekonomikas zinsanu ietilpgo nozaru piedvts iespjas. 5 I-1.tabula. FDI apjomi zinsanu ietilpgs nozars Latvij 2001.g. Miljonos latu No kopjm FDI (%) Poligrfija, izdevniecba 1,4 0,1% misk produkcija 22,9 1,5% Gumijas, plastmasas produkti 4,3 0,3% Elektrisks un elektronisks iekrtas 4,1 0,3% Augstas precizittes instrumenti 1,1 0,1% Pasta/telekomunikciju nozare 117,2 7,8% Datori 9,3 0,6% Zintnisk ptniecba (R&D) 1,0 0,1% Izgltba 0,3 0,0% KOP 161,6 10,8% Bez telekomunikcijas nozares 44,4 3,0% Avots: UNCTAD (Apvienoto Nciju Tirdzniecbas un attstbas konference) 15. Pdjo desmit gadu laik kopj FDI plsma uz Latviju ir desmitkrsojusies, 2000.gad sasniedzot aptuveni 400 miljonu ASV dolru vrtbu. Vrtjot pc FDI proporcijas pret IKP k reionl saldzinjuma rdtju, ir redzams, ka Latvija ierindojas Centrleiropas valstu vid - vien lmen ar Poliju un Ungriju, augstk par Lietuvu, bet zemk par Cehiju un Igauniju. Skka sektoru izpte liecina, ka FDI pamatmasa tiek novirzta sektoros ar zemu tehnoloisko lmeni (I-1.tabula). T 2001.gad, neskaitot telekomunikciju nozari (kur galvenokrt atspoguojas telekomunikciju uzmuma Lattelekom privatizcija), maz rvalstu investciju ieplda Latvijas zinsanu ietilpgajos sektoros un to apjoms bija tikai 3,0% no kopj FDI apjoma. 16. Zinsanas prasoso sektoru izsiros nozme kst skaidra ar no eksporta datu analzes. FIAS ls, ka augsti tehnoloiski attstts nozares Latvij deva tikai 12,7%5 no kopj Latvijas eksporta 2001.gad, un tas ir daudz mazk nek vidji (30%-50%) no ES valstm (I-2.tabula). Tomr iepriecina tas, ka so sektoru eksports pieauga apmram divas reizes trk nek kopjais eksports laika posm starp 1999. un 2001.gadu; so nozaru konkurtspja pdjos gados ar ir uzlabojusies. 17. Sds trs novrtjums liecina, ka Latvija vl nav izveidojusies par zinsanu ekonomiku, tomr zinsanas prasoss nozares piedv noteiktas prieksrocbas, kuras tiks aplkotas turpmkajs sadas. 5Latvijas valdba uzskata, ka sis rdtjs ir zemks un neprsniedz 6% no kopj eksporta. Skat. Nacionlo inovcijas koncepciju, 2.lpp. 6 I-2.tabula. Latvijas augsti tehnoloisko nozaru eksports 2001.g. proporcija kopj2001.g. pieaugums eksport (%) (1999.g. = 100) Elektrisks iekrtas, aparti 3,3 127,6 Citas iekrtas, izemot elektrisks 3,1 151,5 Medicnas un farmcijas preces 2,8 106,2 Transporta iekrtas 1,7 175,3 miskie materili un preces 0,9 134,8 Ptniecbas un kontroles instrumenti 0,5 114,3 miskie elementi un vielas 0,4 115,5 Sprgstvielas un pirotehnikas preces 0,01 89,5 KOP 12,7 130,9 Avots: Pasaules Banka B. ZINSANU EKONOMIKA UN TS POTENCILS 18. Starptautisk pieredze ir apstiprinjusi cetrus galvenos zinsanu ekonomikas izveidosanas plrus - augsti izgltots darbaspks, zintnisko ptniecbu veicinosa sistma, viegli pieejamas informciju tehnoloijas, atvrta ekonomika, - kas nodrosina plasku tirdzniecbu un rvalstu investcijas.6 Latvijas nosacto vietu zinsanu ekonomikas valstu vid var noteikt ar Pasaules Bankas standarta lmea (benchmarking) metodikas paldzbu, kur izmanto 70 kvantitatvus un kvalitatvus maingos lielumus. Novrtjuma galvenie rezultti atspoguoti A pielikum. 19. Latvijas ekonomika vl nevar ldzinties attstto valstu ekonomikai (I-3.tabula). Piemram, Francija un Vcija viennozmgi ierindojas augstk nek Latvija cetru ieprieks minto rangu jeb plru tabul. Saska ar citu saldzinjumu rijai un Malaizijai ir izdevies pankt tehnoloiju attstbu, par ko liecina so valstu augsto tehnoloiju eksports, ar neieemot vietu daudz augstk virs Latvijas visos cetros aspektos. Pieejamie piemri liecina, ka var pankt ievrojamu zinsanu ietilpgo nozaru attstbu nemaz neradot attstbai vislabkos apstkus visos cetros aspektos. Pilngi pietiek, ja vispirms tiek pankts vidji labs lmenis visos cetros plros, bet pc tam saldzinosa prieksroka tiek dota vienam no tiem. 6Skatt Kevin Cleaver, A Preliminary Study to Develop a Knowledge Economy in EU Accession Countries January 2002. 7 I-3.tabula. Valstu rdtju saldzinjums Izgltba R &D Komunikciju Augsti tehnoloijas tehnoloiski attstto nozaru eksports Cehija 117 133 200 133 Igaunija 167 100 233 233 Francija 200 467 433 367 Vcija 217 633 533 233 Ungrija 100 100 167 300 rija 150 200 267 800 Latvija 100 100 100 100 Lietuva 100 133 167 67 Malaizija 450 33 467 867 Polija 83 133 167 33 Krievijas Fed. 150 300 300 200 Apvienot Karaliste 183 500 433 467 Savienots Valstis 317 1367 1000 567 Avots: Pasaules Bankas un FIAS aprini. Piezme: saldzinsanas atvieglosanai, rdtju vrtbas ir noapaotas. 20. Tiek izmantots ar Latvijas saldzinjums ar citm Baltijas valstm. Kopum attiecb uz augsti tehnoloiski attstto nozaru eksportu Latvija ir nedaudz labk attstta nek Lietuva, bet vjka komunikciju tehnoloiju un R&D jom. Igaunija izgltbas un komunikciju infrastruktras, k ar augsto tehnoloiju sekmt eksporta zi ieem augstku vietu par Latviju un Lietuvu. 21. Ldz sim privtais sektors nav aktvi piedaljies zinsanu ekonomikas izveid. Turklt Latvijas privt sektora finansjums R&D paskumiem 0,2% apjom no IKP, saldzinot ar vidji 1,3% ES dalbvalsts un kandidtvalsts, ir viszemkais Eirop (I- 2.attls). Reistrto patentu skaits ­ apmram 2,5 patenti uz miljonu cilvku 2000.gad Latvij, saldzinot ar 152,6 patentiem uz miljonu ES valsts -, ar ir mazs. Patentu rdtjs attiecas uz jebkurm jaunm zinsanm, kas raduss uzmum, ne tikai t oficilaj R&D laboratorij. 8 I-2.attls. R&D izdevumi Eirop (% no IKP) 3 2.5 2 P IK 1.5 no % 1 0.5 0 us a ai a e ai y a y ai n y a y k e pryC gar toni ugalt eec and rke ani ak Ital eni airt UK EU ar US Latv Spai rwa andsl any m andl eden thuaniLi Bul Es Por Gr Pol Tu moR ep.R ungarH ov h ov andelIr Aus ancrF Sl andelIc apanJ eczC Sl No thereN enmD miulgeB andnliF Ger erzi Sw Sw Avots: ES rezulttu tabulas. 9 10 2. nodaa BIZNESA VIDES UZLABOSANA ZINSANU EKONOMIKAS VEIDOSANAS VRD 22. Latvijas valdba paredz, ka zinsanu ekonomika bs valsts daudzveidgas nkotnes attstbas dzinulis. Ievrojot Latvijas saldzinoss sodienas prieksrocbas, sds uzskats daji attaisnojas, tomr valdbas iestdes saprot ar to, ka dotais nkotnes redzjums prasa labku izgltbas sistmu, IKT infrastruktru un institucionlo pamatu, lai attsttos zintne un ptniecisk darbba. Privtaj sektor veikt zintnisk ptniecba ir starp Eiropas valstm zemkaj lmen. Saiknes starp ptjumiem un razotjiem veidojas reti, td privt sektora nenozmg dalba zinsanu ekonomikas veidosan ir jautjums, kas jrisina jau tlt. 23. Saj noda izvirzts uzdevums analizt srsus, kuri kav zinsanu ekonomikas attstbu. FIAS uzskata, ka privto uzmumu kritiski neaktv dalba R&D un apmcbas programms daji izskaidrojama ar esoso biznesa klimatu. T, piemram, daudzi investori ir nordjusi uz to, ka eksporta darbbas apgrtina administratvie srsi un nodoku asimetrija. Turklt kvalificts darbaspks nav pietiekami pieejams, jo trkst apmcbas programmu un pastv ierobezojumi rvalstnieku nodarbinsanai. A. KOPJAIS UZMJDARBBAS KLIMATS ­ VISPRJS VRTJUMS 24. Dazu pdjo gadu laik Latvija ir guvusi ievrojamus pankumus makroekonomisks situcijas stabilizsan, par to liecina ar jaunkie ptjumi.7 Ja izmantojam starptautiskaj biznesa sabiedrb lietotos rdtjus (II-1.tabula), Latvija ierindojas augstks pozcijs nek NVS valstis, ldzs Lietuvai un nedaudz zemk par Igauniju, Ungriju un Cehiju. Korupcija Latvij ir spcgka nek viss cits msu ptjum iekautajs valsts. Latvijas valdba ir ierosinjusi tiesisks un institucionls reformas, lai risintu korupcijas problmas. 7Skatt, piem., FIAS and Latvian Development Authority (LDA), Update of the Administrative Barrier Study, January 2003. 11 II-1.tabula. Investciju klimatu raksturojoso rdtju saldzinjums 2001.g. Kopjais Heritage Kopjais Foundation Korupcijas Economic ekonomisks Kopj politiskneesambas Intelligence brvbas stabilitte (PBrdtjs (PB Valsts Unit rdtjs indekss Institts) Institts) Cehija 33 3,8 62,8 21,1 Igaunija 43 3,7 61,8 50,2 Somija -- 3,8 136,3 155,0 Francija -- 3,65 88,5 79,0 Vcija -- 3,8 102,5 95,0 Ungrija 39 3,1 63,4 45,0 rija -- 4,1 105,2 80,1 Latvija 53 3,3 42,5 2,3 Lietuva 60 3,0 24,6 13,5 Malaizija 33 3,4 25,9 8,8 Polija 34 3,2 58,4 29,9 Singapra 13 4,6 122,3 147,2 Apvienot Karaliste -- 4,2 93,6 128,6 Savienots Valstis -- 4,2 100,0 100,0 Piezme: lielka vrtba norda uz labku stvokli, izemot kopjo Economic Intellegence Unit rdtju. 25. Kopj labvlg uzmjdarbbas vide jsaglab k Latvijas valdbas prioritte, jo firmas, kuras visticamk bs zinsanu attstbas un izplatbas galvenie avoti, visask ar rea uz biznesa vides apstkiem. rvalstu firmas var izvlties savu darbbas vietu no daudzskaitlgm iespjm un veidos savu biznesu valst, kur iespjams gt vislabko peu ar vismazko risku. Konkurence uzmjdarbb ir pasi asa tiesi zinsanu ekonomik, jo starptautisks kompnijas ir samr mobilas un var s laik prdisloct savu biznesu.8 Mazas vietjs kompnijas, kuras rodas k akadmisko ptjumu centri vai kuru darbbu sponsor valdba, veido vl vienu zinsanu avotu. Ts parasti ir slikti nodrosintas, lai darbotos sareztaj investciju vid. Prlieku apgrtinoss administratvs barjeras var ts atbaidt un likt darboties neformlaj sektor vai vienkrsi atteikties no investciju plniem. 26. Jaunk pieredze liecina, ka valdbai ir jiedrosina privtie uzmumi darbbai zinsanu ekonomik. Valdbas iesaistsans rjo pozitvo, ar tehnoloiju inovcijm un premsanu saistto jautjumu risinsan var kt par atsevisu izptes tematu (II- 1.teksta bloks). B. INVESTCIJU KLIMATA SRSI, KAS KAV ZINSANU IETILPGO NOZARU ATTSTBU 27. No intervijm ar privtajiem operatoriem un valdbas amatpersonm FIAS ir noskaidrojis, ka pastv divi jautjumi, kas risinmi investciju klimata sakar. Pirmais attiecas uz barjerm, kas kav mazo un vidjo uzmumu, k ar rvalstu firmu attstbu; otrais pievrsas privt sektora atkltajm tirgus neveiksmm, ieskaitot 8Papildus informcija mekljama, piem., C. Fine, "Benchmarking the Fruit Flies: Clockspeed-Based Principles for Supply Chain Design," MIT Sloan School; 1998. 12 koordincijas trkumu starp partneriem un valdbas atbalsta trkumu apmcbas programmu un R&D izdevumu segsan. 1. Centrls institcijas trkums 28. Zinsanu ekonomikas veidosana prasa ilgstosus un II-1.teksta bloks. Tirgus neveiksmes tehnoloiju jom daudzpusgus plius no Zinsanu apgsan un vadb ir zinmas vairkas daudzskaitlgu partneru ­ neveiksmes, kas bremz privt sektora investcijas un valdbas, zintnisko instittu, centienus darboties; notiek diskusija par iejauksanos tirg privto un, iespjams, ar lietderbu. Argumenti parasti attiecas uz zinsanu nopldi, daudznacionlo organizciju risku un nepieciesambu veikt lielas skotnjs investcijas. puses. Sdus vairklmeu Apskatsim, piemram, jaunas degvielas ieviesanu, k centienus ir grti plnot un rezultt samazinsies degvielas patris. Pilngi iespjams, ilgstosi uzturt. ka vairums privto firmu nepries uz jauno tehnoloiju, jo nesps sabiedrbai atskaitties par ieguvumiem no apkrtjs 29. Lai gan Latvija jau tagad var vides stvoka uzlabosanas. Var izrdties, ka valdbas piedvt vairkus inovcijas subsdijm firmm, kuras ievies sdu jaunu tehnoloiju, ir racionls pamats un dos sabiedrbai zinmu labumu. sistmu veidojosus elementus, ieskaitot augstks mcbu Atzinums, ka zinsanu iegsanu un apriti apdraud tirgus iestdes, valsts zintniskos neveiksmes, ir pievrsis uzmanbu tam, ka nepieciesama instittus, biznesa sabiedrbu, valsts iejauksans, lai nodrosintu sabiedriski optimlu virkni institciju, kuru mris ir inovciju lmeni. 1/ atbalsts tehnoloiju ieviesanai, 1/ Papildus informcija darb "Closing the Gap in tai ldz sim tomr nav izdevies Education and Technology," 7.nodaa (Pasaules Banka, pankt, ka sie dazdie inovciju 2002.g.). infrastruktras elementi konsekventi iekautos un mijiedarbotos vienas loiski organiztas un koordintas sistmas ietvaros, kura, savukrt, veido saikni starp zintniskaj ptniecb iesaistto sabiedrbas dau un razotjiem jeb uzmumiem. Td veid Latvija atsaks no ievrojama potencila, kas zinsanas autu prvrst komercils, bagtbu enerjoss darbbs. 30. Sodien privtais sektors sdzas par tdas centrls institcijas trkumu, kura sptu vadt zinsanu ekonomikas veidosanos Latvij. Nav skaidras izpratnes par to, kura/kda institcija vartu uzemties vadbu, k ar par to, vai privtais sektors ir tiesi iesaistts proces. Ldz sim jau ir pausti vairki viedoki un iniciatvas, piem., par Tehnoloiju vai Zintnes parku,9 tomr nav skaidrs, cik liel mr ts rezultsies koordint un atbalstos pieej, kas vienos visas lielks ieinterests puses Latvij. 2. Aizspriedumi pret MVU un eksporttjiem 31. Mazie un vidjie uzmji, k ar eksport iesaisttas firmas ir nordjusas uz vairkiem faktoriem, kuri ietekm uzmjdarbbas izmaksas Latvij. Daudzi eksporttji sdzas par ilgu aizkavsanu uz Krievijas robezas un par Krievijas muitnieku neatsaucbu. Tpat daudzas kompnijas norda uz nepieciesambu uzlabot ceu tklu un modernizt Rgas ostu, kura vl joprojm neatbilst modernas ostas 9Skatt, piemram, Latvijas-Zviedrijas Phare ziojumu par Latvijas Zintnes parka koncepciju ar multimediju instittu k t centrlo elementu. Saj ziojum ir uzsvrta nepieciesamba uzlabot sadarbbu starp uzmumiem un augstks izgltbas prstvjiem Latvij. 13 prasbm. Tuvkaj laik Latvijas valdba var maz dart, lai novrstu sdas nepilnbas un esos situcija pastiprina vajadzbu risint citus Latvijas privt sektora rosintus jautjumus. 32. Ar importa un eksporta procedru saistts administratvs problmas ir pasas spgks. Jautjums ir bijis daudzu investoru uzmanbas lok un ir aplkots jaunkaj FIAS ziojum par administratvajiem srsiem.10 Latvij eksporta/importa procedras aizem prk ilgu laiku saldzinjum ar Skandinviju vai Austrumziju. Savu darjumu rakstura d, kas prasa lgum paredzto termiu ievrosanu, zinsanu ietilpgie sektori bs pasi jtgi pret kavkiem. Privtie uzmji arvien biezk pieprasa trkus pakalpojumus, un atbildgajm institcijm (piem., muitai, SBI, robezsargiem) ir japmierina viu prasbas, ja Latvija vlas izmantot sava eopolitisk stvoka prieksrocbas un ekonomisko potencilu. Ilustrcijai var kalpot Roterdamas ostas piemrs, kur katrs sess sekunds tiek muitots konteiners, un Briseles lidosta, kur katru nakti muita apstrd 50 000 ekspresstjumus. 33. Ar eksporta darjumiem ir saistta ar samakst PVN atgsanas procedra, kas ir eksporttju slogs, jo prasa prlieku daudz laika. Prvaldes institcijas ir sapratusas, ka tie ir papildus izdevumi eksporttjiem un tagad piesir PVN atlaides firmm, kuras Latvij ieved iekrtas un kapitlpreces. Sda atlaide patiesm samazina firmu izdevumus, tomr rada subjektvu attieksmi pret vietjas izcelsmes kapitlprecm, kurm vl joprojm tiek piemrots PVN.11 34. FIAS aptaujjot apmram 400 firmas Latvij, daudzi eksporttji sdzjs par atpazstambas trkumu starptautiskaj tirg un problmm, kas attiecas uz informcijas pieejambu par globliem tirgiem un iespjamiem partneriem tajos (II- 2.tabula). Sdu jautjumu risinsana, siet, ir svargka par finansjuma pieejambas uzlabosanu vai tirdzniecbas barjeru nojauksanu. II-2.tabula. Srsi firmu ienksanai Skandinvijas, ES un ASV tirgos vai eksporta paplasinsanai Firmas, kuras attiecgo faktoru uzskata par samr vai oti nozmgu (%) Pieredzes un tirgus iemau trkums 48,4 Tirgus/tirgus potencilo klientu informcijas trkums 46,9 Atzta brenda (tirdzniecbas zmes) trkums 43,2 Nav pieejamas jaunks tehnoloijas 38,5 Eksporta kredtu trkums 37,5 Tehniskie/sanitrijas standarti 31,8 Msu produkta cena ir prk augsta 29,1 Valstu noteikts barjeras 28,3 Avots: FIAS apskats. 35. Vairums valdbas amatpersonu atzst sertifikcijas procesa svargumu firmu starptautisks reputcijas veicinsan; amatpersonas piekrt, ka process ir saldzinosi 10Latvia: Self-Assessment: Update of Administrative Barriers. FIA and LDAS; 2003. 11Lai ierobezotu negatvo ietekmi uz vietjm precm, prvaldes institcijm ir japstiprina atvieglojumi pirms darjumiem un jau tagad ir nordtas precu grupas, kuras nepakaujas atlaizu rezmam. 14 drgs, pasi mazajiem uzmumiem. Vairki novrotji atzm, ka lielkai daai Latvijas uzmju, siet, trkst izpratnes par nepieciesambu sertifict razosanas procesus atbilstosi starptautiskajiem standartiem. Biznesa pasaul atztu kvalittes standartu ievrosana ir oti svarga prasba zinsanu ietilpgiem sektoriem, jo tie sekm lielku uzticsanos un labku slavu starptautiskajos tirgos. 36. MVU attstbu kav vairki srsi, ar nodoku sistma. Nodoku sistma darbojas saldzinosi efektvi, un uzmumu ienkuma nodoklis ( no 2003.gada skuma) ir noteikts 19% apjom, tomr lieliem projektiem (kas prsniedz 15 miljonus ASV dolru) tiek nodrosinti neproporcionli nodoku stimuli. FIAS uzskata, ka nav pamata labvlbai pret lieliem projektiem, jo divi projekti, katrs 7,5 miljonu vrts, ir tik pat labi k viens 15 miljonus vrts projekts. 3. Kvalificta darbaspka pieejamba 37. Lai gan kopjais izgltbas lmenis Latvij ir augsts, privtais sektors norda uz trim potenciliem draudiem zinsanu ietilpga sektora attstbai: · Lejupsldosa tehnisk kapacitte. Latvija Padomju Savienbas sastv bija izveidojusi stabilas zintniski ptniecisks tradcijas, kuru kapacitte gadu gait strauji sark. Atsakoties no zintniskas un tehniskas karjeras, msdienu jaunatne pievrsas daudz vilinoskajai jurista vai uzmja darbbai. · Neapmierints pieprasjums atsevisos sektoros. Nesen datorindustrijas uzplaukuma rezultt inzenieru un tehniu algas ir ievrojami kpusas. Vairkas vietjs un rzemju firmas ir norpjuss par to, ka vietjs algas vairs nav spjgas konkurt ar algm Baltkrievij un Ukrain, dazas no tm pat apsver iespju prvietot savu uzmjdarbbu uz sm valstm.12 · Valoda. Lai gan Latvij dzvo trs Baltijas valsts daudzskaitlgk krievvalodgo minoritte, jaunk paaudze lieto krievu valodu arvien retk un tas var radt problmas firmm, kuras vlas paplasint savu darbbu bijuss PSRS tirgos. Taj pat laik angu valoda, kura strauji nostiprins jaunatnes vid, vl nav kuvusi par strdjoso sazias ldzekli. 38. Vairk nek 88% no FIAS 2003.gada janvr-maij aptaujtajm firmm apstiprinja, ka ir problmas vietj tirg atrast un algot augsti kvalifictu darbaspku (II-1.attls).13 Respondenti no zinsanu ietilpgm nozarm vairk nek citu nozaru prstvji bija satraukti par nespju algot tehniskos darbiniekus, menedzerus un IT personlu. Apmram tres daa firmu nordja, ka tm ir problmas ar svesvalodas zinosu specilistu atrasanu. 12Esos zinsanu ietilpgo nozaru ietekme uz darba tirgu atspoguo pieaugoss dazu pdjo gadu izmaias nodarbintb. Var aprint, ka 2000.-2001.gad jauno darba vietu rasans temps par aptuveni 4,6% prsniedza darbavietu likvidsanas tempu mijas nozar un par 2,6% datortehnikas un saisttajs nozars. Nodarbintbas izmaias vis ekonomik kopum savukrt bija tikai 0,3%. 13Apsekojuma rezulttus skatt nkosaj noda. 15 II-1.attls. Kvalificta personla algosanas problmas 90 80 70 60 firms 50 of 40 % 30 20 10 0 Overall Technical staff Managerial IT staff Staff with staff language skills Knowledge Intensive Sectors Other sectors Avots: FIAS apskats. 39. Sie jautjumi bs jrisina izgltbas politikas ietvaros; k redzams no starptautisks prakses, pastv divi galvenie veidi, k uzlabot situciju. Pirmkrt, pasas firmas var nodrosint vietjo darbinieku apmcbu; otrkrt, var ievest kvalifictus strdniekus no rzemm. Latvijas uzmumiem ir jsaprot, ka kvalifikcijas trkumu vai nepietiekambu var likvidt, tikai pasiem investjot izgltb un apmcb. Sodien tikai retais uzmums aktvi iesaists apmcbas proces. No tiem, piemram, IKT firma Dati ir atvrusi tehnisko skolu inzenieriem un programmatras specilistiem. 40. Nedrkst par zemu novrtt starptautisko firmu lomu vietjo darbinieku apmcb. Darbaspkam pametot rzemju firmu un prejot darb uz vietjo uzmumu vai uzskot savu rpalu, zinsanas nonk aprit vietj tirg un tiek uzkrtas. Sd nozm darba tirgus elastbai un finansu tirgus efektivittei ir izsirosa nozme zinsanu ieksjs aprites nodrosinsan. 41. Kops 1999.gada iebrauksanas atauju izsniegsanas procedra ir ievrojami vienkrsota.14 Siet, ka sodien vairumam Latvij strdjosu firmu ir saldzinosi viegli nolgt darb rvalstniekus, sevisi vadbas lmea darbiniekus. Tomr atsevisas kompnijas ir neapmierintas ar to, ka pieemt darb strdjosos pat uz su laiku vl arvien ir grti, ja tie nav vadbas lmea darbinieki. Sda krtba ir k sods uzmjiem, jo tiesi s lmea darbinieki, iespjams, ir ar labko pieredzi un var nodrosint vietjo darbinieku sagatavosanu un apmcbu. 4. Privt sektora ierobezot darbba zintniskaj ptniecb (R&D) 42. Latvij tikai neliels skaits privto firmu ir tiesi iesaisttas R&D aktivitts. Tikai tresdaa FIAS aptauj iekauto firmu (aptuveni 120) ir izveidojusas noteikta lmea ieksjo R&D kapacitti. Dazu pankumi ir patiesam iepriecinosi. T, piemram, Siemens ir izveidojis divus reionlos izcilbas centrus mikroviu datu prraidei un 14Sobrd tiek gatavots jauns imigrcijas likums, kas stsies 1992.gada likuma viet un reguls imigrciajs krtbu , ieskaitot ar bezpavalstnieku nodarbinsanu un uztursans jautjumus. Likumprojekts tiek izstrdts Latvijas likumdosanas aktu saskaosanas ar ES normatvajiem aktiem kontekst. 