REPÚBLIKA DEMOKR�TIKA TIMOR LESTE Ministériu Obras Públikas PROJETU ESTRADA REZILIENTE BA KLIMA IHA TIMOR LESTE (PERKTL/TLRCRP) RFP No.: RFP/021/MOPTC-2017 Marsu 2019 AITUTO TO HATUBUILICO, STA. 0+000 HATUBUILICO TO LETEFOHO, STA. 24+000 BEGINNING POINT/JCT. AITUTO, NARROW ENTRANCE EXISTING SEALED ROAD AITUTO TO HATUBUILICO, STA. 4+000 NARROW ROW, STEEP TERRAIN AND STEEP GORGE SLOPE BIG TREES AND COFFE PLANTATION AITUTO TO HATUBUILICO, STA. 5+500 LETEFOHO TO GLENO, STA. 42+000 RESIDENTIAL AREAS GRAVEL ROAD L = 16kms L =17kms L = 27kms HATUBUILICO TO LETEFOHO, STA. 15+000 LETEFOHO TO GLENO, STA.54+200 ON-GOING ROAD WIDENING: MT. RAMELAU RIHEU BRIDGE i SUM�RIU Planu Asaun Akizisaun Rai no Reasentamentu (PAARR/LARAP) Projetu Estrada Reziliente ba Klima iha Timor Leste (PERKTL/TLRCRP) Seksaun Estrada Sanak Dili - Ainaro: Aituto – Hatubuilico – Letefoho – Gleno Abríl 2019 Esbosu Planu Asaun Reasentamentu ida ne’e nu’udar dokumentu ida husi Proponente. Vizaun sira ne’ebé espresa iha nia laran bele ho natureza preliminária. Wainhira prepara Planu Asaun Reasentamentu no halo referênsia ba territóriu ka área jeográfika partukulár ida iha dokumentu ida ne’e, Proponente laiha intensaun atu halo julgamentu ruma ba territóriu ruma tuir estadu legál ka seluk ii GLOS�RIU Planu Asaun Reasentamentu Abreviadu (PARA/ARAP) –PARA (ARAP) ne’e aseitavel se menus husi ema 200 mak afetadu. Mos aseitavel se liu husi ema 200 mak afetadu to’o akizisaun rai hotu-hotu ne’e uitoan (pursentu 10 ka menus husi propriedade hotu-hotu ne’ebé mak foti) no laiha relokasaun fízika ezije. Família Afetada/Umakain Afetada (FA/UA (AF/AH)) – konsiste iha membru hotu-hotu husi umakain ida ne’ebé hela iha kakuluk ida no funsiona nu’udar unidade ekonómika únika ida, ne’ebé sei afetada kontrariamente husi projetu ne’e. ba propózitu reasentamentu sira, Ema Afetadu sira (AFs/ APs) sei hetan tratamentu nu’udar membru sira husi Família sira ne’ebé Afetadu tamba Projetu (FAPs/PAFs). Ema(s) ka Xefe Umakain (XU/HH) Afetadu- hetan tratamentu nu’udar membru husi família sira/umakain sira ne’ebé afetadu husi projetu, bele iha direitu, títulu ka interese iha parte hotu-hotu ka parte ruma husi uma, rai (e.g., rezidensiál, agrikulturál ka toos) ka kualkér rikusoin fiksu ka movel ne’ebé projetu ne’e foti ka prosesa, hotu-hotu ka parte balu, permanentemente ka temporariamente. Kompensasaun signifika pagamentu osan ka ida be hanesan ne’e hodi substitui kustu ba rikusoin ida ne’ebé atu foti ka afeta husi infrastrutura projetu nian ruma. Loron-terminadu – mak loron hahú resenseamentu ba família afetada sira iha projetu nia sírkulu sira. EAs (APs) no komunidade lokál sira sei simu informasaun kona-ba loron-terminadu ne’e no ema sira ne’ebé lakobre durante tempu resenseamentu sei laelijivel ba reklamasaun ba kompensasaun no apropriasaun sira. Ema Dezlokadu – konsistente ho Banku Mundiál nia polítika 4.12, ema ne’ebé afetadu husi impaktu ekonomia no sosiál diretu sira ne’ebé tantu rezulta husi projetu investimentu sira ne’ebé Banku ne’e tulun, no mos kauza husi foti rai ne’ebé rezulta dezlokasaun ka lakon hela-fatin; lakon rikusoin ka asesu ba rikusoin sira; ka lakon fonte rendimentu ka fonte buka-moris nian, ne’ebé nune’e duni ka lae ema afetadu sira tenki muda ba fatin seluk; ka bandu involuntáriu atu asesa ba fatin ne’ebé legalmente dezignadu ona ka área protejida sira ne’ebé rezulta ba impaktu adversu sira ba fonte buka-moris husi ema dezlokadu sira ne’e. Elijibilidade- ema(s) ruma ne’ebé iha loron-terminadu ne’e dezlokadu ba iha área afetada husi projetu, ninia sub-komponente sira, ka parte sub-projetu sira seluk ne’e, no afetadu husi projetu. Elijibilidade ne’e laimporta direitu legál formál sira ba rai ka reklamasaun adat ba rai ne’ebé PAPs okupa hela. Okupante-ilegál – rai-na’in legál, ne’ebé ilegalmente estende sira nia propriedade legál ba iha (no, nune’e okupa) governu nia rai. Sira ne’e okupante ba sira nia propriedade illegal. Tuir Banku Mundiál nia polítika, se ema afetadu ne’ebé ho direitu propriedade ba rai okupa ona husi sira nia rai- proprietáriu lejitimamente ba rai ne’ebé la pertense ba nia, sira ne’e sei hetan kompensasaun, ba rai pedasuk ne’ebé lejitimamentente okupadu ka ba rai pedasuk ne’ebé nia okupa tan, mos sei hetan kompensasaun. Direitu- medida balu ne’ebé inklui kompensasaun osan ka hanesan, kustu relokasaun, asistênsia rehabilitasaun, asistênsia tranferênsia, substituisaun rendimentu no relokasaun ne’ebé tamba EAs (APs) ba grau lakon sira ne’e, atu restaura fali sira nia baze sosiál no ekonómika ba fali nivel pre- projetu. Lakon Rendimentu. Ba lakon negósiu/rendimentu, EF (AP) sei entituladu ba asistênsia rehabilitasaun rendimentu ba períodu ne’ebé korresponde ho atividade negósiu sira ne’ebé paradu. 1 Ema indíjenu – konsistente ho Banku Mundiál nia polítika 4.10, ema ne’ebé pertense ba grupu ketak lóos, sosiál no kulturál vulneravel ida ne’ebé prosesa karaterístika sira iha grau oiooin: (a) identifikasaun-an rasik nu’udar membru sira husi grupu kulturál indíjenu ketak lóos no rekoñesimentu ba identidade ida ne’e husi ema/grupu sira seluk; (b) akantonamentu koletivu iha abitasaun jeografikamente ketak lóos ka iha territóriu beiala sira nian iha área projetu nian no ba rekursus naturais iha abitasaun no territóriu hirak ne’e; (c) kustume kulturál, ekonómiku, sosiál, ka insituisaun polítika sira ne’ebé ketak husi sosiedade no kultura ne’ebé dominante; no (d) língua indíjena, dalabarak lahanesan ho língua ofisiál husi nasaun ka rejiaun ne’e. Abitante Informál – ema ruma ne’ebé uza ka okupa rai estadu ne’ebé mamuk no ne’ebé laiha títulu ka akordu formál husi na’in atu uza rai ne’e. Akizisaun rai – prosesu ne’ebé ema ruma Governu ezije liuhusi Ajênsia Ezekutora Projetu nian atu entrega hotu-hotu ka parte balu husi rai ne’ebé ninian duni ka pertense ba nia a favór ba Estadu iha implementasaun Projetu ka kualkér husi ninia komponente sira hodi entrega ba konsiderasaun. Afetadu marjinalmente – impaktu ne’e parsiál de’it, no porsaun restante husi propriedade ka rikusoin sei posivel atu kontinua uza. Kompensasaun sei ba porsaun ne’ebé afetadu de’it. Impaktu ki’ik sira ne’e limitadu ba kazu sira ne’ebé EAs (APs) lafizikamente dezlokadu no ka menus 10% husi sira nia rikusoin produtivu sira ne’ebé mak lakon). Abitasaun Negosiada – mak tasa amigavel ka pakote kompensasaun no direitu ba EA (APs) atu asegura katak kustu ne’e sufisiente atu kobre estrturua no rikusoin sira, fízika ka naun-fízika sira. Pakote kompensasaun sira tenki aserta katak EAs (APs) ne’e sei la sai aat liu fali no sira sei bele rekupera husi perturbasaun sira ne’ebé kauza husi projetu ne’e. Projetu nia Baliza sira mak define nu’udar konstrusaun projetu nia limite sira ka karik refere ba Direitu- ba-Meiu nia limite sira, ne’ebé bele varia depende ba RROW preskrita. Reabilitasaun – medida sira ne’ebé presiza atu (i) restaura asesu ba fasilidade, servisu no infrastrutura públika sira; (ii) propriedade kulturál no rekursu propriedade komún sira; (iii) fatin kulturál, servisu públiku, rekursu bee sira; pastajen, ka rekursu floresta sira inklui estabelesimentu asesu ba rekurusu kulturalmente aseitavel no oportunidade sira atu hetan rendimentu; no, (iv) restaura kapitál ekonómiku no sosiál husi EAs (APs) ne’ebé afetadu tebtebes tamba lakon rikosoin, no empregu. Ema hotu-hotu hanesan ne’e sei entituladu ba medida asistênsia rehabilitasaun hodi restaura rendikemtu no moris inklui kualkér EAs (APs) ne’ebé nia direitu sira bele formalmente larekoñesidu. Asistênsia rehabilitasaun adisionál tenki fornese bae ma vulneravel, atu asegura katak sira bele restaura sira nia padraun moris ba nivel pre-projetu sira. Relokasaun- reasentamentu/reabitasaun fízika husi EAs (APs) husi sira nia fatin ka hela-fatin pre- projeitu, fatin ba kondisaun servisu ka negósiu nu’udar rezultadu ida husi atividade projetu sira. Kustu subtituisaun – métodu husi hafolin rikosoin atu troka lakon ba valór merkadu, ka nia ekivalente besik, mais kualkér kustu transasaun hanesan selu administrativa, tasa, rejistu, no kustu ba direitu. Ne’ebé lei nasionál laatinje padraun ida ne’e kustu subsituisaun sei suplementadu wainhira nesesáriu. Kustu substituisaun ne’e bazeia ba valór merkadu molok projetu ka espropriasaun, ne’ebé aas liu. Se laiha merkadu ne’ebé funsiona hela, presiza kompensasaun estruturada ida ne’ebé posibilita ema afetadu atu restaura sira nia fonte buka-moris to’o nivel pelumenus ekivalente ho hirak ne’ebé mantén iha momentu espropriasaun, dezlokasaun, ka bandu atu asesu. Ba lakon sira ne’ebé sira ne’ebé labele fasilmente ka kompensadu ho termu finansiamentu (e.g. asesu ba servisu públiku, 2 konsumidór, no fornesedór sira; ka ba área peska, pastajen, ka floresta) iha tentativa atu estabelese asesu ba rekursu ekivalente no kulturalmente aseitavel no oporturnidade sira ba rendimentu. Reasentamentu – medida hotu-hotu foti atu mitiga impaktu sosiál adversu ruma ka hotu-hotu husi projetu ida ba EAs (APs), inklui kompensasaun no relokasaun. Dezlokasaun fízika kompleta kaparsiál, permanente ka temporária (relokasaun, lakon rai hela-fatin/ka uma) no dezlokasaun ekonómika (lakon rai, rikusoin, asesu ba rikusoin, fonte rendimentu, ka meiu sira ba fonte buka-moris) ne’ebé rezulta husi (i) akizisaun involuntária ba rai, ka (ii) restrisaun involuntária ba utilizasaun rai ka asesu ba parke no área protejida sira. Definisaun ne’e aplika ba esperiênsia impaktu, laimporta se nia envolve relokasaun atuál ka lae. Planu Reasentamentu/Reabitasaun – planu asaun tuir tempu prepara ona atu fo kompensasaun no/ka mitiga impaktu husi reasenstamentu. Reasentamentu KOMPLETU ida presiza ba projetu ka sub- projetu sira ho impaktu lasignifikante sira. Ezaminasaun – prosesu atu determina tipu saida husi impaktu sira mak bele antisipa, bazeia ba projetu nia tipu, fatin, no sensitividade. Ezaminasaun sei kategoriza projetu ka sub-projetu no nune’e determina nivel saida husi avaliasaun no planeamentu ba oin mak presiza halo. Afetadu tebtebes – Porsaun husi propriedade ne’ebé atu afetadu ne’e liu husi 10% husi totál área se porsaun restante ne’e laekonomikamente posivel ka nia lafunsiona ona tuir intensaun. Kompensasaun kompleta husi propriedade tomak. Impaktu signifikante – liu husi ema 200 mak afetadu husi reasentamentu liuhusi lakon 10% ka liu husi rikosoin produtivu sira (fo rendimentu) ka dezlokasaun fízika (lakon uma). Estrutura simples sira – barraka ka uma mahon dalan-ninin ne’ebé harii ho ai toos, bambú, ka duut, hudi ka tali tahan, no bele muda no rekonstroe lato’o loron ida. Avaliasaun Impaktu Sosiál ka Avaliasaun Sosiál mak enkuadramentu ida hodi inkorpora análize sosiál ka entidade-relevente sira nian no prosesu partisipatóriu iha dezeñu no implementasaun projetu. Umakain subsidiáriu – umakain ida ne’ebé sai parte ida husi grupu orijen ne’ebé aloka ona rai liuhusi membru sira husi grupu orijen ne’e (i.e. liuhusi erdeiru ka sub-divizaun husi família nia rai. Sira iha direitu hanesan atu uza rai maibe tenki buka formatu lisensa husi membru sira husi grupu orijen ba atividade ruma. Vulneravel – Ema ruma ne’ebé bele sofre disproporsionalmente ka hasoru risku ba marjinalizasaun husi efeitu reasentamentu i.e. (i) xefe umakain feto ho nia membru dependente sira; (ii) xefe umakain defisiente; (iii) umakain ki’ak tuir definisaun husi liña pobreza; (iv) umakain ferik-katuas ne’ebé laiha rai no laiha meius ba apoiu; (v) xefe umakain ne’ebé laiha seguransa ba propriedade 3 SUM�RIU EZEKUTIVU A INTRODUSAUN Objetivu prinsipál husi Projetu Estrada Sanak mak atu mellora asesu ba estrada, seguransa rodoviária no ne’ebé reziliente ba klima i) hasa’e asesu ba estrada, seguransa rodoviária no efisiênsia husi rede estrada sira, ii) aumenta asesu populasaun rurál no sidade sira ba iha korridór Gleno-Maubisse ba servisu no sosiál oioin no merkadu sira ne’ebé lidera ba fonte buka-moris di’ak liu no redusaun ki’ak, no iii) mellora komérsiu distritál ba produtu agrikultura sira no produtu potensiál sira seluk, promove dezenvolvimentu ne’ebé potensiál ba turizmu no agrikultura liuhusi fasilitasaun transporte no ligasaun estrada nian ba área sidade boot no peri-sidade sira inklui Dili, Ermera no Ainaro. Figura 1.1 : Fatin Projetu husi Estrada Sanak Aituto ba Gleno Fonte: Konsultór KEI, 2018 Projetu ne’e nia objetivu dezenvolvimentu ne’ebé hein atu atinje liuhusi intervensaun sira tuir mai ne’e: Komponente 1: Atualizasaun Korridór Gleno–Maubisse no Melloramentu Seguransa Rodoviária (millaun US$72.8 ne’ebé hein husi IDA nia finansiamentu millaun ho US$55.0). komponente ida ne’e konsiste iha atividade servisu sivíl sira atu hala’o iha korridór Gleno–Maubisse no atividade seguransa rodoviária sira iha restu husi rede ne’e. Atividade hirak ne’e inklui: a. Atualizasaun Seksaun Estrada Junsaun Gleno–Letefoho no Letefoho– Hatubuilico (millaun US$70.8). Komponente ida ne’e sei atualiza seksaun estrada Junsaun Gleno–Letefoho (25.8 km) no Letefoho–Hatubuilico (18.5 km) husi korridór Gleno- Maubisse nian (66.1 km) ba padraun estrada Nasionál sira. Figura 1 hatudu fatin projetu ne’e. Dezeñu sira sei inkorpora konsiderasaun sira kona-ba reziliente ba klima, konsidera: (i) atualizasaun trotoar ho nia luan ne’ebé seletiva atu lori estrada sira iha projetu ne’e ba padraun nasionál; (ii) melloramentu estrutura drenajen atu atinje volume no intensidade udan-ben ne’ebé prevé ona; no, (iii) konstrusaun ka reforsa estrutura estabilizasaun rai-lolon. 4 Nu’udar faze dahuluk husi programa ida atu mellora korridór Gleno–Maubisse, projetu seksaun estrada rua ne’e (ho totál 44.3 km) propoen ona bazeia ba rezultadu prioritizasaun sira husi estudu viabilidade no prontidaun ba implementasaun. Faze segundu husi atualizasaun korridór Gleno- Maubisse1 sei define durante implementasaun no prevé katak sei finansia iha finansiamentu adisionál ida ba BRP ka nu’udar projetu foun ketak ida. Sub- komponente ida ne’e mos sei finansia konstrusaun obra atualizasaun sira no konsultasaun supervizaun relasionante. b. Sub-komponente 1.2: Melloramentu Seguransa Rodoviária (millaun US$2.0). sub- komponente ida ne’e sei kobre servisus no/ka bens sivíl atu responde asuntu seguransa rodoviária ketak husi estrada korridór Gleno- Maubisse, hanesan sinál estrada no markasaun dalan-ninin sira ka melloramentu pontu metan sira iha fatin ne’ebé sei identifika husi GoTL. Kobertura husi sub-komponente 1.2 sei deside durante implementasaun ho apoiu husi asesór seguransa rodoviária ida ne’ebé sei rekruta iha projetu ne’e nia laran. Komponente 2: Reforsa Institusionál no Jestaun Projetu. Komponente ida ne’e ho fin atu tulun hakbiit kapabilidade iha MPW no DRBFC nia laran kona-ba asuntu sira ne’ebé relasiona ho jestaun rekursu estrada sira, seguransa rodoviária no manutensaun estrada. Nia sei finansai asistênsia téknika, ekipamentu, no kustu operasionál sira ne’ebé relasiona ho implementasaun Projetu ne’e. Nia mos sei finansia estudu sira ne’ebé presiza ba investimentu futuru potensiál sira iha setór estrada. Komponente ida ne’e hafahe ba sub-komponente tolu, ne’ebé detalladu iha kraik ne’e. a. Sub-komponente 2.1: Asistênsia Téknika (millaun US$1.6). Sub-komponente ida ne’e envolve koñesimentu, hasa’e kapasidade, dadus no fo fundus atu apoia dezenvolvimentu setór transporte. Atividade Asistênsia Téknika sira inklui: (i) kolesaun dadus ba inventarizasaun, tráfiku no kondisaun estrada iha estrada nasionál no distritál sira (aprosimadamente 2,240 km) atu atualiza Sistema Jestaun Rekursu Estrada2 hodi apoia monitorizasaun, planeamentu no programasaun husi servisu estrada sira; (ii) halo pilotu ba dezempeñu tinan-barak nian bazeaia ba kontratu manutensaun ba estrada nasionál3 (tinan rua ba manutensaun ba aprosimadamente 125 km) liuhusi kontratór sira utiliza grupu baze- komunitáriu ho partisipasaun feto sira, inklui reforsa atividade supervizaun sira ne’ebé hala’o husi DRBFC; (iii) programa hasa’e kapasidade kona-ba seguransa rodoviária iha MPW nia laran liuhusi selu asesór seguransa rodoviária ba DRBFC;4 no, (iv) programa hasa’e kapasidade jeotéknia iha MPW nia laran liuhusi selu asesór jeotékniku ba DRBFC.5 b. Sub-komponente 2.2: Dezeñu kona-ba Projetu sira iha Futuru (aprosimadamente millaun US$1.4). Sub-komponente ida ne’e sei finansia estudu no dezeñu viabilidade/téknika sira ba preparasaun husi investimentu futuru potensiál sira ba setór estrada (aprosimadamente 55 km). Seksaun estrada atu dezeña sei selesiona husi estrada sira tuir mai ne’e katak GoTL ne’ebé hatudu interese ida hodi simu Banku nia paoiu ba estudu no dezeñu viabilidade/téknika sira: (i) Projetu Estrada Viqueque–Uatulari–Uatucarbau–Iliomar–Lospalos; (ii) Projetu Estrada Lautem–Fuiloro–Lospalos; no, (iii) Projetu Estrada Maubara–Vatovou– Saré–Cailaco. 