16 iekstelpu sakaru risinjumiem. Citi IKT un elektronikas nozares piemri ir aplkoti s ziojuma divs nosldzoss nodas. II-3.tabula. Kopjie R&D izdevumi. Latvijas un dazu citu valstu rdtju atsirbas Latvija ASV Vcija Sveice Cehija Somija Valsts R&D 1 3151 651 80 13 56 Privtais 1 14122 2358 328 28 224 R&D Kop R&D 1 7629 1348 181 19 125 Avots: ES. Piezme: R&D vrtbas tika aprintas ASV dolros un tad Latvijas vajadzbm pieldzintas 1. Piem., izdevumi R&D valsts sektor Vcij bija 651 reizi lielki k Latvij. 43. Ptniecbas darbs Latvij saem prk mazu finansjumu. Pat ievrojot saldzinosi mazo ekonomikas dau IKP, kopjie R&D izdevumi ir starp zemkajiem Eirop, veidojot tikai 0,4% no IKP; pusi no kopj finansjuma nodrosina privtais sektors. ES dalbvalstis vidji tr 2,0% no IKP kopjai zintniski ptnieciskajai darbbai un 1,3% privts R&D darbbas finanssanai (4­6 reizes vairk k Latvija, izmantojot IKP saldzinjumu). Ilustrjoss ir ar izdevumu absolto vrtbu saldzinjums, jo daudzi eksperti uzskata, ka valstij ir jsasniedz noteikts R&D izdevumu lmenis, lai ktu par kdas jomas dalbnieci, jo dalbas maksa ir augsta. ASV dolru izteiksm tiek lsts, ka Latvija R&D vajadzbm tr ap 7 600 reizm mazk nek ASV, kura ir pasaules R&D ldere. Mazku valstu, piem., Somijas un Sveices izdevumi ir attiecgi apmram 181 un 130 reizes lielki (absolts vrtbs) k Latvijai. Reionl lmen vrtjot, pat Cehija R&D izdevumiem piesir aptuveni 19 reizes lielku finansjumu nek Latvija (gandrz 30 reizes vairk, ja saldzinm privti finanstos R&D izdevumus). 5. Vja saikne starp valsts zintnisko ptniecbu un uzmjdarbbu 44. Zintniskaj darbb saldzinosi maza ir ne tikai privt sektora daa; daudzi novrotji atzm ar gandrz neesosu saikni starp akadmiskajm un biznesa aprindm. Sobrd privtais investors, kurs vltos finanst ptjumus, nevar atrast saskarsmes punktu ar kdu noteiktu biznesa jomu. Privtie investori vienprtgi norda, ka zintnisks darbbas uzsksana, veiksana un finanssana ir finansili grta, jo privtm firmm rodas lieli saisttie izdevumi. Ir grti, piemram, atrast piemrotus kdas noteiktas tehnoloijas piegdtjus. Ar piegdtju atrasanu saisttie izdevumi var izrdties tik lieli, ka faktiski kalpo par srsli jaunas tehnoloijas iegd. Turklt ar informcija par iecerts tehnoloijas kvalitti vai saisttiem riskiem biezi nav pieejama vai ir nepilnga. 45. Ar sdiem srsiem ir spiesta sadurties ne tikai Latvija. To d daudzas valstis ir izveidojusas pasu institciju vai tklu, kuru uzdevums ir uzlabot ptniecbas darba koordinciju un zinsanu apmaiu. Latvij sda organizatorisk pamata vl nav. Darbbas koordinsanas trkuma rezultt ptnieki vai zintniskie institti nav ieinteresti savu izgudrojumu ieviesan, jo trkst stimulu to dart. Faktiski visi augstkajs mcbu iestds veiktie ptjumi tiek finansti no valsts budzeta, parasti novirzot ldzekus k vienreizju izmaksu. Tie tlk tiek sadalti departamentiem, parasti balstoties uz vsturiski veidotm normm (tradicionli atkarb no studentu skaita un ieprieksj finansjuma apjoma). Finansjums parasti nonk instittu un 17 nevis ptnieku roks un biezi tiek ieguldts infrastruktr. Sda finanssanas krtba mazina augstskolu atsaucbu rpniecbas vajadzbm. Turklt esosajos zintniskajos instittos ir nepietiekama vadbas kapacitte. T rezultt nav izdevies pilnb un efektvi ieviest inovcijas, piesaistt finansjumu no nevalstiskiem avotiem un veicint komercili dzvotspjgo praktisko jeb pielietojamo ptniecbu. 46. Neskatoties uz normatvo aktu saskaosanu, lai nodrosintu intelektul pasuma tiesbu aizsardzbu, daudzi uzmji un ptnieki neredz sdas aizsardzbas jgu. Ierobezotas patentu lietosanas tiesbas, kuras ptniecbas institti izmanto reti, ir viens no piemriem. Latvijas rezidenti gad vidji reistr 160 patentus pretstat 600 patentiem Cehij un 800 Ungrij.15 Vl arvien ir neskaidrba par valdbas finanstu attstbas projektu un ptniecbas darba intelektulo tiesbu subjektu. Ldzg krt zintnisko instittu prstvjiem nav skaidrbas par to, kas ir atbildgs par izgudrojumu patentsanu un to iespjamo izmantosanu komercilos nolkos. Sda neskaidra situcija pasumtiesbu jom kav komercializciju (patentsanu) un aiztur potencilo rvalstu investciju ieplsanu Latvijas intelektulajos resursos. C. IETEIKUMI INVESTCIJU KLIMATA UZLABOSANAI 47. Kas darms, lai pieaugtu privt sektora dalba Latvijas zinsanu ekonomikas veidosan? Provizoriskus vadbas nordjumus var iegt no privt sektora apskata rezulttiem (II-4.tabula).16 Tie ir nordosi, bet ne visaptverosi ieteikumi, jo atspoguotas tiek tikai privto firmu intereses, kas ne vienmr prstv visas tautsaimniecbas viedokli. Visvairk tas izpauzas privtfirmu prasb piesirt lielkus nodoku stimulus, kas, protams, ir izdevgi pasai firmai, bet var bt neizdevgi valstij, jo saists ar fiskliem zaudjumiem un ekonomikas izkropojumiem. II-4. tabula. Privt sektora viedoki un valdbas rcba Zinsanu Prjie ietilpgs jomas* sektori* Radt nodoku stimulus R&D 56 45 Pazemint starpieguldjumu tarifus 46 45 Subsidt piedalsanos starptautiskos gadatirgos 44 45 Piedvt grantus tehnoloiju iegdei 44 57 Sniegt finansilu atbalstu ISO sertifikcijas iziesanai 44 46 Piedvt grantus R&D 41 37 Subsidt darbinieku apmcbu 41 47 Sniegt finansilu paldzbu patentu iegsanai rzems 38 26 Sniegt finansilu paldzbu patentu iegsanai Latvij 36 24 Avots: FIAS apskats. *Procentuls skaits vietjo firmu, kas izteikusas vlsanos saemt attiecgo atbalstu 48. II-5.tabul ir apkopotas svargks rekomendcijas biznesa vides uzlabosanai Latvij, kuras juzskata par priekslikumiem turpmkai diskusijai. Balstoties uz starptautisko pieredzi, FIAS ir izstrdjis vairkus ieteikumu variantus, kuros uzsvars likts uz izdevumiem un ar tiem saisttiem ieguvumiem. Kad ES strukturlo fondu ldzeki veidos nozmgu zinsanu ekonomikas finansjuma avotu, politiiem nksies vadt ekonomisks politikas izstrdi un stenosanu. FIAS ierosina, lai so fondu 15Latvija ierindojas augstk par Igauniju un Lietuvu. 16Skku informciju par apskatu skatt 3.noda. 18 ldzeki vispirms tiktu novirzti apmcbas programmu finanssanai darbaviets, jo to trkums ir btiska valdbas stratijas nepilnba. II-5.tabula. Svargko rekomendciju kopsavilkums Nepieciesams veikt Ieteikums izpildei Izveidot institucionlo centru · Izveidot tehnoloiju padomi Atcelt barjeras eksporttjiem un · Racionalizt (vienkrsot) administratvo MVU procedru eksporttjiem un MVU · Likvidt nodoku un fiskls stimulsanas sistmas kropojumus · Atbalstt kvalittes standartu apstiprinsanu Sekmt kvalificta darbaspka · Atbalstt firmu apmcbu programmas pieejambu · Sekmt rvalstu specilistu nodarbinsanu noteikts joms un amatos Stimult privto R&D darbbu · Nostiprint intelektul pasuma tiesbu normatvo aktu ievrosanu · Izvairties no nodoku stimulu izmantosanas · Piesardzgi izturties pret plasiem saskaoto grantu projektiem Nostiprint saikni starp firmm un · Saskaot un sekmt informcijas apriti ptniecbu · Prskatt intelektul pasuma tiesbu normatvos aktus, lai rosintu ptniekus un zintniskos instittus iegt patentus un ieviest dzv atkljumus · Izvairties no nodoku stimulu izmantosanas 49. Lai gan pasaules prakse liecina, ka daudzu valstu valdbas iesaists zinsanu un tehnoloisko inovciju aprites veicinsan, FIAS saglab piesardzbu sdas lomas piedvsan Latvijas valdbai. Pirmkrt, inovcijas nedrkst vl vairk sarezt jau t komplicto esoso sistmu, k ar vairot korupcijas zelsanas iespjas privtaj un valsts sektor. Ja valdba censas samazint korupcijas izplatbu valst, so apsvrumu nedrkst ignort. Otrkrt, valsts rcb ir daudzveidgas iespjas un ldzeki, skot ar nodoku atlaidm un apmcbas subsidsanu ldz pat finansilam atbalstam. Cik daudzveidgas ir iespjas, tik atsirgi to rezultti, tpc politiiem ts rpgi japsver. FIAS oti nopietni rekomend Latvijai skt ar savu pilsou apmcbas un iemau uzlabosanu vairku iemeslu d, un sie iemesli tiks izklstti nodaas turpmkaj da. 1. Institucionl centra izveide 1. rekomendcija. Radt padomi, kas vada zinsanu ekonomikas veidosanas procesus, kur plasi prstvts privtais sektors un kurai ir skaidri noteikta institucionl piesaiste augstkajam politiskajam lmenim. 50. Lai sekmgk saskaotu zinsanu ekonomikas veidosanas paskumus, Latvij nepieciesams izveidot pasu institciju. Lai gan jau sobrd proces ir iesaistjuss vairkas ieinterests puses no dazdm jomm, neviena centrl jeb stratisk institcija nav uzmusies galveno lomu zinsanu ekonomikas programmu un paskumu izstrd un stenosan. 19 51. Valdba apsver iespju stenot nacionlo inovciju programmu Ekonomikas ministrijas vai Izgltbas un zintnes ministrijas vadb.17 FIAS uzskata, ka, ja ar ss abas ministrijas ks par galvenajiem procesa dalbniekiem, vadbu tomr ir juzemas citai pasi veidotai institcijai. Zinsanu ekonomikas veidosan jiesaista liels skaits ministriju un aentru gan no privt sektora, gan akadmiskajm aprindm, un to darbbas vadsana izvirza augstkstvosas institcijas nepieciesambu. 52. Lielkaj da Eiropas valstu ir radtas nacionls zintnes un tehnoloijas padomes, kas sniedz padomus ministru prezidentam, parlamentam vai valdbai kopum stratiskos jautjumos, kuri saistti ar zintni un ptniecisko darbbu jeb nacionlo inovciju sistmu (II-2.teksta bloks). Vairum valstu zintnes un tehnoloijas padomes darbba ir bijusi efektva, izstrdjot inovciju plnus, priekslikumus un atskaites augstkajam politiskajam lmenim. Padomju darbba ir vrsta uz inovciju programmas izpratnes un atbalsta veidosanu svargkajos jautjumos, zintnieku un uzmju sadarbbas veicinsanu un informtbas par inovcijas lomu paplasinsanu. 53. FIAS rekomend Latvij izveidot Nacionlo zintnes un tehnoloijas padomi (National Science and Technology Council) un tdjdi apliecint uzmjiem un akadmiskajm aprindm valdbas apemsanos valst nostiprint zinsanu ekonomiku. T k padome darbosies k saskarsmes punkts lielam skaitam iesaistto pusu, t jveido no valsts prvaldes sistmas, uzmju un zintnieku aprindu prstvjiem. Privt sektora dalbnieki ir jpieaicina iesaistties aentras darb ne tikai zinsanu un pakalpojumu izmantotju status, bet ar k ldzpasnieki, finanstji un ptniecisks darbbas atbalsttji. 54. Premjerministram ir jkst par padomes vadtju, ts sastv jiekauj to ministriju prstvji, kuru loma R&D un inovciju proces ir vislielk (piem., Izgltbas un zintnes, Ekonomikas, Finansu, Iekslietu ministrija). Ministriju un iestzu augstk lmea prstvju kltbtne nodrosins valdbas lmumu svaru. T k stratijas stenosan bs iesaisttas vairkas ministrijas un iestdes, skot no tautsaimniecbas ldz pat izgltbai, oti svargi, lai padomes priekssdtjs ir pietiekami augsta ranga amatpersona, kas vada lmumu pieemsanu. 17"Nacionl inovciju koncepcija", 7.lpp. Ir apspriesta ar Inovciju foruma veidosanas ideja; dazas FIAS nordts funkcijas vartu bt nodotas t kompetenc. 20 II-2.teksta bloks. Tehnoloijas padomju pieredze Daudzs pasaules valsts jau darbojas tehnoloijas padomes. T, piemram, Austrij ir izveidota Zintnes un tehnoloisks attstbas padome, Beij ir sava Zintnes politikas padome, Dnij darbojas Zintnes politikas padome, Somij nodibinta Zintnes un tehnoloiju politikas padome, Francija ir izveidojusi Zintnes un tehnoloiju augsto padomi, Zintnes padome ir Vcij, Zintnes, tehnoloiju un inovcijas padome darbojas rij, Nderlandes Konsultatv zintnes un tehnoloijas padome strd Holand, bet Britu Zintnes un tehnoloijas padomes mjvieta ir Lielbritnija. Somija Somijai ir pozitva Zintnes un tehnoloiju politikas padomes darbbas pieredze. Padome ir dibinta 20.gs. 60.gados un reorganizta 80.gadu beigs. To vada ministru prezidents un t konsult valdbu un ministrijas zintnes un tehnoloiju jautjumos. Padome ir atbildga par Somijas zintnes un tehnoloiju politikas stratisko izstrdi un koordinsanu, k ar par kopjs nacionls inovciju sistmas izveidi. Taj darbojas septii ministriju prstvji un vl desmit citi loceki, kuri labi przin zintnes un tehnoloiju jomu. Valsts padome iece ss padomes locekus uz trim gadiem. Padomes sekretarit pilnu laiku ir nodarbinti divi atbildgie plnosanas specilisti. Padome ir pankusi, ka R&D un inovciju jautjums ierindoti starp politikas priorittm, tiem garantta neprtraukta valdbas uzmanba (pat valdbu maias periodos); padome ir paldzjusi pankt vienprtbu stratiskajs vadlnijs, kas attiecas uz attstbu un R&D resursu izmantosanu. T nodrosina plasi atbalsttu uzticbu pieemtajiem stratiskajiem lmumiem. Pc Somijas ekonomisks stagncijas perioda 90.gadu skum padome 1996.gad ierosinja paaugstint valdbas investcijas R&D laika periodam no 1997.­1999.gadam kop par 250 miljoniem ASV dolru, un t rezultt par apmram 25% saldzinjum ar 1997.gada lmeni pieauga valsts budzeta gada asignjumi zintnei. Nepieciesamos ldzekus sdam papildus finansjumam ieguva no valsts uzmumu dajas privatizcijas. Igaunija Igaunijas Zintnes un attstbas padome (TAN) tika nesen reorganizta. Reorganizcijas mris bija izveidot oti ciesu saikni ar Ekonomisko lietu ministriju un Izgltbas ministriju, ldzgi Zintnes un tehnoloijas politikas padomei Somij. Abm lielajm ministrijm ir savas R&D konsultatvs struktras. Padomi vada ministru prezidents un taj darbojas ministri un augsta lmea eksperti. 2001.gada decembr Igaunijas parlaments apstiprinja Igaunijas R&D stratiju 2002.­2006.gadam. Ievrojot Zintnes un attstbas padomes ieteikumus, valdba reizi trs gados analiz un papildina stratiju. Tas nozm, ka padome ir kuvusi par galveno dalbnieku Igaunijas inovciju sistmas veidosan. 2. Barjeru likvidsana MVU un eksporttjiem 55. Lai novrstu srsus, kuri apgrtina eksportjoso un mazo un vidjo uzmumu iespjas paplasint investcijas un iesaistties zinsanu ekonomikas veidosan, FIAS ierosina veikt trs paskumus. 2.rekomendcija. Samazint administratvs barjeras, lai novrstu importa/eksporta darjumu sarezjumus un aizkavsanos. 56. FIAS rekomend patrint ar importsanas un eksportsanas darbbm saistto procedru norisi. Sakar ar uzmumu straujku iesaistsanos pasaules tirgus konkurenc, lielkas prasbas tiek izvirztas muitas iestdm. Uzmumu preja uz lielka skaita avotu izmantosanu sav darbb un tltjas nepieciesambas inventra 21 iegdi prasa tru un preczu muitosanu uz robezas. Muitas iestzu uzdevums ir radt vidi, kura veicina investcijas un tirdzniecbu, vienlaicgi efektvi risinot ar augoss kontrabandas problmu. 57. FIAS apzins, ka Latvija pdjo divu gadu laik ir veikusi btisku importa un eksporta procedras sakrtosanu, un tas noticis pateicoties Latvijas rvalstu investoru padomes muitas grupas, Latvijas Muitas brokeru asocicijas un Latvijas Tranztbiznesa asocicijas darbbai. Normatvo aktu izmaiu un procedras vienkrsosanas rezultt ir veikta virkne reformu. · Pdj laik pieemtie ar muitas darbbu saisttie noteikumi atbilst ES prasbm. · Muitas kontroles punktos ir ieviesta UNCTAD ASYCUDA++ elektronisk deklarsanas un informcijas apstrdes sistma. · Ir uzlabota robezas srsosana prvadtjiem, vienkrsojot procedru un samazinot Latvijas robezas srsosanas laiku (kas agrk biezi bija 3­4 stundas), un tas liel mr noticis, konkrti nosakot valsts iestzu (piem., muitas, robezapsardzes, sanitrs robezinspekcijas) pienkumus un tiesbas uz robezas. · Muitosanas krtba ir vienkrsota un ir sagatavotas un uzmjiem pieejamas muitas procedras rokas grmatas. 58. Jaunkais ptjums par administratvajm barjerm investciju ieplsanai Latvij18 liecina, ka valsts iestdm btu jcensas pankt lielku muitas procedru atbilstbu vislabkajiem standartiem. Sd kontekst muitas administrcijai btu uzsvars jprliek uz labprtgu noteikumu izpildi, ieskaitot periodiskas prbaudes un auditus. Rekomendciju kopsavilkums dots II-6.tabul. II-6.tabula. Rekomendcijas administratvo barjeru likvidsanai. · Muitas administrcijai jturpina ieviest vienkrsota muitas procedra, skum izmantojot izminjuma jeb pilotprojektus, vlk prejot uz procedras ieviesanu uz robezas. Tai neprtraukti ir jseko ldz un jrisina visi tiesiskie, tehniskie, organizatoriskie muitas jautjumi un problmas, kas rodas vienkrsotas procedras ieviesanas un piemrosanas d. · Pc iespjas trk jpabeidz ASYCUDA sistmas ieviesana, k ar laikus jrisina ar to saistts problmas. Pietiekami liela uzmanba jvelta pilngai muitas deklarciju datorizts apstrdes sistmas ieviesanai. · Muitas administrcijai jturpina palielint visu procedru atkltums jeb caurskatmba, tas attiecas ar uz noteikumiem, administrcijas vadlnijm, piemrojamm procedrm un rkojumiem, lai uzmjiem btu pieejami visi materili savas uzmjdarbbas lmumu pieemsanai uz standartiztas, preczas, konsekventas un labvlgas informcijas pamata. · Muitas prvaldei un sanitrajai robezinspekcijai japsver elektroniska bietena izveide lietotjiem, kur smelties informciju par procedras, prasbu un citu tirgotjus interesjosu jautjumu izmaim. Tdjdi valsts iestdes demonstrs savu aktvo un labvlgo attieksmi pret uzmjiem. 18FIAS/LDA, op.cit. 22 · Lai izsekotu visbiezk atkrtotos gadjumus un pieemtu pareizos lmumus, btu vlama atteikumu klasificsana. Sanitrs robezinspekcijas pieredze tam ir labs piemrs un to vartu premt ar muita. · Muitas administrcij jievies skaidri definti lmumu prsdzsanas noteikumi, lai uzmji, izmantojot standartiztu mehnismu, atklti, patstvgi un tr laik vartu apstrdt tos muitas lmumus, kurus tie uzskata par kdainiem vai netaisngiem. · Valsts muitas prvaldei ldzgi sanitrs robezinspekcijas radtajam mehnismam jizstrd un jievies dazdu sdzbu un apelciju reistrsanas un klasifikcijas krtba. Tpat japstiprina skaidra lmumu pieemsanas procedra, par kuru jinform plasa sabiedrba. · Varbt ir nepieciesams veikt neatkargu muitosanas laik piemrojam dabas resursu nodoka normatvo aktu prskatsanu un izstrdt priekslikumus izmaim attiecgaj likumdosan. Starptautisks donoru organizcijas vartu sniegt atbalstu s uzdevuma stenosan. · Valsts muitas prvaldei ar nozares atbalstu vajadztu izptt un kritiski novrtt apstkus, kas kav Baltijas tranzta lguma noteikumu izpildi, un sagatavot priekslikumus labojumiem pas lgum, t darbbu un stenosanu reguljosos normatvos aktos un procedrs vai abs attiecgo dokumentu kops. Avots: FIAS/LAA. 3.rekomendcija. Vienkrsot nodoku sistmu, racionalizjot stimulsanas rezmus, kas tiek piesirti lieliem projektiem un eksporta produkcijas razotjiem, tdjdi atceot PVN atvieglojumus importtajm kapitlprecm un patrinot iemakst PVN atmakssanu eksporttjiem. 59. Lai gan kopum Latvijas nodoku sistma ir labvlga un uzmumu ienkuma nodoklis ir noteikts 19% apmr, valdba uzmumiem piemro dazdus nodoku rezmus atkarb no investciju un eksporta produkcijas apjoma. · Uzmumi, kuru investtie ldzeki prsniedz 10 miljonus latu, bauda nodoku atlaidi 40% apjom no ieguldtajm investcijm; s rezma piemrosana prasa valdbas apstiprinjumu. · Uzmumiem, kas atrodas pasajs ekonomiskajs zons un savu produkciju eksport (vismaz 80% no kopj produkcijas apjoma), tiek piemrots cits pass nodoku rezms. 60. FIAS ierosina apturt so divu nodoku rezmu piemrosanu, jo tie veicina sistmas sareztbu, neradot skaidri izteiktu pozitvu ietekmi uz investcijm. Vairums ptjumu liecina, ka uzmjus vairk interes vienkrsa un prognozjama nodoku sistma nevis dsnas nodoku atlaides.19 Sakar ar to un ievrojot zemo uzmuma ienkuma nodoka likmi, FIAS apsauba sdu nodoku rezmu nozmgu ietekmi uz lielks daas uzmumu investciju lmumiem. Nodoku atlaizu likvidsanu lieliem 19Skatt, piemram, "Investment in Emerging Markets: A Survey of the Strategic Investment of Global 1000 Companies." ujorka, Ernst & Young, 1994.g. 23 investciju apjomiem siet var attaisnot ar ar to, ka nav sta iemesla, kpc uz mazo projektu rina piesirt prieksrocbas lielajiem projektiem. 61. Vl viens solis nodoku sistmas tlk vienkrsosan ir PVN atlaizu atcelsana importtajm kapitlprecm. Lai gan sda nodoku atlaide nodrosina naudas plsmas prieksrocbu eksporttjiem (vai iescjiem), ar to saisttie izdevumi pc muitas administrcijas atzinuma ir ievrojami. PVN atlaizu piemrosana importtajm precm prasa milzgu administratvo kontroli un noteikti nostda sdu precu potencilos vietjos razotjus sliktk stvokl. 62. Vienlaicgi jpatrina samakst PVN atmakssana eksporttjiem. Privtais sektors atzst, ka nodoku iestdes ir pankusas nozmgu progresu, tomr atsevisi uzmumi un opercijas vl joprojm cies no srsiem un aizkavsans nodoku sistm. Ir prbaudts, ka td zem k Kanda vairk nek 90% no visiem pieprasjumiem tiek apstrdti sk laik par 30 dienm. Latvijas nodoku administrcijai vajadztu izvirzt so rdtju par savu mri. 4. rekomendcija. Uzlabot uzmuma reputciju, veicinot kvalittes standartu pieemsanu. 63. Atztu starptautisko standartu pieemsana ir izsirosi svarga zinsanu ietilpgu sektoru attstb Latvij. rvalstu pircji, mekljot sadarbbas partnerus jaunattstbas valsts, atsauksies uz sdiem standartiem. Vairums vietjo Latvijas uzmumu, pasi pasi mazkie, sastopas ar divjdu problmu. Pirmkrt, tie nezin, kda ir kvalifikcijas procedra. Otrkrt, tiem nav nedz cilvku, nedz finansu resursi, lai izietu kvalifikcijas procedru. 64. Latvijas valdbai vajadztu apsvrt savas darbbas aktivizsanu, ejot Dienvidfrikas pds (II-3.teksta bloks). Institucionlajam atbalstam un izvles intervencei politikas programms ir bijusi svarga loma starptautiski konkurtspjgas automobiu industrijas attstb II-3.teksta bloks. Dienvidfrikas pieredze standartu jom Dienvidfrik. Sm programmm ir Dienvidfrikas Standartu birojam (SABS) ir izsirosa nozme, pasi to firmu bijusi pasa loma dzv, kuras orientjas uz starptautisko tirgu. Preces tiek prbaudtas, testtas un analiztas atbilstbai obligtajm specifikcijm, k ar saska ar starptautisk tirgus daudzm starptautiskm testsanas metodm. Atsevisi uzmumi var standartu ieviesan izstrdt savus standartus, pc kuriem SABS var testt produktus. Preces, un kvalittes kuras neatbilst noteiktajm prasbm, tiek noraidtas un pat izncintas. konkurences SABS testsana un sertifikcija arvien biezk tiek uzskatta par caurlaidi veicinsan. Dienvidfrikas uzmumu produkcijas eksportsanai, un SABS un daudzu automobiu industrijas firmu sadarbba ir pozitvi ietekmjusi nozares Automobiu iespjas konkurt starptautiskajos tirgos. industrijas konkurtspjas SABS un autoindustrijas sadarbbas rezultt ir raduss vairkas jaunas uzlabosan noteikta testsanas un sertificsanas iespjas. K piemru var mint EuroType Test loma ir bijusi tdm Centre (Pty) Ltd, kas ir moderna laboratorija, kur veic auto izpldes gzu struktrm k testsanu saska ar visaugstkajm Eiropas, Amerikas un Japnas vides institciju prasbm. Dienvidfrikas Standartu birojs, Tirdzniecbas un rpniecbas departaments, dazdi zintniski un akadmiski institti. 24 3. Kvalificta darbaspka algosanas iespju uzlabosana 65. Tehnoloiju ieviesanas un attstbas pamat ir darba iemau uzlabosana. Uzmumiem ir divas iespjas. Vispirms tie var radt pasi savu darbinieku apmcbas jaudu; otrkrt, tie var izmantot rvalstnieku pagaidu pakalpojumus. Sis ptjums neanaliz sdas opcijas, jo tm ir veltti citi ziojumi. 5.rekomendcija. Ar finansila atbalsta paldzbu sekmt apmcbu uzmum. 66. Starptautisk pieredze liecina, ka privtais sektors spl izsirosu lomu vietj darbaspka iemau pilnveidosan un dara to sadarbb ar izgltbas sistmu, k ar veidojot savu apmcbas kapacitti vai ar uzlabojot iespjas darbiniekiem pilnveidot savas iemaas darba viet. Visos gadjumos aktvi jiesaists ar valdbai, jo apmcba nk par labu ne tikai pasiem mcbs iesaisttajiem, bet ar prjiem strdjosiem un tlk citiem uzmumiem, kas iepazst jaunu praksi un apgst aprit esoss zinsanas. Apmcba patiesm ir sabiedriska prece, kas dod labumu visai sabiedrbai. Bez valdbas ldzdalbas ir iespjams, ka uzmums apmcb neinvests visu optimlo ldzeku apjomu.20 67. Latvijas valdba pagaidm vl nav izsrusies par to, k uzlabot apmcbu darba viets (ja neskaita subsdijas bezdarbnieku apmcbai). Valda uzskats, ka sdam dajam valdbas ldzdalbas trkumam ir negatva ietekme gan uz zinsanu apguvi un apriti, gan uz uzmumu darba razbu. Dazi jaunkie ptjumi ir pierdjusi, ka apmcbai ir labvlga un izsirosa nozme un ietekme uz abiem mintajiem rdtjiem(II-4.teksta bloks). 68. FIAS silti iesaka valdbai II-4.teksta bloks. Apmcba darba viet nodrosina uzmangi izanalizt savas augstku produktivitti iespjas privt sektora atbalstam Jaunkie ptjumi rda, ka apmcba uzmum labku apmcbas variantu paaugstina ieksjo darba razbu. Piemram, Kolumbij sagatavosan. Tai ir jnovrt un Malaizij firms, kuras apmca savus strdniekus, darba razba ir par 25% lielka k firms, kurs apmcbas programmu izmaksas apmcba nenotiek. Nabadzgks valsts k, piemram, un ieguvumi no tm, k ar Nikaragv un Indonzij, ir pankti uzlabojumi pat par skaidri jnodefin iemesli, kpc 45%. privtais sektors neiesaists Vairkum gadjumu augstku darba razbas lmeni apmcb. Politikas instrumenta privtos uzmumos ir nodrosinjusi apmcba privts mcbu iestds un stenojot pasu uzmumu apmcbas izvlei stingri jatbilst tirgus programmas. Pretstat tam apmcba, kuru nodrosinja neveiksmes raksturam. Ja, valsts mcbu iestdes, nedeva ievrojamus razbas piemram, clonis ir lmea uzlabojumus. nepietiekama informtba, pareiz reakcija btu apmcbas pieredzes labko piemru publicsana un informcijas sniegsana par apmcbas pieejambu un izmaksm. Liela darbaspka migrcija var liecint par to, ka uzmumi nespj ieksji izmantot apmcbas sniegts prieksrocbas un tpc apmcbu jau izgjusus darbiniekus nolgst citas firmas un iestjas nepietiekamu investciju cikls. 20Skks apraksts darb "Malaysia: Enterprise Training, Technology and Productivity." Pasaules Banka, 1997. 25 69. FIAS nav izdevies noteikt tos pasos iemeslus, kpc privtie uzmumi Latvij kavjas izveidot savu no razosanas neatrautu darbinieku apmcbas sistmu,21 tomr ms aplkosim divus instrumentus, kurus izmanto vis pasaul, lai veicintu investcijas apmcb. Pirmais ir algas fonda atskaitjumu apmcbas fonds, bet otrais ­ nodoku atlaides darba devja apmakstai (sponsortai) darbinieku apmcbai. FIAS Latvijai iesaka pirmo mehnismu, kas siet visefektvkais. 70. Algas fonda atskaitjumu grantu sistma. Algas nodoki (atskaitjumi no algu fonda) gan attsttajs, gan attstbas valsts tiek parasti izmantoti, lai prvartu apmcbm paredzto investciju zemo lmeni (II-5.teksta bloks). Darba devja plnotajm apmcbas programmm var bt vairkas formas: 1) atskaitjumu-grantu plns, saska ar kuru fonda administratori izmanto iezmtu nodoku dau darba devju grantiem apstiprintu apmcbas programmu finanssanai, k tas notiek Singapr un nesen pagtn ar Lielbritnij; 2) apmcbas izdevumu atmakssanas plns, saska ar kuru darba devjs saem atpaka noteiktu dau algas nodoku par apstiprintu apmcbas programmu finanssanu no algu fonda, k tas notiek Malaizij un Nderland; 3) nodoku atlaizu plns, saska ar kuru darba devjs saem nodoku atlaides. 71. Neskatoties uz izmantot plna veidu, starptautisk pieredze sniedz vairkas mcbas, kuras Latvijas politii vartu izmantot k vadlnijas un no kur ir izkristalizjusies pieci principi, kas aplkoti turpmk (skatt ar piemrus II-5.teksta blok). II-5.teksta bloks. Pareizi veidoti atskaitjumu-grantu plni var motivt uzmumus veikt apmcbu Lai stimultu uzmumus iesaistties darbinieku apmcb, vairkas Austrumzijas valstis izmanto apstiprintas apmcbas izdevumu tieso atmakssanas plnus, kas ir elastgi, tiem pamat ir pieprasjums un tos biezi papildina informcijas paskumi un tehnisk paldzba mazkiem uzmumiem. Sda plna stenosana Taivan (n) panca milzgu apmcbas bumu, kas turpinjs pat pc projekta beigm 70.gados. Singapr, savukrt, izmanto atskaitjumus no nekvalifictu strdnieku algm, kuri caur Iemau un prasmju attstbas fondu tiek novirzti strdjoso prasmju uzlabosanai. Fonda aktv darbba ar mri paaugstint informtbu par apmcbas nozmi starp firmm, sniegt atbalstu apmcbas programmu izstrdsan un nostiprint profesionlo asociciju atbalsta kapacitti ir izraisjusi strauju apmcbas procesa kpumu, pasi iesaistoties mazkiem uzmumiem. Tomr apmcbas plni, ja tie tiek prlieku stingri administrti, var radt pretju reakciju, k tas notika Korej, kur bija noteikts, ka apmcbai jnorit vismaz sesus mnesus; ja so noteikumu neievroja, firmai bija jmaks sods. Daudzi uzmumi izvljs samakst soda naudu un neizpildja so noteikumu. Bez tam fonds nodrosina grantus mcbu plnu izstrdei, organiz reionlus kursus apmcbas nepieciesambas novrtsan un prvalda virkni subsidtu plnu mazo uzmumu vajadzbm. Nesen veikt situcijas analze liecina, ka ar sdu attieksmi ir pankta apmcbas paplasinsana. Malaizij HRD fonds (HRDF) tika dibints 1993.gad, piesirot saskaoto valdbas grantu (matching grant ­ grmatvedbas terminoloija). Tas aizstja apmcbas nodoka stimulu plnu (divkrso atskaitjumu stimulsanas sistmu apmcbas vajadzbm), kas tika ieviests 1987.gad un kuru uzskatja par saldzinosi neefektvu. Ar likumu tika izveidota HRD padome (HRDC), kur darbojs privt sektora un valdbas aentru prstvji, k ar sekretarits HRDF programmu administrsanai. Darba devjiem, kuru uzmum strd vismaz 50 darbinieki, jiemaks HRDF 1% no algas fonda. Tie, kas sdas iemaksas ir veikusi vismaz sesus mnesus, ir tiesgi no fonda pieprast pieaujamo apmcbas izdevumu dau, kura nevar prsniegt attiecg gada atskaitjumu apjomu. HRDC nosaka ldzeku atmaksas apjomu, kas ir maings atkarb no apmcbas veida un parasti ir zemks lielajiem uzmumiem. 21Pasaules Banka veic ptjumu, lai labk izzintu un izprastu sos clous. Viens no tiem vartu bt lieAvots: l kadru mainba daudzos uzmumos; 2001.gad darba vietu mainbas lmenis bija 15%. Pasaules Banka, 1997.g., op. cit. 26 · Prast atbildbu no darba devja. Nozarm ir jprvalda nodoku atskaitjumi. Ja vlamies, lai atskaitjumu grantu sistma darbotos sekmgi, iesaisttajm pusm ir jpiedals nodoku prvaldsan. Jaunk pieredze liecina, ka, prasot atbildbu par apmcbas procesa vadbu no sociliem sadarbbas partneriem (uzmumiem, arodorganizcijm), var ievrojami uzlabot apmcbas kvalitti, nozmi un elastbu ­ apmcbas process iegst daudzpusgkas saknes un pielietojumu, ieskaitot ar neformlo sektoru. Daudzs valsts (ar Eiropas Savienb) sdu fondu prvaldsana ir nodota nozares przi. Sda decentralizcija ir bijusi efektva divu galveno iemeslu d ­ t paaugstina atbildbu par programmm un ir iespjams preczk defint uzmumu un darbinieku vajadzbas, tdjdi paaugstinot programmu efektivitti.22 Lielbritnija ir uzticjusi atskaitjumu prvaldsanu razosanas nozaru struktrm un to vartu ieteikt ar Latvijai (skatt 4. un 5. nodau par IKT un elektronikas sektoru). · Izmantot saskaoto grantu programmu. Lai paaugstintu atbildbu (gan darba devju, gan mju) un lai samazintu risku, ka finansjums tiks izsniegts programmai, kuru realiztu jebkur gadjum, vairums valstu izvlas saskaoto grantu plnus. Singapras Prasmju un iemau attstbas fonds tika izveidots un vlk veiksmgi prveidots, lai stimultu uzmumus paaugstint darbinieku algas un kvalifikcijas lmeni, balstoties uz efektvu saskaoto grantu plnu. · Plnot konkurences paaugstinsanu starp apmcbas pakalpojumu sniedzjiem. Atskaitjumu fondi neatmaksjas, ja tiek izlietoti tikai valsts/valdbas apmcbas sniedzju atbalstam. Lai no t izvairtos, Kanda ir izveidojusi programmu, kur k apmcbas sniedzji var piedalties neatkargas privts firmas, koledzas un universittes, profesionls asocicijas un sabiedrisks organizcijas. Ar citas valstis, piemram, Somija un Lielbritnija, ir prmusas so stratiju. Lai sekmtu konkurenci starp pakalpojumu sniedzjiem, dazs valsts ldzeki apmcbai tiek izsolti atkltos konkursos, kuros valsts darbojas drzk k pasttjs, nevis apmcbas nodrosintjs (Austrlija, Cle). Savukrt citas valstis izmanto sertifiktu (voucher) shmas, kdi ir, piemram, Lielbritnijas apmcbas kredtu plni (Training Credits Schemes). · Stingri noteikt finansjuma mri. Finansjumu ir vienkrsk nodrosint ar atskaitjumiem nek ar valsts grantiem, kam ir tendence samazinties budzeta iemumu lejupsldes gadjum. Tomr ar atskaitjumiem iegtos ldzekus nedrkst izmantot citu valsts izdevumu segsanai, k tas notika Kostarik. · Sniegt atbalstu mazkiem uzmumiem. Raksturgi, ka apmcbu plni un shmas labi darbojas lielos uzmumos un kompnijs, kur jau tpat ir augsta prasmju un iemau bze. Savukrt mazie un vidjie uzmumi ne vienmr veiksmgi darbojas saj zi. Meksikas Integrt kvalittes un 22Sda IKT un elektronisk sektora ldzdalba aplkota divs pdkjs nodas. 27 modernizcijas programma (Integral Quality and Modernization Program) ir koncentrta uz mazo uzmumu efektivitti, izmantojot gan privtos konsultantus, gan valsts un privtos mcbu instittus (II-6.teksta bloks). Ldzgi piemri rodami Austrij un Vcij. 72. Nodoku stimuli. Tiem var btu vairki veidi, ieskaitot nodoku atlaides firmm, kas zinmu algas fonda dau izlieto apmcbai, k tas notiek Francij, Korej un Marok, un nodoku stimuli apstiprintas apmcbas finanssanai no kopjiem iemumiem, k tas notiek Cl un nesen pagtn ar Malaizij. II-6.teksta bloks. Meksikas nkotn vrst attieksme pret atbalstu maziem un vidjiem uzmumiem Integrt kvalittes un modernizcijas programma (CIMO), kuru 1988.gad izstrdja Meksikas Darba ministrija, ir efektvi ietekmjusi mazos un vidjos uzmumus un paldzjusi tiem uzlabot savu darbinieku kvalifikciju, darba kvalitti un darba razgumu. Skotnji iecerta k pilotprojekts MVU apmcbas programmu subsidsanai, CIMO strauji attstjs tpc, ka kuva skaidrs, ka zinsanu un apmcbas trkums ir tikai viens no daudziem faktoriem, kas ietekm darba razbu. Ldz 2000.gadam CIMO ietvaros bija nodrosinta integrta apmcbas un razosanas paplasinsanas pakete vairk nek 80 000 MVU katru gadu un 200 000 darbinieku apmcba. Tas izraisja privt sektora interesi un sodien pretstat 72 biznesa asocicijm 1988.gad CIMO darbojs vairk nek 300. Katr pavalst un Meksikas Federlaj apgabal ir vismaz viena CIMO struktra ar 3­4 darbiniekiem; vairums no tm ir atradusas mjvietu biznesa asociciju pajumt, kuras nodrosina biroja telpas un nepieciesamo infrastruktru. Darbinieki organiz seminrus par apmcbas un tehnisks paldzbas pakalpojumiem, mekl potencilos vietjos un reionlos apmcbas sniedzjus un konsultantus, k ar aktvi nosaka to MVU loku, kam sniegt paldzbu uz kopfinanssanas bzes. Norit darbs ar ieinterestiem MVU, lai veiktu skotnjo uzmuma novrtjumu apmcbas programmas un konsultatvo pakalpojumu izvlei. CIMO izvrs savu darbbu divos virzienos ­ paldzot MVU grupm pasu sektora jautjumu risinsan un nodrosinot integrtu pakalpojumu paketi, kura ietver ar informciju par tehnoloijm, jauniem razosanas procesiem, kvalittes kontroles metodm un marketingu, k ar apmcbas subsidsanu. Saska ar ptjumiem (1995.g. un 1997.g.) CIMO programma ir atzta par ekonomiski izdevgu veidu, kd sniegt atbalstu MVU. Ptjumi aptvra divas MVU grupas un to darbbu trs gadu laik. Vien grup bija iekautas firmas, kuras 1991.g. vai 1992.g. sama atbalstu CIMO ietvaros; otra bija plasi prstvta uzmumu kontrolgrupa, kuras dalbnieki nebija izmantojusi CIMO programmas paldzbu. Skotnji pirms iesaistsans programm CIMO uzmumu rdtji bija zemki nek kontrolgrupas firmm, bet jau 1993.gad darba razguma zi kontrolgrupas uzmumi bija pankti un pat apsteigti. Ar citu darbbas rdtju dinamika bija ldzga ­ pieauga ienesgums, tirdzniecbas apjomi, jaudu izmantosana, algas un nodarbintba, bet samazinjs strdjoso migrcija, darba kavjumi un brts produkcijas apjoms. Visiespaidgkos pankumus CIMO intervences rezultt guva tiesi mikrouzmumi un mazs firmas. Avoti: STPS (1999), Tan (2000). 73. Daudzi eksperti uzskata, ka tiesi grantu plni, nevis nodoku stimuli veicina apmcbu darbaviets. Nodoku stimulu plni nav ieteicami Latvijai pirmkrt jau tpc, ka apmcbas izdevumu nodokus parasti atskaita no uzmuma ienkuma nodoka tikai td gadjum, ja uzmums strd ar peu. Nodoku stimulus parasti izmanto lieli, stabili uzmumi, nevis jaunie un mazie. Piemram, Malaizij tikai 7% no mazajiem uzmumiem izmantoja nodoku stimulu plnus. Brazlij un Cl izrdjs, ka nodoku stimuli nevajadzgi tika izmantoti stabilu un labi organiztu firmu subsidsanai, kuras jau pasas nodrosinja apmcbu, savukrt slikti prvaldtas 28 firmas vai nu nenodrosinja savu darbinieku apmcbu vai rkoja apmcbas sesijas galvenokrt ar nolku palielint finansilos ieguvumus, nevis strdjoso kvalifikciju. 6.rekomendcija. Sekmt rvalstu strdjoso nodarbinsanu, pankot elastgu procedru zemka lmea personla nodarbinsanai. 74. Ja vietjie uzmumi saskata darbaspka kvalifikcijas nepietiekambu, tie var organizt apmcbu vai ievest darbaspku no citm valstm. Jatzm, ka apmcba un rvalstu strdjoso nodarbinsana nav savstarpji izsldzosi lielumi, jo rvalstu darbaspks var tikai uz laiku atrisint darbaspka nepietiekambas problmu. Saldzinjum ar citm zemm Latvij rvalstu strdnieku nodarbinsanas politika siet samr liberla (piem., ir ieviesta elastga procedra rvalstu investoriem un uzmumu vadtjiem). oti iespjams, ka sda elastga attieksme nostiprinsies ldz ar iestsanos Eiropas Savienb. 75. Tomr attiecb uz zemka lmea strdjosiem pastv imigrcijas ierobezojumi. Vairki uzmumi norda uz grtbm algot rvalstu ekspertus pat uz saldzinosi su laiku. Administratvs procedras parasti ir sareztas un to izpildes laiks prk gars. Tpc rekomendjam vienkrsot rvalstnieku slaicgas nodarbinsanas procedru. To vartu pankt, patrinot darb pieemsanas procedru noteiktm profesijm (treneriem, ekspertiem, instruktoriem u.t.t.), pasi zinsanu ietilpgos sektoros, kuros ir atklts zems vietj darbaspka kvalifikcijas lmenis. Tas autu likvidt prasmju un iemau atsirbas, atseviss profesijs nevrsoties pret vietjiem strdjosiem. 4. Privto R&D iniciatvu veicinsana 76. Lai sekmtu zintnisko ptniecbu, daudzu valstu valdbas izstrd uz nkotni vrstus politikas dokumentus, kas paredz stimulus privt sektora investcijm zintniskaj darbb un ptniecb. Valdbas iejauksanos parasti attaisno ar to, ka R&D attstba ir labvlga gan uzmumam, kurs iesaists ptnieciskaj darb, gan tautsaimniecbai vispr, kas var izmantot zintnieku ptjumu rezulttus. 77. Latvijas privt sektora struktras ir devusas saldzinosi mazu ieguldjumu R&D attstb. Latvijas valdba vartu vlties sekot jaunkajai OECD (Organization for Economic Cooperation and Development, ESAO) valstu tendencei un premt vienu no divm privt sektora R&D aktivitsu stiprinsanas programmm. Pirm no tm paredz nostiprint intelektulo tiesbu aizsardzbas likumgo pamatu; saska ar otro jpaplasina finansu instrumentu ­ grantu un nodoku stimulu darbbas joma. FIAS nopietni rekomend izmantot pirmo variantu, jo stingra tiesiska aizsardzbas sistma samazina zintnisko ptjumu rezulttu piesavinsans vai informcijas nopldes risku un motivs uzmumus uzskt ptjumus un ieviest dzv to rezulttus.23 Pretstat tam fisklie instrumenti ir saistti ar izdevumiem un to ietekme ir ierobezota. FIAS neiesaka tos izmantot Latvij. 23Dazi spriez, ka, ja stabiles intelektul pasuma tiesbas sekm privto firmu inovciju rasanos, ts var ar bremzt inovciju apriti un izplatbu vietj ekonomik. 29 7.rekomendcija. Veicint esoss intelektulo tiesbu normatvs bzes realizciju ar tiesu sistmas nostiprinsanas paldzbu. 78. Latvijas intelektulo tiesbu normatvo aktu sistma atbilst starptautiskajiem standartiem. Ar FIAS aptaujtie uzmumi uzskata, ka sim jautjumam nav jvelta uzmanba.24 Vius vairk satrauc zemais tiesu sistmas prestizs un uzticamba, k ar tas, ka strdi tiek izskatti lni. Valdbai ir iespja pardt savu gribu risint so jautjumu, piesirot finansjumu tiesnesu apmcbai. Sdi lmumi jiekauj globlaj tiesisks sistmas reform un korupcijas apkarosanas dienaskrtb. 8.rekomendcija. Turpint ierobezot nodoku stimulu vai finansu grantu izmantosanu. 79. Nodoku stimulu izmantosana pasaul norit atsirgi (II-7.teksta bloks). Piemram, Lielbritnijas un ASV valdbas finans R&D tiesi, k ar piedv labvlgu nodoku rezmu; Itlija un Jaunzlande finans biznesa R&D, bet nenodrosina diferenctu nodoku rezmu. Pretstat Austrlija, Kanda, Portugle un Spnija piemro dsnus fisklos stimulus, bet tiesais valsts finansjums ir mazks. II-7.teksta bloks. Starptautisk nodoku stimulu pieredze Valdbas var izmantot neskaitmas iespjas, lai veicintu kapitlieguldjumus (capital expenditures) R&D: · Patrinti amortizcijas tempi (izmanto 13 OECD valstis, ar 4, kuras nodrosina tltju 100% norakstsanu [Kanda, Dnija, rija, Lielbritnija]). · Nodoku kreditsana (Kanda, Francija, rija, Itlija, Japna, Koreja, Taivna, Savienots Valstis). · Investciju kreditsana (Austrlija, Beija, Dnija, Norvija, Lielbritnija u.c.) ar lielm varicijm no 13% Beij ldz 125% Lielbritnij, parasti tiek noteikts augsjais limits. Daudzs valsts (Beij, Kand, Itlij, Japn, Korej, Norvij, Nderland, Lilebritnij) plnotie nodoku stimuli ir domti tiesi MVU, kuri, iespjams, iegulds mazk ldzekus R&D finansu, tehnisko, informcijas un citu ierobezojumu d. T 2002.gad Norvija ieviesa MVU nodoku kreditsanu R&D mriem, ieskaitot ar R&D pakalpojumu pirksanu no rpuses (no universittm un valsts zintniskiem instittiem), k ar pasa uzmuma veiktai ptniecbai. Citas valstis mazajiem uzmumiem piemro labvlgkus R&D nodoku noteikumus nek lielajiem (Kanda, Japna, Koreja, Nderlande). Avots: Tax Incentives for Research and Development Trends and Issues. Parze, OECD, 2002.g. 25.septembris. 