1 Estrada restante sira ne’ebé atu mellora iha korridór Gleno–Maubisse mak: (i) Junsaun Hatubuilico ba seksaun sestrada (11.9 km); no (ii) ligasaun ba korridór husi Ermera vila (4.8 km) no Hatubuilico (5.2 km). Seksaun estrada entre Aituto ho Maubisse (9.9 km) mellora ona iha RCRP. 2 Sistema Jestaun Rekursu Estrada dezenvolve daudaun ho ILO, ADB no JICA nia apoiu. 3 Kontratu ba manutensaun sira sei implementa iha Pakote Lote 1 no 3 husi RCRP ne’ebé la’o hela (haleu 40 km) no estrada nasionál sira seluk ne’ebé MOP sei selesiona. 4 Knar sira sei inklui: formasaun ba ekipa MOP, avaliasaun ba estrada nasionál no distritál ba risku seguransa rodoviária sira, prepasaun programa servisu melloramentu seguransa rodoviária no auditóriu ba seguransa rodoviária ba dezeñu projetu sira. Tarefa ne’e ho espetativa atu han fulan 12 ne’ebé hafahe ba iha tinan rua resin . 5 Knar sira sei inklui: formasaun ba ekipa MOP, avaliasaun ba estrada nasionál no distritál ba perigu jeotékniku sira, preparasaun programa servisu rekuperasaun jeotéknika estrada nian, no auditóriu jeotékniku kona-ba dezeñu projetu sira. Tarefa ne’e ho espetativa atu han fulan 8 ne’ebé ahafahe ba tinan rua resin. 5 c. Sub-komponente 2.3: Apoiu Projetu (millaun US$1.0). Sub-komponente ida ne’e sei finansia kustu operasionál sira ne’ebé relasiona ho implementasaun husi Projetu, formasaun ba ekipa MPW, medida prevensaun GVB no SEA, no bens ne’ebé Projetu ne’e presiza. Nia mos inklui auditóriu anuál sira kona-ba konta projetu sira hodi entrega ba Banku. Komponente 3: Responde Emerjênsia Kontinjente (millaun US$0). Tamba Timor Leste sei vulneravel nafatin ba alterasaun klimátika no akontesimentu temporada grave sira, biar ho implementasaun ne’ebé susesu husi komponente rua dahuluk, apoia ba rekuperasaun pós-dezastre ne’e figura importante ida husi projetu ne’e. komponente zero-dolar ida ne’e dezeña atu fo fali resposta ba akontesimentu Krize Elijivel ka Emerjênsia, liuhusi posibilita GoTL atu rekere ba Banku hodi re-aloka fundu projetu sira hodi apoia responde emerjênsia no rekonstrusaun. Projetu ne’e sei prepara CERC nia Manuál Operasaun Projetu iha fulan nen husi efetividade projetu. B �REA PROJETU SIRA Projetu ne’e nia ain-fatin kobre área limitada sira ba investimentu iha Sub-komponente 1.1: Seksaun Gleno–Letefoho no Letefoho–Hatubuilico no mos área adisionál sira seluk ba fasilidade relasionante sira ne’ebé sei konfirma durante implementasaun projetu. PAARR (LARAP) responde ba aprosimasaun enkuadramentu antes enkuantu sei adopta ba ida ne’ebé tuir mai. Projetu propoen ne’e sei atualiza estrada ezistente sira ba Padraun Estrada Nasionál. Rekízitu mínimu ba Direitu ba Pasajen (Right of Way (ROW)) ba Estrada Sanak ne’e ho média metru 9 (dalan-ba-veíkulu metru-6, ombru estrada metru-1 iha sori-sorin no metru-1 ba drenajen) iha rai tetuk. Iha dalan sira ne’ebé ho topografia rai-naruk, rekízitu ROW nia luan hanesan ne’e bele aumenta tan. Reflete husi projetu estrada Dili-Ainaro, metro 1-5 adisionál ba ko’a rai-naruk no instalasaun aterru bele antisipa. Melloramentu estrada iha kada sesaun sei tuir aliñamentu ezistente husi estrada sira. Korte-seksaun diferente prepara ona ba korte diferente no senáriu aterru sira. Maibe, iha ajustamentu balu halo ba aliñamentu estrada hanesan entrada Aituto husi Seksaun 1, Igreja Letefoho no Junsaun Letefoho husi Seksaun 2, no dalan-terik ba Eskola Humboe husi Seksaun 3. Iha área konstrusaun ida iha Letefoho, dalan-ba-veíkulu ajusta ona ho medida dezeñu enjeñaria atu redúz nesesidade ba akizisaun rai no reasentamentu sira no mos akomoda tráfiku estrada nesesáriu no rekízitu seguransa rodoviária sira. Medida sira hanesan ne’e sei detallada ba oin iha seksaun tuir mai kona-ba Seksaun Evita Impaktu D. Sumáriu ida kona-ba karaterísitika jeográfika husi kada seksaun estrada aprezenta hanesan tuir mai ne’e: Seksaun 1: Aituto ba Hatubuilico Kondisaun Jerál sira: seksaun estrada ida ne’e (12.7 km) karaterizada ho foho-lolon no rai-naruk iha sorisorin, ho korridór badak ne’ebé eziste (metru 3 to’o 4). Estrada ida ne’e maioria lataka ka temporada halo nia fila ba nia estadu orijinál. Iha Suku lima (Horaiquiik, Mulo no Nunumoge), ne’ebé ho populasaun dodook malu. Orasne’e tráfiku uitoan lóos, ema la’o-ain no motór mak nu’udar utilizadór prinsipál. Maibe, tamba estrada nia prosimidade ho Foho Ramelau, iha aumentu antisipadu ba utilizasaun estrada tuir atualizasaun ne’ebé propoen ne’e. Seksaun tomak mak seidauk funsiona. Nu’udar parte husi misaun ne’e, knar husi ekipa mos rekomenda ona melloramentu adisionál ba estrada ezistente ne’ebé liga Seksaun 1 ho kapitál sub-distritu Hatubuilico atu posibilita asesu di’ak liu ba fasilidade públika sira no mos fatin turístiku ne’ebé haleu Foho Ramelau. Tamba barak liu husi seksaun ida ne’e mak kontén terrenu rai-naruk, planu atuál atu mellora estrada ne’ebé eziste ba padraun nasionál sei iha tendênsia atu envolve ko’a estensiva no aterru iha ambiente sira ne’ebé potensialmente laestavel (to’o metru 4 ba metru 5 ba foho-lolon naruk). Alargamentu 6 estrada sei iha tendênsia atu muda paizajen permanentemente no nune’e eleva risku ambientál sira, inklui risku ne’ebé aumenta ba rai-monu. Impaktu potensiál sira ba propriedade privada sira hanesan rai hela-fatin no agrikulturál, inklui ai-horis no rikusoin sira seluk sei antisipa tamba ROWs ne’ebé eziste ne’e kloot. Enkuantu estensaun rai sei depende ba montante ne’ebé rezulta husi ko’a foho- lolon, rai tetuk/mamuk limitadu bele limite opsaun sira ne’ebé disponivel ba fakar rai ho própriu no seguru. Esperiênsia uluk sira iha PERKTL (TLCRP) hatudu katak prátika butuk rai iha propriedade privada sira, dalabarak raina’in mak husu, ne’ebé halo ona konstrusaun sira menus rai ne’ebé aprezenta risku sira ba seguransa. Ida ne’e sei ezije dezignasaun própria ba rai butuk ho konsultasaun ho komunidade afetada sira, ne’ebé detalladu ba oin iha projetu ne’e nia Planu Jestaun Ambientál no Sosiál (PJAS/ESMP). Seksaun ida ne’e atualmente fora husi kobertura Projetu Estrada Sanak ne’ebé propoen ne’e maibe bele inklui wainhira konfirma ona finansiamentu adisionál. Seksaun 2: Hatubuilico to’o Letefoho Kondisaun jerál sira: Terrenu ne’e komparavelmente menus rai-naruk kompara ho seksaun 1 maski aliñamentu pasa liuhusi seksaun norte husi Foho Tatamailau nia área protejida, ho elevasaun liu metru 2,000. Seksaun ne’e nia naruk mak aprosimadamente 18.5 km no iha metru 3 to’o 4 ba dalan-ba- veíkulu (metru 4-5 ba ROW) no ho populasaun hela dodook malu eseptu ba fin husi seksaun ne’e iha Suku Dukurai. Atualizasaun estrada sira iha seksaun ida ne’e ho espetativa atu fornese asesu fasil liu tan ba turista sira atu vizita Foho Tatamailau no mos nu’udar asesu ba sub-dstritu Hatubuilico vila ne’ebé servisu públiku sira lokalizadu. Akizisaun rai ba propriedade privada sira iha seksaun ida ne’e ho espetativa atu sai uitoan deit, eseptu iha Suku Dukurai ne’ebé mak observa abitante nia uma iha sikun sorisorin husi ombru estrada ne’ebe eziste. Abitante hirak ne’e konsiste iha uma no ofisina permanente. Medida enjeñaria sira ne’ebé atualmente konsidera daudaun mak atu redúz foti rai hodi inkorpora ajustamentu sira iha dalan-ba-veíkulu ne’ebé propoen ne’e no instalasaun valeta rai-okos nian. Iha seksaun ida ne’e, alargamentu estrada, no fakar rai subsekuente bele afeta rai agrikulturál ba toos modo no pastajen balada, no iha parte balu, plantasaun kafé. Hafoin, seksaun ida ne’e mos sei pasa liuhusi fatin relijiozu sira (i.e. Kapela Dukurai no Igreja Letefoho) no mos eskola balu, no nune’e presiza instalasaun medida ba oin atu asegura seguransa rodoviária no redúz perturbasaun ba atividade rutina sira. Seksaun 3: Letefoho to’o Gleno Kondisaun jerál sira: Estrada ne’e lokalizada iha fatin peri-sidade sira no dalan-ba-veíkulu ezistente ne’e luan ona no nune’e presiza haluan tan uitoan de’it. Parte balu husi seksaun ne’e haluan ona nu’udar parte ida husi servisu konstrusaun ne’ebé la’o hela atu mellora kondisaun estrada sira iha GoTL nia “Projetu Emerjênsia� dezde 2018. Seksaun ida ne’e aprosimadamente 25.6 km, ho dalan-ba- veíkulu entre metru 5 ho 7 (metru 5 – 7.5 ba ROW). Tráfiku signifikamente aumenta iha seksaun ida ne’e, inklui trek ki’ikoan no bis privadu sira. Seksaun ida ne’e koñesidu nu’udar rejiaun plantasaun kafé no ligada ho estrada ne’ebé atualiza ona husi kapitál distritál Gleno to’o Tibar, ne’ebé ho espetativa atu serve nu’udar portu prinsipál hafoin Dili no foindadaun finansiadu husi ADB. Seksaun ida ne’e pasa liuhusi Suku lima (Haupu, Goulolo, Eraulo, Estado, no Humboe). Tamba estrada ne’ebé propoen ne’e sei mellora ligasaun ho vila sira ne’ebé besik inklui Ermera no Gleno, no mos ba Dili, atensaun partikulár mak sei relasiona ho seguransa rodoviária, liuliu iha fasilidade públika sira (i.e. eskola, merkadu, igreja sira, etc.) konsidera ona nu’udar parte ida husi dezeñu projetu tamba iha tendênsia atu aumenta tráfiku. Iha ona kestaun sira ne’ebé mosu tamba fakar rai arbiru no estabilizasaun/reforsa rai ne’ebé limitadu ne’ebé sei presiza atu rezolve nu’udar parte ida husi finalizasaun DED ba Seksaun 3. Impaktu sira 7 ne’ebé relasiona ho ko’a foho-lolon no fakar rai iha plantasaun kafé sira ne’e observa ona durante konsultasaun PAARR (LARAP) sira. Impaktu ambientál sira rezulta husi servisu konstrusaun ne’ebé la’o hela sei presiza atu avalia ba oin nu’udar parte ida husi estudu trasadór no bazeia ba ida ne’e, DED presiza atu inklui medida rekuperasaun sira atu minimiza impaktu sira ne’ebé kauza ona, inklui jestaun fakar rai arbiru. Segmentu balu husi Seksaun 3 ne’ebé inklui iha projetu estrada la’o hela ne’e mak kobre STA 37+450 to’o STA 40+900 (naruk 3.45 km) no husi STA 46+100 to’o STA 51+000 (naruk 4.90 km). Adisionál 5.6 km (husi STA31+900 to’o STA37+500) konfirmadu ona husi GoTL no nune’e estadu husi estudu trasadór nu’udar parte ida husi LARAP nafatin indikativa no sei finalizadu de’it hafoin remata Projetu Estrada Emerjênsia nian iha seksaun ida ne’e. nune’e, estensaun husi impaktu sira husi GoTL nia projetu emerjênsia ba rai no rekursu sira labele konfirmadu iha faze ida ne’e. Figura tuir mai ne’e fo ilustrasaun kona-ba karaterístika sira husi korridór ne’ebé propoen ne’e. Figura 1.2 : Ligasaun Estrada Aituto – Hatubuilico – Letefoho – Gleno Fonte: Konsultór KEI, 2018 8 C AVALIASAUN IMPAKTU SIRA Projetu ne’e nia avaliasaun impaktu hala’o ho referênsia husi aliñamentu dezeñu disponivel mais resente ba Seksaun 1 no 2 no mos parte sira husi Seksaun 3 ne’ebé partilladu husi Ekipa dezeñu. DED orasne’e finalizadu ona no nune’e, avaliasaun impaktu iha LARAP ne’e ho natureza indikativa no dezenvolvida ba propózitu husi planeamentu orsamentál. Impaktu identifikadu hotu-hotu iha direitu ba dalan (ROW) husi Estrada Sanak ne’ebé Propoen ne’e konta no sukat atu determina estensaun ba lakon (parsiál ka tomak) ho sira nia nivel signifikânsia. Na’in/okupante husi rikusoin sira ne’ebé hetan impaktu ne’e konta no entrevista atu identifika estadu perténsia no mos implikasaun sira ba sira nia fonte buka-moris. Projetu ne’e nia impaktu inklui lakon tipu diferente husi rai agrikulturál, rai hela fatin, rai estadu nian, estrutura hela fatin, estrutura komersiál, estrutura bázika, no ai-horis/plantasaun tamba akizisaun rai no hamoos rai. Tamba maioria husi segmentu estrada sira la’o tuir aliñamentu ne’ebé eziste, magnitude husi impaktu sira ne’ebé relasiona ho lakon rikusoin no perturbasaun fonte buka-moris hein atu ho klasifikasaun ki’ik no moderadu. Maibe, se medida enjeñaria sira bele redúz ain-fatin potensiál sira, iha estimativa umakain 40 mak hetan impaktu signifikante tamba lakon estrutura hela fatin no mos lakon fonte buka- moris temporária (i.e. relokasaun ba kios sira). Umakain hirak ne’e hetan iha Seksaun 2 no 3 ne’ebé projetu ne’e sei implementa ba. Haleu umakain 21 mak bele hetan impaktu signifikante to’o grave tamba kombinasaun lakon no mos perturbasaun potensiál ba fonte buka-moris iha tempu naruk tamba lakon plantasaun produtiva, hanesan ai kafé sira, ne’ebé reprezenta produtu primáriu iha área ne’e. Husi figura ida ne’e, estimasaun umakain 21 bele presiza atu dezloka duni tamba impaktu projetu nian ba sira nia estrutura hela fatin. Depende ba rezultadu sira husi DED finál, figura sira ne’e bele muda no nune’e sei presiza atu vizita fali. Laiha dezlokasaun fízika mak prevé nu’udar rezultadu ida husi projetu ne’e. �rea rai totál atu foti husi projetu ne’ebé propoen ne’e mak hektár 27.10, konsiste iha hektár 12.06 husi rai agrikulturál, hektár 3.66 husi rai hela fatin, hektár 10.85 husi rai mamuk no hektár 0.67 husi governu no igreja nia rai. Kobertura husi Impaktu Reasentamentu husi Estrada Sanak ne’e ba kada seksaun nia sumáriu mak hanesan tuir mai ne’e: Tabela 1: Kategoria sira husi Rikusoin Afetadu sira no Númeru husi UKs Kategoria Impaktu sira Eskala Impaktu sira Númeru husi Umakain Afetadu sira Umakain 248 Númeru husi Membru Família Afetadu sira PAPs 1,310 Rai Afetadu Totál �rea Rai Afetadu 271,372 m2 /27.1 hektár Rai rezidensiál 0.88 hektár / 77 PAPs Rai Agrikultura 23.85 hektár/ 66 PAPs Rai Estadu nian (i.e. Sede Suku no área eskola 1200 m2 sira) Rai Igreja nian (i.e. Mulo no Dukurai) 1340 m2 Estrutura Afetada sira a. Rezidensiál Permanente Unidade 16 Semi-permanente Unidade 7 9 b. Komersiál Permanente Unidade 6 Semi-permanente Unidade 19 c. Fasilidade ausiliár sira Tanke bee Unidade 2 Polu elétriku Unidade 57 Kanu bee 200 metru Moru/didin defeza 70 metru Lutu temporáriu/didin defeza 380 metru d. Ai-horis afetadu sira Plantasaun kafé 27,693 Ai-horis boot 731 Plantasaun Ai-fuan 1,317 Signifikânsia husi impaktu sira Signifikamente afeta UK HHs (i.e. ralokasaun UKs 40 UKs imediata, lakon temporária ba fonte buka- moris) Impaktu grave (i.e. falta rai viavel restante, UKs 21 impaktu tempu naruk ba fonte buka-moris) Impaktu sira ba Rai Projetu ne’e sei atinje hektár 27.10 balu husi rai ba konstrusaun Estrada Sanak ba seksaun hotu-hotu. Husi totál rai ne’ebé mak hetan impaktu, iha aprosimadamente hektár 12.06 husi rai agrikultura no hektár 3.66 husi rai rezidensiál, hektár 10.85 husi rai mamuk no hektár 0.67 husi estadu no igreja nia rai. Laiha rai komún no/ka rai adat nian no rai komersiál kompañia nian mak sei afetadu husi Estrada Sanak ne’ebé propoen ne’e. iha Umakain (UKs) 248 mak sei diretamente hetan impaktu husi akizisaun Estrada Sanak ne’e. Bazeia ba tipu utilizasaun rai, 140 PAPs mak sei afetadu husi akizisaun hektár 8.46 husi rai kultivadu; 42 PAPs husi rai agrikultura antes; 37 PAPs husi rai rezidênsia/hela fatin. Impaktu sira ne’e avalia bazeia ba estensaun potensiál ba akizisaun rai ba kada tipu rai (i.e. agrikulturál, kulturál, rezidensiál no mamuk). Klasifikasaun ba impkatu konsiste iha a) impaktu signifikante sira, ne’ebé kobre impaktu sira to’o pursentu 10 husi rai tomak ho na’in no iha pursentu 30 nia okos no b) impaktu grave inklui hirak ne’ebé kobre impaktu ne’ebé esede pursentu 30 husi rai produtivu. Rai- na’in sira ne’ebé nia pertensia orijinál rai ne’e klasifikadu nu’udar ki’ik sei automatikamente monu impaktu grave wainhira sira nia parsela rai lasai ona viavel sira nia propózitu orijinál no nune’e, presiza asistênsia atu identifika substituisaun rai ho valór produtivu semellante. Bazeia ba gravidade impaktu sira, alargamentu estrada iha Seksaun 3 previstu atu rezulta impaktu barak liu kompara ho seksaun sira seluk. Kona-ba tipu impaktu sira, impaktu sira ba rai rezidensiál ho espetativa atu sai signifikante liu iha Seksaun 2 kompara ho seksaun sira seluk. Enkuantu iha Seksaun 3, impaktu sira ba rai agrikultura, liuliu plantasaun kafé, ho espetativa atu sai signifikante liu kompara ho seksaun sira seluk, maibe, tamba DED ba Seksaun 3 ne’e atualmente prepara hela no GoTL nia konstrusaun estrada emerjênsia ne’ebé la’o hela seidauk remata, impaktu sira sei iha tendênsia atu muda no nune’e, presiza atu vizita fali. Impaktu sira ba Ai-horis Levantamentu resenseamentu indika katak impaktu sira ba agríkola ne’e grave liu iha Seksaun 3 (i.e. aprosimadamente kafé hun 19,238 mak presiza hasai ba propózitu alargamentu estrada) no nune’e, bele fo atensaun ba konsiderasaun ba oin relasiona ho medida mitigasaun sira liga ho impaktu ba 10 fonte buka-moris. Iha totál, sei iha aprosimadamente kafé hun boot 27,652, ai-horis boot 517 no ai- fuan hun 1,055 mak sei hetan impaktu. Kompensasaun ba ai-horis nia na’in haktuir ba oin iha Kapítulu 5 kona-ba matríz direitu. Nu’udar parte ida husi medida salvaguarda sira, asistênsia ba replantasaun sei oferese ba ai-horis nia na’in alein husi pagamentu kompensasaun no asistênsia fonte buka-moris. Impaktu ba Estrutura sira Iha kategoria diferente ba estrutura privada ne’ebé hetan impaktu, inklui rezidensiál no komersiál (i.e. kios, ofisina sira), ne’ebé bele lokalizadu iha ROWs ne’ebé eziste ka rai privadu ne’ebé sei inklui nu’udar parte ida husi direitu ba dalan (ROWs) husi Estrada Sanak ne’ebé propoen ne’e. kategoria seluk inklui estrutura públika sira ne’ebé kobre edifísiu governu nian (i.e. sede Suku, eskola sira) no mos igreja nia propriedade sira. Impaktu sira ba estrutura privada inklui hasai parsiál no tomak husi uma, kios, ofisina no estrutura bázika sira hanesan garrajen, dapur no mos lutu no moru baliza. Estrutura sira ne’e permanente no mos semi-permanente no PAPs hotu-hotu sei hetan kompensasaun ba kustu substituisaun. Pakote kompensasaun sira ba hirak ne’ebé presiza atu realoka imediata kobre kompensasaun osan ba rai no estrutura sira ne’ebé afetadu (no estrutura tomak wainhira sira labele utiliza ona), asistênsia konstrusaun iha pursentu 30 husi kompensasaun estrutura tomak no asistênsia tranzisionál. Hirak ne’ebé na’in ba estrutura semi-permanente sira, valór kompensasaun estabelese ona atu posibilita estrturua afetadu nia na’in atu harii di’ak liu fali. Estrutura Rezidensiál sira Relasiona ho impaktu ba reasentamentu, impaktu sira iha tendênsia atu sai signifikante liu iha Seksaun 2 ne’ebé UKs 12 (105 PAPs mak antisipada atu reloka kedas. Iha seksaun 1 no 3, UKs (22 PAPs) no UK hitu (47 PAPs) mak antisipada atu reloka kedas respetivamente. Dezeñu enjeñaria orasne’e iha prosesu finalizasaun ba Seksaun 2 no 3 no konsiderasaun evita impaktu, liuliu atu minimiza impaktu sira ba reasentamentu iha Seksaun 2 ne’ebé orasne’e dezenvolve hela. Besik 1,392 sqm husi uma permanente sira 372.98 sqm husi uma semi-permanente mak presiza atu hasai (parsialmente no mos tomak). Maibe, tamba harahun estrutura hanesan ne’e sei ho konformidade ho seguransa edifísiu, uma hirak ne’e sei presiza atu harahun no nia na’in sira sei hetan kompesasaun ba kustu substituisaun ba sira nia estrutura ne’ebé afetadu ne’e no subsídiu tranzisionál ba uma. Projetu ne’e mos sei afeta estrutura bázika privada/individuál sira ne’ebé inklui dapur 3, haris-fatin 4, lutu no lutu-arame ne’ebé pertense ba 14 PAPs. Estrutura Komersiál sira Projetu ne’e sei afeta total estrutura komersiál hamutuk 25, ne’ebé kompostu husi kios permanente (6) no semi-permanente (17) ofisinia mekánika semi-permanente rua. 11 husi kios semi-permamente sira ne’e bele movel no nune’e rezulta impaktu mínima. Impaktu sira ba ba fonte buka-moris liga ho hasai ka uda kios no ofisina mekánika sira ho espetativa atu sai temporária. Nia na’in sira sei fo subsídiu temporáriu 100 USD kada fulan durante fulan tolu tutuirmalu atu fasilita sira harii fali sira nia estrutura komersiál sira no rekupera sira nia atividade ekonómika sira. Impaktu sira durante konstrusaun mak ho espetativa atu sai pozitivu tamba aumentu potensiál ba komérsiu ba ai-han bázika no sasán sira ho prezensa husi servisu-na’in konstrusaun sira. 11 Fasilidade Públika sira Fasilidade públika sira inklui tanki bee rua, kanu bee metru 200, sala aula multi-funsaun ida, polu elétriku 51. Utensíliu/fasilidade sira ne’e sei presiza atu rekonstroe ka realoka fali. Projetu ne’e sei fornese kustu restaurasaun/rekonstrusaun kompletu no mos kustu substituisaun sira ba fasilidade hirak ne’e hotu. Nu’udar parte ida husi projetu nia Planu Jestaun Ambientál no Sosiál (ESMP), fasilidade hirak ne’e sei presiza atu realoka no/ka troka molok kualkér hamoos rai ka servisu konstrusaun sira atu minimiza atividade no perturbasaun servisu. Relokasaun no/ka substituisaun henesan ne’e sei koordena ho ajênsia responsavel idaidak ba manutensaun husi utensíliu/fasilidade hirak ne’e no kustu substituisaun hotu-hotu sei finansia husi GoTL. Impaktu sira ba Rekursu Buka-Moris (Livelihood) 11 husi kios permanente no semi-permanente 25 ne’ebé potensialmente hetan impaktu no bele muda no nune’e, impaktu sira hein atu sai mínima. Negósiu hirak ne’e barak liu kios dalan-nini sira ne’ebé sei harahun tomak no/ka parsialmente tamba sira nia prosimidade ho aliñamentu ne’ebé propoen ne’e. bazeia ba entrevista sira ho PAPs, mosu katak rendimentu nasionál mensál husi loja hirak ne’e mak ho média 100 – 600 USD/pur mes no kios no atividade ekonómika hirak ne’e bele rekonstroe ho média entre fulan 2 - 3. Besik UKs 9 iha Seksaun 3 ne’ebé bele terus impaktu grave tamba lakon barak (i.e. lakon rai agrikultura, produsaun, no mos impaktu sira ba estrutura rezidensiál no/ka komersiál sira. Impaktu sira ba rai agrikultura ne’e grave liu iha seksaun ida ne’e kompara ho seksaun sira seluk no nune’e, presiza atu fo atensaun ba oin relasiona ho apoiu ba restaurasaun ba fonte buka-moris sira bazeia ba konsultasaun ho komunidade. Pakote apoiu adisionál ho forma asistênsia buka-moris temporária no bele oferese replantasaun nu’udar parte ida husi medida mitigasaun impaktu sira. Impaktu sira ba estrutura rezidensiál iha Seksaun 2 la ho espetativa atu afeta signifikantemente fonte buka-moris tamba sei oferese ba PAPs kompensasaun osan ho kustu substituisaun ba sira nia rai no estrutura sira ne’ebé afetadu no mos asistênsia relokasaun temporária. Impaktu sira ba Ema Vulneravel Laiha grupu distintu ho karaterístika vulneravel mak identifika ona iha korridór estrada ne’ebé propoen ne’e. Grupu vulneravel sira seluk ne’ebé afeta husi akizisaun rai mos inklui xefe umakain ferik- katuas, defisiente no feto. Resenseamentu identifika umakain vulneravel 48. Hirak ne’e inklui família ida ho xefe umakain defisiente, umakain ne’ebé xefia husi feto no umakain 107 ho rendimentu iha Liña Pobreza Ofisiál (OPL) nia okos. Bazeia ba gravidade husi impaktu sira, iha umakain potensialmente vulneravel ne’ebé tamba sira nia nivel rendimentu bele esperimenta impaktu ne’ebé signifikante liu nu’dar rezultadu ida husi perturbasaun ba fonte buka-moris. Iha besik UKs tolu no UKs rua ho rendimentu mensál nasionál menus husi 200 USD ne’ebé bele gravemente no signifikantemente hetan impaktu iha Seksaun 1. Iha Seksaun 2, impaktu sira ba ema ki’ak konsidera menus grave tamba Uks iha média parese atu hetan rendimentu liu husi seksaun sira seluk, ho de’it umakain tolu ho rendimentu mensál nasionál menus husi 200 USD mak sei gravemente no signifikantemente hetan impaktu. UKs hirak ne’e sei iha direitu ba asistênsia temporária ba fonte buka-moris iha projetu ne’e. PAPs vulneravel hirak ne’e sei iha direitu ba asistênsia espesiál (susbídiu vulnerabilidade) atu asegura sira nia padraun moris ne’e restauradu ou melooradu. Verifikasaun adisionál kona-ba vulnerabilidade sei hala’o hafoin remata dezeñu detalladu. D PREVENSAUN IMPAKTU Esforsu sira hala’o ona uza opsaun apropriada hotu-hotu husi dezeñu enjeñaria hodi finaliza aliñamentu estrada atu minimiza impaktu husi reasentamentu sira ba Seksaun 1 no 2. Análize no 12 avaliasaun alternativa ida hala’o ona atu to’o ba opsaun di’ak liu ho impaktu míminu sira ba reasentamentu. Ajustamentu sira husi aliñamentu estrada orijinál hala’o ho vizaun ida kona-ba manuntensaun ba reasentamentu mínimu sira iha korridór ne’ebé propoen ne’e. Korridór ne’e pasa liuhusi utilizasaun rai misturada hanesan rai agrikulturál, rai rezidensiál no rai labokur no mamuk, plantasaun kafé, área foho sira. Barak husi parsela rai sira afetadu iha Seksaun 2 mak rai mamuk no orasne’e lauza ba kultivasaun agrikulturál, maibe impaktu sira husi akizisaun rai balu prevé ba área pantasaun kafé no mos área hela fatin balu iha Suku afetadu lima. Senáriu balu husi Estrada Sanak sira avalia ona no reflete iha Estrada Sanak nia aliñamentu no dezeñu enjeñaria. Sujestaun sira husi PAPs no entidade- relevante sira seluk nia preokupasaun ne’ebé halibur durante konsultasaun públika sira husi 12-28 Setembru 2018 informa ona ba projetu ne’e nia DED. Wainhira hakerek SEIS/ESIA ida ne’e, pevensaun ba impaktu balu halo liuhusi dezeñu enjeñaria ne’e nia sumáriu mak hanesan tuir mai ne’e: Rota Dalan-terik iha zona Eskola Humboe Eskola bázika Humoboe haleu husi estrada kloot ezistente ida no nune’e haluan seksaun estrada iha eskola nia oin sei prevene espansaun iha futuru ba infrastrutura eskola. Alein ne’e, hein katak volume tráfiku iha futuru sei aumenta tamba melloramentu projetu estrada ne’e, ne’ebé aprezenta risku seguransa tráfiku boot liu ida ba eskolaoan sira. Tamba pedidu husi komunidade no diretór eskola sira, aprezenta re-rota iha DED atu evita impaktu sira. Rota Dalan-terik iha Suku Gulolo Komunidade Suku Goulolo husu ona re-aliñamentu estrada ida atu evita impaktu potensiál sira ba fatin istóriku Uma Lulik lokalizadu iha foho leten. Tuir komunidade iha Suku Goulolo, iha preokupasaun katak atividade konstrusaun sira, inklui ko’a foho-lolon no operasaun veíkulu pezadu sira bele kona ho estrutura fatin istóriku hanesan ne’e. re-rota ba seksaun estrada ezistente seluk aprezenta iha DED no avalia atu teknikamente sai viavel antisipa mos akizisaun rai atu haluan estrada. Impaktu ambientál no sosiál potensiál avalia ona nu’udar insignifikante. Estrada iha Igreja Letefoho ho trotoar instaladu Adminsitradór Igreja Letefoho no reprezentante komunidade sira husi Suku Haupu husu dezeñu alternativu atu minimiza ain-fatin sira husi atualizasaun estrada ne’ebé propoen ne’e. Tunel rai- okos sei instala atu minimiza rekízitu rai no alein ne’e, trotoar nahe/paveadu ida ho lutu sei harii iha sorin ida husi seksaun estrada atu minimiza risku ba seguransa rodoviária durante servisu Igreja sira. Igreja nia estrada servisu sira sei atualizada no sei serve nu’udar rota alternativa ida atu altera tráfiku wainhira tempu rame nian. Medida mitigasaun seluk balu ne’ebé konkorda ne’e propoen ona atu minimiza akizisaun rai no asuntu relevante sira seluk liga ho restrisaun temporária ba utilizasaun rai, hirak ne’e inklui: 1) Se estrutura relijioza no mos fatin kulturál / istórika sira ne’ebé eziste iha krooidór ne’e, esforsu sira atu prezerva no mantén estrutura no fatin sira sei halo liuhusi ajustamentu aliñamentu sira atu minimiza kestaun sosiál sira. Ba prevensaun impaktu hanesan ne’e, konsultasaun própria ho komunidade relevante mak atu konkorda medida mitigasaun sira, inklui substituisaun no/ka relokasaun ba fatin sira henesan ne’e ho maneira ne’ebé aseitavel ba komunidade sira. Sei lapermite servisu fíziku sira molok alkansa konsensu sira hanesan ne’e. 2) Prevensaun risku Okupasionál, Saúde no Seguransa (OHS) no prevensaun risku ba komunidade, saude no seguransa sei reflete iha Planu Jestaun Ambientál no Sosiál Konstrusaun (CESMP) atu minimiza perturbasaun atividade iha fatin públiku sira hanesan merkadu, eskola, igreja no fatin kulturál sira; 13 3) Substituisaun ba fasilidade sira hanesan kanu bee no eletrisidade tenki halo molok hamoos rai atu evita perturbasaun servisu. Rekízitu sira hanesan ne’e sei presiza atu reflete iha CESMP; 4) Selesaun husi aliñamentu estrada sira, inklui estensaun husi haluan no ko’a foho-lolon ne’ebé presiza sei konsulta ho komunidade afetada sira molok kualkér servisu no medida sira atu minimiza impaktu sira husi akizisaun rai ba rai agrikulturál, ai-horis no infrastrutura sira seluk tenki reflete iha DED. Kontratór sira tenki fornese evidênsia kona-ba konsultasaun sira hanesan ne’e no mos medida minimizasaun impaktu sira molok hahú servisu konstrusaun sira; 5) DED inkorpora medida apropriada sira inklui kaisa tunel ba fasilidade kruza hanesan kanál irrigasaun iha sorin rua ne’e hotu husi liña-sentrál iha RoW ne’e ne’ebé fasilita rai-na’in sira atu kontinua kuda sira nia rai iha sorin rua husi ROWs ne’e. E PLANEAMENTU AKIZISAUN RAI NO REASENTAMENTU Kombinasaun ida husi Planu Asaun Akizisaun Rai no Reasentamentu (LARAP) ho Relatóriu Levantamentu Trasadór prepara ona ba implementasaun Estrada Sanak. Seksaun LARAP iha relatóriu kombinadu ne’e foka ba Seksaun 1 no Seksaun 2 tamba DED kompleta ona. Enkuantu ba Seksaun 3, LARAP inklui trasadór ida ne’ebé foka ba identifika no trasa impaktu sira husi akizisaun rai no reasentamentu husi governu nia konstrusaun ne’ebé la’o hela (Projetu Rehabilitasaun Estrada Emerjênsia) no hatene estensaun akizisaun rai potensiál adisionál. Trasadór ne’e mos inklui asaun kerretiva ne’ebé sujere ba GoTL atu hatuur impaktu identifikadu sira husi sira nia projetu ne’ebé la’o daudaun iha Seksaun 3 atu kompletamente kumpri estadu no rekízitu sira husi Banku Mundiál nia OP 4.12 kona-ba Reasentamentu Involuntária. Kombinasaun LARAP no trasadór sei atualizadu (Relatóriu Finál) wainhira dezeñu enjeñaria detalladu (DED) ba seksaun hotu-hotu no levantamentu kona-ba impaktu sira husi akizisaun rai no reasentamentu remata ona. Atualizasaun sira hanesan ne’e mos sei inklui identifikasaun kona-ba impaktu adisionál potensiál sira ne’ebé rezulta husi mudansa sira iha aliñamentu ne’ebé propoen ne’e. Trasadór ne’e mos sei presiza atu atualiza atu kobre atividade adisionál sira iha GoTL nia projetu estrada emerjênsia (husi STA31+900 to’o STA37+500), ne’ebé orasne’e la’o hela. Dezenvolvimentu LARAP orienta ona husi Banku Mundiál nia OP 4.12 kona-ba Reasentamentu Involuntária no ninia Matadalan ne’ebé apoia ba konsiderasaun Salvaguarda Ambientál no Sosiál no Enkuadramentu Reasentamentu (RF) ne’ebé adopta ona antes husi GoTL iha projetu estrada sira ne’ebé Banku Mundiál finansia. Identifikasaun Entidade-relevante sira Molok hala’o levantamentu validasaun konvokasaun/koordenasan enkontru ne’ebé kortezia ho Administradór sira husi Sub-distritu, Xefe Suku/Aldeia relevante sira ne’ebé iha responsabilidade administrativa ba área sira ne’e hasoru malu pesoalmente no informa kona-ba atividade sira relasiona ho projetu ne’ebé propoen ne’e no buka asistênsia hodi rekoñese keisa-na’in reál husi propriedade ka rikusoin afetadu sira. Informa diretamente no indiretamentu ba ema afetadu hotu-hotu no jusu atu atende reuniaun konsultasaun no verifikasaun kona-ba rikusoin sira ne’ebé afetadu. Konsultasaun no envolvimentu komunidade nian Vizita kortezia sira, inspesaun kampu no levantamentu dadu no mos konsultasaun públika hala’o ho koordenasaun besik ho Ajênsia Floresta, Eletrisidade, �gua no Saneamentu, Saúde, no Edukasaun no mos governu Distritál sira, Xefe Suku no aldeia sira, no entidade-relevante sira seluk hanesan lider adat sira, Padre Pároku Letefoho, katekista sira no koordenadór veteranu sira. Envolvimentu ho kontratór