80. Saldzinot ar citu valstu ­ gan attstbas, gan attstto ­ stimulu klstu, Latvijas nodoku stimuli ir saldzinosi pieticgi. Ldzgi vairumam OECD valstu Latvija atauj atskaitt tekosos R&D izdevumus no ar nodokli apliekamiem ienkumiem gad, kad tie izdarti k darbbas izdevumi. Sda izdevumu aprinsana ir patrintas amortizcijas forma, jo tekosie R&D izdevumi var dot ienkumus gan nkotn, gan tagadn. Sis stimulsanas veids nav maznozmgs, jo tiek lsts, ka 90% no katra R&D ieguldt dolra OECD valsts sedz tekosos izdevumus. Pretstat tam kapitlizdevumiem R&D vajadzbm netiek piemrots labvlgs nodoku rezms. 24Lai gan turpmk aplkots detaliztk, viens no likumdosanas jautjumiem attiecas uz stimulu trkumu ptniekiem un mcbu spkiem komercializt (licenct) savus atkljumus. 30 81. FIAS iesaka Latvijas valdbai turpint nodoku stimulsanas krtbu R&D vajadzbm ar piesardzbu. Pirmais arguments attiecas uz stimulu efektivitti, kura nav bijusi pietiekama vairum valstu; turklt stimulsana ir daudz neefektvka k citi instrumenti, kurus izmanto apmcbas kapacittes uzlabosanai. Empriskie dati neapliecina, vai sda veida stimulsana ir sekmjusi privto uzmumu papildus ldzeku iepldi R&D izdevumos virs apjomiem, kuri tiktu investti bez sdas stimulsanas krtbas (II-8.teksta bloks). Gan Somij, gan Zviedrij ir pietiekami augsts privto R&D izdevumu lmenis, bet neviena no tm nav izmantojusi lielu tieso vai netieso finansjumu. II-8.teksta bloks. Nodoku stimulu ierobezot efektivitte Par nodoku stimulu lietderbu privto R&D iniciatvu veicinsanai notiek diskusija, kura daji saistta ar to, ka ir grti noteikt, cik plasa R&D darbba btu veikta bez stimulsanas. Nesen veiktais OECD apskats liecina, ka ar nodoku stimuliem panktais 10% R&D izdevumu samazinjums s termi deva R&D pieaugumu tikai par 1%, bet ilgk termi ­ nedaudz mazk par 10%. Tomr, ja saldzinam sos ieguvumus ar fiskliem zaudjumiem, nav sti skaidrs, vai kopjais ar nodoku stimuliem saisttais lietderbas koeficients saglab pozitvu vrtbu. Turklt ir veikti ptjumi, kuri pierda, ka nodoku stimuli neatstj nozmgu iespaidu uz kopjo zinsanu ietilpgo nozaru uzmumu R&D stratiju. 82. Otrs arguments attiecas uz nodoku stimulu nepieciesambu. T k visum Latvijas nodoku sistma ir saldzinosi labvlga, nodoku stimuli, siet, ir lieki. Uzmumu ienkuma nodoka 19% likme ir pietiekami pievilcga, lai nebtu nepieciesams piemrot nodoku atlaides vai citus ldzgus instrumentus. Daudzas valstis tomr piedv fisklos stimulus, jo td veid var samazint nodoku slogu un apliecint valdbas rpes par privt sektora attstbu. Seit viet ir sekojoss saldzinjums. Ienkuma nodoka likme ir 19% Latvij, 42,0% Japn un 33,9% Beij. Pdjs divas valstis piedv nodoku kreditsanu 10% apjom (Japna) un nodoku atvieglojumus13,5% apjom (Beija), kas samazina relo nodoku likmi attiecgi ldz 32% un 29%. Un tomr so valstu nodoku tarifi ir augstki par Latvij piemrotajiem.25 83. Nkosais arguments attiecas uz fisklo stimulu ekonomisko efektu. Latvij fisklos stimulus vajadztu ierobezot sakar ar to visum sarezto administrsanu. Vairums valstu censas defint, kdas aktivittes ietilpst R&D. Piemram, vai nodoku stimuli btu piemrojami fundamentls un pielietojams zintnisks ptniecbas darbbm vai tikai vienam no to veidiem? Vai tie piemrojami masnbv un iekrtu razosan vai ar celtniecb? Cita problma saistta ar to, vai nodoku stimuli piemrojami visiem R&D izdevumiem vai tikai to pieaugumam.26 Tiek pausts viedoklis, ka nodoku stimuli btu jpiesir tikai MVU, jo tie, siet, vairk nek liels 25Virkne citu valstu, piem., Kanda un Lielbritnija, nodoku stimulu zi ir daudz augstsirdgkas. Latvijas 19% nodoku likme ir gandrz ldzga nodokiem Korej un Nderland pc R&D kreditsanas. 26Nodoku atvieglojumu atkarbai no kopjiem R&D izdevumiem vai no izdevumu palielinjuma ir gan plusi, gan mnusi. Kopj apjoma shmas ir vienkrskas gan uzmumiem, gan valdbai. Turpretim palielinjuma shmm ir tendence sekmt jaunus zintniskus atkljumus un radt augstku vrtbu par papildus ieguldtiem ldzekiem. Ja aplkojam OECD valstis, tad redzam, ka kopj apjoma shmas izmanto Kanda, Itlija, Koreja un Lielbritnija, bet pieauguma shma ir populrka Francij, Japn, Meksik un ASV. Atseviss valsts, piem., Austrlij, Ungrij un Spnij izmanto abas shmas. 31 firmas ir pakauti tirgus neveiksmm. Daudzas OECD valstis, piemram, Beija, Kanda, Itlija, Japna, Koreja, Nderlande, Norvija un Lielbritnija piemro nodoku stimulus tikai mazajiem uzmumiem. 84. Ldzgi citiem nodoku stimuliem ar apmcbai domtie nes valdbai fisklos zaudjumus ­ vismaz slaicgus. Lai novrstu nodoku krtbas aunprtgu izmantosanu, prvaldes institcijm ir jveido kontroles sistma uzmumu darbbas prbaudei ilgk laik. Vcija 90.gadu vid atteics no R&D nodoku kreditsanas tiesi ts aunprtgas izmantosanas d; rija nesen likvidja R&D nodoku atlaides. eroties pie korupcijas lmea samazinsanas, ar Latvijai nksies apsvrt, vai sdi papildus izdevumi ir nepieciesami. 9.rekomendcija. Piesardzgi apsvrt saskaoto grantu plna piemrosanu R&D izdevumiem, jo tie, lai ar efektvi, ir drgi fisklo zaudjumu izteiksm un vairo korupcijas iespjas. 85. Dazu valstu valdbas ir izmantojusas saskaotos grantus, lai veicintu uzmju izdevumus R&D. Korejas un Meksikas saldzinjums kalpo par ilustrciju R&D izdevumu segsanai paredzto saskaoto grantu prognoztajiem rezulttiem. Koreja sniedza finansilu paldzbu privtiem uzmumiem, lai tie vartu veidot ptniecbas centrus un iesaistties vairku uzmumu kopprojektos; 1995.gad Korejas privtaj sektor darbojs vairk nek 2 200 ptniecbas institti un vairk nek 60 zintnieku apvienbas. Pretstat tam Meksikas valdba nepiedv ne R&D finansjumu, ne stimulus privt sektora R&D aktivittm, izemot valsts kompniju PEMEX un elektroenerijas apgdi. Sis saldzinjums neattiecas uz R&D aktivitsu dau, kdas btu veiktas, ja abs valsts nebtu piedvta grantu programma, tomr skaiti ir prsteidzosi ­ Korej uzmumu R&D aktivitsu daa bija 70%, bet Meksik tikai 25%. 86. Korejas un Meksikas saldzinjums liecina, ka saskaoto grantu programmas var ietekmt uzmumu R&D izdevumus un princip var bt uzlkotas par tuvkos trs gados paredzto ES strukturlo fondu izmantosanas kanlu. Tomr valdbai ir japzins, ka ar sm programmm ir saistti noteikti nenovrsami izdevumi (II- 7.tabula). II-7.tabula. Saskaoto grantu plusi un mnusi Prieksrocbas Koordinti valsts Princip var tikt un privt sektora izmantoti joms, kurs izdevumi R&D ir lielas atsirbas starp aktivittm sabiedrisko un privto ienesguma lmeni Trkumi Nepieciesamba Prasba pankt Nepieciesamba ievrot valdbai izvlties taustmu pozitvu prvaldes principus - tehnoloijas rezulttu var novest pie atkltbu, stimulsanu tdu projektu un grantu konkursus finanssanas, kuriem ir liels privtais ienesgums, un tdjdi tiek izspiests privtais finansjums Avots: Closing the Gap in Education and Knowledge. Pasaules Banka, 2002.g. 32 87. Latvijas valdbai vispirms ir japzins, ka sdas programmas ir drgas un to stenosanai ir jiegulda valsts ldzeki, turklt atdeve nkotn ir neskaidra. Lk, kd ts skotnji izmantoja tikai OECD valstis, jo tajs budzeta ierobezojumi nav tik lieli. ES strukturlo fondu pieejamba atvieglos budzeta situciju Latvij, tomr valdbai pasai nksies noteikt priorittes, izvloties starp alternatvm programmm. FIAS uzskata, ka strukturlie fondi vispirms jnovirza apmcbas programmm jau ieprieks apskatto iemeslu d. 88. Pret saskaotajiem grantiem R&D izdevumu segsanai var iebilst tpc, ka tos ir grti administrt un ir nepieciesama ievrojama pieredze. Pat ja ldzeku prvaldi decentraliz un nodod nozaru asociciju vai izgltotu ekspertu przi (k rekomendts darbapmcbas programmm), liela pieredze bs nepieciesama katra pieteikuma nkotnes vrtbas novrtsanai. Pieredze un zinsanas ir nenoturgs lielums, jo laika gait strauji mains. Ldzeku pareizai piesirsanai bs nepieciesami noteikumi un spcgs kontroles mehnisms. Nepietiek, ja projektu tikai apstiprina, ir jnodrosina, ka projekti tiek virzti saska ar ieprieks panktu vienosanos. 89. Jaunk starptautisk pieredze rda, ka saskaoto grantu programmas sniedz neproporcionli lielas prieksrocbas lieliem uzmumiem vai tiem, kam jau ir liet liekami cilvku un finansu resursi un iespjas vadt sdas programmas. Citiem vrdiem sakot, programmas galvenokrt izmanto uzmumi, kuriem nav stas vajadzbas pc finansila atbalsta. Lai gan saskaoto grantu plni ir piemrojami MVU vajadzbm, var iebilst, ka citi politikas instrumenti var izrdties efektvki. Piemram, FIAS ierosina, lai intelektulo tiesbu aizsardzbas bze tiktu uzlabota t, lai taj iekautu ar materilos stimulus ptniekiem. 90. Noslgum FIAS rekomend Latvijas prvaldes iestdm rpgi izvrtt saskaoto grantu programmas, vismaz ts, kuras tiks stenotas liel mrog. Vlreiz juzsver, ka, lai gan grantu programmas var ievrojami stimult privtos uzmumus, pasi tos, kurus ierobezo finansu trkums, ts grti pakaujas administrsanai. Tm nepieciesami ne tikai vienkrsi un skaidri noteikumi; to ietekme uz budzeta iemumiem var bt negatva. 5. Ptniecbas un privt biznesa saiknes nostiprinsana 91. Viens no izaicinjumiem Latvijas valdbai ir palielint pieprasjumu un stiprint saiknes starp razosanu un zintniekiem un ptnieciskajiem instittiem. FIAS piedv divvirzienu pieeju sdu saiku veicinsanai, kuras pamat btu sekojosas aktivittes: a) pastiprint informcijas apriti un koordinciju starp ptniekiem un privtiem uzmumiem un b) radt apstkus ptnieku inovciju ieviesanai dzv. K jau ieprieks nordts attiecb uz izdevumiem R&D, nodoku stimulu iedarbbas joma Latvijas situcij var bt prk ierobezota, lai sekmtu saiku veidosanos starp uzmumiem un zintniskiem instittiem. 10.rekomendcija. Koordint un veicint informcijas plsmas starp uzmumiem un zintniskajiem instittiem. 92. Viens no srsiem tehnoloiju aprit rodas piegdtju un pasttju rcb esoss informcijas neatbilstbas d (eogrfisk stvoka un aentu veida zi). Sev vajadzgo tehnoloiju un piegdtja atrasana MVU var izmakst drgi. Piegdtju 33 un pasttju rcb ir atsirga informcija par produktu kvalitti un tehnoloijas pielietojumu. 93. Lai to novrstu, atsevisas valstis ir nodibinjusas centrus vai aentras zintnieku un uzmju attiecbu koordinsanai. Ar Latvijas valdba ir centusies iet so ceu, nodibinot Latvijas Attstbas aentru. Runjot par nozarm, informcijas un telekomunikciju sektor ar sdu uzdevumu ir izveidota Latvijas Informcijas tehnoloiju un telekomunikciju asocicija (LITTA), kuras darbbas pankumi diemzl ldz sim ir bijusi ierobezoti (skatt 4.nodau). 94. Sda politika aplkota II-9.teksta blok par Lielbritnijas valdbas centieniem izveidot centraliztu informcijas tehnoloiju iegsanas un aprites sistmu. Ar Indijas valdba 1988.gad nodibinja Tehnoloiju un informcijas prognozsanas un novrtsanas padomi (TIFAC), kas ir neatkarga organizcija Zintnes un tehnoloijas departamenta pasprn. Ts uzdevums ir veikt tehnoloiju novrtsanas un prognozsanas ptjumus, veicint tehnoloiju informcijas apriti, veikt analzi un sekot pasaules notikumiem tehnoloiju jom. T kalpo par informcijas apstrdes centru, nodrosina tehnisko un komercilo informciju par biznesa iespjm, pasi uzmjiem un biznesa plnotjiem. T sekmgi apkalpo das apstrdes, misks industrijas un gaisa telpas tehnoloiju jomas. 95. Veidojot sistmu, vajadztu pievrst uzmanbu ne tikai attiecbm starp zintniekiem un uzmjiem vietj mrog, bet ar nostiprint saiknes un dalbu R&D aktivitts ES lmen (ieskaitot EUREKA, COST u.c. vadbu vietj lmen). Zintnieku un uzmju nodrosinsanai ar informciju par sm programmm jkst par sdu aentru darbbas prioritti. 96. Divas pdjs s ptjuma nodaas, kuras velttas informcijas tehnoloiju un elektronikas nozarm, sniedz skkus datus par informcijas aprites paplasinsanu. Lai patiesm panktu efektivitti, darb jiesaista savas nozares eksperti. Ja t nenotiks, pastv risks, ka ideja negs uzmju uzticbu ­ ne vietj, ne starptautisk lmen. 34 II-9.teksta bloks. Supernet Lielbritnij T k vairums MVU nevar realizt savas vajadzbas pc tehnoloijm un informcijas par tehnoloiju iespjm, valdbai paveras vl viens darbbas lauks ­ ar savu iejauksanos veicint tehnoloiju apriti MVU vid. Lai pareizi veidotu politiku tirgus nepilnbu likvidsanai, politii izmanto radosu konsultantu pakalpojumus, dibina informciju centrus vai izmanto finansilus stimulus, lai sekmtu tehnoloiju ieviesanas centienus un uzmumu apvienbu jeb klasteru veidosanos. Tehnoloiju premsanas jeb ieviesanas politika Lielbritnij ir laika gait mainjusies. Skotnji ts pamat bija finansils atbalsts R&D paskumiem. Vlk ts uzmanbas centr bija uzdevums paaugstint informtbu par tehnoloiju progresu un sniegt padomus tehnoloiju jautjumos. Pdj laik Lielbritnijas tehnoloiju politik uzsvrta reionlo tehnoloiju tklu jeb t saukto biznesa saiku nozme (business links), atbalstot MVU biznesa attstsanas procesu. Lielbritnij ir divas grupas specilistu ­ tehnoloiju padomnieki un dizaina padomnieki - , kuri iesaistti tehnoloiju aprites nodrosinsan. Supernet bija eksperiments, kuru Lielbritnijas valdba veica, lai sekmtu tehnoloiju apriti MVU vid. 1994.­1997.gada laik Supernet darbojs k tehnoloiju tkls, kas saskaoja tehnoloiju vajadzbas ar tehnoloiju avotu iespjm. MVU savas vajadzbas darja zinmas Supernet komandai, kas ts tlk novirzja vispiemrotkajam tehnoloiju avotam. Supernet darbba bija vidji sekmga. Lietotju skaits bija ierobezots, un analze rda, ka tikai 20% no visiem pieteikumiem tika apmierinti vai starp MVU un tehnoloiju nozari izveidojs kontakti; vl zemks bija peu nesosu projektu rdtjs. Lielbritnijas piemrs auj secint, ka sekmga tehnoloiju tkla (tda, kuru izmanto un kas paldz atrisint lietotja problmas) prieksnoteikumi ir sekojosi: · Tkls, kas ir plasi pieejams gan eogrfisk, gan tehnoloiju klsta zi; · Tkla darbbas vadba lab kvalitt; · Viegla tkla lietosana un pieejamba, veidojot integrtu vietjo aentu tklu un biznesa saiknes. 11. rekomendcija. Uzlabojot intelektulo tiesbu aizsardzbas normatvo aktu sistmu, paaugstint ptnieku motivciju. 97. Esos intelektulo tiesbu aizsardzbas normatvo aktu sistma ir neskaidra attiecb uz ptniekiem un zintniski ptnieciskajiem instittiem, kuri vlas prdot un gt ienkumu (komercializt) no saviem inovciju projektiem. So nepilnbu ir atkljusi vairki eksperti un t ir aplkota dazos ptjumos, ar ES ptjum par biznesa klasteriem. 35 98. Latvijas valdbai ir japsver iespjas prskatt sos likumus, ieviesot papildus stimulus zintniekiem. Saj darbb par piemru vartu bt ASV likumi, kuru ss apskats dots II-10.teksta blok. II-10.teksta bloks. ASV likums par tehnoloiju apriti (1986) 1986.gada Federlais tehnoloiju aprites likums (The Federal Technology Transfer Act ,FTTA) nosaka, ka federls (valsts) laboratorijas var slgt kooperatvu ptjumu lgumus ar privtiem uzmumiem, universittm, citm ieinterestm pusm. Likums skaidri nosaka laboratoriju tiesbas slgt sdus lgumus un tdjdi sekmt tehnoloiju apriti ­ to preju no federlajm laboratorijm pie privtm struktrm. Saska ar so likumu var noslgt un stenot kopjas izptes un attstbas lgumu, kas aizsarg informcijas pasumtiesbas, piesir tiesbas uz patentu, izsniedz lietotju licences uzmumiem, vienlaicgi aujot valsts rcb esoso pieredzi un iekrtas izmantot privt sektora interess. Svargkie ieguvumi ir sekojosi.1) Zintnieki un inzenieri tagad ir atbildgi par to, lai inovcija izietu rpus laboratorijas un nonktu aprit un viu spja to pankt tiek novrtta. 2) Ir izvirzta prasba izgudrotjiem no valsts pasum un prvald esosm laboratorijm piesirt vismaz 15% no autorhonorra, kas iegts par patentiem un licencm. 3) Ja nerodas interesu konflikts, valsts darbinieki, gan bijusie, gan aktvie, drkst piedalties komercilos projektos. 4) Ar likumu ir noteikti un izstrdti noteikumi Federlo laboratoriju konsorcijam tehnoloiju aprites jautjumos (Federal Laboratory Consortium for Technology Transfer), kurs atbild par virkni darbbu , ieskaitot mcbu kursus, un sniedz konsultcijas un paldzbu tehnoloiju aprites programmm; faktiski tas darbojas k tehnisks paldzbas centrs. 99. Lai radtu lielkus stimulus zintniskai darbbai, Latvijas valdbai (Patentu biroja person) un privtajam sektoram (Uzmju asocicijas person) japkopo materili un informcija par intelektul pasuma tiesbm un izgudrojumu patentsanas nepieciesambu. Ir jnosaka valsts zintnisko iestzu loma un vieta, k ar jizveido stimulsanas sistma inovciju ieviesanai dzv. 12.rekomendcija. Kopju paskumu veicinsan izvairties no nodoku stimulu izmantosanas. 100. Vairkas valstis izmanto nodoku stimulus razosanas sektora un zintnisko instittu/universitsu kopdarbbas veicinsanai. Piemram, Japnai, Norvijai, Spnijai un Lielbritnijai ir labvlgka nodoku politika razosanas sektora R&D projektiem, par kuriem lgumi slgti ar augstkm mcbu iestdm un valsts zintniskajiem instittiem. Lielbritnij 2002.gada aprl ieviest nodoku kreditsana vism kompnijm vairk attiecas uz tm, kuras ir iesaisttas R&D, nevis to finans, izemot gadjumus, kad projekti top kopdarbb ar universittm vai ptniecbas iestdm. 101. FIAS iesaka Latvijas valdbai neizmantot nodoku stimulus kopdarbbas veicinsanai. Pateicoties zemm nodoku likmm, jau tagad nodoku sistma ir labvlga biznesa un zintniskai darbbai. Turklt nodoku stimulu sistmu ir grti administrt un t rada labvlgu augsni korupcijai gan valsts, gan privt sektor. 36 3. nodaa LATVIJAS UZMUMU INTEGRSANA GLOBLAJ EKONOMIK 102. Globl ekonomisk darbba mains tik tri, ka spcgi iespaido atttbas valstu konkurences iespjas. Iegt un saglabt konkurtspju nav viegli un nepietiek tikai ar pasvu atvrtbu brvajam tirgum. Pieredze liecina, ka konkurences avotu izzinsana ir pa spkam tikai tehnoloiski augsti attsttm firmm, kuras spj iesaistties pasaules razosanas sistm. 103. Firmas, kuras vlas pilnveidot savu tehnoloisko jaudu, var izmantot divus galvenos ceus. Pirmkrt, ts var III-1.teksta bloks. Latvijas uzmumu apskats veidot pasas savu R&D jaudu. Otrkrt, ts var iegt tehnoloijas no Ss nodaas analze balsts uz 407 Latvij strdjosu citm firmm vai sadarbbas uzmumu apskatu. Kltienes intervijas latviesu un partneriem valst vai rvalsts. krievu valod veica kda Latvijas socioloisko aptauju firma. No aptaujtajiem uzmumiem 52% atrodas Sakar ar jaunajm valstm Rg, prjie citviet Latvijas teritorij; 67% bija privti raksturgo ierobezoto finansu un uzmumi, 19% bija privatizti valsts uzmumi, 2% cilvkresursu apjomu otr iespja (jeb 9 uzmumi) pieder valstij un 11% (jeb 45 tm ir daudz piemrotka. Inovciju aptaujtie uzmumi) ir daji vai pilngi rvalstu attstbas straujais temps un no t pasnieku roks. Vairums uzmumu ir mazi, ar 50 vai mazk strdjosiem (56%). Nedaudz vairk k 1/5 ir ar izrietosais razbas pieaugums prasa 51­100 strdjosiem (tie ir vidjie uzmumi). Septt arvien augstku cenu par daa no visiem aptaujtajiem ir lielie uzmumi ar 101­ norobezosanos no starptautisks 250 darbiniekiem, bet 17 firmas (4%) nodarbina vairk tirdzniecbas un investcijm.27 nek 250 strdjoso. Cetrdesmit devii uzmumi Cles, rijas, Korejas un Malaizijas darbojas zinsanu ietilpgos sektoros. Zinsanu ietilpgaj sektor ar nolku tika iekauts tautsaimniecbu pankumi saistmi lielks skaits respondentu ­ uzmumi ar rvalstu tiesi ar veiksmgu sadarbbu ar kapitlu un eksporttji, tdjdi uzmumu sastvs un partneriem rvalsts. proporcija aptauj preczi neatspoguo stvokli Latvijas tautsaimniecb. Palielinot minto uzmumu proprociju 104. Izmantojot nesen veiktas aptaujas model, iespjams iegt lielku prieksstatu par aptaujas datus (III-1.teksta bloks), s to raksturlielumiem, pankumiem un izaicinjumiem ikdienas darbb, tomr ldz ar to nedauda izkropojot nodaa izskaidro, kpc Latvijas datus par visu valsti kopum. uzmumi vairum gadjumu izmanto otro iespju ­ premt tehnoloijas no citiem uzmumiem vai sadarbbas partneriem. Ir pierdts, ka uzmumi, kuri izceas ar oti augstu darba razbu, ir guvusi labumu no sadarbbas ar rvalstu partneriem vai iesaistsans globlajos tirgos. Sdiem atkljumiem jbt izsirosiem, lai Latvijas politii 1) atceltu eksporta darbbu ierobezojosos faktorus, 2) veicintu vietjo uzmumu apmcbas jaudas un 3) palielintu informcijas apmaiu starp vietjm un rzemju firmm. A. ZINSANU APRITES VEIDOSANA LATVIJ 105. Saska ar jaunko OECD un Austrumzijas valstu pieredzi galvenais Latvijas ekonomikas konkurtspjas paaugstinsanas dzinulis ir uzmumu spja uzlabot savas tehnoloijas un iekrtas. Apmram divas tresdaas no Latvij dibintiem 27Skka analze darb S. Lall, Linking FDI and Technology Development for Capacity Building and Strategic Competitiveness. Transnational Corporations. 2002.g. decembris; 11(3). 37 uzmumiem to ir pankusi, iesaistoties tehnoloiju aprit, kamr viena tresdaa uzmumu ir pasi veidojusi savu R&D kapacitti. Daudzm Latvijas firmm sie abi konkurtspjas uzlabosanas veidi viens otru papildina, jo apmram 86% no uzmumiem, kuri veic savu R&D darbbu, gst labumu ar no tehnoloiju aprites. 106. Latvijas uzmumu aptaujas rezultti liecina, Latvijas ekonomisks vides apstkos tehnoloiju imports ir primrais variants, ar kura paldzbu uzmumi var pilnveidot savu darbbu (III-1.attls). Uzmuma lielums ar ir nozmgs faktors jaunu tehnoloiju iegdei. Ja nospiedosais vairkums (80%) lielo uzmumu iegdjs tehnoloijas, tad attiecb uz mazajiem un vidjiem uzmumiem sis rdtjs bija tikai nedaudz pri pusei (58%). Attiecb uz rvalstu un vietjiem uzmumiem vai valsts, privatiztiem un privtiem uzmumiem atsirbas bija nenozmgas. III-1.attls. Tehnoloiju aprit iesaisttie uzmumi (%) 90 ati 80 70 60 kopska 50 u mrif 40 30 no 20 % 10 0 Visas firmas Zinsanu sektori Mazie/vidjie Lielie uzmumi uzmumi Avots: FIAS aptauja 107. FIAS aptauja sniedz informciju ar par veidiem, kdos Latvijas uzmumi iegst tehnoloojas (III-1.tabula). Lielk daa uzmumu, siet, iegst tehnoloijas, pateicoties starptautiskai tirdzniecbai un kontaktiem ar rvalstu uzmumiem. Tiek lsts, ka apmram 34% uzmumu import pamatldzeku iekrtas un masnas, bet apmram 9% no visas tehnoloiju aprites nodrosina licencu lgumi ar rvalstu partneriem, tehnoloiju premsana no partneriem un kopuzmumi. Latvijas uzmumi izmanto vl divus citus ceus ­ tehnoloiju iegdi no citiem Latvijas uzmumiem (24%) un pamatpersonla nolgsanu (13%). Ir svargi uzsvrt, ka zinsanu ietilpgo nozaru uzmumi biezk izmanto skaidri formultus lgumus ar rvalstu kompnijm, nevis pamatkapitla (iekrtu) iegdi. Apmram 14% sajos sektoros strdjoso firmu ir slgusas licencsanas lgumus un veidojusas kopuzmumus ar rvalstu partneriem. 38 III-1.tabula. Tehnoloiju ieguves cei Visas ZI* Prjie Mazie un Lielie firmas sektori sektori vidjie uz. uz. IMPORTA VEIDS 34 24 35 61 46 Iekrtu iegde Latvij 24 20 25 48 23 Pamatpersonla algosana 13 10 13 24 16 Licencsana rzems 6 8 6 11 4 Licencsana Latvij 5 4 5 8 11 Ieguvums no rvalstu sadarbbas uzmuma/rzemju klienta 3 6 3 6 5 Kopuzmums 1 0 1 1 4 Cita uzmuma premsana 1 0 1 0 2 Uzmumu skaits grup 407 49 358 315 57 Avots: FIAS aptauja. *Zinsanu ietilpgs. 108. Apmram viena tresdaa no uzmumiem attstja pasi savu R&D kapacitti (III-2.attls). Lai gan atspoguots tiek sodienas stvoklis, tas neatklj sdu darbbu kvalitti un apjomus. Nav prsteidzosi, ka tiesi uzmumi, kuri darbojas zinsanu ietilpgs nozars, visbiezk iesaists R&D paskumos; ja citos sektoros ceturt daa uzmumu attsta savu R&D kapacitti, tad zinsanu ietilpgs nozares attiecgais rdtjs saska ar Latvijas valdbas vrtjumu ir ap 50%. III-2.attls. R&D darbb iesaistts firmas (%) 60 ati 50 40 kopska u 30 mrif 20 no %10 0 Visas firmas Zinsanu sektori Mazie/vidjie Lielie uzmumi uzmumi Avots: FIAS aptauja 109. Uzmumu gatavba iesaistties R&D ir atkarga ar no to lieluma un pasumtiesbu formas. Lielumam patiesm ir nozme, un to apliecina 25% mazo uzmumu proporcija pret 32% lielo uzmu, kuri attsta R&D darbbu. Sis rdtjs liecina, ka zintnisk darbba ir drga, bet ts atdeve k prieksrocba lielm firmm arvien pieaug. Aptauja ar liecina, ka Latvijas uzmumi ar rvalstu kapitla dau vairk iesaists R&D aktivitts. Runjot par vietjiem uzmumiem, R&D darbb biezk iesaists bijusie valsts uzmumi, pasi zinsanu ietilpgos sektoros (75% saldzinjum ar 46% cita veida uzmumiem). 39 B. TEHNOLOIJU APRITES KANLI 110. Ieprieksjais izklsts liecina, ka lielk daa Latvijas uzmumu iegst tehnoloijas no saviem partneriem un neattsta R&D darbbu. Sds atkljums nav prsteidzoss un liecina, ka uzmumiem trkst finansu un cilvku resursu, lai patstvgi nodarbotos ar zintnisko ptniecbu. Uzsvars uz importu un tehnoloiju premsanu ir pierasta lieta, un daudzi eksperti to uzskata par visu pasaules jauno valstu pankumu atslgu. 111. Lk, kpc nkosais svargais jautjums ir noteikt faktorus, kuri var paldzt sekmt tehnoloiju apriti Latvij. Jaunkie ptjumi pierda, ka tehnoloiju aprite ir labvlgka uzmumiem, kuriem ir kontakti ar rvalstu firmm un kuri savu produkciju eksport.28 Ar Latvij pastv sda tendence. III-2.tabula parda, ka eksporttji un starptautisko firmu piegdtji ir samusi lielku tehnisko paldzbu no daudznacionlm kompnijm nek no citm firmm (37% pret 15%). Turklt FIAS skotnj emprisk analze rda, ka ss firmas strd daudz efektvk nek prjs. Piemram, daudznacionlo kompniju piegdtji strd ar 50% lielku efektivitti nek aptauj iekauts firmas kopum (III-3.attls).29 Sie rdtji saskan ar cits valsts - Ungrij, Lietuv, Malaizij un Taivn iegtajiem rezulttiem.30 III-2.tabula. Latvijas starptautisko kompniju vai rvalstu klientu sniegt paldzba Visi uzmumiEksport tjiNeeksporttjiPiegdtjiPieg ds neiesaisttie Uzmumi, kuri sama paldzbu (%) 22,1 39,2 12,5 35,5 16,3 Uzmumi, kuri nesama paldzbu (%) 77,9 60,8 87,5 64,5 83,7 Kop 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 Avots: FIAS aptauja 28Literatras apskatu skatt K. Saggi, Trade, Foreign Direct Investment, and International Technology Transfer: A Survey. World Bank Observer; 2002.g. 29Eksporttju rezultti nav tik prliecinosi, iespjams, atspoguojot daudzu firmu tirdzniecbu Krievijas un NVS valstu tirgos, kur razba nav izsirosais faktors (izklsts turpmk tekst). 30Ietekmes apliecinjumi redzami Ungrij un Lietuv. Skatt, piemram, B. Smarzynska, Does Foreign Direct Investment Increase the Productivity of Domestic Firms? In: Search of Spillovers through Backward Linkages. World Bank Policy Research Paper 2923, 2002.g. oktobris. 40 III-3.attls. Darba razba (pievienot vrtba/nodarbintie) 160 148 140 120 100 105 100 93 80 60 40 20 0 Visi aptaujtie MNK piegdtji Eksporttji Eksport neiesaisttie Avots: FIAS aptauja Piezme: Darba razbas vrtbas visai grupai pieemtas par 100. MNC (MNK) apzm daudznacionlas jeb starptautisks kompnijas. 112. emot vr sos rezulttus, Latvijas valdba nevar nenovrtt eksporta nozmi un to, cik svargi ir dibint ciesus kontaktus ar daudznacionlm kompnijm, pasi ja to mris ir vietjo firmu tehnoloisk potencila veidosana un to integrcija pasaules ekonomik. Turpmk analizti apstki, kas Latvij var sekmt so iespju attstbu. Eksportjosie uzmumi 113. Attstto valstu kompnijas biezi sniedz ievrojamu tehnisko paldzbu saviem piegdtjiem no attstbas valstm. Latvijas gadjum msu aptauja apliecina tehnoloiju ieguves nozmi eksporta darjumos; eksport iesaisttie uzmumi iegdjs un apguva jaunas tehnoloijas biezk nek prjie. Pdjo trs gadu laik 70% eksporttju uzmumu ieguva jaunas tehnoloijas, bet attiecb uz neeksporttjiem uzmumiem sis rdtjs bija 60%; eksporttji ieveda iekrtas par 50% vairk nek eksport neiesaistti uzmumi, 2 reizes biezk licencja tehnoloijas un 3 reizes biezk prma tehnoloijas no mtes uzmuma nek eksport neiesaisttie uzmumi. 114. Pozitvi ir tas, ka eksporta darbbas vairk domin tiesi zinsanu ietilpgs nozars nek citur. Gandrz puse (ap 50%) no aptaujtajiem uzmumiem, kuri darbojas tajs, apstiprinja ievrojamu eksporta darjumu apjomu (t.i., vairk nek 20% produkcijas izvesanu uz rvalstm) pretstat 35% uzmumu cits nozars. 115. Ar starp uzmumu lielumu un vlsanos eksportt pastv ciesa pozitva sakarba. Ja uzmumi vlas razot eksportam, ir jpieliek lielas ples, lai investtu produktu uzlabosan, marketing un jaunu tirgu izzinsan. Tpc nav brnums, ka lielie uzmumi atrodas labk stvokli un biezk razo eksporta produkciju. Ptjums ar liecina, ka uzmumi ar rzemju kapitlu divas reizes biezk nek vietjie uzmumi iesaistsies eksport. Ir pierdts, ka daudzs prejas ekonomiks rvalstu firmu fililes biezk nek vietjie uzmumi ir eksporttjas (piem., Lietuv, Polij un Slovkij) un to iekausans rjos tirgos norit vieglk. rvalstu kompniju fililes 41 vai meitas uzmumi var izmantot mtes uzmumu radto sadales sistmu.31 Ar privtie vai privatiztie uzmumi censas eksportt vairk nek valsts pasum esosie. 116. Papildus uzmumus raksturojosiem lielumiem (apmri/strdjoso skaits, nozare, pasumtiesbu forma) aptauja atklja ar ciesu sakarbu starp lmumu eksportt produkciju un kontaktiem ar rvalstu sadarbbas partneriem vai klientiem. III-3.tabul atspoguota to firmu proporcija, kuras virkni faktoru vrt k daji svargus, svargus vai oti svargus, pieemot lmumus attiecb uz eksportu. Rietumu tirgu dalbnieku vid (piem., Skandinvij, Eiropas Savienb, ASV) vairk nek tres daa kompniju nordja, ka rvalstu izplattju paldzba lgumu slgsan bija viens no svargkajiem eksporta darbbu veicinosiem faktoriem. Vismaz tres da firmu uzskatja, ka no rvalstu klienta vai sadarbbas partnera saemts konsultcijas marketinga vai tehnoloiju jautjumos ir otrs svargkais nosacjums. Spja prdot ar rvalstu partnera firmas zmi vai kt par rvalstu kompnijas lgumsldzju pusi tiek uzskatts par treso svargo faktoru. III-3.tabula. Faktori, kas noteica firmu dalbu pasaules tirgos Krievija/NVS Rietumu tirgi* * Citi* rvalstu izplattjs, kas paldz noslgt lgumu 34,7 24,1 25,6 rvalstu klienta/partnera konsultcijas tehnoloiju/marketinga jautjumos 32,0 17,2 21,1 Prdosana, darbojoties ar rvalstu partnera firmas zmi 26,5 9,5 12,8 rvalstu kompnijas lgumsldzja puse 17,7 8,6 11,3 rvalstu investciju samjs 15,6 10,3 10,5 Attiecbas ar klientiem no PSRS laikiem 8,8 27,6 20,3 Firmas zmes atzsana no PSRS laikiem 5,4 20,7 15,0 Avots: FIAS aptauja. *Firmas tika lgtas dot novrtjumu 1­5 skal (1 = vispr nesvargi; 5 = oti svargi). Procenti norda, ka faktors tika vrtts no ,,daji svarga" ldz ,,oti svargam". 117. Austrumu tirgus (Krievija un NVS) novrtjums bija gluzi citds. Visaugstk vrttais faktors, kas deva iespju firmai darboties rzemju tirgos, bija attiecbas ar rvalstu klientiem no PSRS laikiem, bet k tresais svargkais tika mints firmas zmes faktors. Ldzgi k attiecb uz Rietumu tirgiem otro vietu iema rzemju izplattja (distributora) atrasana. Sds izkrtojums norda uz divm eksporttju grupm Latvij. Vieni censas iekt rj - rietumu pasaules tirg, liel mr pateicoties savai spjai iesaistties starptautiskaj razosan un distributoru sistm, ciesi sadarbojoties ar saviem rvalstu klientiem, saemot no tiem konsultcijas marketing un tehnoloijs, izmantojot rvalstu firmu zmes savos produktos vai kstot par apaksuzmju starptautisko kompniju slgtos lgumos. Otru grupu veido uzmumi, kuri gst labumu no zinsanm par jau ieprieks iepazto bijuss PSRS tirgu. 31Piemram, 2000.gad 61% Slovkijas eksporta (2001.gad ­ 52%) nodrosinja kompnijas ar rvalstu kapitlu (skatt Hoskova, Adela, Impact of Foreign Direct Investment on the Economy of Slovakia, National Bank of Slovakia, Institute of Monetary and Financial Studies, Bratislava; 2001). Attiecgais Lietuvas rdtjs bija 56,5% in 2000.g. (Smarzynska , 2002, op. cit.). 42 118. Ir saprotams, ka Austrumeiropas tirgi ir svargi Latvijas eksporttjiem, kuri labk par potenciliem konkurentiem no citm pasaules dam bauda valodas zinsanu prieksrocbas, pazst NVS pircju vajadzbas un izprot biznesa situciju; tomr nav skaidrs, cik ilgi sdas prieksrocbas saglabsies. Palielinoties Krievijas un NVS valstu tirgu atvrtbai, Latvijas uzmumiem bs jiztur arvien augosa konkurence ar starptautiskm firmm, kuras iegulda milzu ldzekus R&D un marketing, k ar izmanto ltu darbaspku attstbas valsts. Lai gan Austrumeiropas tirgu nedrkst noniecint, Latvijas uzmumiem jcensas celt savu konkurtspju, lai vartu darboties ar rietumu tirgos. Saikne ar starptautiskm (multinacionlm) kompnijm 119. Eksports ir tikai viens no veidiem, k Latvijai iesaistties pasaules ekonomik. Otrs zmgs ces ir vietjo razotju piesaiste pasaules multinacionlo korporciju razosanas un tirgus tklam. Sdi Latvija iegs vairkas prieksrocbas, jo attiecbas ar multinacionlu kompniju papildina tehnoloiju aprite un vadbas prasmju apgsana. Saites ar multinacionlm korporcijm vartu pavrt plasku tirgu Latvijas uzmjiem un tdjdi aut baudt paplasintas razosanas piedvtos labumus. Tas vartu palielint eksporta apjomu bez papildus izdevumiem vietjm firmm, k ar stabilizt ienkumus, pateicoties mtes uzmuma starptautiskajiem sakariem. Tirdzniecbas paplasinsans veicintu razosanas efektivitti un nacionls ekonomikas integrciju pasaules tirgos.32 120. Aptuveni tres da no aptauj iesaisttajiem uzmumiem nordja, ka ir ieguvji no Latvij strdjoso starptautisko (multinacionlo) kompniju kltbtnes attiecgaj nozar (III-4.tabula). 14,5% uzmumu apguva jaunas tehnoloijas, 9,3% iepazins ar jaunu marketinga stratiju, 4% izmantoja iespju nolgt darb rvalstu firmu apmctus darbiniekus. Kopum ap 20% no visiem aptaujtajiem uzmumiem ir algojusi kdreiz Latvij izvietotas rvalstu firmas nodarbintus strdjosos. Turklt vairk nek divas tresdaas aptaujto multinacionlu kompniju nordja, ka darbinieki, kuri izsrusies pamest viu firmas, tlt atrada darbu Latvijas uzmumos. III-4.tabula. Vai esat ieguvis no rvalstu kompniju darbbas jsu nozar? Procentos no aptaujtiem % no respondentiem J 32.7 Iegdjoties no tm ieguldjumus 15.5 Apgstot jauns tehnoloijas 14.5 Uzzinot par jaunkm marketinga stratijm 9.3 Kstot par piegdtju 8.8 Pieemot darb multinacionlo kompniju apmctus darbiniekus 3.9 Izmantojot ts par eksporta kanliem 2.2 Avots: FIAS aptauja 121. Visbiezk sastopamais attiecbu veids starp multinacionlu un Latvijas vietjo kompniju ir vertikls vai atpakaejoss saiknes ­ precu un pakalpojumu iegde to tlkai iekausanai razosanas proces. Ap 82% aptaujto starptautisko 32Detaliztku izklstu skatt Global Economic Prospects, Pasaules Banka, 2003.g. 43 (multinacionlo) firmu apliecinja, ka tm ir vismaz viens Latvijas piegdtjs, ar kuru ts ilgstosi sadarbojas (III-5.tabula).33 Par pozitvu juzskata ar tas, ka daudznacionlo kompniju vietjos uzmumos iepludintie ieguldjumi ir procentuli augst lmen un veido ap 20% no to kopjiem pastarpintiem ieguldjumiem. Bez tam vietjie uzmumi biezk par rvalstu kompnijm tiek izmantoti ar par piegdtjiem. Tomr jem vr, ka daudzas multinacionls kompnijas nordja, ka tuvko 2-3 gadu laik var notikt Latvijas piegdtju daas samazinsans. Saska ar dazu FIAS aptauj iekauto uzmumu teikto to var izskaidrot ar iespjamm mazkm vietj darbaspka izmaksm NVS valsts. III-5.tabula. Daudznacionlo kompniju un vietjo Latvijas piegdtju vertikls saiknes Procenti Vidj starppiegdes daa* Daudznacionls kompnijas ar: paslaik Pc 2­3 gadiem Latvijas piegdtjiem 82 47 42 ES/ASV/citiem piegdtjiem 42 34 35 rvalstu piegdtjiem Latvij 38 11 11 Krievijas/NVS piegdtjiem 22 6 8 * Vidjais ietver firmas bez vietjm saiknm 122. Aptauj par piegdm no Latvijas uzmumiem, starptautisks kompnijas parasti par iemeslu min nelielo attlumu, kas auj veidot labkus kontaktus ar piegdtjiem, rtku norinu sistmu, izdevgkas cenas un ietauptos transporta un importsanas izdevumus. Turpat 10% uzteica ar Latvijas produkcijas kvalitti. Jievro, ka faktori, kas ietekm piegdtja izvli un tie, kuri nosaka vietjo firmu iepirkuma izvli ir novrtti viendi (III-6.tabula). III-6.tabula. Faktori, kuri nosaka Latvijas uzmumu izvli Vietjs MNK firmas (%) (%) Tuvums 58 49 rtka norinu sistma 40 42 Transportsanas izdevumu ietaupjums 38 44 Izdevgkas cenas 36 47 Nav jmaks ar importsanu saisttie tarifi 18 35 Piegdtja tehnisk paldzba 18 17 Labka produktu kvalitte 7 16 Iekszemes prasbu nosacjumi 7 16 Produkti ES netiek aplikti ar muitas nodokli 4 4 Nodoku atlaides 3 5 Avots: FIAS aptauja. MNK apzm multinacionls jeb starptautisks kompnijas. C. REKOMENDCIJAS 123. Tehnoloiju aprite ir galvenais veids, k Latvijas firmas daudz lielk mr nek attstot pasas R&D darbbu var uzlabot savas tehnisks iespjas un jaudu. FIAS ptjums atklja, ka abi ieprieksmintie veidi drzk viens otru papildina, ne aizvieto. 33 Jem vr, ka pakalpojumu nodrosintji, piem., prtikas un trsanas, nav iekauti analz. 44 Tikai ap 10% Latvijas uzmumu apliecinja, ka attsta pasi savu R&D kapacitti, nesaemot tehnoloijas no sadarbbas partneriem vai klientiem. 124. Sds novrtjums nosaka, ka rekomendcijas daudz neatsiras no jau ieprieks izteiktajm. To galvenais mris ir nostiprint eksporttju attiecbas ar starptautisko kompniju piegdtjiem, kuriem ir lielkas iespjas gt labumu no piedvts tehnisks paldzbas k citiem uzmumiem. Ieprieks piedvto paskumu komplekts bija virzts tikai uz eksporta stimulsanu, samazinot administratvs barjeras un veicinot starptautisko standartu piemrosanu un ievrosanu. Citi priekslikumi uzsvra nepieciesambu uzlabot informcijas apriti starp uzmumiem un atbalstt ieksanu pasaules tirgos. Ar siem paskumiem vartu stimult Latvijas uzmumu eksporta potencilu un t rezultt ar nostiprint tehnoloisko kapacitti. Turpmkajs divs nodas aplkosim vissekmgko informcijas un komunikciju tehnoloiju un elektronikas nozares uzmumu darbbu un noskaidrosim, kuri no tiem ir izveidojusi ciesus kontaktus ar rvalstu partneriem vai klientiem. 125. FIAS ar iesaka nostiprint vietjo uzmumu kapacitti, lai radtu lielkas iespjas tiem kt par multinacionlo kompniju piegdtjiem, neskatoties uz to, vai ts atrodas Latvij vai rpus ts robezm. Uz so mri bija vrstas jau ieprieksj noda izteikts rekomendcijas, ar ts, kas attiecas uz apmcbas procesa izvrsanu darbaviet un daji ts, kuras norda uz vietjo uzmumu reputcijas uzlabosanu. FIAS uzskata, ka sdi rkojoties var automtiski atrisint dazus svargus ierobezojumus, ar kuriem sastopas multinacionls kompnijas, kuras vlas prcelt uz Latviju dau sava razosanas procesa (III-7.tabula). Ja vietjo uzmumu tehnoloisks iespjas un kvalittes standarti uzlabosies, tie daudzm multinacionlm kompnijm ks ievrojami pievilcgki. III-7.tabula. Ierobezojumi sadarbbai ar Latvijas uzmumiem multinacionlo kompniju un vietjo firmu skatjum Multinacionls kompnijas Vietjs MNK(%) firmas (%) Maza razosanas jauda 24 18 Zems tehnoloiju lmenis 24 25 Nepietiekama kvalittes kontrole 18 18 Atbilstosi apmctu darbinieku trkums 11 10 Sliktas tehnisks iespjas 11 14 Nespja piegdes veikt laik 11 14 Kvalittes sertifiktu trkums 6 14 126. Latvijas valdba vartu apsvrt vl vienu aspektu ­ programmu vietjo piegdtju un multinacionlo kompniju sasaistei. Ar zinmiem pankumiem sda programma pdjo desmit gadu laik ir stenota Cehij, rij, Filipns, Taizem. Lai gan saikne var atsirties aptverto uzmumu skaita zi, visam pamat ir abu pusu brvprtga ldzdalba. Valdbas uzdevums ir sniegt atbalsta pakalpojumus un koordint abu partneru darbbu. Latvija vartu sekot Malaizijas piemram un izmantot t saukto ,,globlo piegdtju programmu" (III-2.teksta bloks).34 34Dazu programmu aprakstu var last FIAS Occasional Paper, Suppliers to Multinationals: Linkage Programs to Strengthen Local Companies in Developing Countries; 1996.g., No. 6. 45 III-2.teksta bloks. Malaizija - globl piegdtju programma Nkotnes skatjums (vzija) Vietjs kompnijas veidojas par pasaules klases pakalpojumu sniedzjiem un materilu piegdtjiem. Uzdevums (misija) Attstt un atjaunint vietjo kompniju iespjas, izmantojot apmcbu un partnerattiecbas ar multinacionlm kompnijm. Globlaj piegdtju programm ir divi posmi. Pirmais paredz razosanas un materilu piegzu veicju apmcbu visnepieciesamkajs iemas, pirmkrt jau jauno tehnoloiju iegsan un izmantosan. Uzmanbas centr atrodas kvalitte un razba. Apmcbai ir trs lmei: · Pirmais jeb pamatiemau lmenis (Core Com) aptver 9,5 mcbu dienas 4 mnesu laik un sastv no 13 kursiem jeb prieksmetiem. Malaizija cer, ka Core Com ks par visu piegdtju pamatstandartu. · Otrais nosaukts par vidjo jeb starpsistmu (Intermediate Systems, IS 2) un sastv no 7,5 mcbu dienm 4 mnesos. · Tresais lmenis jeb augstks sistmas (Advanced Systems, AS 3) auj prognozt MVU darbbu un prasa lielas invsetcijas un atdevi gan no tirgotju, gan pircju puses. Otrais posms ir saiknes programma, kas paredz, ka multinacionla kompnija izvlas vietjos uzmumus un "ved aiz rocias", lai paaugstintu to vadbas iemaas un tehnoloiju. S iniciatva prasa laika ieguldjumu un stingru lielo korporciju un MVU apmbu. Saiknes programmas pankumi bs jtami tad, kad piegdtji paaugstins savas konmpetences lmeni un pasi bs kuvusi par globls ekonomikas dalbniekiem. 46 47 4.nodaa IKT SEKTORAATTSTBAS VEICINSANA 127. Informcijas un komunikciju tehnoloiju nozares attstba ir viena no Latvijas valdbas priorittm ce uz zinsanu ekonomiku tuvko desmit gadu laik. Ss nodaas uzdevums nav novrtt un pamatot sdas priorittes izvli (t jau ir iekauta nacionlaj inovciju stratij). Uzdevums drzk ir izptt, cik liel mr ar so procesu var nostiprint privt sektora lomu. Pirmkrt, tiks izptts, kdi politikas paskumi stenojami, lai uzlabotu biznesa vidi un veicintu s sektora attstbu. Otrkrt, tiks aplkota nepieciesamba integrt vietjos uzmumus globlaj ekonomik. Lastjs redzs, ka veiksmgk strdjosi Latvijas uzmumi sav darbb jau orientjas uz integrciju. A. IKT SEKTORA GLOBL ATTSTBAS TENDENCE 128. Lai izprastu Latvijas nostju IKT jomas attstb, sum japlko ss nozares izaugsme starptautisk mrog. Tas bs lietdergi, jo sektor pdjo desmit gadu laik notikusas vairkas nozmgas un savstarpji saisttas prmaias, kuras ne tikai ietekmja kompniju darbbu vis pasaul, bet ar btu iekaujamas Latvijas valdbas s sektora attstbas stratij. 