lokál sira (Monteviado Lda.) hala’o nu’udar parte ida husi avaliasaun trasadór ba Seksaun 3. Atu hametin partisipasaun barak liu tan, konvite eskrita no verbál sira halo atu notifika Xefe Suku no aldeia respetivu sira no mos sira nia konstituente sira liuliu hirak ne’ebé sei iha tendênsia atu sai 14 afetadu iha limite konstrusaun ne’e no/ka limite Direitu ba Dalan Estrada (RROW) atu atende konsultasaun públika sira. Obejtivu sira husi konsultasaun sira ne’e mak atu kria konsiênsia kona-ba parte husi entidade-relevante sira liuliu kona-ba konseitu projetu, rekízitu sira husi instituisaun finansiadora (Banku Mundiál) no ajênsia governu konsernente sira enkuantu konsidarasaun slavaguarda ambientál no sosiál no tendênsia impaktu sira no oráriu husi atividade sira ne’e. Konsultasaun balu hala’o husi 12-26 Setembru 2018 iha distritu rua (Ermera no Ainaro) Sub-distritu 4 (Maubisse, Hatubuilico, Letefoho, no Ermera) kobre Suku 11 hotu no Aldeia afetada sira. Avaliasaun Sosiál Avaliasaun impaktu sosiál ida hala’o nu’udar parte ida husi prosesu LARAP no trasadór. Kombinasaun ida husi formatu avaliasaun kualitativa no kuantitativa utiliza atu determina kobertura husi impaktu petensiál sira ba PAPs, la’os de’it limitadu ba akizisaun rai maibe mos aspetu sosiál sira ne’ebé luan liu. Ida ikus ne’e inkorpora ona iha Avaliasaun Impaktu Ambientál no Sosiál (ESIA) husi projetu ne’e. Levantamentu dadus resenseamentu ida hala’o iha Jullu 2018 atu kobre umakain 50 ne’ebé hili arbitrariamente iha kada Suku iha korridór husi aprosimadamente umakain 200 ne’ebé potensialmente afetadu. Medida amostra konsidera sufusiente nu’udar populasaun sira ne’ebé parese omojénea kona-ba sira nia padraun moris ko karaterístika sósio-kulturál sira. Esforsu ne’ebé halo atu inklui kestaun jéneru sira no atu integra aspetu jéneru sira iha dezeñu projetu nian no prosesu avaliasaun sosiál. Avaliasaun Impaktu husi Akizisaun Rai no Reasentamentu (LAR) Dezenvolve identifikasaun impaktu LAR hamutuk ho inventarizasaun ida kona-ba lakon rikusoin sira iha seksaun hotu-hotu ne’ebé ho referênsia ba progresu DED. DED ba Seksaun 1 no 2 inklui ona rekízitu mínimu sira ba trotoár, estrada-klaran, moru defeza, melloramentu estrada-ninin nesesáriu sira (e.g. parajen bis, zona estasionamentu, etc.) no mos kruza-seksaun no ko’a foho-lolon sira no nune’e, área ain-fatin potensiál sira ne’e kobre ona. Iha área sira ne’ebé aliñamentu estrada orijinál ne’e ajusta no /ka altera ba dalan-terik, ain-fatin jeográfika potensiál sira mos inklui atu asegura katak PAPs potensiál hotu-hotu ne’e kobre ona. Levantamentu trasadór iha Seksaun 3 (haree Aneksu 2) hala’o ona atu reflete ROWs foun tuir alargamentu estrada iha GoTL nia projetu estrada emerjênsia, ne’ebé nakonu ho reklamasaun identifikadu hotu-hotu kona-ba lakon, ne’ebé kobre rai no ai-horis. Enkuantu baze husi trasadór ne’e mak estabelese entre metru 1 ho 5 husi parsela rai adisionál sira ne’ebé afetadu, largura hirak ne’e varia iha fatin foho nian ne’ebé observa ona ko’a fohjo-lolon no fakar materiál sira. Fo tempu loron 3 ba komunidade sira iha Seksaun 3 atu hatama sira nia keixa kona-ba sira nia parsela rai no ai-horis sira ne’ebé afetadu nu’udar rezultadu ida husi projetu estrada ne’ebé sei la’o iha sira nia Suku no Aldeia sira. Reklamasaun hirak ne’e hafoin verifika husi reperezentante sira husi Suku no Aldeia no sira nia xefe idaidak molok hatama ba ekipa avaliasaun nian. Levantamentu Medida Detallada (DMS) ida hala’o ba kada rikusoin ne’ebé afetadu. Liuhusi prosesu DMS, tamañu, tipu, kualidade husi kada rikusoin (rai, estrutura ka rikusoin sira seluk ne’ebé liga ho rai, inklui ai-horis), estadu pertensia, no utilizasaun atuál ne’e analiza atu estabelese projetu ne’e nia inventarizasaun kona-ba lakon. Inventarizasaun kona-ba lakon ne’e kompleta on aba Seksaun 1 no 2, enkuantu ba Seksaun 3, trasadór inisiál ida utiliza no sei atualiza ba oin wainjira DED finál ba seksaun 3 fornese ona no GoTL nia projetu estrada emerjênsia ne’ebé la’o hela remata ona. Métodu Kompensasaun Iha esforsu atu avalia valór husi estrutura privada ezistente sira, infrastrutura públika, ai-horis no rai ne’ebé atu foti iha projetu ne’e bazeia ba valór merkadu/substituisaun tuir DED resente ne’ebé disponivel ba Seksaun 1 no 2 ne’ebé fahe ba dezeñu konsultór sira. 15 Valorizasaun husi inventarizassaun rikusoin preliminária ne’e komputarizadu ona. Valór parsela rai ne’e determina bazeia ba kompensasaun indikativa ba kada metru kuadradu ne’ebé afetadu ba rai ne’ebé agrikulturalmente produtivu no rai ne’ebé laprodutivu. Hirak ne’e sei avalia husi Diresaun Terra, Propriedade no Levantamentu Kadastrál (DLPCS) no nune’e sei atulaiza wainhira DED ba seksaun hotu-hotu finaliza ona. Determinasaun husi kompensasaun no direitu sira ba rai no estrutura sira sei adopta métodu Abitasaun Negosiada ne’ebé reprezenta tasa amigavel ne’ebé mutuamente konkorda ka pakote kompensasaun no direitu sira husi PAPs. Matríz promosaun direitu ida (haree seksaun kona-ba enkuadramentu legál) sei re-publika fali ba PAPs no bazeia ba ida ne’e, mak sei hala’o negosiasaun. Tasa sira ne’ebé estabelese iha LARAP bazeia ba pakote kompensasaun sira husi LARAP liubá ba projetu TLCRP ne’ebé la’o hela ne’ebé avalia ona atu kobre sufisientemente estrutura no rikusoin/sasán sira ne’ebé afetadu ho sira nia kustu substituisaun sira (ba valór inkalkuladu husi substituisaun materiál no traballu, mais kustu transasaun ligada ruma). Se akizisaun rai rezulta lakon hela fatin, kustu substituisaun hanesan ne’e reflete rekízitu mínimu sira atu posibilita PAPs sosa ka harii uma ne’ebé atinje padraun kualidade no seguransa mínimu aseitavel ba komunidade. Umakain hotu-hotu ne’ebé potensialmente afetadu hein katak sei re-abita imediatamente no wainhira PAPs husu, GoTL sei fasilita identifikasaun fatin uma potensiál ne’ebé besik rezidênsia orijinál. Transasaun kustu sira inklui kustu administrativa, rejistu ka direitu, despeza mudansa razoavel sira, no kustu semellante sira ne’ebé impoen ba ema sira ne’ebé afetadu ne’e. Publikasaun Aprovasaun tuir mai kona-ba LARAP, inklui trasadór, informasaun ne’ebé relevante iha LARAP, inklui matríz direitu ne’ebé korresponde ba ne’e sei tradúz ba Tetum no publikamente fo-sai ba públiku. LARAP no avaliasaun trasadór hirak ne’e sei atualiza hafoin finalizasaun husi DED iha Seksaun 2 no mos 3, ne’ebé sei hatama iha kobertura atuál husi Projetu Estrada Sanak ne’e. Molok ba atualizasaun hanesan ne’e, konsultasaun ba oin ho PAPs sei hala’o no sumáriu ida kona-ba LARAP no trasadór sei disemina ho forma informasaun públika nia livriñu/brosura sira atu posibilita PAPs no komunidade lokál sira hetan informasaun kompleta kona-ba impaktu potensiál sira, benefísiu no pakote kompensasaun sira ne’ebé oferese no mos medida mitigasaun sira seluk. Mekanizmu Responde Keixa (GRM) espesífiku ba projetu ne’e sei estabelese tuir mai. LARAP sei sai nu’udar dokumentu públiku ofisiál ida no tenki disponivel iha sede MOP/MPW, sede NDLPCS no mos sede administrasaun distritu no sub-distritu sira. Nune’e, LARAP sei publika husi MOP no Banku Mundiál iha sira nia websites idaidak. F ENKUADRAMENTU LEG�L NO REGULAMENT�R LARAP ida ne’e bazeia ba Banku Mundiál nia Polítika kona-ba Reasentamentu Involuntáriu no mos Timor Leste nia instrumentu polítiku no lei aplikavel/interiór, igualmente, iha konjunsaun ho provizaun sira husi Enkuadramentu Reasentamentu (RF) ne’ebé formuladu ona ba projetu sira ne’ebé finansia husi BM/WB atu mitiga efeitu adversu sira. Banku Mundiál nia Polítika Operasionál sira 4.12 kona-ba Reasentamentu Involuntáriu Banku Mundiál nia OP 4.12, Reasentamentu Involuntáriu fornese orientasaun komprensiva hodi kumpri rekízitu sira ba konsiderasaun Salvaguarda Ambientál no Sosiál sira ne’ebé rezulta husi reasentamentu involuntáriu nu’udar rezultadu ida husi projetu ne’e. Nia kontén elementu importante tolu hanesan tuir mai ne’e: 16 1) Kompensasaun atu troka rikusoin sira, fonte buka-moris nian no rendimentu sira ne’ebé lakon ho kustu substituisaun sira; 2) Asistênsia ba relokasaun inklui provizaun fatin relokasaun sira ho fasilidade no servisu apropriadu sira; 3) Asistênsia ba rehabilitasaun atu mellora ka atinje pelumenus nivel hanesan ho padraun moris molok projetu ne’e; 4) Apoiu tranzisionál sei fornese nu’udar nesesáriu ba ema ne’ebé ekonomikamente dezlokadu bazeia ba estimasaun razoavel ida kona-ba tempu ne’ebé presiza atu restaura sira nia kapasidade hetan-rendimentu, nivel produsaun no padraun moris sira Polítika ne’e ezije provizaun apoiu no asistênsia ba hirak ne’ebé lakon sira nia rai, rikusoin ka rekursu buka-moris tamba akizisaun rai no bandu ba utilizasaun rai. Planeamentu reasentamentu ne’e dezeña atu fornese PAPs ho padraun moris ida ne’ebé hanesan ka di’ak liu nivel ne’e molok projetu ne’e iha. Polítika ne’e orienta ho prinsípiu sira tuir mai ne’e: 1) Evita ka pelumenus minimiza Reasentamentu involuntáriu; 2) Kompensasaun/indemnizasaun tenki asegura manutensaun ka melloramentu husi APs/AHs nia padraun moris pre-projetu; 3) PAPs tenki hetan informasaun kompleta no konsulta kona-ba opsaun sira husi kompensasaun sira ne’e: 4) PAPs nia instituisaun sósio-kulturál sira tenki hetan apoiu/utiliza ho másimu posivel; 5) Kompensasaun sira sei hala’o ho konsiderasaun iguál ba feto no mos mane sira no mos sira nia difikuldade sira; 6) Falta direitu formál legál ba rai labele impede asistênsia/rehabilitasaun; 7) Atensaun partikulár tenki fo ba umakain sira ne’ebé feto mak xefia no mos grupu vulneravel sira hanesan ema indíjenu no minoria étniku sira; 8) Asistênsia apropriada tenki fornese atu tulun PAPs restaura o/ka pelumenus mantén sira nia fonte buka-moris no padraun moris; 9) Akizisaun rai reasentamentu tenki kontén no ezekuta nu’udar parte ida husi projetu ne’e. kustu kompletu husi kompensasaun tenki inklui iha kustu projetu sira; no 10) Asistênsia kompensasaun/rehabilitasaun tenki selu molok nivelasaun rai no demolisaun no iha kazu balu molok mosu impaktu. Governu Timor Leste nia Enkuadramentu Legál Orasne’e iha lei espesífika ba akizisaun rai involuntária no kompensasaun/indemnizasaun, maski Lei Espropriasaun ne’ebé propoen mak ida be relevante liu maibe sei iha parlementu atu aprova. Baze legál atu deklara direitu ba dalan fora husi estrada atuál nia ain-fatin mos seidauk estabelese nem delineada. Nune’e, RPF sei fo-dalan no serve nu’udar leet ba medida ida no sei re-vizita wanira lei no regulamentu sira ne’ebé pertense ba akizisaun rai no reasentamentu vigora ona. Maibe, iha pronúnsia no informasaun únika ida husi MOP no mos NDLPCS hodi preskreve liña metru 3-5 husi rai ne’ebé rezerva ba utilizasaun públika ka dezenvolvimentu infrastrutura maski laiha polítika eskrita ida, maibe, governu hahú ninia implementasaun ne’ebé komunidade ne’ebé besik estrada iha komprensaun hanesan no fornese konsensu mútua. Konsensu hanesan ne’e sei re-vizita no, se, komunidade nia objesaun sira ka iha reklamasaun, LARAP sei fo-dalan. Wainhira servisu estrada presiza rai iha pasadu, Governu negosia ho nia na’in ka utilizadór sira inklui abitante informál sira kona-ba kazu ne’e bazeia ba kazu ne’e. Tuir prátika sira iha pasadu, wainhira presiza rai ba dezenvolvimentu projetu, parte konsernente sira iha diresaun autoridade lokál sira 17 (distritu no sub-distritu no Unidade Terra i Propriedade no aldeia) negosia no alkansa akordu kona-ba tasa kompensasaun, montante totál kompensasaun, no prosedimentu ka mekanizmu ba kompensasaun no transferénsia. Tuir mai ne’e haktuir polítika relevante, direitu no elijibilidade no direitu reasentamentu sira seluk. Polítika Nasionál no Lejislasaun. Seksaun 141 husi Konstituisaun RDTL deklara katak pertensia, utilizasaun no dezenvolvimentu rai nu’udar ida husi fatór sira ba produsaun ekonómika tenki regula ho lei no Seksaun 54 husi Konstituisaun kobre diretu ba propriedade no deklara katak preskreve: 1) Kada individu iha direitu ba propriedade privada no bele transfere durante nia moris tomak ka wainhira mate, tuir lei; 2) Propriedade privada labele uza ba prejudikasaun husi propózitu sosiál; 3) Rekizita no espropriasaun husi propriedade ba propózitu públiku sira tenki hala’o tuir kompensasaun justa tuir lei and; 4) So sidadaun nasionál sira mak iha direitu ba pertensia rai Timor Leste nia lei dahuluk kona-ba rai promulga iha Marsu 2003 no dezeña atu serve nu’udar lei sombriña ba restu husi rejime terra i propriedade. Lei ne’ebé estabelese husi DLPCS nu’udar entidade legál no define nia juridisaun, no artikula regra jerál relasiona ho direitu ba rai no propriedade sira atu dezenvolve liuhusi halo lejislasaun. Alein ne’e, lei ida ne’e estabelese períodu tinan-ida ba nasionál no naun-nasionál sira atu rejistu sira nia reklamasaun rai. Efetivamente Lei No. 1/2003 iha poder ba rai hotu-hotu ne’ebé pertênse ba estadu Portugués, no propriedade estadu hotu-hotu adkire ka harii husi rejime Indonezia, tama ba estadu foun Timor Leste. Dekretu ida ne’ebé publika husi Governu iha Febreiru 2011 fornese atu fo kompensasaun atu realoka okupante sira husi Estadu nia propriedade bazeia ba konsiderasaun umanitária sira. Ministériu Justisa (MOJ) liuusi Dekretu Ministeriál, ne’ebé seidauk finaliza, sei estabelese baze sira atu kalkula kompensasaun. Dekretu seluk ne’ebé promulga iha Jullu 2011 ne’ebé pasa iha Juñu 2011 permite rejistu direitu privadu sira husi rai-na’in/ema sira iha área ne’ebé levantamentu kadastrál kompleta ona (hafoin rejistu no verifikasaun rekalamasaun husi governu) no konfirma katak reklamasaun ba rai ne’e indisputa. Entre reklamasaun sira ne’ebé rejista to’o orasne’e iha programa ITA NIA RAI, ne’ebé limitadu ba área sidade sira, pursentu 92 balu husi reklamasaun sira mak indisputa. Kódigu Sivíl ne’ebé promulga iha 2011 (ne’ebé vigora ih amarsu 2012) inklui seksaun ida ne’ebé govera desizaun rai loro-loron hanesan fa’an no aluga rai. Esbosu lejislasaun 3 tuir mai ne’e relasiona ho rai mak hein hela parlamentu nia aprovasaun: 1) Lei Terra Tranzisionál ne’ebé sei deside se mak na’in ba rai no se iha reklamasaun konflitu sira, se mak iha direitu forte liu ba rai ne’e; 2) Lei Espropriasaun ne’ebé ne’ebé sei permite estadu atu foti rai ba “bem públiku’ pur ezemplu, atu harii portu no infrastrutura sira seluk; 3) Fundu Finanseiru ba Edifísiu no Rai sei fornese kompensasaun ne’ebé determina tuir lei sira seluk. Enkuadramentu Akizisaun Rai no Reasentamentu Enkuadramentu legál no polítika kona-ba reasentamentu iha Timor Leste kompara ona ho rekízitu sira husi BM no identifika ona leet balu. 18 Medida taka-leet sira ne’ebé presiza atu rezolve nia diferensa sira no mos medida hirak ne’e inkorpora iha identifikasaun PAPs, sira nia elijibilidade ba kompensasaun no direitu no forma sira seluk husi asistênsia ba reasentamentu. Prisípiu polítika reasentamentu sira ba projetu ne’e mak hanesan tuir mai ne’e: 1) Konstituisaun fo podér ba estau atu espropria rai ba propózitu públiku hodi selu kompensasaun justa tuir lei. Lei Espropriasaun mak ida husi lejislsaun tolu ne’ebé relasiona ho rai no sei hein parlamentu nia aprovasaun; 2) Montante substantiva ida ba rai iha Timor larejistadu. Governu hahú publika ona sertifikadu títulu rai nian iha área urbana, ne’ebé tulun identifika rai nia na’in sira. Iha área rurál maioria husi seksaun estrada sei hadi’ak, NDLPCS sei identifika no estabelese reklamasaun pertensia rai ba parsela rai sira ne’ebé ezije ba projetu estrada sira; 3) Auzênsia husi merkadu rai ativa iha área rurál iha dezafiu atu determina valór merkadu ka substituisaun husi rai ne’ebé afetadu ne’e. Unidade Jestaun Projetu (PMU) ho asistênsia husi Konsultór Salvaguarda Sosiál no NDPLCS fornese kalkulasaun valór ba rikusoin sira ne’ebé afetau atu determina kompensasaun justa ho kustu substituisaun ba PAPs; 4) Impaktu sira ba reasentamentu sei minimiza liuhusi dezeñu enjeñaria ho kuidadu; 5) PAPs sei sistematikamente hetan informasaun no