129. Pdjs desmitgades nozmgkie notikumi tehnoloiju un vadbas jom ir izraisjusi prmais IKT sektor vis pasaul. Mazo formu ieviesana, informcijas apstrdes un saglabsanas pieaugos jauda, k ar tehnoloiju un lietotju iespju integrcija ir visnozmgkie tehnoloiskie sasniegumi. Piemram, tagad ms vrojam mobil telefona ­ jaunk balss komunikcijas attstbas piemra savienosanu ar internetu un attlu tehnoloijm. Ieprieksjs desmitgads tik populrs ,,vienas pieturas" razosanas struktras sodien vairs nevar pastvt, jo datortehnikas un programmatras nisas piedv arvien jaunas un jaunas pielietojuma iespjas. T rezultt 80.gados un 90.gadu skum saj sektor dominjuss globls un vertikli integrts kompnijas ir gandrz izzudusas vai ir pamatgi restrukturtas (piem., IBM, Dell, Motorola, Ericsson), (skatt IV-1.teksta bloku). 130. Lielk daa IKT sektora uzmumu pakpeniski ir prgjusi tikai uz galveno pamatfunkciju veiksanu; ts izkristalizjuss razosanas un piegdes procesa dazdos posmos. Ss kompnijas tagad vieno sareztas prrobezu piegzu shmas un to katr attiecg posm iesaists liels skaits dazdu klientu un specilistu. Tas attiecas ne tikai uz produktu razosanu, bet ar uz kontaktiem ar skuma klientu un atbalsta pakalpojumiem. 48 IV-1.teksta bloks. Jaunas tehnoloijas ieviesana Apple Computer razotji ir raksturgs darbbas prorientcijas piemrs. Laik no 1980.gada ldz 90.gadu beigm kompnija izveidoja plasu un veiksmgi strdjosu razosanas bzi rij visa EMEA reiona tirgus vajadzbu apmierinsanai. Tika nodarbinti vairk nek 1 000 cilvku, galvenokrt razosan un ar to saisttajs joms. Bija laiks, kad Apple razoja ne tikai galda datorus, bet ar tastatras, printerus, peles. Visa produktu projektsana notika uz vietas un bija kompnijas pasums. Ar sodien razotn nodarbinti tie pasi 1 000 darbinieku, tomr viu pienkumi ir citi - klientu apkalposana, sistmu izstrde un integrcija, tehnisk apkope. Otrsirgas nozmes iekrtas, piemram, tastatras, tiek iepirktas no citiem uzmumiem. Datorus ar Apple firmas zmi razo un komplekt galvenokrt patstvgi lgumrazotji reionos ar ltu darbaspku. Apple datori ir apgdti ar Microsoft programmatru. Produktu izplatsanu un vietjo atbalstu nodrosina neatkargi distributori un loistikas pakalpojumu sniedzji. Apple skaidri apzins, ka konkurtspjas saglabsanas vrd risinjumu piegdtjs nevar nodrosint visas procesa daas. Nozare mains prk strauji, lai uzmums nodrosintu "visu visiem". Ms agriezamies pie senajiem specializcijas laikiem. Uzmanbas centr atkal ir tikai vissvargks pamatfunkcijas. 131. IV-1.attls parda visprjo IKT jomai raksturgo struktru. Tda struktra ir izveidojusies tikai dazu pdjo gadu laik un paredzama ts tlka attstba, turklt t neattiecas uz visiem produktiem un razotjiem. 49 IV-1. shma. IKT nozares piegdes d iesaisttie blakus sektori Klients G (gala liet. vai Tehnisk paldzba R U Pastjumu viet. distr.) P apstrde A 1 (a) Spec. programmatra (aplikcija & Pastjumu izpilde uzlabojumi) (var bt neatk. loistikas nodrosintjs) Gr. Piepras. Primrais jeb oriinlais tehnoloiju nodorsintjs (Original economic manufacturer) 2 Progn. Dizains /izstrde /gala komplektcija & konfigurcija / Opertjsistmas / Korporatvo klientu atbalsts / tirgus izveide G Ieguldjumu centrs rj (nodot) R (pagaidu glabsana /konfigurcija/komplektsana /piegdtja krjumu U administrsana kontrole) P A 3 2.lmea 2.lmea 2.lmea 2.lmea piegdtji piegdtji piegdtji piegdtji Gr. 4 3.lmea 3.lmea 3. lmea 3.lmea 3.lmea piegdtji piegdtji piegdtji piegdtji piegdtji 132. IV-1.attla izkrtojums norda uz cetrm uzmumu grupm. Katras grupas galvens pazmes raksturotas turpmk tekst, bet darbbu un katras grupas firmu raksturojums dots IV-1.tabul. 133. 1.grup prstvta piegdes des skuma vai klientu daa, ieskaitot pakalpojumu sniedzjus ­ kontaktcentrus, pastjumu apstrdi un tehnisko paldzbu. Taj pas lmen atrodas pastjumu izpildes centrs, kas ir loistikas centra apvienojums ar pastjumu izvles un konfigurcijas funkcijm. 1.grup ietvertas mazas un vidjas kompnijas ­ datoru programmatras izstrdtji, kas tradicionli atbalsts razotju ar vietjiem vai citd veid klientam specifiskiem programmu 50 risinjumiem. Tie sniegs ldzgu programmu nodrosinjumu ar rpus galvenajiem piegdes des posmiem (tas ir, tiesi distributoram vai gala lietotjam). 134. 2.grup ir produktu oriinlie (skotnjie, primrie) razotji jeb piegdtji (original economic manufaturers, OEMs), produktu izstrdtji un precu zmes pasnieki, kuri savu darbbu un investcijas tagad virza uz tehnoloiju risinjumu izstrdi un pamattehnikas un programmatras komponentu pakesu veidosanu. Biezi ss ir lielas kompnijas ar daudzskaitlgu darbaspku un apjomgm investcijm vienlaicgi vairks valsts. Ts parasti ir centrls piegdes des daas, kuras var uzskatt par citu lmeu neatkargu piegdtju un atbalsta kompniju lmumu noteicoso faktoru jeb dzinuli. IV-1.tabula. IKT sektora organizcija 1.grupa 2.grupa 3.grupa 4.grupa · Klientu · Presu zmes · Administrsana Dau piegdtji pcprdosanas pasnieki (piem., (finansil, (piem., metla, atbalsta centri Nokia, IBM, biroja) plastmasas, Apple) elektroniskie · Loistikas · Glabsana un komponenti) centri un · Komplekttji loistika pastjumu apstrde · Sistmu · Lgumrazotji nodrosintji (piem., · Tehnisk Flextronics, paldzba · Produktu Cesestica). izstrdtji · Datorprogram · Svargko dau mu · Skotnjie piegdtji izmantosana (oriinlie) un izstrde tehnoloiju nodrosintji 135. 3.grup iekauti svargkie datortehnikas un saistto pakalpojumu piegdtji galveno tehnoloiju brendu pasniekiem un iekrtu komplekttjiem. Tiesi ss grupas uzmumos notiek razosana un materilo resursu vadba un ir vislielk nodarbintba. Seit ir divu lmeu struktras, kurm btu jatrodas iespjami tuvk attlum vienai no otras. Pirmais ir tds ,,ieguldjumu centrs", kura radtji bija kravu prvadtji, kas ska piedvt ar augstas pievienots vrtbas pakalpojumus. Tagad tie organiz detau piegdes no atztiem precu piegdes avotiem, nodrosina starpposma glabsanu, katru dienu iesaio un izsaio pastjumus un nogd tos pieprasjuma viets ­ biezi vien pc pieprasjuma tiesi uz razosanas lnijm. Saj lmen arvien vairk iesaists neatkargie pakalpojumu sniedzji, kas veic tdas delets funkcijas k finansu un savstarpjo attiecbu vadba. Otrais lmenis, savukrt, ir ieguldjumu centrs, kas apvieno visus galvenos komponentu un komplektcijas sastvdau razotjus. Ss grupas kompnijas ir specializjuss liela apjoma zemu izmaksu razosan un tm ir vairkas razotnes katr kontinent. To kapitlie ieguldjumi ir apjomgi, tomr, ja nepieciesams, ts ir oti mobilas. Ts atrod mjvietu tur, kur nepieciesams oriinlajam ekonomiskajam razotjam; ja tirgus apstki vai izmaksas to prasa, ts biezi prvietojas uz citu vietu. Piemram, ts var 51 prvietoties uz kdu valsti, lai atbalsttu noteikta globl klienta darbbu. Ja klients prvietojas vai izvlas citu piegdtju, razotne var tikt slgta un atlikus biznesa daa tiek prcelta uz citu vietu. Visas 3.grupas funkcijas tiek veiktas oriinlajam ekonomiskajam razotjam pc iespjas tuvk viet, dazos gadjumos pat no t rts telps. 136. Piegdes di nosldz 4.grupa, kur ietilpst 3.lmea struktras ­ precu jeb mazvrtgo komponentu piegdtji. Parasti un galvenokrt tikai ar daziem izmumiem ss razotnes atrodas n un zijas dienvidaustrumu da. 137. FIAS uzskata, ka sis izklsts aus Latvijai labk izprast tautsaimniecbas iespjas sekmt IKT sektora darbbu valst. Pamat Latvijas galvens prieksrocbas jau tagad ir ar 1.grupu saistts aktivittes un daji ar atsevisas 3.grupas nisas. Taj pat laik ir jatzm, ka struktra turpins attstties, radot Latvijai jaunas iespjas un izvirzot jaunus uzdevumus. Ir oti svargi, lai Latvijas varas iestdes un IKT nozare ciesi sekotu s dinamisk sektora tendencm starptautisk mrog. B. LATVIJAS IKT NOZARES PLUSI UN MNUSI 138. Latvijas IKT nozarei raksturgas trejdas prieksrocbas. Pirmkrt, valsts izdevgi izvietota centr starp ES, Skandinvijas un NVS valstm. Otrkrt, nozares organizcijas (loistikas) infrastruktra, kas nepieciesama darbbas izvrsanai, kaut ar ne pati modernk, piedv spcgu potencilu. Rgas un Ventspils jras ostas, abas ar saldzinosi labi attsttu ostai pieguoso teritoriju, sniedz labas iespjas attstt loistikas centrus ar pievienots vrtbas radtju atzariem. Esoss digitls telefonu centrles ir pamats, uz kura tlk attstties (ieskaitot aptuveni 70% prkljumu vis valst un 100% Rg), pasi emot vr tklu liberalizciju, kas paredzta 2003.gad. Bez tam optisks siedras kabea ,,mugurkauls" ar plasu diapazonu un savienojumu ar Krieviju un Zviedriju ir jau uzstdts. Tres Latvijas prieksrocba ir kvalificts darbaspks. Datorzinbs izgltotas sabiedrbas veidosana notiek intensvi, visas skolas nodrosinot ar datoriem un interneta pieslgumu. Skolotju masveida apmcba IKT jom ievrojami veicins studentu iepldi zinsanu ietilpgs joms nkotn. Valdba to oti labi apzins un 1997.gad radja Latvijas Izgltbas informatizcijas sistmu (LIIS). 139. Sdas globls prieksrocbas var uzskatt par vissvargkm Latvijas zinsanu ekonomikas vzij. K nordts 2.noda, Latvij jau tagad ir dazas prieksrocbas zinsanu ekonomikas veidosanai, tomr nav zmgu atsirbu no apstkiem kaimivalsts vai ES dalbvalsts. Atsevisu pozciju zi Latvijas situcija pat pieldzinma ES kandidtvalstu saraksta lejasgalam. Siet, ka sdu globlu novrtjumu var attiecint ar uz IKT nozari. Nesen Pasaules ekonomisk foruma un Pasaules Bankas grupas publikcija pauz, ka pc IKT nozares attstbas jeb gatavbas Latvija ieem 32.vietu starp 82.valstm.35 Skka situcijas analze rda, ka Latvija atrodas vien lmen ar Poliju (39.vieta) un Slovniju (33.vieta), ierindojas augstk par Krieviju (69.vieta) un Lietuvu (46.vieta), bet tiek vrtta zemk par Igauniju (24.vieta), Ungriju (30.vieta) un Cehiju (28.vieta). 35Globls informciju tehnoloijas ziojums 2002.-2003.g.: Gatavba tkl saisttai pasaulei.( Global Information Technology Report 2002­2003: Readiness for the Networked World). 52 140. Tomr siet, ka IKT nozare ieem saldzinosi svargu vietu Latvijas tautsaimniecb - vismaz saska ar Eiropas standartiem (IV-1.attls). ES statistiskie dati liecina, ka ar precu un pakalpojumu razosanu saistt ekonomisk darbba IKT sektor 2001.gad deva 7,9% no IKP. Telekomunikciju uzmums Lattelekom, kuram pieder aptuveni tres daa visa IKT sektora, nosaka IKT tirgus struktru. IV-1. attls. IKT sektora izdevumi (% no IKP) 12.0 10.0 8.0 IKP 6.0 no % 4.0 2.0 0.0 ania rkey alta Finland erm any EU ark US UK Rom Tu BulgariaM SpainSlovaniaGreeceItaliaIlrelandPortugalNorwayLituaniaPoland Austria France Latvia bourg Japan reland I CzechEstonia G Belgium Denm SlovakiaSiwtzerland Luxem Netherlands Hungary Sweden Avots: ES datu tabula 141. Turpmk sniegta cetru galveno IKT sektora darbbu analze. Ne visu izpildei Latvij ir viends potencils. Analizts prieksrocbas un trkumi balsts uz starptautisk lmea firmu prasbm. Sis ir tikai provizorisks novrtjums, tomr var paldzt saskatt atsirbas un darbbas jomas nozares politikas lmen. 1. Iekrtu razotji un piegdtji 142. Ldz sim neviens liels IKT tehnikas razotjs, izemot Somijas Sonera Holdings, iegdjoties valsts telekomunikciju uzmumu Lattelekom, nav uzscis darbbu Latvij. Tas nav prsteigums, ja em vr so kompniju prasbas. Lielk daa kompniju vlas darboties inovciju centru tuvum, razosanas procesam jnodrosina izdevumu samazinsans plaskas razosanas apstkos un jbt labiem sakariem ar izplattjiem un piegdtjiem. Latvijas apstkos sdas prasbas nav viegli izpildmas. Austrij, rij un Skotij, kur pirms tam IKT sektors piesaistja lielas tiess rvalstu investcijas (FDI), pdjos gados ir slgti daudzi uzmumi daji pieprasjuma samazinsans, k ar augoss konkurences d. Pat tdas valstis k Cehija un Ungrija, kuras pirms daziem gadiem slavja par ievrojamiem investciju sasniegumiem, piedzvoja uzmumu slgsanu. Latvija labkaj gadjum izmaksu un ekonomiski izdevga razosanas procesa zi ieem vidus pozcijas un tai ir niecgs ieksjais tirgus. 143. Latvijas jau t ierobezots iespjas izvirzties lielo tirgus dalbnieku vid vl vairk samazina tas, ka lielas starptautiskas kompnijas ir nostiprinjusas savu kltbtni lielkajs ES valsts, ar Centrleirop. T k vietjais tirgus ir rkrtgi mazs, Latvija nevar kt par iekrojamu mra tirgu citiem. Lielk daa ekspertu 53 uzskata, ka ar laiku Krievijas tirgu ar precm apgds pati Krievija un Dienvidaustrumu zijas valstis. 144. Ldzgu secinjumu var izdart ar par komplekttjiem un tehnisko iekrtu razotju lielajiem piegdtjiem. Tdas darbbas k elektronisko komponentu razosana, izdrukas shmas plates komplektsana, strvas padeves, diskdziu, metla dau, plastiktu un kabeu razosana prasa organizt liela apjoma razosanas procesu ar zemiem izdevumiem un ievrojamu peu tpc, lai izturtu konkurenci. IV-2.tabula. Datortehnikas razotji IKT sektor 2003.g. (2) Prasbas (1) Ierobezojumi/problmas · Augsta lmea iespjas un · Nav bzes, jsk no nulles infrastruktra tehnoloiju un · Atzta pieredze un zinsanas kapitlieguldjumu zi · Tehnoloiju lderis ar labu · Ierobezotas iespjas nodrosint reputciju razotnes ar 2000+ · Zemas izmaksas un liela mobilitte komplekttjiem · Tuvum pieejams darbaspks · Spcga konkurence zij un jau stabilos Eiropas centrls un austrumu daas reionos · Nav izdevgs novietojums pret gala lietotjiem 145. Latvijas ekspertiem nevajadztu bt prsteigtiem par sdu vrtjumu. Tas ir saldzinosi labi zinms un ir daji iekauts Nacionlaj inovciju stratij. FIAS uzskata, ka tomr ir nepieciesams dot relu situcijas raksturojumu, lai valdbai nerastos nepamatotas ilzijas. 146. IV-2.tabula raksturo esoss Latvijas struktras, iespjas un problmas IKT razosanas jom; dotie modei balsts uz paplasintas razosanas principu un pamatspecializciju. Tomr pastv dazas nisas, kuras piedv struktr neietvertas iespjas. Ts var nepiedvt daudz jaunu darbavietu, tomr ievrojamas pievienots vrtbas radsanas iespjas pastv. Piemram, t k Baltijas un Krievijas tirgi attstsies, reion pieaugs nepieciesamba pc datortehnikas un iekrtm kdu analzei, pcgarantijas servisam un remontam. Seit oti ciesi pievienojas sareztais un stingri regultais jautjums par nolietots tehnikas izjauksanu un izncinsanu. Lielajiem telekomunikciju un informcijas apstrdes iekrtu razotjiem btu jievro valsts idelais eogrfiskais stvoklis sdu darbbu veiksanai. Viens no ieteikumiem ir meklt tress puses starptautisk arn un iesaistt sdu pakalpoju nodrosinsan. T k sektors ir samr fragmentrs, nepieciesama pasa prasbu un iespju izpte. 2. Programmatras projektsana un razosana 147. Latvijas datorprogrammu industrijas apgrozjums 2001.gad bija 28 miljoni ASV dolru. Aptuveni 100 uzmumu nodarbojas ar programmu izstrdi; vairums no tiem ir MVU grupas firmas ar 15 vai mazk darbiniekiem. Ir grti preczi noteikt kopjo pilna laika programmu izstrdtju skaitu, jo uz nepilnu laiku projektos 54 iesaists daudz studentu un akadmiskais personls. Tomr tiek lsts, ka industrij strdjoso skaits prsniedz 3 000. 148. Latvijas datorprogrammu industrija ir jauna un augosa, tomr jau tagad ir pieejamas liecbas par datorprogrammu izstrdes pankumiem. Tas ar rosina iegdties vietja razojuma tehnoloijas. Ts dazas firmas, kuras ir izgjusas starptautisk arn, ir guvusas ievrojamu labumu, piesaistot investcijas, ir piedzvojusas nozmgu iemumu pieaugumu un ieguvusas jaunas zinsanas un pieredzi. 149. Latvijas datortehnikas prieksrocbas un trkumi atbilstosi starptautisku kompniju prasbm ir atspoguoti IV-3.tabul. 150. Privtiem uzmumiem arvien grtk ir atrast kvalifictu darbaspku. Ar Latvijas izdevumi programmtju algosanai un programmu izstrdei pieaug, galvenokrt sakar ar sareztajiem piedvjuma un pieprasjuma jautjumiem. Par parastu un saprotamu kst uzskats, ka programmtjiem bez oficils algas pienkas papildus samaksa. Saldzinjum ar Baltkrieviju un daudzm vietm Krievij programmtju izmaksas sliecas kt mazk konkurtspjgas. Kda no FIAS aptauj iekautajm kompnijm so algas jautjumu censas risint, pieemot rstata darbiniekus, bet savs roks paturot kopjo projektu vadbu. Tas dod tai kontroltu pieeju plaskam iemau klstam par zemku cenu. IV-3.tabula. Programmatras izstrdtji un razotji 2003.g. Prasbas Problmas Prieksrocbas · Kompetence un · Izmaksas aug un nav · Jauns programmatras neprtraukta inzenieru ar starp mazkajm reion sektors ar attstbas maistra un doktora potencilu grdu attiecg jom · Inzenieru sagatavosana pieejamba neskaidra · Labs eogrfiskais novietojums starp · Neprtraukts apmcbas · Nepietiekamas Krievijas un rietumu process pcdiploma studiju tirgiem, kas nodrosina iespjas un mazskaitlgi · Pieeja globliem tirgiem uniklu iespju veikt izgltotu darbinieku kadri darjumus ar abm · Ilgstosa atvrtba · Izolcija no tirgiem un pusm starptautiskai darbbai FDI iespjm · Jau gti atsevisi · Finansjums lieliem · Slikta apmcbas un pankumi attstbas cikliem prprofilsanas sistma · Izveidota Latvijas · Izmaksu konkurtspja · Starptautisk tirgus Informcijas un (programmatra nav darbbas iemau un pasa telekomunikciju atkarga no vietas; to tirgus trkums tehnoloiju asocicija elektroniski var prvietot (LITTA) ar stabilu no razotja lietotjam) skotnjo stratiju · Atvrtba starptautiskai sadarbbai, ieskaitot rvalstu investciju jom 55 151. Bazas rada ar tas, ka tikai dazi uzmumi ir spjusi integrties globlaj ekonomik. T k Latvijas tirgus ir ierobezots, sdai integrcijai ir izsirosa nozme, ja vlamies pankt programmatras industrijas dzvotspju. No apmram 100 datorprogrammu firmm tikai saujiai ir izdevies iespiesties starptautiskaj tirg, lai eksporttu, vai piesaistt projektus vai investcijas. Firmas, kam tas ir izdevies, piemram, Dati Grupa, Alise, Exigen un Tieto, ir pieredzjusas lielu izaugsmi un kuvusas atvrtas starptautiskajam tirgum un tehnoloijm. Turpmkaj sada ir aplkotas divas problmas ­ saikne ar rvalstu partneriem un kvalificta darbaspka pieejamba uz izdevgiem noteikumiem, k ar tas, k vienkrsot problmu risinjumu. 3. Pakalpojumi klientiem 152. Lai gan Latvijas tautsaimniecba ir maza, ts eogrfiskais stvoklis ir labvlgs, lai valsts veidotu multireionlo kontaktu centru, kas vartu saistt Baltijas valstis, Krieviju un Rietumeiropu. Sda prognoze jau eksist sen un, siet, attaisno valdbas un daudzu specilistu interesi par klientu pakalpojumu attstsanu. 153. Ieprieks si raksturot pieredze (1.grupa IV-1.attl) liecina, ka pakalpojumi IKT sektoram un klientiem ir deleti specializtm kompnijm. Ts parasti sauc par izsaukumu centriem un/vai uzziu centriem, no kuriem pirmie saem vai uztur kontaktu tikai ar skau (balsi), bet otrie izmanto balss pastu, elektronisko pastu, internetu, faksu. Papildus pakalpojumu sniegsanai IKT nozarei sie centri apkalpo ar citas nozares un uzmumus. Kontaktcentrs var bt domts un piedert tikai vienam lietotjam, vai ar var sniegt plasu pakalpojumu klstu daudziem klientiem. 154. Dazi kontaktcentra funkcijs iekaujami pakalpojumi: Kontakti ar klientiem Klientu uzzias (piem., par riniem) Kredta kontrole Tehnisk paldzba Pastjumu pieemsana Ceojumu rezervsana Viesncu, masnu pastsana On-line iepirksans Paldzbas lnijas Telefona banka Finansu pakalpojumi Televeikals Teletirgus 155. Novrtjot kontaktcentru darbbas apjomu Eirop, ir atklts, ka to aktivittes pieaugums ir daudz straujks nek apkalpoto nozaru attstba (IV-2.teksta bloks). Sagaidms, ka centru skaits Eirop palielinsies no 12 000 vienbu 2001.gad ldz 17 000 vienbu 2003.gad. Lielbritnij ir 5 000 centru, Vcij 4 000, Zviedrij 1 200 un rij 100 (no kuriem 70 ir starptautiskie centri). Tirgus ir sadalts un taj darbojas gan vietjs, gan multinacionls kompnijas. Vairkas oti lielas starptautiskas pakalpojumu sniedzjas organizcijas darbojas vairkos reionos. 56 IV-2.teksta bloks. Cerdis? rijas pieredze rijas pieredze var kalpot par lietdergu nordi uz ss jomas potencilu. rijai un Latvijai ir vairkas ldzbas. Var saldzint iedzvotju skaitu un atsevisas demogrfiskas patnbas, un neviena no abm valstm neatrodas aktva IKT tirgus reiona centr. 