konsultasaun durante prosesu tomak husi planeamentu no implementasaun reasentamentu, inklui avaliasaun kona-ba impaktu sira ne’ebé posivel ba sira nia fonte buka-moris, sosa rai/rikusoin sira, determina opsaun kompensasaun/reasentamentu no medida rahabilitasaun sósio-ekonómika. Sei inform aba sira kona-ba sira nia direitu no opsaun sira no konvida sira atu partisipa ativamente iha identifikasaun mitigasaun no medida rehabilitasaun sira; 6) Sei identifika no rejista PAPs mais sedu posivel atu estabelese sira nia elijibilidade liuhusi arkivu populasaun ida ka resenseamentu ne’ebé serve nu’udar loron determinante ba elijibilidade, baibain besik tempu konsultasaun inisiál iha faze identifikasaun sub-projetu atu preve influksu subsekuente husi okupante-ilegál ka seluk ne’ebé hakarak atu buka vantajen husi benefísiu sira hanesan ne’e; 7) PAPs ne’ebé elijivel sei iha direitu ba kompensasaun no medida rahabilitasaun ba fonte buka- moris ne’ebé sufisiente atu tulun sira mellora ka pelumenus mantén sira nia padraun moris pre-projetu, nivel kapasidade hetan rendimentu no produsaun sira; 8) Iha prosesu konsultasaun sira, reprezentante sira husi governu lokál, Xefe Suku, lider komunitáriu sira seluk no organizasaun sosiedade sivíl sira hanesan organizasaun naun- govermentál (ONG) husi área operasionál sira sei inklui. Kustume no tradisaun sira, no mos prátika relijioza husi PAPs hotu hotu, sei merese respeitu no hetan protesaun; 9) Instituisaun sira husi PAPs, no, ne’ebé relevante ho sira nia fatin foun, sei proteje no apoia. PAPs ne’ebé fizikamente dezlokadu sei hetan asistênsia atu integra ekonomikamente no sosialmente ba iha komunidade fatin foun sira nune’e impaktu adversu sira iha komunidade foun sira ne’e minimiza no promove armonia sosiál; 10) Falta direitu legál formál ba rikusoin sira sei la hasés kualkér AP atu simu kompensasaun no pagamentu sira ba rikusoin la’os-rai direitu sira; 11) Atensaun partikulár sei fo ba nesesidade husi PAPs vulneravel. Grupu PAPs ida ne’e sei inklui hirka ne’ebé laiha títulu legál ka la hetan rekoñesimentu ba rai ka reikusoin sira seluk, umakain sira ne’ebé xefia husi feto sira, ferik-katuas ka defisiente, no grupu vulneravel sira seluk, hanesan moris ho difikuldade barak, no ema indíjenu ne’ebé bele sai minoria ida iha fatin espesífika sira. Sei fornese sistênsia própria atu tulun sira mellora sira nia estadu sósio- ekonómiku; 12) Sei identifika feto sira nia preokupasaun bazeia ba dadus sósio-ekonómiku jéneru ne’ebé dezagregadu, diskusaun ketak sira kona-ba feto sira nia preokupasaun, no asegura mdeida adekuada no alokasaun orsamentál sira iha planu reasentamentu atu rekompensa no re-abita sira ho mmaneira ida ne’ebé lafo dezvantajen ba sira. Iha esforsu ida ne’e sei buka asistênsia husi ONGs nasionál ne’ebé orasne’e envolve iha feto sira nia prosperiedade; 19 13) Tamba laiha diferensa signifikante sira ba identidade kulturál no sósio-ekonómika iha grupu língua diferente sira, laiha impaktu adversu espesífiku mak antisipa atu fo atensaun ba planu separadu ba ema indíjenu. Atu hametin katak grupu ho língua diferente sira partisipa komplemente iha planeamentu no implementasaun reasentamentu, diskusaun no relatóriu sira sei prepara no publika apropriadamente ho língua relevante sira. LARAP mos sei inklui provizaun ba medida espesiál ruma ne’ebé karik presiza; 14) Desizaun planeamentu reasentamentu sei prosede liuhusi faze preparasaun sosiál ida ne’ebé konsultasaun sira sei hala’o ho PAPs, lider komunitáriu, administradó lokál sira, no ONGs atu hasa’e partisipasaun husi PAPs hirak ne’e nia negosiasaun, planeamentu, no implementasaun; 15) Pagamentu ba rikusoin fíziku sira, i.e. rai, uma, edifísiu no estrutura sira seluk, no rikusoin naun-fíziku sira hanesan lakon rendimentu husi rikusoin produtivu ka servisu sira, sei kalkula ho kustu substituisaun no inklui iha LARAP; 16) PAPs nia lakon parte balu deit husi sira rikusoin fíziku sira sei lafo ho proporsaun ida ne’ebé inadekuada atu sustenta sira nia padraun moris atuál. Tamañu mínimu hanesan ne’e sei identifika no konkorda durante prosesu planeamentu reasentamentu; 17) Mekanizmu responde keixa ne’ebé liga ho sistema formál no informál tradisionál ne’ebé eziste no rekoñesimentu ba rekízitu kulturál sira sei estabelese atu rezolve disputa sira ne’ebé relasiona ho reasentamentu no keixa sira husi PAPs; 18) Kompensasaun rai ho rai ka rikusoin ho rikusoin mak sempre sai métodu ne’ebé preferidu. Maibe, se rai ka rikusoin ne’ebé disponivel ne’e insufisiente, ka se ema afetadu hakarak liu mak osan no nune’e impaktu reasentamentu sira ne’e konsidera minór no lahatuun fonte buka-moris husi PAPs, sei fornese pagamentu osan tuir kustu substituisaun bazeia ba negosiasaun ho PAPs. Ba hirak ne’ebé esperimenta impaktu grave sira (liu husi 10% husi ema nia rai produtivu ne’ebé gravemente afetadu (i.e. PAPs hirak ne’ebé esperimenta impaktu signifikante sira) sei fo asistênsia atu identifika no sosa rai alternativa seluk. Sei halo esforsu atu fornese medida restaurasaun fonte buka-moris sustentavel nune’e ema afetadu bele mellora ka pelumenus restaura sira nia padraun moris ba nivel pre-projetu; 19) Kustu kompletu husi sosa rai no reasentamentu governu sei inklui iha kustu projetu no sei halo disponivel provizaun orsamentál adekuada sira durante implementasaun; 20) Atividade sosa rai, kompensasaun, reasentamentu hotu-hotu sei remata satisfatoriamente, no área sub-projetu sira klaru ba impedimentu hotu-hotu molok hahú konstrusaun sivíl sira; no 21) Sei laimplementa servisu relasiona ho impaktu sira ho reasentamentu molok prepara no aprova LARAP. Proesu jerál atu ba preparasaun LARAP inklui: • Konsultasaun ho entidade-relevante PAPs, no wainhira nesesáriu, asistênsia husi instituisaun relevante sira atu asegura konsultasaun efetiva sira; • Hala’o inventarizasaun partisipatóriu ba lakok (IOL), ne’ebé sei atualiza durante levantamentu dadus medida detallada (DMS) ida hafoin dezeñu detalladu; • Determinasaun kustu substituisaun ba PAPs nia rikusoin ne’ebé lakon (rai, rikusoin fíziku, fonte buka-moris, ka sistema apoiu sosiál sira) sei hetan kompensasaun no asistênsia, ho adekuadu no satisfatóriu ba PAP, substituisaun rai, uma, ifrastrutura, rekursus, fonte rendimentu, no servisu sira, ho osan ka tipu hanesan, nune’e mellora ka pelumenus restaura sira nia sirkumstânsia ekonómika ba nivel pre-projetu. Kompensasaun hotu-hotu sei bazeia ba prinsípiu husi kustu substituisaun tuir valór merkadu atuál. Wainhira nesesáriu, sei hala’o prorama restaurasaun fonte buka-moris ne’ebé asetavel ba komunidade lokál atu tulun ema mellora, ka pelumenus restaura, rendimentu sira ba nivel pre-projetu; • Prepara estimasaun kustu no orsamentu ida inklui kustu kompensasaun, relokasaun no rehabilitasaun, preparasaun sosiál no programa sira kona-ba fonte buka-moris. Orsamentu ne’e mos sei inklui kustu ba planeamentu, jestaun, supervizaun, 20 monitorizasaun no avaliasaun, impostu rai, tasa rai, kontinjênsia fízika no presu sira, no implementasaun LARAP; • Inkluzaun mekanizmu keixa ne’ebé bazeia ba prátika kulturál no konkordavel ba PAPs; • Sei estabelese inkluzaun sistema monitorizasaun, relatóriu no monitorizasaun no avaliasaun apropriada nu’udar parte ida husi sistema jestaun reasentamentu, sei halo ida ne’e iha RP. Provizaun sira ba enkuadramentu iha leten ne’e aplika ba akizisaun rai adisionál potensiál ne’ebé presiza ba projetu nia fasilidade ausiliár sira (i.e. Seksaun 2 Hatubuilico no Letefoho no Seksaun 3 Letefoho no Gleno). Hirak ne’e inklui akizisaun rai ba projetu nia fasilidade ausiliár sira ne’ebé nia presiza hanesan fatin fakar rai, mákina harahun fatuk, fura ko’ak, etc. fatin husi fasilidade hirak ne’e labele determina iha projetu nia faze preparasaun no foin hatene molok ka durante atividade konstrusaun sira. Alein ne’e, tuir esperiênsia estrada antes indika, impaktu imprevistu sira relasiona ho rai tamba rai-monu mos antiispa no nune’e, RPF trasa prinsípiu orientadór ba medida kompensasaun no fonte buka-moris ne’ebé estabelese iha Banku Mundiál nia Polítika OP 4.12 kona- ba Reasentamentu Involuntáriu; Elijibilidade no Loron Terminadu Elijibilidade: konsistente ho Banku Mundiál nia polítika sira, PAPs ne’ebé elijivel sei iha diretu atu simu kompensasaun ba sira ia lakon sira alein husi subsídiu no asistênsia espesiál sira seluk atu asegaga sira bele restaura sira nia fonte buka-moris no atinje se la mellora karik pelumenus hanesan ho padraun moris pre-projetu. PAPs ne’ebé vulneravel sei iha direitu ba asistênsia adisionál. PAPs ne’ebé elijivel tuir mai ne’e mak sira ne’ebé: 1) PAPs Legál: iha direitu legál sira ba rai (inklui direitu kustume no tradisionál sira ne’ebé rekoñese iha lei sira husi governu); 2) Aps legalizadu: la iha direitu legál ba rai maibe reklama ba rai ka rikosoin ne’e ne’ebé hatudu katak reklamasaun sira hanesan ne’e rekoñesidu iha lei estadu nian ka sai rekoñesidu liuhusi prosesu ida ne’ebé identifikadu iha planu rasentamentu; no 3) APs naun-tituladu/abitante informál: laiha direitu legál ne’ebé bele rekoñesidu ka reklamasaun ba rai ne’ebé sira okupa ka uza, PAPs hirak ne’e la elijivel ba kompensasaun ba rai maibe elijivel ba kompensasaun ba sira nia rikusoin sira iha rai ne’e no asistênsia seluk atu restaura no/ka mellora sira nia fonte buka-moris no padarun moris ba nivel pre-projetu; 4) Na’in husi Rikusoin sira: PAPs nia lakon ba estrutura, ai-horis ka plantasaun laimporta estadu husi rai ne’e nia na’in; Loron Terminadu: Loron Terminadu mak loron hahú resenseamentu ba família afetada sira iha projetu nia sírkulu sira. Ema sira ne’ebé lakobre durante tempu resenseamentu sei laelijivel ba reklamasaun ba kompensasaun no apropriasaun sira ne’ebé sei aviza ba komunidade lokál durante konsultasaun públika sira. Ema ne’ebé muda ba sírkulu projetu hafoin loron terminadu sei la iha direitu ba kualkér kompensasaun eseptu se Xefe Suku/Aldeia ezamina katak PAPs identifikadu sai tiha ka hela iha área ne’e ba tinan sira ne’ebé durante resenseamentu antes. Loron terminadu ba projetu sei determina no sei informa liuhusi oráriu konstrusaun, ne’ebé hein atu komesa iha inísiu 2020. Estabelese resenseamentu inisiál ba ho propózitu husi levantamentu dadus LARAP, ne’e sei atualiza durante implementasaun projetu. Se iha karik leet kle’an entre loron aprovasaun ho LARAP no nia implementasaun, PMU sei atualiza ka hala’o validasaun ba LARAP molok implemetasaun OTS, nesesáriu, atu akomoda rikusoin afetadu faktuál no/ka adisionál sira. 21 Prinsípiu husi Kustu Substituisaun Kompensasaun ba abitasaun negosiada ba rai ka rekursu fiksu sira seluk hanesan estrutura, kios temporária semi-permanente no permanente, ai-horis, plantasaun no melloramentu sira seluk sei adekuadu atu substitui lakon sira. Sei oferese presu unidade ba PAPs ne’ebé nia hela fatin no estrutura komersiál sira inklui melloramentu sira seluk ne’e aprezenta iha matríz tuir mai ne’e (Tabela 2). Presu unidade ba espésie oioin husi ai-horis afetadu sira ne’e bazeia ba Ministériu Agrikultura i Peskas. PAPs hirak ne’ebé nia estrutura sira sei sai afetadu sei simu rekonstrusaun ida no re-organiza kustu servisu sira. Kada PAP ne’ebé lakon ona negósiu mos sei iha direitu ba asistênsia atu restaura sira nia rendimentu. Matríz direitu ne’ebé propoen ne’e nia sumáriu mak iha kraik ne’e. matríz ida ne’e sei disponivel durante konsultasaun Suku. Tabela 2 : Matríz Direitu Item Tipu lakon Ema Entituladu Detalle Direitu Responsabilidade 1 Rai Agrikultura Direitu-na’in / • Kompensasaun osan ba lakon rai ho PMU ho koordenasaun ho permanente, Rai Reklamasaun presu justa ne’ebé negosia ona MOJ/DLPCS, Ministériu Produtivu, inklui rekoñesidu ka (markasaun negósiu sira estabelese Finansas, ho asistênsia husi Rai hela fatin bele rekoñesidu ho $5/sqm metru ba rai produtivu espesialista valorizasaun, iha lei nasionál no $3/sqm metru ba rai naun- autoridade lokál no lider sira produtivu no presu finál sei halo komunitáriu sira. bazeia ba konsensu). • Subsídiu subsistênsia ho $100 pur mes6, durante fulan 3 se rai resin (residual) ne’e laviavel (rai ne’ebé foti 75% ka liu husi totál rai ne’ebé iha husi direitu-na’in ne’e). • Subsídiu subsistênsia ho $100 kada fulan se rai reziduál ne’e viavel. • Tasa, tributáriu no pagamentu sira seluk, ne’ebé aplikavel tuir lei relveante sira ne’ebé sujeitu ba relokasaun no estabelesimentu rekursu sei mai husi projetu ne’e. • Kompensasaun adisionál ba umakain vulneravel sira (item 10). • Loron 60 ba notifikasaun ba rai agrikultura sira ba kolleita plantasaun ne’ebé iha. Se labele fo notifikasaun, sei fornese kompensasaun ba partilla plantasaun sira ne’e. Refere ba item 8 ba kompensasaun aplikavel sira seluk. 2 Lakon permanente Aluguer (ema Kompensasaun osan ho $200 to’o fulan 6 PMU ho koordenasaun ho kona-ba uma no rai ne’ebé aluga) no husi rai alugada loron 60 ba notifikasaun MOJ/DLPCS, Ministériu agrikultura Aluga-na’in ba kolleita plantasaun ne’ebé iha. Se Finansas, ho asistênsia husi (Tenants and labele fo notifikasaun, kompensasaun ba espesialista valorizasaun, leaseholders) partilla plantasaun ne’e sei fornese ho autoridade lokál no lider kompensasaun adisionál ba umakain komunitáriu sira. vulneravel sira. 6 Kustu pur metru kuadradu mai husi DLPCS 22 Item Tipu lakon Ema Entituladu Detalle Direitu Responsabilidade 3 Lakon temporáriu ba Rai-na’in/ Kompensasaun osan $200 to’o fulan 6 Responsabilidade husi Rai Aluguer husi rai alugadu ne’e loron 60 ba kontratór ho notifikasaun atu uza rai. Fulan 2 husi asistênsia/supervizaun husi subsídiu perturbasaun (Totál PMU ho koordenasaun ho $100 pur mes) MOJ/DLPCS, Ministériu Finansas, ho asistênsia husi konsultór, Autoridade lokál no lider komunitáriu sira. 4 Lakon permanente ba Estrutura nia • Kompensasaun osan ekivalente ho PMU ho koordenasaun ho estrutura na’in sira valór substituisaun ba estrutura (ka MOJ/DLPCS, Ministériu rezidensiál/komersiál parte ida husi estrutura) lahó Finansas, ho asistênsia husi sira. depresiasaun. Valór substituisaun espesialista valorizasaun, kobre kustu sira ba materiál no autoridade lokál no lider kustu rekonstrusaun, inklui traballu; komunitáriu sira. • Subsídiu subsistênsia $100/mes to’o fulan 2 ba estrutura rezidensiál/komersiál ne’ebé afetadu. • Subsídiu transportasaun7 ekivalente ho $ 1008. • Direitu atu salva meteriál sira husi estrutura ne’ebé harahun lahó dedusaun husi sira nia kompensasaun. • Kompensasaun adisionál ba umakain vulneravel sira. 5 Lakon permanente ba Abitante • Kompensasaun osan ekivalente ho DLPCS ho asistênsia husi estrutura informál/okupant valór substituisaun atu harii fali PMU nia Espesialista rezidensiál/komersiál e/PAPs la-tituladu estrutura (ka parte husi estrutura) Valorizasaun no iha sira. lahó depresiasaun. Valór konsultasaun ho autoridade substituisaun kobre kustu sira ba releveante sira sei finaliza materiál no kustu rekonstrusaun, kompensasaun ho kustu inklui traballu; substituisaun ba estrtura • Subsídiu subsistênsia $100/mes to’o afetada ne’ebé identifika fulan 2 ba estrutura rezidensiál durante IOL. ne’ebé afetadu (Item 3 ba lakon rendimentu husi negósiu ne’ebé afetadu)9. • Subsídiu transportasaun $10010. • Materiál sira ne’ebé salva ne’ebé gratuita ba kustu lahó dedusaun ba sira nia kompensasaun. • Kompensasaun adisionál ba umakain vulneravel sira (item 10). 6 Lakon permanente ba Na’in/Okupante • Kompensasaun osan ekivalente ho PMU ho koordenasaun ho estrutura bázika11 sira husi estrutura valór substituisaun ba estrutura (ka MOJ/DLPCS, Ministériu parte husi estrutura) lahó Finansas, ho asistênsia husi depresiasaun. Valór substituisaun espesialista valorizasaun, kobre kustu sira ba materiál no kustu autoridade lokál no lider rekonstrusaun, inklui traballu; komunitáriu sira. • Kompensasaun osan ekivalente ho valór substituisaun husi lutu permanente ($20-$35/Ln.m) no lutu temporáriu ($3/Ln.m); • Direitu ba sasán ne’ebé salva husi 7 Subsídiu ne’e aplikavel de’it se iha relokasaun/re-abitasaun fízika ruma ba estrutura sira. 8 Subsídiu ne’e aplikavel de’it se iha relokasaun fízika ruma ba estrutura sira . 