1993.gad rijai nebija paneiropeisku kontaktcentru. Valdba ska apzinties draudoss iespjas zaudt lielus razosanas projektus nai un Centrlajai un Austrumeiropai; ar telekomunikciju izmaksas bija prk augstas. Tika pankta stratiska vienosans starp Rpniecbas attstbas prvaldi (Industrial Development Authority), valdbu un telekomunikciju pakalpojumu sniedzjiem par to, ka jpaaugstina rijas konkurtspja ienkoso brvo telefona sarunu jom. Ss vienosans rezultts kop ar nopietniem marketinga paskumiem, kurus veica Starptautisk attstbas asocicija (International Development Association), ir redzams sodien ­ vairk nek 6 500 cilvku ir nodarbinti 100 kompnijs. Tuvko trs gadu laik paredzama s skaita divkrsosans. Vairk nek 30% ASV sarunu centra investciju Eirop kops 2000.gada ir nonkusas rij dazdu sektoru ­ viesncu, autonomas, aviolniju, apdrosinsanas, IKT pakalpojumu sniedzju, biroja funkciju u.c. rcb. 156. Latvija k sarunu centra mjvieta var izmantot Krievijas tirgus potencilu. Lai gan Krievijai pasai ir simtiem sdu centru (2001.gada beigs ­ 258), tomr tie pamat ir vietji, mazi un uz ieksjo tirgu orientti centri. Apjoma zi sarunu centri Krievij ar mazk k 30 aentiem aizem 58,6% tirgus.36 Zviedrijas sektors ir daudz labk attstts, un daudzi no esosajiem centriem nodarbina vairkus simtus aentu. Latvijas iedzvotju krievu valodas zinsanas var bt labs pamats paplasinsanai un to Zviedrijas centru aizvietosanai, kuri vlas darboties Krievijas tirg. Saldzinosi liel drosba, nelielais attlums un darjumu vienkrsba Latvij var mazint rvalstu kompniju vajadzbu uzskt darbbu Krievijas teritorij. Nozmga loma saj scenrij var bt nesen izbvtajai optisks siedras lnijai no Latvijas uz Gotlandi Zviedrij. Jem vr, ka Krievijai ir labi attstta komunikciju infrastruktra, pasi ap Maskavu un Pterburgu, un Latvijai nksies konkurt cenu un tehnoloiju zi ar siem alternatvajiem izvietojumiem. 36Datamonitor, 2003.g. janvris 57 IV-4.tabula. Klientu serviss 2003.g. Prasbas Problmas Prieksrocbas · Moderna · Augstas · Bzes telekomunikciju telekomunikciju telekomunikciju infrastruktra ir jau infrastruktra, ar izmaksas izbvta digitliem un platfrekvencu sakariem · Neatpazstamba · Saldzinosi labas (reputcijas trkums) austrumu un rietumu · Vairku valodu valstu valodu prasmes zinsanas · Valdbas iespja ietekmt pakalpojumus un cenas · Daudzkultru zeme · eogrfiskais privatiztaj izvietojums, kas veicina komunikciju sektor · Labs eogrfiskais starptautisko specilistu stvoklis informciju piesaisti tehnoloiju izmantosanai pakalpojumos · Labs tehnisks sagatavotbas lmenis jaunatnes vid · Lti sakari, pasi ienkosm starptautiskm sarunm 157. Pirms apsvrt izvli par Latviju k sarunu centra vai kontaktcentra bzes vietu, kompnijas izvirza vairkas prasbas. Galvens no tm ir apkopotas IV-4.tabul. Bez pamatinfrastruktras, kura jau faktiski ir pieejama, kompnijas uzsver vajadzbu pc kvalificta darbaspka un t prvietosans elastbas; no darbiniekiem tiek prastas ar vairku valodu zinsanas, tehnisks iemaas informcijas un finansu tehnoloijs. 4. Pievienots vrtbas pakalpojumu centri 158. Sodien lielk daa IKT produktu ir pakauti modes prasbm jeb tirgus atkarbai, un arvien zinosku klientu bze prasa plasas produktu konfigurcijas iespjas. Razosanai ir tendence kt centraliztkai un plaskai apmros, izvrsoties zemu izmaksu valsts; ir radusies nepieciesamba pc reionliem IV-3. teksta bloks. Nderlandes pankumu pievienots vrtbas loistikas vsture centriem (VAL), kuri sptu veidot saikni starp razotjiem un klientu tri Vairk nek 60 ASV un 30 Japnas kompnijas izmanto Nderlandi savu Eiropas distributoru centru un ekonomiski izdevg veid. (EDC) izvietosanai. Ldz ar lielm ienkosm kravm, glabsanu un diskrtu pastjumu sadali, 159. Laiks ldz tirgum un centru distributoru funkcija k likums ietver ar ekonomiskais izdevgums ir kuvusi produktu lokalizciju, testsanu, kvalittes kontroli, par btiskiem faktoriem uzmuma iesaiosanu, marsanu, galgo komplektsanu, lmuma pieemsan par savas remontu un pciegdes servisu. Centri ir patstvgu (26%) un treso pusu (74%) piegdtju sajaukums. darbbas prdislocsanu. Tdas valstis Visum ap 500+ EDC Nderland prstv vairk k Nderlande un Singapra ir spjusas nek 50% no kopjs Eiropas centru bzes. izveidoties par reionliem centriem, pateicoties savam eogrfiskam Avots: Buck Consultants International, 1997.g. 58 stvoklim un infrastruktras kvalittei (transportam, glabsanai un komunikcijm), (IV-3.teksta bloks). 160. Vsturiski Latvija allaz ir guvusi labumu no savas pozcijas Baltijas valstu centr un neliel attluma no Skandinvijas un Krievijas, kalpojot par plasa precu klsta prstsanas punktu. Gaisa un jras infrastruktra, k ar tranzta iespjas Latvij ir samr labas, un tas izskaidro Latvijas valdbas un rvalstu kompniju interesi veidot Latviju par pievienots vrtbas pakalpojumu centru. K piemrus var mint kravu stjumus no dazdm vietm, glabsanas un komunikciju pakalpojumus, komponentu komplektu sagatavosanu nostsanai (piem., displeji, datori, klaviatras no dazdm vietm), lielu pastjumu prsaiosanu (piem., glabsana, nostsana pc pastjuma, testsana, modificsana, lokalizcija u.c.), pastjumu apstrdi, rinu sagatavosanu un brokeru pakalpojumus. 161. Latvijai ir jrisina vairkas problmas, lai piesaisttu investorus sim sektoram (IV-5.tabula). Eksporta un importa administrsanas procedras vl nav pietiekami raitas, lai tiktu uzskattas par prieksrocbu Latvijas izvlei par darbbas vietu. Transporta infrastruktra, lai gan konkurtspjga citu Baltijas valstu vid un daudz attsttka nek NVS valsts, tomr nav tik stabila un efektva k Skandinvij. Daudzas kompnijas ir nordjusas uz atsirbm Helsinku un Rgas ostas darbb. Daji to var izskaidrot ar apgrozjuma trkumu Rgas ost, kas mazina ekonomisko efektu, tomr vainojamas ir ar vadbas un administratvs problmas. Ldzgas problmas pastv ar glabsanas un noliktavu jom. IV-5.tabula. Pievienots vrtbas pakalpojumi 2003.g. Prasbas Problmas Prieksrocbas · Lielas kapacittes · Noteikumi nav labvlgi · Divas jras ostas ar jras/gaisa/sauszemes trai precu attstbas potencilu piekuves cei ievesanai/izvesanai · Starptautiska lidosta, nav · Vienkrsi · Krievijas muita svargs kravu importa/eksporta prvadjumu centrs noteikumi · Sru ekonomika (paplasinta razosana ar · Robezas ar milzgajiem · Lieljaudas prvadtji mazkm izmaksm) Krievijas tirgiem un ikdienas prvadjumu viegla piekuve pakalpojumu · Latvij nav spcgu jras Skandinvijai nodrosinsanai vai gaisa prvadtju · Iekszemes izmaksm · Nav vietjo piemru jbt konkurtspjgm ar izmaksm Helsinkos un Pterburg · Glabsanas iespjas 59 C. IKT SEKTORA ATTSTBAS IEROBEZOJUMU LIKVIDSANA 162. FIAS ir konstatjis divus galvenos ierobezojumus, kuri kav Latvijas IKT sektora attstbu. Tie ir ldzgi jau ieprieks ptjum aplkotajiem ierobezojumiem. Pirmais attiecas uz Latvijas uzmumu un rjo tirgu savstarpjo sakarbu trkumu. Tikai atsevisas rvalstu firmas ir izrdjusas interesi investt Latvijas IKT sektor un tikai daziem vietjiem uzmumiem ir izdevies attstt nozmgu sadarbbu ar partneriem rvalsts. Otrs ierobezojums ir darbaspks, jo arvien grtk ir atrast kvalifictus strdjosos par konkurtspjgm cenm. Tas ir ciesi saistts ar apmcbas programmm darbaviets, pat neskatoties uz aktviem izgltbas plniem datorprasmju apgsan. 163. Ss abas problmas nav viengs, tomr ts politii var atrisint sk laika posm. Tlk perspektv raugoties, ir svargi, lai Latvijas IKT sektora konkurtspjas nostiprinsanu papildintu ar atbilstosa lmea izgltbas sistma un infrastruktras modernizsana. Piemram, ir svargi, lai kontaktcentriem ir pieeja ltai digitlo komunikciju infrastruktrai ar plasu frekvenci. 1. Saiknes ar rvalstu partneriem nostiprinsana 164. Latvijai ir btiski nostiprint IKT sektora vietjo un rvalstu firmu attiecbas. Tm attstoties, Latvijas uzmumi gs iespju vieglk pieemt un pielgot esoss tehnoloijas joms, kurs vl trkst pamatgu zinsanu un pieredzes. Latvijai jau tagad ir zinms klientu un pievienots vrtbas pakalpojumu nodrosinsanas potencils, tomr tai nav starptautisks pieredzes un vrda, lai to stenotu. Cits joms, piem., datorprogrammu izstrd, ir uzkrta vietj pieredze, tpc saikne ar partneriem rvalsts ir btisks rj tirgus iekarosanas instruments (darbba rj tirg sekm jaunu produktu attstbu, stimul un finans ptjumus). Siet, ka IKT sektora uzmumi Latvij apzins starptautisks sadarbbas nozmi, un kontaktu dibinsana ar partneriem cits valsts atrodas uzmanbas centr (IV-6.tabula). IV-6.tabula. IKT sektora aptauja Kas visvairk sekm IKT sektora izaugsmi? Piekrt (%) Sadarbba ar rvalstu partneriem un investoriem 47 Pakalpojumu infrastruktra 30 Izgltbas programmas 24 Komunikciju infrastruktra 19 Normatvie akti 4 Nodoki 3 Avots: Latvijas Informcijas tehnoloiju un telekomunikciju asocicija. 165. Vietji uzmumi iet dazdus ceus, veidojot attiecbas ar rvalstu partneriem un investoriem. Vistieskais no tiem ir FDI ­ tiess rvalstu investcijas, ar kuru starpniecbu rvalstu sadarbbas partneris uzemas dau vadbas atbildbas, piedaloties uzmuma pamatkapitl ar saviem ldzekiem. Tiek lsts, ka Latvijas IKT sektor akumuljas apmram 1/10 no vism FDI Latvijai, no kurm, savukrt, lielk daa saistta ar valsts telekomunikciju uzmuma privatizciju. Pdjo gadu laik lielkie sadarbbas partneri ir bijusi Somijas kompnija Tieto, Exygen no ASV un Microlink no Igaunijas. Par potencilo atsevisu starptautisko kompniju interesi liecina ar tas, ka dazas - Alcatel (Francija), Exigen, IBM, Microsoft, Sybase (visas no ASV), 60 Marconi un Nomad Software (Lielbritnija) un TietoEnator (Somija/Zviedrija) ­ Rg ir izvietojusas savus reionlos birojus. 166. Latvijas un rvalstu firmas var izveidot pasas savus alternatvos sadarbbas kanlus un instrumentus ­ kopgas apmcbu programmas, marketingu, piegdes des u.tml. Dazi no piemriem, apsekojot ierobezotu Latvijas uzmumu skaitu, apkopoti turpmk. Piemros iekautas visdinamiskks Latvijas IKT sektora firmas vai ts, kuras pieteics piedalties FIAS aptauj. 167. IV-7.tabul iekauts sesas firmas nodrosina lielko dau no informcijas tehnoloiju un elektronikas nozares eksporta, kas 2001.gad bija 75 miljonu ASV dolru apjom, ar vrtbas sadaljumu datortehnikas un datorprogrammu starp attiecgi 49 miljoni un 26 miljoni dolru. Lielkie rvalstu pastjumi bija no Vcijas, rijas, Zviedrijas un ASV. Latvijas IKT sektora uzmumi ar savu produkciju apgdja daudznacionlas kompnijas rpus Latvijas. Cetras no sesm firmm veica piegdes lielm kompnijm rzems; cita starp tika izpildti lieli IBM, Siemens, Nixdorf, Hewlett-Packard, Unisys, Nokia, LTU, Citibank un Daimler-Chrysler pastjumi. Dazas firmas, piemram, Dati, Exigen un Tieto, sadarbojs ar rvalstu firmm ar nolku iekt rj tirg vai nostt savus darbiniekus apmcb. IV-7.tabula. Vietj un rvalstu IKT sektora kompniju saiknes Tieto IBM Alise Dati Exigen Microlink Enator Marketinga tkls X X X X Apmcba rvalsts X X X Tiess rvalstu investcijas X X X X Starptautiskas kompnijas aizdevums vai subsdija Piegdes rzems dibintai rvalstu kompnijai X X X X Piegdes starptautiskai Latvij dibintai kompnijai X X X X X X 168. So firmu darbbas pankumi ir ciesi saistti ar kontaktiem, kas izveidojusies ar rvalstu sadarbbas partneriem, kuri nodrosina Latvijas uzmumiem vrdu un reputciju, tirgus nisu un tehnisks iemaas. Visveiksmgkajm firmm ir izdevies ar vienu projektu iegt partneru uzticbu un pc tam piesaistt rvalstu investcijas. 2. Kvalificts darbaspks un apmcba 169. Lai sptu iespiesties starptautiskajos tirgos un pievrst sev t dalbnieku uzmanbu, vairums IKT firmu izprot kvalificta, par konkurtspjgm cenm nolgta darbaspka nozmi. 170. Ir dazas pazmes, kas norda uz inzenieru un programmu izstrdtju trkumu Latvij. Ts gan ir izpauduss atseviss diskusijs ar firmm un ekspertiem un tpc jprbauda, veicot sistemtisku analzi. Sda analze ir svarga tpc, ka jcensas novrst jebkuru trkumu, jo cilvku apmcba IKT sektora specifiskajiem uzdevumiem prasa laiku. 61 D. REKOMENDCIJAS 171. Vl nesen rija, Skotija un Velsa trja lielus ldzekus, lai piesaisttu atztus IKT precu piegdtjus un pakalpojumu sniedzjus. So valstu gtie pankumi liecina, ka, neskatoties uz saldzinosi lielm so valstu prieksrocbm, ir svargi attstt sakarus ar rvalstu kompnijm un noieta tirgiem, k ar rast pieeju kvalifictam darbaspkam. 172. Rekomendciju pamat ir tdi pasi principi k ieprieksjs nodas. FIAS norda uz cetrm savstarpji saisttm darbbm: a) apmcba ar uzsvaru uz b) saikni ar rvalstu partneriem; c) R&D un d) informcija un marketings. 173. Apmcba. Lai gan iemau un prasmju veidosana ir jiekauj Latvijas valdbas izgltbas stratij, ar tlt var veikt dazus paskumus. K jau nordts 2.noda, firmas neaizraujas ar strdjoso apmcbu darbaviets. Apmcba ir nozmga tpc, ka auj firmm pasm iemct darbiniekiem vajadzgs iemaas un reat uz straujajm tehnoloiskajm inovcijm sektor. Katrai firmai drosi vien ir izstrdti savi principi un ieksj procedra, kas darbiniekiem japgst saldzinosi s laik. Ieksj apmcba IKT sektora firms ir pierasta lieta un vairums firmu to uzskata par nepieciesambu. 174. FIAS uzskata, ka valdbai juzemas daudz aktvka loma. Ldz sim Latvij nav izstrdta politika, k atbalstt izgltosanas kapacittes veidosanu firms. T k izgltosanas rezultti IV-4.teksta bloks. IKT apmcbas programmas visticamk nonks ar cits firms, privto sektoru 70.gados rijas Republika uzska plasu profesionls vajadztu nodrosint ar apmcbas programmu . Rpniecbas attstbas prvalde subsdijm vai nodoku (Industrial Development Authority) izmanto strukturtus un vietjiem apstkiem piemrotus apmcbas plnus, lai atlaidm, par kurm jau tika piesaisttu FDI. klstts ieprieksjs nodas. IKT sektora veidosanas laik tika pieaicinti profesionli IV-4.teksta blok ir dots instruktori no citm valstm. Tos pirms apmcbas skuma starptautisks piemrs. apstiprinja izgltbas struktra (Fás). Ja kda kompnija iesniedza saskaotu pieteikumu, izmantoja 175. Nozaru asociciju, ieprieks apstiprintu mcbu plnu un instruktorus, t varja saemt atpaka ldz pat 50% no saviem triiem darbinieku piem., LITTA, darbba var bt apmcbai rpus uzmuma. Sdas programmas tika plasi paplasinta un tm var uztict izmantotas un to finanssanai tika atskaitta nodeva 1% apmr sastdt un stenot nacionlu no algu fonda. Tpc kompnijas varja izvlties tiesi savm plnu, kas paredz ar laiku vajadzbm piemrotu apmcbu. Atsevisos gadjumos apmierint nozares prasbas un subsidsanai varja izmantot ar ieksjo (kompnijas izstrdto) mcbu plnu ar noteikumu, ka tas pilnba atbilst vajadzbas pc darbaspka un visiem patstvgo kurus kritrijiem. R&D paskumiem. LITTA Pdj laik Fás uzmanbas centr vairk ir darbaspka tirgus vajadzs koordint (piedvjuma) kropojumu novrsana. neprtrauktu kvalifictu inzenieru sagatavosanas procesu, rpties par inzenieru kvalifikcijas saglabsanu un piedalties pieredzes bagtu inzenieru specializcijas proces. Lai gan dau no izmaksm nksies segt ieinterestajm firmm, ir japsver subsidsanas plns, kur izmanto apmcbas grantus (k nordts 2.noda). 176. Saikne ar rzemju sadarbbas partneriem. Rpniecba var nobriest un attstties, tikai darbojoties starptautiskaj tirg. Tas prasa starptautisks tirdzniecbas 62 un marketinga iemaas, k ar sareztu projektu vadbas prasmi, kas pagaidm nav iegstama Latvij. Turklt siet, ka tres lmea izgltbas sistm netiek atzts sdu prasmju un iemau deficts. 177. Viens no pirmajiem ieteikumiem Latvijai ir skt ar starptautisku prdosanas un marketinga apmcbas specilistu aicinsanu atvrt biroju Latvij. Darbba btu jvrs uz izpildvadbas apmcsanu, lai attsttu vietjo kapacitti. Zinmas subsdijas sekmtu apmcbas sniedzju piesaisti. 178. Zintnisk ptniecba (R&D). Saskaoti vadot un komercializjot R&D aktivittes, ir iespjams pankt oriinlu produktu un risinjumu rasanos Latvijas IKT sektor. Komercilie ptjumi ir privt sektora valstba, tomr arvien biezk attsttajs zems veidojas formlas attiecbas un saikne starp akadmisko ptjumu centriem un razosanu. Pierasts ar, ka ir izveidotas struktras un pieejams finansjums, lai komercili izdevgo ptjumu dzvotspjgie rezultti sasniegtu privtu uzmumu. 179. Informcija un marketings. Mazm un jaunm datorprogrammu firmm nav iespjams darboties vairku valstu (starptautiskos) tirgos. Tomr tas btu oti vlams, lai veidotos kontakti ar piemrotiem partneriem un klientiem. To var pankt tiesi vai ar izmantojot partnerus izvles tirgos. 180. Ir japsver jautjums par vairku nozares specilistu nostsanu uz noteiktu valstu tirgiem. Skuma izvle vartu krist uz Vciju, riju, Lielbritniju un ASV. Specilistu izvlei jbt attiecgs valdbas struktras un nozares vadbas kompetenc. FIAS iesaka izmantot kopju nozares/valdbas pieeju kompetentu specilistu/profesionu atlas darbbai starptautiskajos tirgos; siem specilistiem bs jnosaka sadarbbas kanli un jveido saikne ar dzimten esosiem piegdtjiem. 181. Starptautiskais marketings. Par Latviju k informcijas tehnoloiju kompetences avotu rzems nav vl izveidojies stabils prieksstats. Neskatoties uz to, Latvija var konkurt vairks s sektora joms. Jautjums ir par nepietiekamu vai neatbilstosu marketinga stratiju. Par to norpjuss ir ar ts nedaudzs kompnijas, kurm ir izdevies gt pankumus starptautiskaj arn. Spjai atrast galvenos noieta tirgus un izstrdt attiecgo stratiju, veikt konkurtspjas analzi un iegt starptautisko klientu uzticbu ir neprvrtjama nozme. Juzsk nekavjosa esos marketinga vadbas potencila un studjoso novrtsana, lai sdas spjas attsttu. Jau esoso vadoso darbinieku apmcbu, k jau mints ieprieks, vartu nodrosint kda no valsts mcbu iestdm vai izgltbas struktrm. FIAS ierosina, ka ar LITTA vartu vismaz daji koordint kdu dalbfirmu apmcbas starpposmu. 182. Ir veikti ptjumi ar par Zintnes un tehnoloiju parka projektu Rg. Ja koncepcija tiks pilnb stenota, t liel mr veicins FDI piesaisti augsto tehnoloiju jom. Saj sakar gan jem vra dazi ieprieks ziojum aplkoti jautjumi, k ar ar sdu iniciatvu saistts institucionls un administratvs prasbas. 63 5.nodaa ELEKTRONIKAS SEKTORAAPSKATS 183. Par zinsanu ekonomikas attstbas stratijas prioritti Latvijas valdba ir izvljusies elektronikas sektoru. Sda izvle daji sakojas nozarei pievrstaj uzmanb jau padomju varas laik, k rezultt izveidojs vietjie elektronikas uzmumi un saldzinosi nozmgs kvalifictu strdnieku kopums. Tomr situcija sektor sodien ir samr kritiska, jo lielk daa pagtn veidoto uzmumu ir prtraukusi darbbu vai ievrojami samazinjusi darbbas apjomus sakar ar nespju konkurt starptautiskaj arn. 184. Prejas period uz atvrto jeb tirgus ekonomiku izveidojs tikai neliels skaits jaunu firmu. Ar IKT sektor sekmgi strdjoss firmas raksturo divi rdtji. Pirmkrt, ts spja izmantot Latvij pieejamo saldzinosi augsti kvalificto darbaspku un necents paplasint razosanas mrogus. Otrkrt, ts piedzvoja izaugsmi, pateicoties kontaktiem ar rvalstu partneriem un darbbai pasaules tirgos. Sdm firmm izdevs integrties globlaj ekonomik. Uz viu pieredzes balsts virkne rekomendciju. A. LATVIJAS ELEKTRONIKAS SEKTORA VISPRJAIS RAKSTUROJUMS 185. Elektronikas sektors ietver apakssistmu, komponentu, pusvadtju, pakesu un patrtju elektronikas jomas. Vis pasaul saj sektor darbojas ap 5 000 kompnijas un lielko, tdu ir ap 500, gada apgrozjums ir pri 10 miljoniem ASV dolru. Vairums kompniju atrodas ASV, tomr ilgtermia lielkais nozares izaugsmes potencils ir Eiropai. Lielks, pamat ameriku kompnijas ir SCI (ar 6,5 miljardu lielu gada iemumu apjomu), Solectron (6,1 miljards ASV dolru), Celestica (3,2 miljardi ASV dolru), NatSteel (Singapra, 1,5 miljardi ASV dolru). 186. Pdjo desmit gadu laik elektronikas nozare attstjs strauji un agresvi (rdtju raksturojums V-1.teksta blok).37 Ldzgi k IKT sektora prmaiu raksturojum (skatt ieprieksjo nodau) lielo un vertikli integrto firmu viet rads piegdes des struktras, kas apvienoja daudzveidgas un daudzskaitlgas uzmumu grupas. Funkciju nodosana va galvenajiem produktu piegdtjiem priet no fikstiem ienkumiem uz maingiem, pazemint prdosanas izmaksas, samazint inventra nolietojumu un izbrvt naudas ldzekus. Tas viss noveda pie industrijas nostiprinsans un izaugsmes. 187. Pdjo gadu notikumi izraisja btiskas elektronikas sektora klientu bzes prmaias. Sodien redzams, ka galvenie nozares klienti ir citas nozares ­ pasi plasi 37Pilngs apraksts dots darb Francois Auclert and Tina Mack, Electronics Contract Manufacturing Industry, IFC Industry Net, Interneta adrese: http://ifcnet.ifc.org/tech/industrynet/pdfs/Electronics%20Contract%20Manufactur.pdf 64 IKT un automobiu rpniecba. Pretstat tam, individulie patrtji veido tikai 30% no tieso prdosanas darjumu apjoma. 