9 Subsídiu ne’e aplikavel de’it se iha relokasaun fízika ruma ba estrutura sira . 10 Subsídiu ne’e aplikavel de’it se iha relokasaun fízika ruma ba estrutura sira . 11 Bázika (Toilet, Dapur, Lutu ka Garajen) 23 Item Tipu lakon Ema Entituladu Detalle Direitu Responsabilidade estrutura ne’ebé harahun lahó dedusaun husi sira nia kompensasaun. 7 Rendimentu husi Negósiu nia na’in, • Asistênsia ba rendimentu ne’ebé PMU ho koordenasaun ho negósiu vendedór lakon bazeia ba renkdimentu médiu DLPCS, ho asistênsia husi (barraka) fulan rua nian ka pagamentu dala autoridade lokál no lider ida ho $50 ba barraka temporária komunitáriu sira. ne’e; • Lakon rendimentu mínimu fulan 2, bazeia ba médiu rendimentu mensál, ba kios semi-permanente no permanente sira; • Kompensasaun adisionál ba umakain vulneravel sira (item 10). 8 Lakon plantasaun no Na’in husi • Pensasaun osan ba plantasaun DLPCS ho asistênsia husi ai-horis sira plantasaun pereniál no ai-horis ne’ebé fo fuan PMU nia espeisalista ne’ebé afetada sira bazeia ba presu Padraun husi ai- valorizasaun ho horis/plantasaun ne’ebé aprova husi konsultasaun ho autoridade Ministériu Agrikultura. Padraun lista relevante sira sei determina presu ida ne’e sei utiliza nu’udar kompensasaun justa ba markasaun ba negosiasaun ho na’in kustu substituisaun. sira; • Provizaun loron 60 ba notifikasaun ba kolleita plantasaun temporál ne’ebé iha. Se kolleita ne’e laposivel, kompensasaun ba palantasaun afetadu sira (ka partilla husi plantasaun) ne’e ekivalente ho presu merkadu ne’ebé iha; • Sei oferese asistênsia replantasaun 9 Lakon natar Na’in husi natar • Kompensasaun ba hare hanesan ho DLPCS ho asitênsia husi sira ne’ebé valór merkadu husi ninia produtu ba PMU nia espeisalista afetadu tinan tolu (3)12. valorizasaun ho konsultasaun ho autoridade relevante sira sei determina kompensasaun justa ba kustu substituisaun. 10 Impaktu ba APs Vulneravel no • Subsídiu subsistênsia adisionál PMU ho asistênsia husi vulneravel umakain sira ne’ebé ekivalente ho $100 durante DLPCS no lider komunitáriu ne’ebé xefia husi fulan 3 ba lakon rai ka estrutura. lokál sira. feto ne’ebé IOL • APs laiha rai/vulneravel sei hetan identifika asistênsia atu hetan rai/fatin alternativa ida. • Gratifikasaun rehabilitasaun dala-ida ho forma rekursu produtivu sira (e.g. modo-musan no materiál kultivasaun)13. • Umakain vulneravel sira sei iha prioridade ba empregu ne’ebé projetu ne’e presiza. 12Bazeia ba informasaun atualizada husi PMU durante Formasaun kona-ba Reasentamentu ne’ebé hala’o iha 12 Jullu 2017 13Rekursu produtivu sira sei determina durante IOL no se deskobre katak rekursu afetadu sira ne’e reprezenta fonte prinsipál ba rendimentu husi PAPs. 24 Item Tipu lakon Ema Entituladu Detalle Direitu Responsabilidade 11 Imapaktu imprevistu Preokupasaun • Impaktu imprevistu sira sei PMU identifika no mitiga ema afetadu sira dokumenta no mitiga bazeia ba impaktu sira wainhira matríz direitu ne’e no negosiasaun presiza. ho PAPs ho konjunsaun ho Enkuadramentu Planeamentu Reasentamentu iha dokumentu ne’e nia laran. Asistênsia ba Grupu Vulneravel Atensaun espesiál tenki estende ba PAPs ne’ebé estremamente vulneravel hanesan ema ki’ak liu ema ki’ak, umakain ne’ebé xefia husi feto no umakain vulneravel sira seluk. Ba projetu ida ne’e, umakain 17 mak kategoriza nu’udar ema vulneravel. Nune’e, ba direitu ne’ebé fo ba sira, PAPs sei iha diretu ba subsídiu adisionál ida ba fulan rua ho kada fulan ho US$ 100.00 no sei kualifika ba asistênsia espesiál. G ESTIMASAUN KUSTU NO ORSAMENTU REASENTAMENTU Kustu hotu-hotu ne’ebé liga ho reasentamentu ne’e fornese husi governu. Ministériu Finansas (MoF) no Ministériu Obras Públikas (MOP) sei asegura katak fundu adekuadu sira disponivel atu hala’o reasentamentu tuir orsamentu ne’ebé prepara ona ba projetu ne’e. PMU sei koordena kona-ba alokasaun fundu, aprovasaun pagamentu no implementasaun fundu, monitorizasaun progresu no relatóriu. Atu implementa LARAP kompletamente, PMU tenki asegura katak fundu sufisiente sira disponivel hodi antisipa ba rekursu adisionál sira ne’ebé bele afetadu to’o finalizasaun husi projetu ne’e. Bazeia ba matríz direitu iha lete, orsamentu Akizisaun Rai no Reasentamentu sira ba Estrada Sanak ne’ebé propoen ne’e ba Seksaun 2 no 3 ne’e kalkula atu folin USD 744,061.67 no USD 890,817.4 idaidak. Seksaun 1, ne’ebé orasne’e fora husi projetu nia kobertura, mak USD 744,061.67. fora husi estimasaun orsamentu hirak ne’e, pursentu 10 rezerva nu’udar kontinjênsia ida. SEKSAUN 1: AITUTO - HATUBUILICO Kuantidade Uni. iha SqM Totál Kustu Estrutura Afetadu 9 344.74 USD 28,965.70 Kompensasaun ba rai rezidensiál - USD 12367 USD 61,835 5/sqm Kompensasaun ba rai agrikulturál - USD 51020 USD 255,100 5/sqm Kompensasaun ba rai la-produtivu/rai 73530 USD 220,590 mamuk reklamadu - USD 3/sqm Kompensasaun ba governu nia rai - USD 4160 USD 20,800 5/sqm Kompensasaun ba ai-horis afetadu 8656 USD 85,529 Subsídiu subsistênsia ba relokasaun UKs 5 USD 1,000.00 imediatu (rezidensiál no komersiál) - USD 100 x fulan 2 Subsídiu transportasaun ba na’in ba UKs 5 USD 500.00 estrutura rezidensiál no komersiál sira - USD 100 Subsídiu subsistênsia se rai ne’ebé resin 4 USD 1,200 ne’e labele viavel – USD 100 x fulan 3 25 Subsídiu adisionál ba PAPs vulneravel - 3 USD 900.00 USD 100 x fulan 3 SUB-TOT�L USD 676,419.70 Kontinjênsia 10% USD 67,641.97 TOT�L ba SEKSAUN 1 (apro.) USD 744,061.67 SEKSAUN 2: HATUBUILICO - LETEFOHO Qty. Unit in SqM Total Cost Estrutura Afetadu 40 2151 USD 261,645 Kompensasaun ba rai rezidensiál - USD 14909 USD 74,545 5/sqm Kompensasaun ba rai agrikulturál - USD 23687 USD 118,435 5/sqm Kompensasaun ba rai la-produtivu/rai 23510 USD 70,530 mamuk reklamadu - USD 3/sqm Kompensasaun ba governu nia rai - USD 1360 USD 6,800 5/sqm Kompensasaun ba ai-horis afetadu 8656 USD 85,529 Subsídiu subsistênsia ba relokasaun ba no 21 HHs USD 4,200 impaktu sira ba estrutura komersiál - USD 100 x fulan 2 Subsídiu transportasaun ba na’in ba 21 HHs USD 2,100 estrutura rezidensiál no komersiál sira - USD 100 Subsídiu subsistênsia se rai ne’ebé resin 4 HHs USD 1,200 ne’e labele viavel – USD 100 x fulan 3 Subsídiu adisionál ba PAPs vulneravel - 6 USD 1,800 USD 100 x fulan 3 SUB-TOT�L USD 626,784 Kontinjênsia 10% USD 62,678.4 TOT�L ba SEKSAUN 2 (apro.) USD 689,462.4 SEKSAUN 3: LETEFOHO - GLENO Qty. Unit in SqM Total Cost PROPOSTA ALIÑAMENTU Estrutura Afetadu 24 905 USD 109,675 Kompensasaun ba rai rezidensiál - USD 9409 USD 47,045 5/sqm Kompensasaun ba rai agrikulturál - USD 45960 USD 229,800 5/sqm Kompensasaun ba rai la-produtivu/rai 11460 USD 34,380 mamuk reklamadu - USD 3/sqm Kompensasaun ba governu nia rai - USD tbd tbd 5/sqm Kompensasaun ba ai-horis afetadu 20067 USD 202,129 26 Subsídiu subsistênsia ba relokasaun ba no 17 HHs USD 3,400 impaktu sira ba estrutura komersiál - USD 100 x fulan 2 Subsídiu transportasaun ba UKs ne’ebé 17 HHs USD 1,700 realokadu - USD 100 Subsídiu subsistênsia se rai ne’ebé resin 13 HHs USD 3,900 ne’e labele viavel – USD 100 x fulan 3 Subsídiu adisionál ba PAPs vulneravel - 8 USD 2,400.00 USD 100 x fulan 3 TRASADÓR (presiza verifikasaun tan) Rai afetadu husi GoTL nia projetu estrada 22,954 USD 114,770 emerjênsia (ne’ebé reklamadu) Ai-horis afetadu (ne’ebé reklamadu) 6,330 USD 60,635 SUB-TOT�L USD 809,834 Kontinjênsia 10% USD 80,983.4 TOT�L ba SEKSAUN 2 (apro.) USD 890,817.4 H PREPARASAUN INSTITUSION�L MOP hanesan EA iha responsabilidade jerál ba implementasaun LARAP nian. PMU iha MOP nia okos estabelese ona Unidade Ambientál no Sosiál (ESU) ida kompostu husi espesialista internasionál no nasionál ba salvaguarda sosiál no espesialista ambientál atu servisu ho Konsultór Dezeñu (DC) no PISC nia Konsultór salvaguarda sira. DC no PISC iha projetu ne'e sei fó mos espesialista internasionál ba salvaguarda sosiál ida atu servisu ho PMU, kona-ba tarefa reasentamentu no konsultasaun hotu-hotu. Wainhira projetu ne'e remata, relatóriu kumprimentu protesaun sosiál finál ida sei hato'o ba Banku Munidál husi MOP/PMU. PMU/ESU sei responsabiliza ba aspetu ambientál no sosiál hotu-hotu husi servisu dezenvolvimentu estrada. Iha salvaguarda/protesaun sosiál nia sorin, sira tenki jere atividade reasentamentu hotu- hotu. Tarefa hirak konta tuir mai ne'e mak nia funsaun xave: • Hametin nia kapasidade ho espesialista salvaguarda sosiál ida ba planeamentu, koordenasaun, implementasaun no monitorizasaun ba akizisaun rai no reasentamentu; • Treinu omólogu sira no monitoriza reasentamentu iha sub-projetu sira; • Hala'o konsultasaun no garante katak APs informadu ho di’ak kona-ba reasentamentu no kompensasaun • Halo negosiasaun ho APs ho valór ba kompensasaun ho kustu substituisaun bazeia ba unidade folin referénsia • Koordenasaun ho MOP, MJ no DNTPSC no garante implementasaun prontu, adekuadu no tuir tempu ba RP tuir RF nia Monitorizasaun no relatóriu kona-ba atividade reasentamentu. 27 Diagrama 1 : Preparasaun Institusionál LARAP Knar no Responsabilidade sira Atu garante susesu ba projetu ida ne'e, organizasaun no instituisaun públika no privada hotu- hotu ne’ebé preokupada iha preokupasaun públiku no organizasaun privada no instituisaun sira tenke hakaʼas-an atu servisu hamutuk ho diʼak iha formulasaun polítika no programa no implementasaun projetu ne'e no mos implementasaun LARAP. Tabela 3 : Knar no Responsabilidade sira Ajênsia Knar no Responsabilidade Ajênsia Ezekutora: a. Ezekusaun jerál projetu ne’e; MOF/CAFI nia Ajênsia b. Dirije PMU; Implementadora - MPW c. Fornese fundus ba implementasaun LARAP; d. Halo ligasaun ho Banku Mundiál MoPW no PMU a. Jere aspektu sosiál no reasentamentu husi projetu ne'e, inklui finansiamentu ba LARAP; b. Servisu ho konsultór dezeñu no supervizaun sira relasiona ho planeamentu no implementasaun reasentamentu hotu-hotu; c. Organiza konsultasaun públika no divulgasaun dokumentu planeamentu reasentamentu dokumentu ho lian no forma sira ne'ebé asesivel; 28 d. Fo sai LARAP iha website lokál no mos iha fatin ne'ebé asesivel iha fatin projetu sira; e. Hala'o akizisaun rai, inklui negosiasaun ho PAPs tuir provizaun sira iha LARAP no iha GoTL nia lei sira ho koordenasaun ho Ministériu Justisa nian no mos DNTPSC; f. Asegura katak PAPs prontu simu pagamentu kompensasaun no apoiu ba fonte buka-moris – ho adekuadu no efetivu – hodi kumpre LARAP, Banku Mundiál nia polítika protesaun no Timor-Leste nia lei no regulamentu sira; g. Estabelese sistema responde keixa ne’ebé dezeña ona atu rezolve lamentasaun husi PAPs ho maneira sensitiva no tuir tempu; h. Halo ligasaun ho Banku Mundiál ba asuntu hotu-hotu ne'ebé iha relasaun ho reasentamentu no hato'o relatóriu implementasaun regulár kona-ba LARAP. MOJ/NDLPCS a. Superviziona no halo revizaun ba implementasaun akizisaun rai no reasentamentu tuir LARAP ne’ebé konkorda ona; b. Orienta PMU hodi rezolve kestaun sira ne'ebé ezije diresaun polítika ne'ebé iha ligasaun ho lei no regulamentu atuál/divulgadu sira; c. Kolabora ho PMU hodi verifika no valida valór kompensasaun rai nian ne’e iha duni ligasaun ho provizaun sira iha LARAP. Preparasaun Pagamentu Kompensasaun sira Pagamentu kompensasaun sei halo liuhusi prosesu estabelesidu hirak ne’e, ne'ebé mak adopta ona ba projetu estrada seluk iha Timor-Leste. 1. Preparasaun Pedidu ba Pagamentu. Pedidu ba pagamentu ho lista sumáriu ba kada PAPs sei prepara husi PMU. Dokumentu ida ne’e fo direitu ba PAP atu simu montante ne’ebé indika ona iha invoice. 2. Hatama osan ba Banku Lokál sira. PMU sei hahú loke konta bankária ba PAP ida-idak ne'ebé laiha konta BNCTL ne’ebe. Kompensasaun no direitu tuir mai fo ba APs ne'ebé sei hatama husi MOP/MF ba PAPs nia konta BNCTL individuál. 3. Pagamentu Kompensasaun. Kada PAP sei simu kompensasaun ba sira nia sasán ne'ebé afetadu diretamente ba sira nia konta BNCTL nian. PAP ne'e tenke asina resibu rekoñesimentu no deklarasaun ida ho detallu kona-ba montante ne’ebé depozita iha sira nia konta bankária no laiha ona reklamasaun pendente ba propriedade ne'ebé afetadu ne’e. Sei hasai fotografia ida hafoin simu kompensasaun ne’e hanesan arkivu prova nu’udar parte ida husi dokumentasaun projetu. 4. Identidade husi Ema Afetadu. Dokumentu kompletu ne’ebé presiza hanesan Karta Konkordánsia orijinál, Fotokópia Kartaun Bilhete identidade, Fotokópia Númeru Konta Bankária BNCT/IBAN no Deskrisaun Detallada/Fotografia Propriedade sira ne’ebé Afetada. 29 Diagrama 2 : Preparasaun Pagamentu Kompensasaun Monitorizasaun no Avaliasaun Objetivu prinsipál husi monitorizasaun ba implementasaun Planu Reasentamentu mak atu determina ka lae LARAP ne'e hala'o tuir Enkuadramentu Reasentamentu no atu fó komentáriu ba PMU/MOP no avalia ninia efikásia. Ida neʼe envolve monitorizasaun ba kompensasaun ba sasán sira ne'ebé lakon no akizisaun rai. Buka-tuir monitorizasaun no avaliasaun ba implementasaun prosesu kompensasaun ne'e sei hala'o hodi asegura katak PAPs simu duni kompensasaun sira nu’udar deskreve ona iha LARAP. Hafoin, avaliasaun kona-ba atividade reasentamentu sira mos sei hala'o tuir implementasaun LARAP atu avalia se objetivu reasentamentu sira ne’e apropriadu ka lae no se atinje duni ka lae, liuliu, fonte buka-moris no padraun moris restaura ona ka hasa’e ona se karik iha ka lae. Avaliasaun mos sei avalia reasentamentu nia efisiénsia, efikásia, impaktu no sustentabilidade, hodi foti lisaun sira nu’udar matadalan ba planeamentu reasentamentu iha futuru. Monitorizasaun ba atividade reasentamentu hotu-hotu, tarefa konsultasaun no relatóriu ba Banku Mundiál sei hala'o husi espesialista salvaguarda sosiál nasionál no internasionál husi Unidade Ambientál no Sosiál Unidade (ESU) ne'ebé estabelese iha PMU. Monitorizasaun sei inklui relatóriu kona-ba progresu iha atividade sira ne'ebé prevé iha oráriu implementasaun, ho atensaun partikulár ba konsultasaun públika, sosa rai (karik presiza), determinasaun ba kompensasaun, pagamentu kompensasaun akontese, rejistu keixa no estadu reklamasaun sira, reembolsu finanseiru, no nivel satisfasaun husi PAPs. Indikadór potensiál sira ba monitorizasaun aprezenta iha tabela kraik (tabela 4). 30 Tabela 4 : Matríz Monitorizasaun no Avaliasaun Asuntu Monitorizasaun Indikadór Orsamentu no kuadru- a. Funsionáriu protesaun hotu-hotu iha ESU nia okos tempu nomea ona no mobiliza ona ba kampu no fatin servisu? b. Atividade hasa’e kapasidade no formasaun hala’o ona? c. Atividade implementasaun reasentamentu sira atinje ona tuir planu implementasaun ne’ebé konkorda ona? d. Fundu hotu-hotu ba reasentamentu aloka ona pontualmente? e. PMU simu ona fundus tuir oráriu? f. Fundus reembolsa ona tuir LARAP? Fahe PAP nia direitu sira a. PAP hotu-hotu simu ona direitu tuir númru no kategoria sira ba lakon nu’udar estabelese ona iha matríz direitu? b. Kompensasaun hira mak selu ona? c. Oinsa estadu husi pagamentu sira seluk ne’ebé seidauk selu? d. Umakain afetadu hira mak reloka no harii ona sira nia estrutura iha fatin foun? e. Atividade restaurasaun rendimentu no fonte buka- moris implementa ona tuir planu? f. Negósiu afetadu sira simu ona direitu aproriadu? g. Kilómetru hira mak livre nu’udar área sira ne’ebé bele hala’o servisu? Konsultasaun, Keixa no a. Brosura/pamfletu informasaun kona-ba reasentamentu Kestaun Espesiál sira prepara no distribui ona? b. Konsultasaun sira hala’o ona tuir oráriu inklui atividade enkontru, grupu, komunidade? c. PAPs uza ona prosedimentu responde keixa sira? d. Rezultadu saida deit? e. Koflitu sira rezolve ona? Monitorizasaun ba a. Mudansa saida mak mosu ona tuir padraun okupasaun Benefísiu kompara ho situasaun pre-projetu sira? b. Mudansa saida mak mosu ona iha padraun rendimentu no despeza kompara ho situasaun pre-projetu sira? c. PAPs nia rendimentu mantén nafatin ho mudansa hirak ne’e? d. Mudansa saida mak mosu ona ba grupu vulneravel sira? Relatóriu Monitorizasaun Salvaguarda Sosiál (SSM) sei hala'o husi espesialista Internasionál no Nasionál ba Salvaguarda Sosiál husi PISC. Espesialista Nasionál ba Salvaguarda/Protesaun Sosiál prepara relatóriu mensál atu entrega ba PMU no relatóriu mensál sira ne’e integra ba relatóriu progresu trimestrál (QPR) husi Espesialista Internasionál ba Salvaguarda Sosiál hodi entrega ba MOP no BM. ESU ne’e iha input ba QPR. Relatóriu monitorizasaun salvaguarda semi-anuál sei prepara husi PMU hodi submete ba MOP no Banku Mundiál. Informasaun relevante husi relatóriu hirak ne'e sei divulga iha área projetu no tenki disponivel iha lian lokál. 31 I KOMENT�RIU NO MEKANIZMU RESPONDE KEIXA (FGRM) FGRM bazeia ona ba preparasaun ezistente sira atu responde keixa ba ema afetadu sira ne'ebé liuhusi reklamasaun ba komisaun aldeia no suku sira to'o nivel distritu no hafoin liuhusi PMU fila fali ba ajénsia sira ne'ebé implementa projetu ida. Dalan indireta ida ne’e sei hela nafatin atu prezerva rekuperasaun administrativa hanesan baibain. Prosesu atu trata keixa kona-ba projeitu no lamentasaun ne’e bazeia ba métodu ne’ebé eziste/tradisionál, esperiênsia trata lamentasaun sira ba projetu sira seluk no rezultadu sira husi GRM ne’ebé estabelse ba projetu sira seluk ne’ebé implementa husi PMU. Antisipa katak kategoria haat husi keixa kona-ba projetu sira ne’e relasiona ho: akizisaun rai no, rekursu fíziku no akizisaun ai-horis sira hanesan disputa sira ne’ebé relasiona ho pertensia husi sasan afetadu sira; akordu kona-ba montante kompensasaun; pagamentu tarde ba montante kompensasaun; númeru husi sasán afetadu sira no etc. Kategoria I: Keixa kona-ba akizisaun rai, rekursu fíziku no ai-horis Atu trata kualkér preokupasaun relasiona ho kategoria I, GRM halo tuir GRM iha Planu Reasentamentu. Lamentasaun ne’e labele rezolve iha fatin ne’ebá, nia bele presiza mediasaun hodi envolve parte li’ur sira. Komité Responde Keixa (GRCs) ida ka sei estabelese iha projetu/sub-projetu bazeia ba unidade administrasaun lokál sira (Distritu/Sub-distritu/Suku/Aldeia) no mos atu fasilita asesibilidade fasil husi APs atu responde kualkér lamentasaun relasiona ho kategoria I. Kompozisaun ne’ebé propoen husi GRCs mak hanesan kraik ne’e: a. MPW-PMU; b. Konsultór Supervizionamentu Implementasaun Programa (RS, EO, RE) Administrasaun Lokál (Distritu/Sub-distritu/Suku/Aldeia) lider sosiedade sivíl Rekoñesidu sira; c. Reprezentante governu sira; d. Pelumenus membru feto ida iha GRC. Tabela 5 : Lamentasaun Relasiona ho Rai/Kompensasaun sira Pasu Prosesu Durasaun 1 PAPs hatama keixa sira ba Xefe Suku pesoalmente no Xefe Suku notifika PMU nia pontu fokál (PISC) 2 Xefe Suku iha koordenasaun ho PMU/Konsultór Loron 7 fasilita atu responde keixa no relata fali ba PAPs Se larezolve ka se PAPs hakarak atu diretamente ba GRC ka PMU 3 PAPs ka pesoál fokál PMU sei lori keixa ne’e ba Iha semana 2 nia laran hafoin GRC/PMU/Ofisiál Ligasaun Komunidade simu 4 Diskute kestaun sira iha enkontru ligasaun Semana 1 projetu kona-ba Enkontru Responde Keixa 5 PMU/ofisiál ligasaun komunidade relata fali ba Loron 5 Suku/PAPs Se larezolve 6 PAP lori lamentasaun sira ba MOP/SEFOPE Iha semana 2 nia laran hafoin simu 7 MOP/SEFOPE refere asuntu ne’e ba komité Semana 2 internál (PMU) 32 Se larezolve 9 PAPs bele lori asuntu ne’e ba tribunál Tuir sistema judisiál apropriadu Kategoria II: Konstrusaun Keixa Prosesu GRM atu trata kualkér keixa relasiona ho kategoria II mak hanesan tuir mai ne’e: Pasu Prosesu Durasaun 1 PAPs hatama keixa ba Xefe Suku pesoalmente no Xefe Suku notifika PMU nia pontu fokál/Konsultór ne’ebé sei notifika keixa ne’e ba kontratór ka Xefe Suku notifika diretamente ba Kontratór Kontratór tenki rezolve keixa 2 Xefe Suku iha koordenasaun ho PMU/Konsultór iha semana 2 nia laran hafoin fasilita atu responde keixa no relata fali ba PAPs nia simu keixa ne’e 3 Konsultór bele lori keixa ne’e ba PMU atu fo instrusaun ba kontratór atu responde keixa Keixa hotu-hotu sei dokumenta pur eskrita no rai iha baze-dadus hanesan file excel simples ida. Livru rejistu keixa ne’e sei kapta naran husi keixa-na’in, loron submisaun, keixa ne’e halo verbalmente ka pur eskrita diretamente ba proponente projetu ka liuhusi sistema informál ka tradisionál sira (hanesan Xefe Suku ka lider komunitáriu sira), kestaun ne’ebé foti no fatin keixa tau sírkulu, estadu husi keixa (rezolve ona ka larezolve ka refere ba parte datoluk). Hafoin konkorda ho rezolusaun ne’e, baze-dadus mos tenki kobre solusaun no loron solusaun. Dokumentu rezolusaun apoiante hotu-hotu ne’ebé presiza atu atinje rezolusaun tenki sai parte ida husi file ne’ebé relasiona ho keixa. Ida ne'e tenki inklui reuniaun sira ne'ebé eskala ona ba nível rekursu ida ka atende husi parte datoluk. Enjeñeiru iha PISC nia okos hetan enkorajamentu atu rejista keixa hotu-hotu. Iha mínimu, baze-dadus tenke alista no relata iha relatóriu mensál projetu informasaun tuir mai: a. #keixa ne’ebé simu; b. #keixa ne’ebé rezolve; c. #keixa ne’ebé responde no/ka rezolve ho padraun servisu ne’ebé iha ba tempu soludsaun (fulan 3); d. informasaun iha leten sei sai indikadór sira ba monitorizasaun. 33 J PUBLIKASAUN/DIVULGASAUN Objetivu primáriu husi divulgasaun mak atu informa no kontinuamente atualiza kona-ba projetu ne'e no atu envolve ho entidade-relevante afetada sira atu buka no mantein partisipasaun ativu no apoiu husi PAPs, komunidade afetadu projetu sira no sira-nia reprezentante iha faze oin-oin (apresiasaun, planeamentu, implementasaun, buka-tuir, monitorizasaun no avaliasaun) husi projetu ne’e. Aspetu xave sira husi LARAP ida ne'e divulga ona ba PAPs durante konsultasaun no diskusaun ho entidade-relevante, resenseamentu no levantamentu dadus sósio-ekonómiku no enkontru nivel kampu ho PAPs, administrasaun polítika no Ajénsia peokupadu sira. Alein ne'e, medida sira tuir mai ne’e sei hala'o atu divulga LARAP: a. Informasaun relevante kona-ba esbosu RAP sei divulga ba PAPs iha lian Tetum no serve atu informa ba PAPs kona-ba aspetus xave kompensasaun no direitu ne'ebé estabelese ba Estrada Sanak no implementasaun no mekanizmu monitorizasaun sira ne'ebé sei asegura ezekusaun transparente no justa husi aspetu hirak ne’e. b. PMU no Kontratór Implementadora sei haruka ba PAPs pamfletu ida iha Tetum rezume konteudu husi LARAP ida ne’e, matríz direitu, termu akordu sira entre katuas lia-na’in, xefe suku no aldeia ho PAPs, no tasa kompensasaun ne’ebé korkorda. Sumáriu LARAP iha Tetum mos sei taka iha fatin públiku sira hanesan merkadu, no sede governu prinsipál sira. c. Esbosu LARAP sei atualiza inklui impaktu finál, kustu inventáriu no kompensasaun hafoin finalizasaun DED. d. Hafoin Banku Mundiál nia aprovasaun no pasa, LARAP finál mos sei deskarrega ba PMU no Banku Mundiál nia website no kópia-dura kona-ba LARAP aprovadu ne’e sei tau iha departamentu no sede governu relevante sira. 34 ANEKSU 1: REJISTU KONSULTASAUN PÚBLIKU SIRA Atu garante partisipasaun barak liu tan, halo konvite eskrita no verbál atu notifika Xefe Suku no Aldeia idaidak no mos sira nia konstituinte sira liuliu sira ne'ebé iha liu tendênsia atu sai afetau iha limite konstrusaun no/ka Direitu ba Dalan husi estrada. Livriñu informasaun projetu hamutuk ho karta konvite divulga ba entidade-interesada xave sira, komunidade lokál sira ne'ebé sei potensialmente hetan impaktu. Materiál konsultasaun sira neʼe fornese ho lian lokál (Tetum) molok halo konsultasaun. Konsultasaun sira balu hala'o husi 12 to'o 26 Setembru 2018 iha distritu afetadu rua (Ermera no Ainaro), sub-distritu afetadu haat (Maubisse, Hatubuilico, Letefoho no Ermera) no iha aldeia 11 (Suku). Objetivu mak atu fó hatene ba komunidade lokál no entidade-relevante sira, liuliu Governu Distritu no Suku kona-ba proposta projetu ne'e, proposta aliñamentu estrada, asuntu salvaguarda ambientál no sosiál xave no atu simu sira nia sujestaun no hatene sira nia preokupasaun no aspirasaun sira. Input ne'ebé simu husi konsultasaun hirak ne'e konsidera ona no uza ona atu informa aliñamentu no ajustamentu Estrada Sanak atu minimiza impaktu foti rai sira no nune’e, hamenus nesesidade ba rasentamentu no impaktu sira ba plantasaun agrikulturál, liuliu kafé. Hili ad-hoc konsultasaun, diskusaun grupu fokál no reuniaun ho ema ne'ebe potensialmente afetadu no entidade-relevante preokupadu sira ne’e hala'o husi ekipa reasentamentu iha periodu Novembru no Dezembru 2018 no molok hala'o avaliasaun impaktu sira husi Akizisaun Rai no Reasentamentu (LAR) Trasadór. Maski nune'e, enkontru buka-tuir konsultasaun públika ida ho viziñu espesífiku ida ne'ebé bele relokadu iha sub-distritu Letefoho (Seksaun 2) sei atualiza hafoin finalizasaun DED. Enjerál, proposta projetu ne'e simu apoiu barak husi komunidade no husu atu bele kontinua prosesu ne’e. Totál ema liu 400 ativamente partisipa iha reuniaun no konsultasaun. Reprezentante governu xave sira hanesan Rai no Propriedade, Floresta, Eletrisidade, Bee no Saneamentu, Saúde, Edukasaun no kordenadór veteranu sira, lider tradisional, padre Parókia Letefoho, katekista kapela, ONG lokál sira, parseiru dezenvolvimentu sira, inklui eis Administradór husi Postu Maubisse, Hatobuilico, no Letefoho apoia ona proposta projeitu ne’e no hein konstrusaun sivíl ne’e bele implementa ona. Konstituinte projetu no benefisiáriu sira husu katak iha área rezidensiál ida-idak, eskola, Igreja, kapela, sede suku no merkadu sira, tenki inklui trotoar iha adezeñu projetu no asegura molok no durante konstrusaun. Pontu balu ba parajen (i.e. parajen bis) tenki aumenta ba. Fasilidade públiku tenki prteje no asegura molok no durante konstrusaun. Dezeñu finál tenke evita impaktu sira ba patrimóniu kulturál ne'ebé pertense ba família boot no mos hetan respeitu husi Aledia/Suku no Sub- distritu/distritu. 35 Rekomendasaun espesífika sira husi kada Suku relasiona ho aliñamentu Estrada Sanak no dezeñu projetu no oinsa responde hirak ne’e haktuir iha kraik ne’e. Tabela 6: Sumáriu Konsultasaun SEKSAUN 1 Aituto-Hatubuilico Suku / Distritu Preokupasaun/Sujestaun sira ne’ebé Responde ba Preokupasaun sira Espresa Suku Horaikraik. Komunidade husu medida espesífika Realiñamentu sira ba Entrada atu evita impaktu ba uma lisan sira Aituto inklui ona iha DED husi ne’ebé pertense ba família barak. Novembru 2018 atu evita impaktu Fatin patrimóniu kulturál públika sira ba Uma Lulik no uma nian, inklui bee lulik no ai lulik permanente sira. DED finál Feb hanaran Ha’eluli no fatuk istórika sira 2019, maibé modifika ona entrada nu’udar ha foho tutun naran Aituto, ne'ebé bele ezije akizisaun Hautsaun tenki evita. área rai. Tan neʼe, rai privadu balu no uma no kios semi permanente sira bele iha tendênsia atu afetadu. Avaliasaun impaktu ba pontu asesu espesífiku sira ne’e no mos konsentimentu husi ema afetadu adisionál sira tenki hetan molok implementasaun RAP. Suku Mulo. Komunidade husu atu respeita uma Evita ona iha impaktu ba uma lisan besik aliñamentu dalan no fó lisan. Fonte bee públiku sei proteje protesaun ba fonte bee sira ne'ebé molok servisu sivíl nu’udar indika ema lokál uza. Xefe Suku Mulo indika iha EMP nian. katak rai ne'e krítiku ba rai monu iha Mulo no sujere atu peritu Rai no Ke’e Rai atu avalia rai ne’e. Suku Nunumoge. Administradór Postu Administrativu PMU halo ona diskusaun kona-ba Hatobuilico sujere atu aumenta posibilidade atu hasae benefísiu aliñamentu husi kruzamentu husi projetu ho Banku Mundial. Hatobulico ba kompleksu sede Maibé, ida ne'e bele la inklui iha governu nian, no asesu ba objetu projetu atuál ne’e turizmu lokál (Foho Ramelau, Pouzada, Hatobuilico Lau / Fatuk Istóriku (5.2 km). SEKSAUN 2 Hatubuilico – Letefoho Suku / Distritu Preokupasaun/Sujestaun sira ne’ebé Responde ba Preokupasaun sira Espresa Suku Katrai Kraik Komunidade preokupa ba impaktu Aliñamentu estrada no DED potensiál husi projetu ba sira nia fatin inkorpora ona preokupasaun hirak patrimóniu kulturál naran Urbo. Fatin ne'e, no evita impaktu posivel ba patrimóniu kulturál ida ne'e besik ho patrimóniu kulturál identifikadu dalan ne'ebé eziste – maizumenus ne’e. Maski nune'e, pedidu metru 20 ba parte súl husi estrada komunidade nian ba ne’e. Katarai Karaik nia komunidade dezenvolvimentu Patrimóniu 36 no lider tradisional husu projetu atu Kulturál Urbo bele lainklui iha proteje Urbo no nia sorinosorin atu projetu atuál ne’e. ESMP nia evita impaktu potensiál sira. projetu ne'e inklui ona medida sira atu evita fatin patrimóniu kulturál ne’e. Suku Dukurai Komunidade preokupa kuandu Ekipa dezeñu no enjeñeiru estrada ne'ebé haluan tuir padraun hamutuk ho ekipa reasentamentu nasionál bele afeta sira nia kapela halo diskusaun tuir mai no oin. Estrada alternativa ne’ebé sujere inspesaun ba fatin hamutuk ho mak kapela nia kotuk. Preokupasaun reprezentante Kapela no Xefe seluk mak impaktu ba eskola primária Suku Dukurai no simu atu halo iha Dukurai. Eskola oin inklinadu rai- dezeñu espesiál ida ne’ebé sei monu no nune’e, bele aumenta risku minimiza impaktu, inklui hafoin ko’a foho-lolon no instalasaun didin defeza iha área alargamentu estrada. Komunidade fasil rai-monu. Projetu ESMP husu katak didin defeza tenki harii iha indika ona medida mitigasaun ba ne'ebá. impaktu hotu-hotu ne'ebé previzível iha tempu ida ne'e. Suku Haupu Komunidade preokupa ba sira nia Ekipa dezeñu no enjeñeiru fatin patrimóniu kulturál bolu hamutuk ho ekipa reasentamentu Asnaupae (i.e. ai-laran lulik, foho lulik halo diskusaun tuir mai no no bee matan). Komunidade lokál no inspesaun ba fatin hamutuk ho ofisiál governu husu ba projetu atu lider lokal no Xefe Suku Haupu no respeita sira nia valór kultura no konkorda atu adopta dezeñu tradisaun (Asnaupae) no asegura espesiál ida ne'ebé sei minimiza medida sira disponivel. Komunidade impaktu. Projetu ESMP indika ona sujere dezeñu projetu atu inklui medida mitigasaun ba impaktu revizaun hodi altera drenajen hotu-hotu ne'ebé previzível iha instaladu husi governu fila ba nia tempu ida ne'e. dalan. SUBDISTRITU Amlulik igreja Letefoho sujere estrada Adopta ona dezeñu espesiál ida ba LETEFOHO nia alternativa. Igreja iha planu ida atu DED finál fulan Fevereiru 2019 atu Preokupasaun hadi'a área igreja inklui altár no evita no minimiza impaktu LAR iha Komún salaun. Se estrada haluan tuir área viziñus barak iha junsaun padraun nasionál, bele afeta planu Letefoho. Avaliasaun impaktu futuru Igreja nia área. Amlulik sujere kona-ba ema afetadu sira ne'ebé atu buka estrada alternative seluk. falta iha levantamentu ne'e, Iha opsaun tolu ne'ebé fornese. Karta ne'ebé hala'o husi ekipa ofisiál ida haruka ona ba PMU, ho reasentamentu sei informa ba. apoiu husi Administradór Letefoho ba Konsultasaun adhoc tuir mai ho pedidu Igreja. ema afetadu tenki halo molok implementasaun RAP Alargamentu estrada bele afeta uma Ekipa dezeñu no enjeñeiru no sasan iha korridór estrada besik ba hamutuk ho ekipa reasentamentu instersesaun. Ema ne'ebé halo diskusaun tuir mai no hela/atualmente iha sasán ne'ebé inspesaun ba fatin hamutuk ho besik kruzamentu Letefoho husi suku reprezentante Igreja Letefoho. misturadu iha sub-distritu laran. Dezeñu espesiál ida inkoropra ona administradór Sub-distritu Letefoho ba DED atu minimiza impaktu. 37 husu atu halo konsultasaun ho ema Projetu ESMP indika ona medida afetadu sira molok levantamentu mitigasaun ba impaktu hotu-hotu finál impaktu. Konsultasaun adisional ne'ebé previzível iha tempu ida ne'e bele hala'o iha sede sub-distritu ne'e. Letefoho. Suku Gulolo Komunidade sira sujere katak projetu Ekipa dezeñu no enjeñeiru proposta ne'e esplora rute seluk hamutuk ho ekipa reasentamentu (korta-dalan) atu evita impaktu halo diskusaun tuir mai no potensiál kompleksu Uma Lulik inspesaun ba fatin iha Suku istóriku lokaliza foho leten iha Goulolo. DED finál adopta ona segmentu ida husi proposta dezeñu espesiál ida ne'ebé sei aliñamentu. Reprezentante minimiza impaktu ba fatin ne’e komunidade sira informa katak sira inklui ajustamentu aliñamentu. taʼuk katak tan konstrusaun bele iha Projetu ESMP indika ona medida impaktu ba sira nia Uma Lulik, mitigasaun ba impaktu hotu-hotu nu’udar observa tiha ona durante ne'ebé previzível iha tempu ida konstrusaun estrada emerjénsia GoTL ne'e. nian Suku Eraulo. Komunidade sira sujere atu inklui Ekipa dezeñu no enjeñeiru melloramentu ba ponte ne'ebé eziste hamutuk ho ekipa reasentamentu fora husi proposta projetu halo diskusaun tuir mai no aliñamentu ne’e. Ida ne'e mos husu inspesaun ba fatin. DED finál no protesaun ida ba fonte bee rua ESMP adopta ona medida ne'ebé públiku uza (metru 15-20 mitigasaun ba impaktu hotu-hotu estrada prinsipál). ne'ebé previzível iha tempu ida ne'e. SEKSAUN 3 Letefoho – Gleno Suku / Distritu Preokupasaun/Sujestaun sira ne’ebé Responde ba Preokupasaun sira Espresa Suku M. Estado. Komunidade atu haluan no hadi’a Ekipa drenajen avalia ona dezeñu drenajen ne’ebé GoTL nia kontratór drenajen no adopta saida boot liu emerjênsia konstroe atu tan ba dezeñu ne’e. prevene/minimiza bee-sa’e ne’ebé bele afeta uma iha área ne’e. Suku Humboe. Reprezentante Ministériu Edukasaun Proposta DED inklui ona dalan nian no diretór eskola eskola atu halo alternativu atu evita impaktu ba dalan-korta/terik atu evita impaktu eskola públiku Homboe. ba área eskola. Iha planu atu Konsentimentu no akordu husi rai- aumenta sala. Xefe Suku Humboe no na’in kona-ba proposta dalan ne’e komunidade lokál sira komprende atinje duni. katak dalan haluan ne’e bele afeta sede suku, no tan neʼe, dalan seluk propoin atu evita impaktu. Ema ida kona-ba dezenvolvimentu zona, Sr. Mário Maia Exposto konkorda ona atu fó rai ba dalan alternativu. 38 Suku Riheui Laiha preokupasaun signifikante husi DED minimiza ona impaktu LAR komunidade kona-ba projetu sira dezde aliñamentu sei uza ain- aliñamentu nu’udar segmentu ne’ebé fatin ezistente sira. halo ona liuhusi projetu estrada emerjênsia finansiadu husi Governu Timor Leste. 