188. Latvijas elektronikas nozare nav atradusies izolcij. Padomju V-1.teksta bloks. Elektronikas sektora prmaiu veicintji varas gados tai bija svarga vieta ne tikai sabiedrbai svargs razosanas Turpmk aplkoti neseno prmaiu dzinui elektronikas nozars, bet ar padomju militr nozar. kompleksa uztursan. Latvijas elektronikas sektora mugurkaulu Mazkas izmaksas. Piegdes zu veidosans auj samazint darbaspka izdevumus un administratvs veidoja pieci specializti plri: VEF, izmaksas. Piegdtji var samazint materilu piegdes, Alfa, Rgas Radiotehnisk rpnca inventra, nostsanas, apdrosinsanas un citas izmaksas. (RRR), Komutators un Elar. Elektronikas sektor tika nodarbinti Samazints kapitlinvestciju apjoms. Produktu razotji 30 000 specilistu. Nozares darbbu var izmantot globlos razosanas tklus, samazinot savas OEM vajadzbas investt strauji augos tehnoloiju atbalstja zintniskie institti, kas razosan un testsan un t viet novirzt ldzekus savu nodarbojs ar rpniecisko ptniecbu pamatfunkciju ­ produktu dizaina, marketinga, zintnisko un kuros strdja 10 000 zintnieku un ptjumu, kontaktu veidosanas ­ stenosanai. ptnieku. Industrijai bija ar lieli institti, kuros padomju specilisti sks laiks ldz tirgum. Jauns firmas ir specializjuss un var splt lielu lomu jaunu produktu projektsanas atdarinja rietumu tehnoloijas. posm (prototipu izmantosana, projektsana, izmantojot esoss razosanas iekrtas), k ar straujk virzt tlk 189. Sobrd pavisam noteikti gatavo produkciju. Parastais kravas nostsanas laiks ir elektronika ir otrsirgas nozmes viena vai divas nedas, bet pilnam ciklam ­sesas ldz nozare Latvij. Pretji Igaunijai astoas nedas. (Elcoteq) un Lietuvai (Vilniaus Vingis un Ekranas), neviens liels uzmums nav spjis integrt piegdes di starptautisk mrog (V-2. un V-3.teksta bloks). Latvijas elektronikas un elektrobves sektoru veido 50­60 uzmumi, kuros kop nodarbinti 5 500­6 000 cilvku.38 2001.gad industrijas produkcija veidoja 1,2% no IKP un ts apgrozjums bija 97,1 miljons eiro. V-2.teksta bloks. Vilniaus Vingis Vilniaus Vingis (VV) ir Lietuvas kompnija un piemrs tam, k ar apakslgumu paldzbu var sekmgi integrties globlaj ekonomik un izplattju tkl. VV ir viens no lielkajiem elektronisko komponentu razotjiem Centrlaj un Austrumeirop, k ar lielkais melnbalto un krsaino kineskopu nolieces spou razotjs ar vairk nek 40 gadu darbbas pieredzi. Uzmuma produkcijas klst ir ar transformcijas iekrtas televizoriem, monitori, video vadbas iekrtas, spiru masnas un mjsaimniecbas preces. Savienotjelementi veido apmram 85% no kopjs produkcijas. 37% no VV razotajiem savienotjiem ieprk Samsung, kas tos izmanto TV kineskopu razosan, kuri savukrt ir Samsung un Philips komplektto televizoru sastvdaa. 30% savienotju tiek prdoti Lietuvas uzmumam Ekranas, kur tos izmanto prdosanai rzems domtu televizoru komplektcij. Ekranas nodrosina 4% no kopj Lietuvas eksporta uz Rietumeiropu; 10% VV produkcijas tiek eksportti uz Philips razotni Barselon, bet 7% uz Philips razotni Anglij. Vl 10% produkcijas tiek stti uz Thomson Polkolor Polij, kur savienotjelementi tiek iestrdti kineskopos, kurus ar Thomson distributoru starpniecbu prdod vis pasaul. 38Letera veido 9 lielas kompnijas ar vairk nek 250 darbiniekiem, 12 vidjie uzmumi (50­249 darbinieki) un 29 mazas firmas (mazk par 49 strdjosiem). 65 190. Neskatoties uz kopjo elektronikas nozares lielumu, pdjo gadu laik Latvij ir izveidojuss tikai dazas jaunas firmas. FIAS darbinieki tiks ar deviu augsto tehnoloiju uzmumu V-3.teksta bloks. Ekranas darbiniekiem. Siem uzmumiem ir Ekranas darbojas Lietuv un ir viena no desmit nozmgkajm izdevies izdzvot tpc, Eiropas krsaino televizoru kineskopu razotjm. Uzmums izlaiz ka tie tika pamatgi ar stikla produkciju. 1999.gad ap 85% produkcijas tika eksportta restrukturizti, uz Turciju, Itliju, Franciju, Lielbritniju, Poliju un Vciju. Ekranas sadarbojas ar Thomson un dazm Japnas firmm jaunu produktu premot visus pirms izstrdsan un ir posms to piegdes ds. 1999.gad uzmums 1990.gada eksistjusos ieviesa ISO 9001 kvalittes kontroles sistmu, un t produkcija tiek labkos tehnoloiju un sertificta atbilstosi Krievijas GOST, britu BSI un Vcijas VDE cilvku resursus un standartiem. izmantojot savas zinsanas ar cits specifisks joms (piem., elektronika medicn, elektronika mij u.c.). 191. Sekojot visprjai likumbai ptt Latvijas elektronikas sektor augoss kompnijas, var izveidot provizorisku firmu raksturlielumu sarakstu. Investoriem izdarot izvli, vajadztu ievrot principu "ja kaut kas notiek jeb kustas, piedod tam patrinjumu jeb atbalsti to". Sd kontekst ms si izklstsim, ar ko dazas firmas nodarbojas , jo t var gt nordes par potencilm nism Latvijas elektronikas nozarei: · JOT Automation-- Igaunij bztas kompnijas R&D nodaa · ELMI--medicnisko iekrtu razotjs lielos apjomos, Krievijas kompnijas filile · Sidrabe--specilo prkljumu iekrtu razotjs, augsto tehnoloiju uzmums, ASV kompnijas filile, stabils uzmums ar pasaules mroga slavu sav nozar. · Microlink--Igaunijas kompnijas filile Latvij ar augstu tehnoloisko lmeni un labu izaugsmes un eksporta tirgus apguves potencilu. 192. Latvijas elektronikas nozarei raksturgas divas veiksmgas darbbas pazmes: a) uzmumi piedv diezgan augsta lmea tehnoloijas, kas auj tiem integrties globlaj razosanas sistm un b) tie izmanto saldzinosi mazas razosanas jaudas. 193. Latvijas uzmumi ir strdjusi sekmgi, jo ir pietiekami konkurtspjgi, lai izietu rpus iekszemes tirgus, kurs vl joprojm ir sevisi mazs. Ir aprints, ka apmram 70% elektronikas nozares produkcijas 2001.gad tika eksportta un vairk k puse no eksporta nonca rietumu tirgos. Galvens eksporta zemes bija Zviedrija (19%), Igaunija (18%), Krievija (18%), Vcija (15%), Lietuva (13%) un Somija (7%). Galvens eksporta preces bija elektronisks iekrtas (28%), testsanas instrumenti (19%), radio un telefonijas ierces (14%), automobiu daas (10%), integrts des (8%) un skarui (5%). 194. Uzmumu pankumus var izskaidrot drzk ar sasniegto tehnoloiju attstbas lmeni, nevis ar spju konkurt, piedvjot zemkas izmaksas. Razosanas izmaksas ir mazkas nek lielkaj da Rietumeiropas valstu, bet augstkas nek kaimizems 66 Baltkrievij, Ukrain vai zijas reion. Visu pankumu pamat ir tehnoloisks prieksrocbas saldzinjum ar konkurentu iespjm un orientsans klientu vajadzbs (pasi rj tirg). Visas aptaujts firmas bija oti labi informtas par jaunkiem tehniskiem notikumiem reion. Saldzinosi augsto tehnoloiju lmeni Latvij apliecina divi reionlie izcilbas centri, kurus ir atvris Siemens mikroviu datu prraidei un iekstelpu tkla risinjumiem. 1997.gad ES apbalvoja Latvijas Elektronikas un datorzintu instittu par digitlo signlu ptjumiem. Vietj kompnija SIDRABE ir izstrdjusi oti specifisku, no militrm struktrm prmantotu tehnoloiju, pankusi oti augstu attstbas lmeni un eksport savus produktus uz visas pasaules tirgiem. 195. Augsta lmea tehnoloiju zinsanas un pieredze ir pamat Latvijas elektronikas sektora uzmumiem, kurus FIAS izdevs apsekot. Uzmumos ir ne tikai bagta tehnoloiju pieredze, bet ar augsts visprjais vadbas profesionlisma lmenis, kas ir analogs vai saldzinms ar situciju Eiropas vai attsttajs valsts. 196. Msu viztes gait vairki vadosie darbinieki sdzjs par grtbm atrast kvalifictu darbaspku; specilistu un kvalifictu darbinieku pieprasjums ir pat radjis zinmu spriedzi vietj darba tirg. Ldzg krt bazas rada ar inzenieru trkums, kas var likt daziem uzmumiem meklt darbiniekus citur (vai prvietot razosanu). Lai gan spiedienu uz darba tirgu var novrst ar pareizu izgltbas politiku, ts rezultti bs jtami tikai vidj termi vai pat tlk nkotn. Faktiski pieaugosais spiediens uz vietjo darba tirgu liecina par ierobezotiem darbaspka resursiem Latvij. Provizoriski aprini rda, ka Latvij ir ap 1,3 miljoniem strdjoso, no kuriem 0,21 miljonam ir tercir izgltba, kas, savukrt, nozm, ka valst ir tikai 50 000 zintnieku un inzenieru. Sie skaiti nozm, ka pat ar saldzinosi lielu izgltotu cilvku un ekspertu proporciju, absoltie kvalificta darbaspka skaiti bs ierobezoti sakar ar nelielo kopjo iedzvotju skaitu. 197. Ierobezotie kvalificta darbaspka resursi ir iemesls, kpc pankumus lielkoties gst kompnijas ar saldzinosi nelielu kvalifictu darbinieku skaitu. Neliela strdjoso skaita pietiekamba ir vusi uzmumiem nepalielint spiedienu uz darba tirgu. Plasa mroga opercijas elektronikas komplektsan, piemram, tdas k Igaunijas uzmum Elcoteq, nenovrsami izraistu algu paaugstinjumu un samazintu Latvijas spju konkurt ar tdm valstm k Baltkrievija un Ukraina. B. PROBLMU RISINJUMI 198. Pateicoties atsevisu uzmumu sekmgai darbbai sauri specializts niss, Latvijas elektronikas sektors dazos pdjos gados ir kuvis perspektvs. Pankumi norda uz to, ka sekmga sektora attstba ir iespjama, ja tiks likvidti divi ierobezojumi. Pirmais no tiem attiecas uz kontaktiem ar rvalstu partneriem un tirgiem, kas ir saldzinosi neattstti un sauri, neskatoties uz ieprieks mintajiem pankumiem; otrs ierobezojums izpauzas saldzinosi augsts MVU un eksporttju izmakss sakar ar administratvm un procedras barjerm, kuras nepieciesams likvidt. rvalstu sadarbbas kanlu paplasinsana 199. Eksportam elektronikas sektor ir oti liela nozme, jo pasi tpc, ka lieli eksporta apjomi ir pankti, pateicoties ciesiem kontaktiem ar rvalstu partneriem. 67 Piemram, sekmgm elektronikas un elektrokompnijm ir cienjami sadarbbas partneri - ABB, Siemens, Nokia, AEG, ELGA, Bayer, Agfa, Bio Tek, LT Industries, Telia, Sonera, Tele Denmark un NetCom. 200. Ar Latvij attiecbu nostiprinsana ar rvalstu partneriem ir bijusi oti auglga elektronikas nozares uzmumiem ar tltju ietekmi uz eksporta apjomu. Ir pierdjumi, ka vietjs elektronikas sektora kompnijas ir varjusas apmierint vairkas svargas vajadzbas, tiesi pateicoties ar rvalstu partneriem kopgi veiktiem darjumiem, starp kuriem k visveiksmgkie ir apmcba, ptjumu kopfinanssana, tehnoloiju un iekrtu imports u.c. (IV-8.tabula). V-1.tabula. Saikne starp vietjm un rvalstu elektronikas kompnijm Veids Piemrs Apmcba (kopja) ABB un Siemens Kopfinansjums R&D, ko nodrosina JOT Automation starptautiska kompnija vai rvalstu partneris Tiess rvalstu investcijas (Greenfield On-line* ELMI, ABB, Siemens, Sidrabe, vai kopuzmums) Microlink Materilu/iekrtu imports ABB, Siemens Piegdtjs rvalstu kompnijm rzemm Sidrabe, Microlink, Elmi (eksports) Piegdtjs Latvij dibintm rvalstu ABB, Siemens kompnijm *Greenfield On-line ir zintnisko ptjumu risinjumu organizcija 201. Lai gan tabul doto kompniju pankumi ir nozmgi, savstarpjs saiknes vietjo uzmumu (un ptniecisko centru) un rvalstu partneru starp ir ierobezotas. Tam var rast vairkus iemeslus: a) kvalittes trkums, jo standartizcija saj sektor ir bijusi minimla, b) marketinga trkums, c) stimulu trkums ptniekiem (nav tiesbas komercializt/prdot). Eksporta barjeru novrsana 202. T k Latvijas uzmumu integrcija globlaj ekonomik ir svarga, ir nepieciesams nekavjoties atcelt visus srsus, kuri eksporttjiem trauc darboties Latvij. Visprjs sdu srsu apskats tika dots 2.noda un tas gandrz pilnb attiecas ar uz elektronikas sektoru. Vairkas administratvs procedras (piem., precu muitosana) vl arvien ir prk sareztas un kav raitu eksporttju darbbu. Daudzas kompnijas sdzas par slikto infrastruktru, pasi ostu darbbu un ceiem, kuri pagaidm neatbilst starptautiskiem standartiem. Dazm kompnijm apgrtinosa siet PVN nodoku atmakssanas aizkavsans. Sie srsi ir visiem labi zinmi un rekomendcijas to prvarsanai sniegtas 2.noda. Runjot par elektronikas nozari, darbs juzsk nekavjoties, jo eksports ir ts vieng iespja attstties un gt pankumus. 203. Minto barjeru likvidsana un saiknes veidosana ar rvalstu partneriem ir oti nozmga ar taj zi, ka Latvijai saldzinjum ar ts kaimivalstm nav citu lielu prieksrocbu. 68 C. REKOMENDCIJAS 204. Elektronikas sektora izaugsmes veicinsana ir izaicinjums Latvijai. Darbaspka izmaksas ir augstas un kvalifictu darbinieku skaits ir nepietiekams, lai uzsktu plasa mroga ekonomisko darbbu. Vajadzbu nodrosint prliecinosas prieksrocbas saldzinjum ar citiem s sektora dalbniekiem pastiprina ar saurais vietjais tirgus. 205. Jatzm, ka pdjo gadu laik vairkm kompnijm ir izdevies pankt uzplaukumu, izmantojot savas tehnoloisks prieksrocbas vairks tirgus niss. Tas notika, pateicoties integrcijai globlajs sistms, kas pavra ceu uz pasaules tirgu un atsevisiem uzmumiem ar uz finansjumu un apmcbas iespjm. Mcba, ko gstam no viu pieredzes, norda, ka valdbai ir jnostiprina attiecbas ar rvalstu sadarbbas partneriem rj tirg. 206. FIAS piedv trs ieteikumus sdu attiecbu veidosanai un nostiprinsanai: · Uzlabot vietjo razojumu kvalitti un reputciju rzems. · Atcelt barjeras eksportam un eksporttjiem. · Pankt mrketinga un informcijas apmaiu. 207. Divi pirmie ieteikumi saskan ar jau 2.noda izvirztajm rekomendcijm un zinm mr ar ar rekomendcijm elektronikas sektoram. Atbalsts privt sektora uzmumiem, pasi mazajm firmm ar ierobezotiem finansu V-4.teksta bloks. Reionlie un nacionlie standarti. resursiem, ir nepieciesams, lai ts vartu tuvoties pasaules kvalittes Vcijas Elektroenerijas, elektronikas un informcijas standartiem. Lai gan ne visi tehnoloiju komiteja (DKE) ir atbildga par standartu standarti ir obligti ievrojami, un drosbas noteikumu izstrdi visai elektroenerijas atbilstba tiem oti sekms nozarei. T veido vienotu organizciju kop ar Vcijas Standartu instittu (DIN) un Elektroenerijas, produktu realizcijas iespjas un elektronikas un informcijas tehnoloiju asociciju bs izsirosa firmas (VDE). DKE vadba ir VDE kompetenc. atpazstambas un reputcijas uzlabosan, kas savukrt, paldzs CENELEC (Eiropas Elektrotehnisks standartizcijas iegt jaunus sadarbbas partnerus komiteja) nodibinja nacionls, reionls un rzems. Viens no privts elektroenerijas un elektronikas produktu testsanas un sertificsanas sistmu harmonizsanai. starptautiskajiem standartiem, T nodarbojas ar IEC (International Electrotechnical kuru Latvija var ieviest, ir jaunais Commission, Starptautisk Elektrotehnisk komiteja) ISO 9001:2000 ­ kvalittes standartizcijas rezulttu piemrosanu Eiropas vadbas sistma, kas nodrosina standartiem; gandrz 85% Eiropas standartu pamat ir produktu integritti. S standarta IEC darba rezultti. Turklt CENELEC gatavo savus uz Eiropas prasbm orienttus standartus. Bez tam, sertifikts kalpos k starptautisks CENELEC uzdevums ir veidot saikni starp atzinbas zmogs. Otrs, iespjami standartizciju un likumdosanu patrtju un nozares ltks variants ir iziet reionlo un interess. nacionlo standartu sertifikciju (V-4.teksta bloks) ­ ar t var pankt lielku produktu atbilstbu pasaules standartiem un palielint prdosanas iespjas. 69 208. Sertifikcijas standartu ievrosanas proces Latvijai nav jdarbojas vienai. Ir pietiekami daudz konsultatvo un servisa firmu, kuras var paldzt izpildt dazdas reguljosas, drosbas un menedzmenta prasbas, lai izietu sertifikciju. 209. K jau nordts 2.noda, ir jpaaugstina zintnieku un ptnieku motivcija ieviest dzv savu ptjumu un atkljumu rezulttus. Viens no soiem, k to pankt, ir intelektulo tiesbu normatvo aktu prskatsana un izmaiu ieviesana tajos. 210. T k elektronikas nozares privtm kompnijm ir jeksport ievrojama produkcijas daa uz rzemm, barjeras eksportam ir jlikvid. Ieteikumi tam, k to pankt, izklstti ieprieksj noda. 211. Latvijai k konkurtspjgam elektronikas produktu avotam vl arvien nav spcgas atpazstambas un pozitva tla rzems. Tomr nesen pagtn gtie pankumi var kalpot par skumposmu stratisk mrketinga/sabiedrisko attiecbu kampaai. Milzga nozme ir spjai atrast galvenos noieta tirgus, izstrdt atbilstosu stratiju, veikt profesionlu analzi un iegt starptautisko investoru un klientu uzticbu. 212. Latvijas dalba elektronikas sektora gadatirgos ir viens no veidiem, k vairot Latvijas uzmumu atpazstambu pasaul. Sda veida gadskrtjos paskumos var ne tikai reklamt savus produktus augsta lmea starptautisks auditorijas prieks , bet ar iepazt starptautiskos nozares partnerus. (V-5.teksta bloks). 213. Uzmumu un to produkcijas atpazstambu var veicint, nodibinot kontaktus ar nozares asocicijm un tirdzniecbas paltm dazds valsts, piemram, Bundesverband der Deutchen Industrie (BDI) Vcij un Groupement des Fournisseurs de l'Industrie Electronique (GFIE) Francij. Kontakti ar sdm organizcijm bs lietdergi Latvijas uzmumiem, jo tirdzniecbas paltu un profesionlo asociciju funkcijas ietver skuma attiecbu veidosanu rvalstu un vietjo uzmumu starp un atbalstu potencilo biznesa iespju veicinsanai. Var ieteikt izmantot ar profesionlo asociciju apmcbas programmas un seminrus. Latvijai sadarbojoties ar vstniecbm un konsultiem vajadztu izmantot savu elektronikas nozares asociciju, lai atrastu iespjamos sadarbbas partnerus un reklamtu savu uzmumu un produkciju. V-5.teksta bloks. Productronica 2003 PRODUCTRONICA ir viengais tirdzniecbas gadatirgus, kas vis pilnb veltts pasaules elektronikas industrijai. T eksponti aptver oti plasu apmlitdu no produktu izstrdes un razosanas ldz pakalpojumiem. Produktu grupas tiek organiztas kategorijs atbilstosi loiskai razosanas procesa gaitai un tirgus prasbm. S gada tirg bs apskatmi produkti no inovatvm ievietosanas metodm ldz jaunkajiem saules moduiem, k ar virkne gluzi oriinlu, pat revolucionru razojumu. Ja esam pietuvojusies visa razosanas procesa posmu saslgsanai vienot d, tad pasaules mroga gadatirgus ir tam idela vieta. Elektronikas razosanas pasaul PRODUCTRONICA jau izsenis ir bijis svargkais industrijas milzu pulcsans forums. 15.starptautiskais pasaules elektronikas produktu gadatirgus notiks minhenes jaunaj gadatirgu centr 2003.gada 11.­14. novembrim. Avots: http://www.productronica.de 70 214. Reklmu ievietosana zurnlos ar var kalpot par efektvu ldzekli savas nisas atrasanai starptautiskaj elektronikas tirg. Piemram, Vcijas Productronica (V- 5.teksta bloks) un Markt & Technik (Tirgus un tehnoloija) dalbnieku skaits ir attiecgi 11 000 un 36 000. Par citiem rezultatviem mrketinga pamieniem IKT sektor bija iespjams uzzint ieprieksjs nodaas noslguma da. 71 A. pielikums PASAULES BANKAS INSTITTA METODIKA LATVIJ Katrai no cetrm dimensijm tika piemeklta virkne kvalitatvo un strukturlo indikatoru.39 Metodikas pamat ir 100 valstu sarindosana 10 punktu rangu tabul (10 ­augstkais, 0 ­ zemkais novrtjums) un katras valsts iekausana atbilstosaj desmitniek. Kopjais indikators ­ zinsanu ekonomikas indekss tika iegts, aprinot trs reprezentatvu maingo lielumu vidjo vrtbu katrai no cetrm zinsanu dimensijm (izgltbai, inovciju un informcijas sabiedrbai, ekonomiskam ietveram un institucionlai struktrai). Saska ar so metodiku Latvijas pozcijas zinsanu revolcijas izmantosanai sav lab ir saldzinosi cergas ­ tai ir labi apmcts darbaspks, ievrojamas zintnes un tehnoloiju jaudas, saldzinosi labi attsttas komunikcijas, arvien lielka atvrtba tirdzniecbai ar citm valstm un FDI plsmas. Raugoties no cita aspekta un saldzinot ar ES valstm vai kaimizemm, Latvij R&D izdevumi ir augsti, tres lmea izgltbas iespjas trcgas, datoru un interneta izmantosanas jaudas mazas. Laik no 1995.gada ldz msdienm (tas ir, no 2000.gada ldz 2002.gadam) Latvija ir progresjusi un paaugstinjusi novrtjumu no apmram 4,2 ldz 5,7; t atrodas prieks Krievijai un Turcijai, ir apmram ldzvrtga Lietuvai un Polijai, bet atrodas zem ES vidj lmea, aiz Cles, Cehijas, Igaunijas, Slovkijas un Slovnijas.40 A-1 Attls: Zinsanu ekonomikas indeks Knowledge Economy Index (KEI) 9.00 Australia Singapore USA 8.00 Finland W . Europe Canada Ireland UK 7.00 Estonia Chile G7 Korea Oceania Germany Latvia Slovenia 6.00 EU Lithuania Czech Rep. Slovakia Uruguay Poland EUAC 10 5.00 EAP Recent Mexico Russia sto Brazil Argentina M 4.00 Turkey LAC KEI China ECA MNA 3.00 AFR 2.00 SAR 1.00 0.00 0.00 1.00 2.00 3.00 4.00 5.00 6.00 7.00 8.00 9.00 KEI 1995 Source: World Bank Institute, KAM 2002 Latvijas progress dazds zinsanu ekonomikas joms liel mr attiecas uz periodu starp 1995. un 2002.gadu, atkarb no pieejamiem datiem; saj laik pankumi gti ekonomisk un institucionl rezma noregulsan un informcijas un komunikciju 39Skatt ar Pasaules Bankas institta "Zinsanu novrtsanas metodiku": www1.worldbank.org/gdln/kam.htm 40Skatt ar prezentciju Alfred Watkins, Knowledge Economy and Global Competitiveness: Implications for Latvia, 2003.gada 14.februr. A-1 tehnoloiju infrastruktras uzlabosan (sakar ar datoru ieviesanu un interneta pieslgumu ldzgi pankumi reistrti viss ES kandidtvalsts). Saldzinosi visvjkie sasniegumi reistrti izgltbas sistm, kaut gan jau 1995.gad izgltbas lmenis un ts iegsanas iespjas tika augsti novrtti. Siet, ka pasi slikti Latvijai veicies zinsanu ekonomikas inovciju dimensijas aspekt.41 M.Feghali July 1, 2003 11:10 AM 41Sim aspektam bs veltts nkosais PB ptjums par zinsanu ekonomiku Latvij. A-2