 39 ANEKSU 2: RELATÓRIU TRASADÓR SEKSAUN 3 A INTRODUSAUN Iha faze preparasaun ba Projetu Estrada Sanak, GoTL komisiona inisiativa "Estrada Emerjênsia" iha segmentu selesionadu iha Seksaun 3. Konstrusaun ne'e hala'o husi DRBFC/MOP atu rezolve estragu estrada no barreira tamba rai-monu. Atividades konstrusaun kobre alargamentu estrada, reparasaun báziku ba infrastrutura estrada, inklui instalasaun drenajen dalan sorin no moru defeza iha segmentu krítiku balu tanba rai-monu. Projetu Estrada Emerjénsia ne'e hahú iha tinan 2017, hahú ho hadi’a estrada parte superfísie. Maski nune'e, husi Juñu 2018, servisu sivíl espande no envolve ko’a foho-lolon no aterru rai no alargamentu estrada. Impaktu ambientál no sosiál tuir mai relata, inklui komunidade nia keixa tamba jestaun laprópria ba fakar rai iha komunidade nia plantasaun kafé. Hatutan tan ne'e, hamoos rai laprópria no konstrusaun mos aumenta risku ba rai-monu, komunidade nia saúde no seguransa rodoviária tamba produsaun rai-rahun, no mos aumenta saida bee ho impaktu ladiak ba fonte bee no rai. Operasaun karreta pezadu sira no karreta boot iha área abitante sira atribui on aba estragu minor sira ba komunidade nia infrastrutura no propriedade sira (i.e. rai leet). Na’in balu husi ai-horis afetadu (i.e. kafé) seidauk hetan kompensasaun ba sira nia lakon. Hafoin, impaktu balu ba rai privadu nu’udar rezultadu husi alargamentu estrada ne’e relata maibe laarkiva. Tuir Misaun konjunta PMU-Banku Mundiál iha Outubru 2018, Estudu Trasadór ba Seksaun 3 rekomenda. Hafoin misaun ne'e, estudu Trasadór ida hala'o iha Novembru 2018 atu dokumenta impaktu sira ne’ebé kauza husi projetu emerjênsia GoTL. Maibé, tanba projetu ida ne'e sei la’o hela, no tan neʼe, impaktu sira sei kontinua atu muda, trasadór ida ne'e sei estabelese liña-baze inisiál ida kona-ba impaktu ne'ebé sei fila fali hetan validasaun hafoin finalizasaun husi projetu ne’e. B KOBERTURA Iha Outubru 2018, Seksaun 3 (Letefoho-Gleno) haluan ona no hadi’a tuir GoTL nia projetu Emerjénsia husi STA 37 + 450 ba STA 40 + 900 (3.45 km) no husi STA 46 + 100 ba STA 51 + 000 (4.90 km). Observasaun atuál indika katak alargamentu estrada kobre metru 6, ombru estrada metru 1 ba 1,5 - meter ba sorin-sorin. Ninia luan iha tendênsia atu luan liu iha kurva sira. Alargamentu estrada ida ne’e afeta ona Suku Goulolo no aldeia (Baturema no Kailiti) ne’ebé afetadu tamba alargamentu estrada husi STA 37+450 to STA 40+900 (3.45 km). Segmentu ida seluk husi STA 46+100 to STA 51+000 (4.90 km) afeta Suku tolu (Eraulo, Estado, no Humboe). Ekipa Reasentamentu no Ambientál hala’o ona estudu trasadór ida atu identifika Impaktu ambientál no sosiál siira husi Projetu Estrada Emerjênsisa iha Novembru 2018. Planu asaun korretiva ida inklui ona nu’udar parte ida husi LARAP no ho intensaun atu tulun GoTL responde impaktu ezistente sira ne’ebé kauza husi Projetu Estrada Emerjênsia iha Seksaun 3. Iha fin Febreiru 2019, ekipa ne’e hetan informasaun katak konstrusaun Estrada Emerjênsia iha Seksaun 3 ne’e sei espande ho naruk 5.6 km adisionál (husi STA 31+900 to’o STA 37+500). Nune’e, totál naruk husi Seksaun 3 ne’ebé afeta husi Estrada Emerjênsia sei aprosimadamente mak 13.95 km. Relatóriu trasadór ida ne’e kobre deit impaktu sira iha segmentu rua dahuluk i.e. STA 37+450 to’o STA 40+900 (3.45 km) no husi STA 46+100 to STA 51+000 (4.90 km) no nune’e, sei atualiza atu kobbre segmentu adisionál (husi STA 31+900 to’o STA 37+500) ne’ebé reasentementu ne’e inklui ona. 40 C METODOLOJ�A Pasu sira tuir mai ne’e hala’o ba estudu Trasadór, ne’ebé rezume hanesan tuir mai ne’e: a. Konsultasaun ho Komunidade iha Suku/Aldeia sira ne’ebé Afetadu Konsultasaun inisiál sira ho Suku/Aldeia afetadu sir hala’o atu informa ba komunidade afetada sira kona-ba planu Trasadór ne’e no prosesu subsekuente sira ne’ebé presiza atu identifika no dokumenta sistematikamente impaktu sira. Hirak ne’e inklui prosesu identifikasaun ema afetadu no mos prosesu verifikasaun. Divulgasaun no konsultasaun sira hanesan ne’e halai iha Suku/Aldeia afetadu sira husi Estrada Emerjênsia husi STA 37+450 to’o STA 40+900 (naruk 3.45 km) no husi STA 46+100 to’o STA 51+000 (naruk 4.90 km). Kontaktu inisiál sira halo ho xefe Suku no Aldeia sira. Métodu bola-neve ida adipata atu identifika PAPs posivel sira no halo esforsu sira atu halo entrevista ho másimu posivel. PAPs hotu-hotu ne’ebé hasoru ne’e hetan informasaun kona-ba planu estudu trasadór, no konfirma oráriu ba levantamentu avaliasaun impaktu ida tuir mai. b. Identifikasaun no Verifikasaun Impaktu Hafoin konsultasaun no divulgasaun kona-ba planu Estudu Trasadór, rekolle informsaun kona-ba APs ne’ebé afetadu no sasán sira ne’ebé hetan impaktu/reklamadu liuhusi entrevista estruturadu balu. Hariku dokumentasaun ho figura no evidênsia sira seluk no kombinasaun husi hirak ne’e utiliza atu avalia estragu/lakon sira. Rezultadu husi avaliasaun no validasaun sasán sira ne’ebé afetadu tamba GoTL nia projetu estrada emerjênsia asinadu husi PAPs no ho sasin husi Xefe Suku/Aldeia sira. Fiksa loron terminadu (oras 3x24) atu fo oportunidade ida ba ema afetadu sira ne’ebé auzente atu entrega sira nia keixa/reklamasaun sira. Fo tempu badak atu hato’o reklamasaun, trasadór fo atensaun ba avaliasaun no validasaun ba oin hafoin remata ona projetu estada ne’ebé la’o hela ne’e. D AVALIASAUN IMPAKTU Dezeñu Enjeñaria Detalladu ida ba Seksaun 3 la disponivel iha tempu avaliasau trasadór ne’e. Halo pedidu ida husi DED ba projetu ne’ebé la’o hela ba kontratór konstrusaun sivíl. Maibe, laiha informasaun eskrita no ofisiál mak simu ona. Halo dalan kruzamentu kona-ba baze amostra ida no análize gráfika no spasiál kona-ba Seksaun 3 atu kompara kondisaun estrada antes no hafoin konstrusaun ne’ebé kria husi Estrada Emerjênsia molok no hafoin konstrusaun. Ida ne’e sei konfirma ho entrevista ho Xefe Suku/Aldeia no ema afetadu. Kombinasaun informasaun ida ne’e uza atu harii baliza husi Estudu Trasadór no mos projetu ne’ebé la’o hela ne’e nia korridór impaktu sira. Totál naruk husi Seksaun 3 ne’ebé afetadu tamba Estrada Emerjênsia (STA 37+450 to’o STA 40+900 no STA 46+100 to’o STA 51+000) mak 8.35 km. Kondisaun atuál husi segmentu Estrada Emerjênsia varia iha Goulolo no Eraulo. Maioria husi konstrusaun sivíl kobre alargamentu estrada, instalasaun moru defeza no drenajen ne’e remata ona. Iha Estadu, observa konstrusaun sivíl ki’ik balu ba melloramentu drenajen sira. Atividade konstrusaun estensiva liu tan mak kobre alargamentu estrada, ko’a foho-lolon no reboka foho-lolon, aterru, instalasaun moru defeza no drenajen mak atualmente la’o hela iha tempu avaliasaun ne’e. Alein husi foti rai imediata ba alargamentu estrada, impaktu sira ba propriedade estrada sira mos rela atu liga ho aterru rai no fakar rai. Balu husi parsela rai ne’ebé aterru no hatetuk ne’e okupadu ona husi uma-kios temporáriu no semi-permanente sira, ne’ebé aprezenta perigu ba komunidade ba risku rai-monu. 41 Figura sira iha kraik ne’e hatudu impaktu típiku sira ne’ebé kauza husi atividade alargamentu estrada no ko’a foho-lolon iha GoTL nia projetu estrada emerjênsia sira STA 37+450 to’o STA 40+900 (3.45 km) no husi STA 46+100 to’o STA 51+000 (4.90 km). Figura 1 no 2: Prátika ko’a foho-lolon no reboka foho-lolon Luan 9-10 m ba ROW Luan 9-10 m ba ROW 42 ALIÑAMENTU ESTRADA EZISTENTE Estrada Terik sira GRADIENTE EZISTENTE a. Impaktu ba Estrutura Rai Privada Atividade konstrusaun sira iha GoTL nia operasaun estrada emerjênsia sira iha Seksaun e afeta rai- na’in 49 ne’ebé hela iha Suku Humboe, Goulolo no Haupu. Eskala husi impaktu sira ne’e varia. Enkuantu impaktu balu ki’ik ba pertensia rai enjerál, umakain balu esperimenta impaktu sira ne’ebé grave liu duké restante. Nune’e, apoiu restaurasaun fonte buka-moris sira sei presiza atu responde ba impaktu sira ba umakain hirak ne’e. Tiu husi asistênsia no apoiu sei konsulta ba oin no ba propózitu husi planeamentu reasentamentu, orsamentu LARAP tuir direitu reasentamentu padronizadu sira ne’ebé detalladu iha dokumentu LARAP. Bazeia ba levantamentu dadus inisiál, totál reklamasaun rai husi rai ne’ebé afetadu kobre 22,954 metru kuadradu (STA 37+450 to’o STA 40+900 (3.45 km) no STA 46+100 to’o STA 51+000 (4.90 km). impaktu sira hanesan ne’e barak liu atribui ba ko’a foho-lolon no mos fakar rai arbiru iha rai agrikulturá produtivu. Parsela rai 24 ne’ebé afetadu iha Suku Goulolo no Haupu ne’e iha sertifikadu pertensia rai husi Indonézia nia Ajénsia Agrária (BPN), ne’ebé mos rekoñese iha GoTL nia lei atuál. Parsela rai privadu afetadu ne’e espropriadu no hetan impaktu lahó kompensasaun no melloramentu sira ne’ebé presiza hanesan moru defeza no/ka aterru rai atu prevene no/ka minisza risku sira ne’ebé liga ho rai-monu no mos estragu ba estrutura privada i.e. rai-leet. Impaktu sira hanesan ne’e dokumenta ona iha Projetu Estrada Sanak (BRP) nia ESMP. Iha Suku sira ne’ebé estadu pertensia rai labele verifika, hanesan iha Suku Humboe, reklamante sira la konsulta antes no nune’e sei kompensadu adekuadamente. Estudu trasadór indika katak iha argumentu balu kona-ba estabelesimentu baliza foun ba ROWs ne’ebé rekoñesidu nu’udar governu nia rai no nune’e, presiza hala’o konsultasaun ba oin atu rezolve reklamasaun rai sira molok BRP nia 43 implementasaun. Laiha reklamasaun kona-ba estrutura privada ne’ebé hetan impaktu husi GoTL nia projetu estrada emerjênsia mak relata ona. b. Impaktu sira ba Ai-horis /Plantasaun Produtiva Trasadór ne’e indika katak laiha estrutura privada ida mak diretamente afetadu ka reklamadu. Maibe, impaktu sira ba rai agrikulturál, ne’ebé tuir mai afeta ba plantasaun/ai-horis produtiva sira, inklui kafé, bamboo, banan, ai-kakeu, kulu-jaka, has, abakate, no variedade diferente husi ai-hun sira hanesan ai- teka, ai-naa no gmelina ne’e relata ona. Tamba Ermera koñesidu nu’udar área kultivasaun kafé, iha rai-na’in 41 mak nia plantasaun kafé afetadu ona tamba fakar rai arbiru nu’udar rezultadu husi GoTL nia atividade konstrusaun estrada emerjênsia sira. Husi agrikultór kafé 41 ne’ebé identifikadu, 9 esperimenta impaktu sira ne’ebé grave liu duké sira seluk tamba númeru ai-horis ne’ebé hetan impaktu. Tenki remata avaliasaun ba oin relasiona ho impaktu ba fonte buka-moris ne’ebé rezulta husi GoTL nia projetu emerjênsia nu’udar parte ida husi prosesu atualizasaun trasadór ne’e. Besik pursentu 40 husi kafé-hun sira ne’ebé afetadu mak hetan kompensasaun ona ho valór $5.00 kada ai-horis. Restu pursentu 60 husi kafé-hun mak seidauk hetan ka parsialmente hetan kompensasaun. Kontratór sira relatadu katak promote ona atu fo kompensasaun ba rai-na’in sira, ne’ebé sei fo hanoin ba monitorizasaun husi GoTL. c. Falta konsultasaun no Divulgasaun, Valór Kompensasaun ne’ebé Seidauk-Selu no Avaliasaun Estragu Arbiru husi Kontratór sira Rai-na’in afetau sira no mos xefe Suku/Aldeia sira informa katak laiha konsultasaun públika ida mak hala’o atu informa kona-ba atividade konstrusaun Estrada Emerjênsia iha área nia laran. Divulgasaun hala’o deit liuhusi kuadru sinál iha kontratór sira nia sede hodi indika durasaun projetu, orsamentu totál, kontratór nia naran no montante no fonte orsamentu. Estudu trasadór ne’e mos indika inromasaun parsiál ne’e disemina no asesu ba informasaun kona-ba atividade projetu sira depende ba projetu nia supervizór no kontratór sira ne’ebé iha interasaun diretamente ho komunidade sira. Pagamentu kompensasaun sira halo diretamente husi keixa-na’in hafoin akordu kona-ba rezultadu avaliasaun estragu sira no valorizasaun ba ai-horis/plantasaun ne’ebé afetadu. So parsela rai agrikulturál sira ho palantasaun no ai-horis produtivu sira (i.e. kafé, hudi, kulu-jaka, sabraka etc) mak hetan kompensasaun. Ai-hun ne’ebé serve nu’duar mahon ba plantasaun kafé hanesan samtuku no ai-kasi. Eseptu ba ai-hun boot sira, kontratór uza padaraun presu hanesan ba kada ai-hun, ne’ebé ho USD 5 ba kada ai-hun. Pagamentu ne’e halo ho osan ho transferênsia dala rua (baibain iha fulan 2 nia laran). E PLANU ASAUN KORRETIVA a. Kompensasaun Estra no asistênsia restaurasaun fonte buka-moris GoTL publika ona padraun presu ida atu hafolin ai-horis/plantasaun sira ne’ebé afetadu husi governu nia projetu sira. Padraun presu publika iha 2014 husi Ministériu Agrikultura. Bazeia ba padraun lista presu ida ne’e, valór kompensasaun ne’ebé seidauk-selu tenki halo atu kobre leet ne’e. ai-horis/plantasaun sira tenki selu ho kompletu uza Padraun Presu klaru ba Ai- hun/plantasaun sira ne’ebé aplikavel iha tempu tesi ai-horis/plantasaun sira. Inventarizasaun detallada kona-ba ai-horis/plantasaun afetadu sira ne’e fornese iha Tabela 4. Avalia ema/umakain afetadu sia (9) sai nu’udar sira ne’ebé afetadu gravemente tama lakon signifikante ba rendimentu nu’udar indika iha Tabela 1 no nuen’e, tenki iha direitu ba apoiu restaurasaun fonte buka-moris. Pakote sira ne’ebé disponivel ba apoiu hanesan ne’e sei diskute ba oin iha konsultasaun ho ema/umakain afetadu sira. 44 Rai-na’in ruanulu resin haat (24) ne’ebé afetau ho sertifikadu rai rekoñesidu (publika husi Ajênsia Agrária Indonézia) iha direitu ba kompensasaun kompleta ba sira nia parsela rai privada sira ne’ebé afetada/espropriada husi GoTL nia Projetu Estrada Emerjênsia. Hanesan ho Seksaun 2, métodu abitasaun negosiada sei adopta no padraun valór kompensasaun ba parsela rai privada sira sei publika husi GoTL nu’udar markasaun ida ba negosiasaun. Padraun ne’ebé hanesan ba pakote kompensasaun no/ka medida mitigasaun ne’ebé konkorda ona ba restante husi rai-na’in afetadu raunulu resin lima (25) ne’ebé sira nia sertifikadu rai sei aplika hafoin prosesu verifikasaun no validasaun kona-ba pertensia rai. b. Responde ba keixa sira no reforsa konsultasaun no envolvimentu komunidade Ba atividade konstrusaun adisionál sira ne’ebé atu mai iha GoTL nia Estrada Emerênsia sira (husi STA 31+900 to’o STA 37+500) ka ho naruk 5.9 km, FGRM padronizadu ida no mos rekízitu konsultasaun sira iha Projetu Estrada Sanak tenki aplika atu evita impaktu adversu petensiál sira. 45